Iesaki rakstu:

Tautieši, kam ir svarÄ«gs šÄ«s valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vÄ“las dzÄ«vot labāk un pārticÄ«gāk nekā vakardien! Baidoties kļūdÄ«ties, mÄ“s varam gļēvi gaidÄ«t, kad pÄ“dÄ“jais Latvijas iedzÄ«votājs izslÄ“gs gaismu RÄ«gas lidostā. Tikai pÄ“c tam neuzdrošinies pārmest, “riet” uz tiem, kas centās kaut ko darÄ«t šÄ«s valsts labā. Ejam uz mÄ“rÄ·i - Latvijas labklājÄ«bu!

Nodokļu nauda ir valsts asinsrite, un, par to pienācÄ«gi nerÅ«pÄ“joties, veidojas trombi un valsts slimo, tā, kā tas ir pašlaik. Latvijā cilvÄ“ki dzÄ«vos labāk, ja attÄ«stÄ«sies tās tautsaimniecÄ«ba. ValdÄ«bas plānotajām nodokļu reformām ir jāveicina tautsaimniecÄ«bas izaugsme.

Latvijas iedzÄ«votāji, neesiet gļēvuļi, kas skatās no malas, visu kritizÄ“jot! Atrotiet piedurknes – iesaistieties kopÄ«gā darbā Latvijas labklājÄ«bai! Piedalieties diskusijā, kādas nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai padarÄ«tu mÅ«su valsti turÄ«gāku un laimÄ«gāku, lai nepiespiestu šeit vÄ“l palikušos tautiešus aizbraukt no Latvijas un iedzÄ«tu vÄ“l dziļāk zemÄ“ šeit strādājošos uzņēmÄ“jus – entuziastus!

Ierosinu mÅ«su priekšlikumus, kā jārÄ«kojas, lai šeit dzÄ«vojošajiem radÄ«tu sajÅ«tu, ka Latvija beidzot kļūst par valsti, kurā ir vÄ“rts atgriezties, dzÄ«vot, strādāt un radÄ«t nākamās paaudzes, un, protams, gaidām JÅ«su idejas un priekšlikumus.

PašvaldÄ«bām ir jābÅ«t patiesi ieinteresÄ“tām veicināt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. Pašlaik tās ir ieinteresÄ“tas, lai to teritorijā bÅ«tu deklarÄ“jušies labi atalgoti iedzÄ«votāji. TāpÄ“c ir jāievieš nodokļu izmaiņas, lai pašvaldÄ«bu teritorijā reÄ£istrÄ“tām uzņēmumu struktÅ«rvienÄ«bām, nomaksājot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli (PVN), 5% no tā nonāktu konkrÄ“tās pašvaldÄ«bas budžetā.

Tad (aprÄ“Ä·inam izmantojot 2016. gada datus), provizoriski rÄ“Ä·inot, PVN ieņēmumi pašvaldÄ«bām bÅ«tu 513 miljoni eiro un iedzÄ«votāju ienākumu nodokļa ieņēmumi (IieN) 799 miljoni eiro, savukārt kopÄ“jie pašvaldÄ«bu ieņēmumi paliktu nemainÄ«gi - 1212 miljoni eiro. Ar šÄdu modeli pašvaldÄ«bas bÅ«tu vairāk motivÄ“tas un ieinteresÄ“tas, lai to teritorijā bÅ«tu iespÄ“jami vairāk uzņēmumu, un tas veicinātu tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu.

Dati liecina, ka vairāk nekā 90% nodokļu Latvijas budžetā iemaksā mazāk nekā 10% Latvijas lielo uzņēmumu, un no tā izriet, ka mazie un vidējie uzņēmumi nomaksā mazāk nekā 10% kopējo nodokļu.

Nepieciešams vidÄ“jiem un mazajiem uzņēmumiem nodokļu sistÄ“mu padarÄ«t motivÄ“jošÄku, kā arÄ« atvieglot nodokļu uzskaites un atskaites procesu, - šÄds modelis ir pašreizÄ“jos valdÄ«bas plānos.

Latvijā (tieši tāpat arÄ« Igaunijā un Lietuvā) esošajā nodokļu sistÄ“mā kapitālam ir salÄ«dzinoši zemi nodokļi, savukārt nodokļi, kas no uzņēmuma tiek iekasÄ“ti par darbiniekiem, ir lieli. Mums ir izvÄ“le - izdabāt lielajiem uzņēmumiem vai arÄ« atbalstÄ«t mÅ«su pašu vidÄ“jos un mazos uzņēmumus. Pašlaik uzņēmumam nodokļus ir jāsāk maksāt jau tad, kad tas pat vÄ“l nav saņēmis naudu par piegādāto preci vai pakalpojumu.

Godprātīgāk attiecībā pret vidējiem un mazajiem uzņēmumiem būtu, ja tiktu samazināti nodokļi, kas jāmaksā par darbiniekiem (tad uzņēmumam paliktu vairāk apgrozāmo līdzekļu), savukārt, kad uzņēmums jau būtu guvis peļņu, tas maksātu lielākus nodokļus - padalītos ar valsti tajā, ko ir nopelnījis.

