Iesaki rakstu:

Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ pieņemts lÄ“mums nesākt kriminālprocesu par likvidÄ“jamās Latvijas Krājbanka iespÄ“jamo pretlikumÄ«go aktÄ«vu samazināšanu, bankas administratoram - SIA KPMG Balticsun tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam - noslÄ“dzot darÄ«jumus, kuru rezultātāKrājbankai un tās kreditoriem nodarÄ«ti zaudÄ“jumi 42 miljonu latu apmÄ“rā, bet ar administratoru saistÄ«tas personas ieguvušas tiesÄ«bas uz nu jau bijušo Krājbankasmantu.

LÄ“mums atteikties sākt kriminālprocesu "par iespÄ“jamajām nelikumÄ«gajām darbÄ«bām, kas, iespÄ“jams, ir tikušas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas SistÄ“mas kapitālu daļām un Ä«pašumu", Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ pieņemts 4. aprÄ«lÄ«. LÄ“mums pamatots ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1.punktu - tātad ar to, ka "nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai".

Kā jau ziņots, pagājušÄ gada 27.augustā Krājbanka, likvidÄ“jamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma - SIA Atlantijas biroji noslÄ“dza komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«gumu, kura bÅ«tÄ«ba bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas SistÄ“mas (BAS) sniegto komercÄ·Ä«lu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arÄ« prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām.

Atsavinātais komercÄ·Ä«las priekšmets tika sadalÄ«ts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasÄ«juma tiesÄ«bas pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasÄ«juma tiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bas. Turklāt šÄ« pārdošana, par ko Pietiek jau informÄ“jis, ir notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercÄ·Ä«las priekšmeta daļu - ieguldÄ«jumus citu sabiedrÄ«bu kapitālos 39,86 tÅ«kstošu latu apmÄ“rā un pārÄ“jās prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām (tajā skaitā arÄ« AirBaltic) 32,44 miljonu latu apmÄ“rā - administrators pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas lÄ«guma 6.punkta noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadÄ«jumā, ja attiecÄ«gā manta tiek pārdota, un tas nozÄ«mÄ“, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmÄ“rā.

VÄ“l ņemot vÄ“rā, ka BAS saistÄ«bas pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprÄ“Ä·inot procentus un lÄ«gumsodus), faktiski Atlantijas biroji ieguvuši tiesÄ«bas uz bankas mantu vairāk kā 42 miljonu latu apmÄ“rā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegÅ«tos lÄ«dzekļus administratoram vajadzÄ“ja novirzÄ«t Krājbankas kreditoru prasÄ«jumu dzÄ“šanai

Pirms komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«guma noslÄ“gšanas Krājbankai bija tiesÄ«bas pieprasÄ«t no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un lÄ«gumsodu, turklāt prasÄ«juma tiesÄ«bas visticamāk pilnā apmÄ“rā Krājbankai izdotos realizÄ“t, jo BAS bija uzticams kreditors AirBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā papildina Latvijas valsts.

Taču pÄ“c komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«guma noslÄ“gšanas BAS vairs nekas nepieder, lÄ«dz ar to vienÄ«gie atgÅ«stamie lÄ«dzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa - 20 miljoni latu.

Turklāt pÄ“c BAS aktÄ«vu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums ir tiesÄ«gs noslÄ“gt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistÄ«bu termiņu pagarināšanu vai atbrÄ«vošanu no procentiem un lÄ«gumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, var vÄ“l turpināties.

Interesanti, ka lÄ«dz ar šiem darÄ«jumiem Ozoliņš cita starpā panācis arÄ« to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā bÅ«s nodrošināta administratora atlÄ«dzÄ«bas saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam

Turklāt šÄda lÄ«guma noslÄ“gšana vÄ“l vairāk pasliktina Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgÅ«tās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā bÅ«s daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktÄ«vus, kā arÄ« citus aktÄ«vus, samaksu par tiem iegÅ«tu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.

Kā zināms, pÄ“c Krājbankas kraha 2011. gada novembrÄ« banka pārņēma no BAS tai piederošÄs airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistÄ«tās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars FÄ«rmanis septembrÄ« uzreiz pÄ“c Ä·Ä«las tiesÄ«bu pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstÄ«tās darbÄ«bas esot veiktas, lai BAS iepriekšÄ“jās vadÄ«bas dēļ nepieļautu miljoniem latu vÄ“rtās Ä·Ä«las samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistÄ«bas no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistÄ«bas un tādÄ“jādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt Ä·Ä«la esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness pagājušÄ gada septembra sākumā publicÄ“ja analÄ«zi par šÄ« darÄ«juma mÄ“rÄ·iem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistÄ«ta ar centieniem nezaudÄ“t nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesÄ«bas uz BAS prasÄ«jumu tiesÄ«bām, ja kādam tiesā tomÄ“r izdotos panākt BAS maksātnespÄ“jas atzÄ«šanu. Otrā versija saistÄ«ta ar vÄ“lmi iedrošināt lidsabiedrÄ«bas airBaltic potenciālo pircÄ“ju, ka prasÄ«juma tiesÄ«bas pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.