Iesaki rakstu:

Amerikas prezidenta vÄ“lÄ“šanu rÄ«ts man sagādāja divkāršu Déjà vu, kā tādā Baha dubultfÅ«gā.

Pirmā tÄ“ma uzreiz bija skaidra. No virtuves televizora man aiz muguras vÄ“lās apjukuma, sašutuma, neizpratnes un baiļu vilnis, šoreiz CNN izpildÄ«jumā. Aumež augsti izglÄ«totie raidÄ«jumu vadÄ«tāji, eksperti studijā, sazvanÄ«tie un saskaipotie, – visi vienā balsÄ« vÄ“stÄ«ja, ka tas nevar bÅ«t, kas tomÄ“r ir, ka pasaules gals ir klāt un ka tas ir šausmÄ«gs populisms. Bija noticis tas, ko visi amerikāņu mÄ“diji vienā balsÄ« bija pasludinājuši par neiespÄ“jamu, – Tramps.

Un es atcerÄ“jos tieši šÄdu savu sajÅ«tu pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām 1995. gada rudenÄ«. Es toreiz biju laukos, virtuvÄ“ klausÄ«jos radio un prātoju: ja reiz visi “eksperti” ir tik vienprātÄ«gi apjukuši, bet es ne pārāk, kāpÄ“c es sēžu laukos? Un tiešÄm, pÄ“c brīža iezvanÄ«jās telefons, un es paunojos prom uz RÄ«gu. Jauna situācija, jauni darbi. PÄ“c diviem neveiksmÄ«giem valdÄ«bas sastādÄ«šanas mÄ“Ä£inājumiem decembra beigās nāca ŠÄ·Ä“les kabinets. Tagad saukts par 1.

Tā arÄ« bija pirmā doma pÄ“c atmiņu gÅ«zmas apvaldÄ«šanas – te nu ir tā atšÄ·irÄ«ba. Telefons nezvana. Pagājis ceturtdaļgadsimts galu galā. Bet izrādÄ«jās, ka analoÄ£ija ir pilnÄ«ga, tikai “ekspertu” apjukums dziļāks, jo telefons sāka zvanÄ«t pÄ“cpusdienā.

Panesās ultraliberālo ekspertu psiholoÄ£isko atbalstu grupu periods – ak, kā tad tā, jÅ«s tik gudris (gudra), es tik gudrs, un mÄ“s visi tik gudri, un re, kā iznāca. Kā mÄ“s tā aptaisÄ«jāmies? Un visam cauri nospiedošÄ proporcijā tiek locÄ«ts populisms, cik tas slikts, ļauns, bÄ«stams, rupjš. Tikai kā nosodÄ«jums vai lamuvārds.

Un te nu nāk Déjà vu otrs aplis. Kā visiem pareizajiem komjauniešiem un vÄ“l pareizākajiem partijniekiem bija jāmaina attieksme pret dažiem terminiem Atmodas laikā.

Mans vienÄ«gais Ä«sti nopietnais padoms ir lÄ«dzÄ«gs tam, kā ziemeļu tautu vecajie māca sīčus: lai ko jums stāstÄ«tu lielie puikas, neÄ“diet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsÄ«nu saldÄ“jums. Lai ko jums stāsta lielie puikas, nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Pat, ja jums stāsta, ka tā darÄ«t ir gauži pareizi. Nedariet tā. NeÄ“diet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsÄ«nu saldÄ“jums.

Lielu daļu savas dzÄ«ves esmu pavadÄ«jis situācijā, kad “kolektÄ«visms” bija ne tikai labais, bet gan vienÄ«gais Ä“tiski akceptÄ“jamais. Par “kapitālistisko” un “buržuāziski nacinālistisko” nemaz nerunājot, tie bija nozieguma sastāvi. Ä’tiski bija tikai “sociālistiski” un “internacionāli”, tikai. “Individuālists” un “nacionālists” bija lamuvārdi, raksturoja nicināmus indivÄ«dus.