Lai samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas, pazeminām iedzīvotāju ienākumu nodokli (IieN) līdz 15% un palielinām uzņēmuma ienākuma nodokli (UieN) līdz 35%. Tad (veicot aprēķinu pēc 2016. gada datiem) ieņēmumi no (IeiN) būtu aptuveni 1069 miljoni eiro, bet ieņēmumi no (UieN) pieaugtu aptuveni līdz 995 miljoniem eiro.

ŠÄdi reformÄ“jot nodokļus, valsts kopÄ“jo iekasÄ“to nodokļu summa nesamazinātos, un tas arÄ« sekmÄ“tu aplokšÅ†u algu izskaušanu. Reformas var veikt pakāpeniski, iepriekš vienojoties par periodu, kādā laika posmā tās tiks realizÄ“tas un kādā apmÄ“rā (procentuāli) tiks panāktas nodokļu izmaiņas.

Daudz jautājumu un diskusiju ir ap veselības budžetu. 2015. gadā slimību pabalstos no Labklājības ministrijas budžeta tika izmaksāti 117 miljoni eiro, tas ir par veseliem 38% vairāk nekā 2014. gadā. Vai tas liecina, ka mēs slimojam biežāk?

VeselÄ«bas ministrija jādÄ“vÄ“ par SlimÄ«bu ministriju, jo tās rÄ«cÄ«ba ir vÄ“rsta nevis, lai padarÄ«tu cilvÄ“kus veselÄ«gākus, bet, lai ārstiem bÅ«tu darbs, tie ārstÄ“tu slimÄ«bas. Savukārt veselÄ«bas budžets tiek novirzÄ«ts nevis cilvÄ“ku veselÄ«bas aizsargāšanai, bet farmācijas un medicÄ«nas iekārtu biznesa atbalstam.

VeselÄ«bas ministrijai jāievÄ“ro Satversmes 111. punktā teiktais - Valsts aizsargā iedzÄ«votāju veselÄ«bu un ikvienam garantÄ“ medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas minimumu. RealizÄ“jot nodokļu reformas, iedzÄ«votāju nodrošināšanai ar pilnÄ«gu, kvalitatÄ«vu slimÄ«bu aprÅ«pi bÅ«tu jāievieš obligātā veselÄ«bas apdrošināšana. CilvÄ“kiem, kas apzināti bojā savu veselÄ«bu, obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas iemaksām jābÅ«t lielākām. Savukārt cilvÄ“kiem, kas profilaktiski rÅ«pÄ“jas par savu veselÄ«bu, obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas iemaksām jābÅ«t mazākām.

TiesÄ«bsarga Jura Jansona vārdiem sakot, mÄ“s varam Latvijas iedzÄ«votājus turÄ“t vergu eksistencei vai arÄ« celt valsts labklājÄ«bu. Latvijā bÅ«tiski jāceļ minimālā alga un neapliekamais minimums, un šim kāpumam ir jābÅ«t ne tikai Ä·eksÄ«ša pÄ“c, bet cilvÄ“kiem ir jājÅ«t pozitÄ«vas izmaiņas savā maciņā. No tā iegÅ«tu ne tikai iedzÄ«votāji, bet arÄ« uzņēmÄ“ji un valsts.

IedzÄ«votājiem bÅ«tu lielāka pirktspÄ“ja, pieaugtu kopÄ“jais apgrozÄ«jums valstÄ«, uzņēmÄ“jiem bÅ«tu lielāka peļņa un apgrozÄ«jums un vairāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā. Tas savukārt sekmÄ“s progresÄ«vāku darba organizācijas metožu ieviešanu, pieaugs Latvijā ražotās produkcijas noiets, Latvijā atgriezÄ«sies ārzemÄ“s strādājošie, darbu mÄ«lošie tautieši. Un iedzÄ«votāji daudz pozitÄ«vāk vÄ“rtÄ“s Saeimas deputātu un Ministru Kabineta darbu.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un veicinātu vietējā tirgus attīstību, ierosinām vietējo ražotāju un ekoloģiskajām pārtikas precēm piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 11%. Es apzinos, ka tas būtu savā ziņā riskants solis, jo ir grūti paredzēt, kāds būs pieaugums vietējo uzņēmumu apgrozījumā, peļņā un nomaksātajos nodokļos. Taču tas būtu solis pretī tam, ka mūsu valstī attīstītos uzņēmējdarbības vidusslānis, kā nomaksātie nodokļi provizoriski segtu vismaz 50% valsts budžeta un mūsu valsts vairs nebūtu finansiāli atkarīga tikai no lielajiem uzņēmumiem.

Atbalstu arÄ« izskanÄ“jušos valdÄ«bas priekšlikumus, kas paredz to, ka uzņēmuma attÄ«stÄ«bā investÄ“tajiem lÄ«dzekļiem netiktu piemÄ“rots UIeN.

Ejam uz priekšu, nebaidoties kļūdÄ«ties, attÄ«stot tautsaimniecÄ«bu, nevis bailÄ«gi mīņājamies uz vietas! KļūdÄ«ties ir cilvÄ“cÄ«gi, un kļūdas ir jālabo, taču mÄ“rÄ·tiecÄ«gi un neatlaidÄ«gi jāiet uz priekšu, attÄ«stot valsts un iedzÄ«votāju labklājÄ«bu.