Iesaki rakstu:

Neatbilst patiesÄ«bai pÄ“dÄ“jās dienās plaši izplatÄ«tās baumas, ka pašnāvÄ«bu izdarÄ«jušajam un šonedēļ apbedÄ«tajam kādreizÄ“jam veselÄ«bas ministram Ä€rim Auderam visi uzgriezuši muguru un viņam neesot pat ļauts atjaunot neiroÄ·irurga sertifikātu. PatiesÄ«bā viņam piedāvāts risinājums, kā pusgada laikā atjaunot neiroÄ·irurga sertifikātu, turklāt Auders arÄ« ticis iekārtots darbā par Pļavnieku veselÄ«bas centra vadÄ«tāju.

Lai gan Auders daudzus gadus nebija praktizÄ“jis kā neiroÄ·irurgs un nebija laikus atjaunojis savu ārsta sertifikātu, kolÄ“Ä£i, kas atbild par ārstu sertifikācijas procesu, meklÄ“juši risinājumus, kā šo problÄ“mu novÄ“rst.

NeiroÄ·irurgu biedrÄ«bas sertifikācijas komisijas vadÄ«tājs LeonÄ«ds Lugovskojs Pietiek apliecina, ka situācija ar sertifikāta atjaunošanu nav bijusi vienkārša ilgā prakses pārtraukuma dēļ, tomÄ“r, ņemot vÄ“rā, ka Auders savulaik bijis tiešÄm izcils ārsts, ticis meklÄ“ts risinājums, kā sertifikātu atjaunot. Auderam piedāvāts stažēties kādā no slimnÄ«cām, lai pÄ“c stažēšanās laika varÄ“tu kārtot sertifikāciju.

Lugovskojs pats kontaktÄ“jies ar vairākām klÄ«nikām, lai iekārtotu Auderu kā stažieri, un Gaiļezera slimnÄ«ca piekritusi viņu pieņemt stažiera amatā. Stažēšanās bÅ«tu aizņēmusi trÄ«s lÄ«dz sešus mÄ“nešus, un pÄ“c tās Auderam bÅ«tu bijis jākārto sertifikācijas eksāmens, pÄ“c kura nokārtošanas viņš varÄ“tu iegÅ«t jaunu sertifikātu un strādāt patstāvÄ«gi, skaidro Lugovskojs. “Es pats zvanÄ«ju dakterim Auderam un visu šo izklāstÄ«ju, bet viņš atteicās,” saka sertifikācijas komisijas vadÄ«tājs.

NeiroÄ·irurgu asociācijas sertifikācijas komisija sniedz priekšlikumu Ä€rstu biedrÄ«bas sertifikācijas padomei sertifikāta izsniegšanai, bet attiecÄ«bā uz Auderu tas neesot darÄ«ts, jo viņš atteicies. Savukārt Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas sertifikācijas padomes pārstāvis Valdis Ģīlis Pietiek sacÄ«ja, ka neko neesot zinājis par Audera vÄ“lmi atjaunot sertifikātu.

Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas vadÄ«tājs PÄ“teris Apinis zina stāstÄ«t, ka Auders, kurš pÄ“c aiziešanas no politikas un sertifikāta zaudÄ“šanas bija pievÄ“rsies dārzkopÄ«bai, tiešÄm nopietni vÄ“lÄ“jies pievÄ“rsties medicÄ«nai pÄ“c lielā pārtraukuma. Zinot viņa darba spÄ“jas un organizatora prasmes, viņš iekārtots darbā par Pļavnieku veselÄ«bas centra vadÄ«tāju, taču šajā amatā viņš neesot darÄ«jis gandrÄ«z neko.

“Viņš sÄ“dÄ“ja kabinetā pie tukša galda, ar pacientiem un ārstiem nekomunicÄ“ja, tādēļ viņu atlaida,” stāsta Apinis, kurš ir pārliecināts, ka pie vainas bijusi ieilgusi depresija, kas savulaik enerÄ£iskajam ārstam liegusi pievÄ“rsties darbam.

AtvadÄ«šanās no mūžībā aizgājušÄ Audera notika 19.jÅ«lijā. Viņš dzimis 1962.gadā, bija beidzis rezidentÅ«ru neiroÄ·irurÄ£ijā Paula Stradiņa klÄ«niskajā slimnÄ«cā un ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par trÄ«szaru nerva mikroÄ·irurÄ£iju. 

Auders savulaik bija TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cas mugurkaula Ä·irurÄ£ijas centra vadÄ«tājs, bet vÄ“lāk iesaistÄ«jās politikā. 2002. gadā viņš piedalÄ«jās partijas Jaunais laiks dibināšanas kongresā un kļuva par veselÄ«bas ministru Einara Repšes valdÄ«bā.

2003. gadā, ņemot vÄ“rā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lÄ“mumu, Repše pieprasÄ«ja viņa demisiju. KNAB toreiz ierosināja krimināllietu par Audera darbÄ«bām, ļaunprātÄ«gi izmantojot pacientu uzticÄ“šanos un nepamatoti saņemot dubultu apmaksu par operāciju izdarÄ«šanu 2002.gadā.

Lai gan tagad daudz tiek runāts par talantÄ«gā ārsta „norakšanu”, atšÄ·irÄ«bā no tradicionālajiem „ārstiem - pateicÄ«bu pieņēmÄ“jiem”, kuri naudu paši neprasa, bet pÄ“c sniegtajiem medicÄ«niskajiem pakalpojumiem no pateicÄ«bas neatsakās, Auders, kā liecināja krimināllietas materiāli, pats bija izrādÄ«jis dzÄ«vu interesi par pacientu maciņu saturu.

Kā liecināja apsÅ«dzÄ«bas materiāli, Auders bija nodarbojies ar „pacientu rindas pārdošanu” un uz slimnÄ«cu nosÅ«tÄ«tajiem pacientiem, kam bija nepieciešama mugurkaula operācija, nepatiesi apgalvojis, ka slimokasÄ“ neesot naudas tÅ«lÄ«tÄ“jas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pÄ“c ilga laika, rezultātā no viņiem saņemot iespaidÄ«gas summas. GalÄ«gā apsÅ«dzÄ«ba Auderam tika uzrādÄ«ta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 gadÄ«jumos.

Lietas izskatÄ«šana visās instancÄ“s ilga lÄ«dz pat 2009. gadam, Auders bija noalgojis arÄ« dārgu advokātu – Oskaru Rodi, taču nekas nelÄ«dzÄ“ja, jo pierādÄ«jumi pret viņu bija pārāk smagi: 2009. gada decembrÄ« Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta vÄ“lreiz izskatÄ«ja viņa krimināllietu un galÄ«gi atzina bijušo ministru par vainÄ«gu liela apmÄ“ra krāpšanā, piespriežot viņam 13 500 latu naudassodu un mantas konfiskāciju.

Attēlā fragments no baumu pirmavota - Privātās Dzīves publikācijas.