Iesaki rakstu:

Sagaidot 30. gadadienu kopš vÄ“sturiskā Augstākās padomes balsojuma, Latvija negaidot regresÄ“jusi atpakaļ deviņdesmito gadu muklājā: atgriezusies lÄ“mumu pieņemšana “uz dullo”, principiāla varas nerunāšana ar sabiedrÄ«bu un dialoga neiespÄ“jamÄ«ba pašu valsts institÅ«ciju starpā, ZÄ«gerista lÄ«meņa populisms un lielÄ«šanās ar klaji graujošu lÄ“mumu pieņemšanu. Kā tas nākas?!

Ilgus gadu desmitus un pat simtus Latvijā varas struktÅ«ras bija svešu varu struktÅ«ras: tās sastāvÄ“ja no okupantiem vai svešzemniekiem (krustneši, zviedri, cariskā Krievija un padomju okupanti, bermontiešu karapÅ«lis, nacisti u.c.), kas nozÄ«mÄ“ja, ka šÄ«s varas pret vietÄ“jiem “bauriem” izturÄ“jās kā pret ienaidniekiem, kas jātur kontrolÄ“.

VietÄ“jo vidÅ« atrodamie kolaboranti, pieglaimojoties dažādām virsvarām, piesavinājās to redzamākās Ä«pašÄ«bas: nekad neatzÄ«t pastrādātās kļūdas, nekad neņemt vÄ“rā iedzÄ«votāju viedokli, izturÄ“ties pret tiem kā pret kalpiem vai lopiem un obligāti uzspiest nozÄ«mÄ«gus lÄ“mumus tautas masām no augšas, nekad neļaujot noderÄ«gām idejām parādÄ«ties no sabiedrÄ«bas vidus. Ja tādas tomÄ“r izkristalizÄ“jas, tad ar divkāršu jaudu presÄ“t savus izdomājumus no augšas, tos padarot vÄ“l kroplÄ«gākus.

Kas bija kopīgs Latvijas ceļam ar Jauno laiku?

Iznākumā deviņdesmitajos gados atjaunotās Latvijas Republikas varasvÄ«ri un sievas, tā kā citādu paraugu iepriekš neiepazina, automātiski turpināja uzvesties tā, kā to darÄ«ja padomju “činavnieki”. Pie kam šÄ« uzvedÄ«ba bija raksturÄ«ga teju visām varas partijām, sākot no Latvijas ceļa, turpinot ar Saimnieku, Tautas partiju, dažādām šleseristu partijām — un tā lÄ«dz pat Jaunajam laikam.

Cita citai sekoja konvulsÄ«vi plānprātÄ«gas “reformÄ“šanas”, kas reformÄ“jamās nozares bieži vien iznÄ«cināja, notika mazākumtautÄ«bu integrācijas imitÄ“šana, kultÅ«ras pamešana novārtā un zinātnes vārdzināšana, lauku iztukšošana, pensionāru “uzmešana” un sociālā nodrošinājuma sistÄ“mas neveidošana, valsts uzņēmumu izputināšana privatizÄ“jot — nekas no tā visa netika Ä«stenots, ņemot vÄ“rā sabiedrÄ«bas vairākuma uzskatus: politiÄ·i bija ieņēmuši savās galvās, ka “tā vajagot”, un nekas viņus nespÄ“ja pārliecināt ieklausÄ«ties sabiedrÄ«bā, jo no padomju laikiem bija taču pierasts, ka vara ar tautu nerunā — vara tautu apspiež, bet amatvÄ«rus ieceļ partijas vadÄ«ba. TāpÄ“c amatpersonas nedrÄ«kst ieklausÄ«ties, ko saka viņu kontrolÄ“ nodotie iedzÄ«votāji.

Rezultāts: reti kura partija noturÄ“jās Saeimā ilgāk par vienu sasaukumu, un premjeri ar ministriem, pašvaldÄ«bu vadÄ«tāji ar deputātiem mainÄ«jās ik pa dažiem gadiem, vÄ“lÄ“tājiem viņus izbalsojot citu pÄ“c cita. Izbalsotie nekad nevainoja savu aroganci, savu darbÄ«bu un lÄ“mumu bezjÄ“dzÄ«bu (lai neteiktu — kaitnieciskumu) un savu neklausÄ«šanos vÄ“lÄ“tāju uzskatos, bet gan vainoja ideoloÄ£iskos konkurentus, vainoja “politisko pasÅ«tÄ«jumu” (ko, protams, izpildÄ«juši “sliktie mediji”) vai arÄ« vainoja ŠÄ·Ä“li un/vai Lembergu, kuriem jau tolaik piedÄ“vÄ“ja pārdabiski paranormālas Ä«pašÄ«bas, ja kāds politiskais tukšpauris atkal bija izgāzies vÄ“lÄ“šanās un tagad meklÄ“ja, kam uzvelt “vainu” par savu zaudÄ“jumu.

Ar laiku politiÄ·i iemācÄ«jās bÅ«t mazāk aroganti un bÅ«t kontaktā ar sabiedrÄ«bu, kas viņus pašus ievÄ“l. PiemÄ“ram, zemkopÄ«bas ministri kaut kādā brÄ«dÄ« ielāgoja, ka lauksaimnieku organizācijas nav viņu ienaidnieki, vides ministri sadarbojās ar Vides aizsardzÄ«bas klubu un citām zaļajām organizācijām, KultÅ«ras ministrija uzturÄ“jusi ciešu sadarbÄ«bu ar radošajām savienÄ«bām utt. IzrādÄ«jās, ka ministriem tā strādāt ir pat vieglāk, ja jebkura lÄ“muma pieņemšanai var saņemt datus no attiecÄ«go nozaru speciālistiem.

IerÄ“dņi iemācÄ«jās, ka uz iedzÄ«votāju labticÄ«gi iesÅ«tÄ«tajiem priekšlikumiem ir jāatbild. ArodbiedrÄ«bas, uzņēmÄ“ju organizācijas un Pensionāru federācija no pretiniekiem kļuva par t.s. “sociālajiem partneriem”. Pie institÅ«cijām parādÄ«jās sabiedriski konsultatÄ«vās padomes un darba grupas, pašvaldÄ«bu komisijās iekļāva aktÄ«vākos iedzÄ«votājus. Kļūdainu lÄ“mumu skaits mazinājās, valsts kopumā attÄ«stÄ«jās, pieauga vidÄ“jais dzÄ«ves lÄ«menis un arÄ« iedzÄ«votāju dzÄ«ves ilgums — pat par spÄ«ti alkohola, narkotiku, AIDS un bandÄ«tisma izplatÄ«bai deviņdesmitajos un emigrācijai pÄ“c 2000. gada.

LÄ«dz ar mÅ«su iestāšanos ES un NATO mÅ«su sabiedrÄ«bas iekšÄ“jais progress attiecÄ«bās ar varas institÅ«cijām (un arÄ« pretÄ“jā virzienā) turpināja lÄ“ni uzlaboties. Tas ir — lÄ«dz pašreizÄ“jās Saeimas ievÄ“lÄ“šanai.

Samērā sekmīgā cīņa pret vīrusu nemaina politisko uzvedību

Cik operatÄ«vi un sakarÄ«gi tiek pieņemti lÄ“mumi par koronavÄ«rusa skartās ekonomikas noturÄ“šanu pie dzÄ«vÄ«bas un pabalstu saņēmÄ“ju loka paplašināšanu, tikpat truli un primitÄ«vi tiek dragāti uz priekšu cita veida lÄ“mumi. DrÅ«mākais piemÄ“rs ir novadu piespiedu apvienošana — centieni turpina virzÄ«ties uz priekšu: sākotnÄ“jais priekšlikums atstāt pāris lielpilsÄ“tas un piespiedu kārtā sapludināt novadus tomÄ“r tika izmainÄ«ts, uzlabots, atstājot atsevišÄ·i RÄ“zeknes novadu un pilsÄ“tu, nodrošinot RÅ«jienas un NaukšÄ“nu nepievienošanu Valkas/AlÅ«ksnes virzienam, bet gan Valmierai (ar ko šie novadi lÄ“nām integrÄ“jušies jau gadiem), izmainot apvienošanas plānus PierÄ«gas pašvaldÄ«bās utt. (Å…emot vÄ“rā un reformā iestrādājot argumentÄ“tākos no priekšlikumiem, ministrs Juris PÅ«ce izsita no savu kritiÄ·u rokām argumentus, ka “ministrs neklausoties un darot tikai savu”. Izrādās, ka klausās gan.)

Viss mainÄ«jās, kad reforma nonāca Saeimā. ValdošÄ koalÄ«cija bez diskusijām airÄ“ nost opozÄ«cijas priekšlikumus citu pÄ“c cita, sviež miskastÄ“ iedzÄ«votāju argumentāciju, ka SÄ“lijai vajag beidzot atsevišÄ·u savu novadu, ka nevajag novadus apvienot mehāniski, ar varu “precināt” IkšÄ·ili Ogrei utt. Labu priekšlikumu — atbrÄ«voties no padomju termina “republikas nozÄ«mes pilsÄ“tas” un aizstāt ar jÄ“dzienu “lielpilsÄ“tas” — mÄ“neša laikā sabojāja, ieviešot kroplÄ«bu “valstspilsÄ“tas” (tad pārÄ“jās pilsÄ“tas bÅ«s kas: “ārvalsts” vai “nevalsts” pilsÄ“tas?), un arÄ« palielinātais 40 pašvaldÄ«bu apvienošanas plāns joprojām turpina iepriekšÄ“jo okupācijas varu principu — nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst pašvaldÄ«bu robežas sakrist ar Latvijas kultÅ«rvÄ“sturisko reÄ£ionu robežām.

Tukuma novadam jābÅ«t tādam pašam kā agrākajam Tukuma rajonam (puse KurzemÄ“, puse ZemgalÄ“), sēļi un suiti esot jāsadala pa vairākiem novadiem, JÄ“kabpilij un Aizkrauklei novadi abpus Daugavai, utt. Vajagot tomÄ“r vÄ“l vienu novadu klāt VidzemÄ“, jo tas ļaušot JKP sponsoram Ragaušam vieglāk izsist cauri gāzesvada bÅ«vatļauju, utjpr. Vispār vairs netiek spriests par iespÄ“ju veidot divu lÄ«meņu pašvaldÄ«bas — ne lielākus reÄ£ionus virs novadiem, ne mazākas vietÄ“jās iedzÄ«votāju padomes zem novadu domÄ“m. TiešÄ balsojumā iedzÄ«votāju ievÄ“lÄ“ti pagastu pārvaldnieki — ko, tāda ideja arÄ« kādam bijusi? Phe!

Klaji antidemokrātiski ir plāni atjaunot Satversmes 81. pantu, kas savulaik ŠÄ·Ä“lem un citiem premjeriem (t.i., izpildvarai) ļāva pieņemt likumus, apejot tautu un Saeimu kā likumdevÄ“jus. Demokrātijā bÅ«tiska ir likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nošÄ·irtÄ«ba, tāpÄ“c šo anahronisko pantu izslÄ“dza no Satversmes. Tagad kārtÄ«gā atpakaļrāpuļu stilā to plāno ielikt atpakaļ, kaut gan tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts uzbÅ«vi kā tādu, kur varas atzari ir nodalÄ«ti.

ParalÄ“li ir arÄ« piemÄ“ri no citām sfÄ“rām: jau rakstÄ«jām par unikāli trulo VARAM ierÄ“dņu rÄ«kojumu atņemt Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldei funkcijas un nodot tās daudz sliktāk strādājošajam Valsts vides dienestam, tāpat trulā paštaisnÄ«bā tiek dzÄ«ti cauri grozÄ«jumi Kriminālprocesa likumā, kas izjauks sacÄ«kstes principu krimināllietu iztiesāšanā, utt.

Pie kam pats absurdākais, ka neviena no šÄ«m regresÄ«vajām izmaiņām nenes nekādu labumu pat tiem, kas tās virza. PolitiÄ·i šÄ·iet aizmirsuši, ar ko beidzās iepriekšÄ“jā reÄ£ionālā reforma 2009. gadā — to par katru cenu virzÄ«jušo Tautas partiju pÄ“c tam vÄ“lÄ“tāji izbalsoja ārā no visurienes, jo vÄ“lÄ“tāji Latvijā neatbalsta šÄdas pašmÄ“rÄ·Ä«gas reformas, kurām to bÄ«dÄ«tāji nevar uzrādÄ«t sakarÄ«gu, saprotamu pamatojumu.

JKP cīņa par tranzÄ«tnozares un ostu iznÄ«cināšanu, kas rezultÄ“jusies VAS Latvijas Dzelzceļš kravu apjoma kritumā uz pusi (!) un tikai nedaudz mazākos kravu tonnāžas mÄ«nusos ostās (šÄ« ir nozare, ko Covid-19 neskar, jo transporta nozarei atļauts strādāt kā parasti), ir novedusi nevis pie ieguvumiem JKP kā partijai vai tās elektorātam, bet gan pie masÄ«vas darbavietu zaudÄ“šanas patlaban JKP kÅ«rÄ“tajai tautsaimniecÄ«bas nozarei. Ko JKP saka? Partija nevis meklÄ“ ceļu ārā no sev un elektorātam draudošÄ strupceļa, bet saka, ka cīņu pret ostām intensificÄ“s!

Diskusijas kļūst neiespējamas

Dans Titavs, viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā un Jaunā laika ideologs 2002. gadā, šogad secina: ja partijas un vara neuzklausa sabiedrÄ«bu, tad vismaz politiskajiem strāvojumiem vajadzÄ“tu debatÄ“t savā starpā — bet pat tas vairs nenotiek!

“Vai vispār politika attÄ«stās? Vai ir kādas idejas? Šeit es saskatu lielas problÄ“mas. Valsts ļoti spÄ“cÄ«gi stagnÄ“, un vÄ“l spÄ“cÄ«gāk stagnÄ“ politiskais process kā ideju sadursme, diskusija un šo ideju radÄ«šana. Politiskā diskusija kā tāda šobrÄ«d neeksistÄ“. Ja skatāmies jebkuras politiskās partijas kongresus, tad tajos vienÄ«gais jautājums ir par to, kurš bÅ«s priekšsÄ“dÄ“tājs un kāds bÅ«s valdes sastāvs. Tāpat nenotiek ne konferences, ne semināri. Kādreiz partijās apsprieda idejas, notika publiskas diskusijas. MÄ“Ä£ināja radÄ«t un radÄ«ja idejas. Tas vairs nenotiek.”

Paturpinot šo domu, var teikt, ka Ventspils mÄ“ra iknedēļas preses konferences un atbilžu videosesijas ar iedzÄ«votāju jautājumiem jo Ä«paši izceļ faktu, ka citi politiÄ·i Latvijā nesarunājas ar sabiedrÄ«bu. Uzlikt kameru uz trijkāja un atbildÄ“t uz jautājumiem — to mÅ«sdienās var ikviens, bet citi tik ļoti uzskata par pašsaprotamu nerunāt ar sabiedrÄ«bu, ka pat nemÄ“Ä£ina! Tā vietā lamā politisko konkurentu, kas izvÄ“rsis šo praksi, un brÄ«nās par viņa reitingu.

Pie kam šÄds publisku jautājumu — atbilžu sesiju formāts visur pasaulÄ“ tiek izmantots politiÄ·u ikdienas darbā. Lai kāds nebÅ«tu bijis Valdis Dombrovskis kā premjers, viņš katru nedēļu gāja uz Radio 101 studiju atbildÄ“t uz jautājumiem tiešajā Ä“terā. Savulaik bÅ«dams Å…ujorkas mÄ“rs, RÅ«dijs Džuliāni visus savus amata gadus regulāri noturÄ“ja nakts radioraidÄ«jumu, kur tiešraidÄ“ divas stundas atbildÄ“ja uz zvanÄ«tāju jautājumiem.

Ukrainas prezidents nesen uzstādÄ«ja rekordu, 14 stundas no vietas kādā hipsteru kafejnÄ«cā atbildot uz iedzÄ«votāju jautājumiem. To var jebkurš, un nekad vÄ“sturÄ“ tas nav bijis tik viegli un tehniski vienkārši, bet Latvijas politiÄ·u iekšÄ“jā sajÅ«ta acÄ«mredzot ir tāda, ka sarunāšanās un abpusÄ“ja ieklausÄ«šanās ir kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas nepieļaujams.

Vēl piemērus? Lūdzu!

Lai arÄ« visuzskatāmākie piemÄ“ri valdošÄs “elites” principiālajai nerunāšanai ar tautu, tÄ«šuprāt noraidot visus tautas ierosinājumus, ir reÄ£ionālās reformas dzÄ«šana cauri par katru cenu, kā arÄ« valdÄ«bas izmisÄ«gā cīņa (un zaudÄ“jums) pret IndriÄ·a Muižnieka pārvÄ“lÄ“šanu Latvijas Universitātes rektora amatā, neizprotamu pārmaiņu bÄ«dÄ«šanas izglÄ«tÄ«bā, OIK nelikvidÄ“šana utt., ir arÄ« piemÄ“ri reÄ£ionos, kas nodemonstrÄ“ — godÄ«gas sarunas vairs nav iespÄ“jamas pat ne pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«, jo argumentācijas vietā stājušies varas demonstrÄ“jumi un spÄ“ka diktāta krustojums ar politshÄ“mošanu.

Å…emsim kaut vai pagājušÄ gada Ventspils domes deputātu Ä¢irta Valda Kristovska, Aivja un Ivara Landmaņu, Daces Kornas ievÄ“rojamās pÅ«les, lai VentspilÄ« neuzbÅ«vÄ“tu jaunu peldbaseinu. Par to jau bijis rakstÄ«ts ne reizi vien, un tomÄ“r der atkārtot vÄ“l, jo tas ir kas unikāls ne tikai Ventspils mÄ“rogā — šie konkrÄ“tie Ventspils iedzÄ«votāju ievÄ“lÄ“tie deputāti izdarÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai no valsts budžeta jau apstiprinātās investÄ«cijas peldbaseina bÅ«vei atņemtu un atdotu izlietošanai RÄ“zeknes saskaņiešiem. Kā jums šÄ·iet: vai kaut vienam no šiem četriem deputātiem ienāca prātā aptaujāt savus vÄ“lÄ“tājus, lai pajautātu, ko viņu elektorāts domā par faktu, ka viņiem domāto peldbaseinu šogad cels ne Ventas krastā, bet RÄ“zeknÄ“?

Pa to laiku Saeima plāno likvidÄ“t FKTK, banku sektora uzraudzÄ«bas un kontroles funkcijas atdodot atpakaļ Latvijas Bankai. Tai pašai Latvijas Bankai, kuras “uzraudzÄ«bā” treniņbikšaini “baņķieri” izzaga noguldÄ«tāju naudu visus deviņdesmitos, neizputÄ“jušajām bankām lielākoties kļūstot par naudas mazgātuvÄ“m. Tikai FKTK atsevišÄ·as iestādes statusā beidzot spÄ“ja savest kārtÄ«bā banku uzraudzÄ«bu, lai tās neizputÄ“tu vairs ar pāris mÄ“nešu intervālu, un it sevišÄ·i PÄ“tera Putniņa laikā FKTK krietni nosusināja naudas atmazgāšanas purvu. Tagad ar FKTK plāno to pašu, ko ar DAP: likvidÄ“s labi strādājošu struktÅ«ru, lai tās funkcijas nodotu iestādei, kas ar kompetentu darbÄ«bu nav bijusi tālu pazÄ«stama, drÄ«zāk gan otrādi.

LÄ«dz ar to mÄ“s redzam: pusotru gadu pÄ“c pašreizÄ“jās Saeimas darba sākuma mÄ“s visādos veidos strauji šÄ¼Å«cam atpakaļ tajā sabiedriskajā “nekultÅ«rā”, kura bija raksturÄ«ga varas un sabiedrÄ«bas attiecÄ«bām deviņdesmito gadu Latvijā, un ar katru mÄ“nesi kļūst arvien redzami sliktāk.

Patlaban populistu, klaju melotāju un prokremlisko elementu skaits uz kvadrātmetra Saeimā atkal regresÄ“jis lÄ«dz 6. Saeimas lÄ«menim (tā, kurā bija gan ZÄ«gerista, gan Kaula populisti, gan tolaiku jurkānieši un rubikieši, gan Saimnieka frakcija), tomÄ“r šoreiz nav redzami kompensÄ“jošie spÄ“ki, kas spÄ“tu apvaldÄ«t lielākās muļķības — mÅ«su pašreizÄ“jais prezidents ir pārāk lādzÄ«gs un miermÄ«lÄ«gs, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā uzsistu dÅ«ri uz galda, un arÄ« tādi enerÄ£iski politiskie konkurenti kā ŠÄ·Ä“le un Šlesers, kuru klātbÅ«tne politikā disciplinÄ“tu pretiniekus, vairs nav redzami.

Daudzi agrāk stiprie mediji kļuvuši finansiāli atkarÄ«gi no valsts atbalsta konkursiem un lÄ«dz ar to nav spÄ“jÄ«gi patstāvÄ«gi veidot publisko diskusiju dienaskārtÄ«bu (kā to deviņdesmitajos darÄ«ja gan Diena, gan Lauku AvÄ«ze), intelektuāļi vairs nav spÄ“jÄ«gi uz publiskām debatÄ“m — pārÄ«tis no viņiem pievienojies valdošajām partijām, bet vairākums ir tik gaudeni, ka nespÄ“j pat to, kā iznākumā par vienÄ«go kaut cik dzirdamo politiskās kultÅ«ras degradācijas kritiÄ·i paliek Aldis Gobzems.

Un nav novÄ“rojamas nekādas pazÄ«mes, ka šÄ« lejupejošÄ spirāle varÄ“tu sabremzÄ“ties.

D. Titava intervija: https://nra.lv/politika/303989-titavs-politisko-diskusiju-ir-nomainijusi-kaila-ticiba.htm