Par iemesliem varbÅ«t iznāks parunāt vÄ“lāk, bet mans padoms šobrÄ«d vienkāršs: nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Jo tos, kas lamāja individuālistus un nacionālistus sevišÄ·i nikni, iepriekšminÄ“tie neņēma darbā. Kad izrādÄ«jās, ka reāli nicināmi ir aklie kolektÄ«visma un internacionālisma sludinātāji, bet varu plašÄ nozÄ«mÄ“ pārņēma individuālisti un nacionālisti.

PašreizÄ“jais amerikāņu populisms paģēr atdot varu vairākumam. Tiem, kas to bija zaudÄ“juši polikorektumam, genderismam, minoritāšu tiesÄ«bām utt. Pie mums čigānu nedrÄ«kst saukt par čigānu, viņš var apvainoties. Tas, ka var apvainoties latvieši, “progresÄ«vo” švoblu neinteresÄ“.

Tas pats Amerikā – minoritātes var apvainoties par to, to un vÄ“l šo. Bet apvainots patiesÄ«bā, un tas ir krietnas paaudzes dzÄ«ves ilgumā, bija vairākums. Un tas nu vienreiz sasparojās un teica savu vārdu. Tiesa, tikai vienu reizi. Un diezgan trakā formā. MÄ“s nezinām, kas notiks tālāk, tāpat kā nezinājām, kā beigsies 88. un 89., un 90., un 91. gads.

Bet pirmais, kas bÅ«tu jādara katram saprātÄ«gam cilvÄ“kam, nezinot visus aspektus, prospektus un diskursus, ir neÄ“st dzelteno sniegu aiz jurtas. Nelamāt populistus tādēļ vien, ka jÅ«s nezināt, kas tas Ä«sti ir, bet “lielie puikas”, visādi “Å«berliberāļi”, tā dara. Viņi paši, iespÄ“jams, drÄ«z Ä“dÄ«s ne tikai apelsÄ«nu saldÄ“jumu vien.

Ja kalns nenāk, kalns var iet… (Sena dziesma jaunās skaņās, divarpus ainās.)

Žanra cienÄ«tājiem ļoti patika tā vietiņa nu jau skandalozi slavenajā Trampa preses konferencÄ“, kur viņš reāli bez ceremonijām aplamāja CNN korespondentu un šamo reāli pasÅ«tÄ«ja.

Tiem, kas kampaņas tehnoloÄ£iskajai pusei nepievÄ“rsa uzmanÄ«bu, tas varÄ“ja šÄ·ist kas negaidÄ«ts un pat neiespÄ“jams: publiskai personai tak nepieciešams masu mediju atbalsts, lai varÄ“tu vÄ“stÄ«t tautai savu viedokli, diskutÄ“t ar pretiniekiem un panākt atbalstu savai politikai. Veca gudrÄ«ba. Situācijas attÄ«stÄ«ba atsauca atmiņā senu stāstu no manas jaunÄ«bas, kuram bija negaidÄ«ts turpinājums un ko tagad es sauktu par mÅ«sdienu komunikatÄ«vās vides jauno paradigmu.

Un tātad – 1. aina, 1982. gads, dzÄ«voklis Viļa Lāča ielā.

Draugu kompānija spÄ“lÄ“ zoli. No savas istabas iznirst mans brālis Imants, sev ierastā kārtā dreifÄ“jam telplaika nepārtrauktÄ«bā, un iesaistās mÅ«su sarunā ar tam laikam Ä«sti asprātÄ«gu frāzi: “Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhameds zvana uz rajona komiteju.” Un tas pašÄ brežņevlaiku stagnācijas košumā! NosmÄ“jāmies no sirds, un liku šo prātulu savā kolekcijā.

2. aina, 1993. gads, iestādes kafejnīca kaut kur Vecrīgā.

Brokastu laiks. Es pie sava galdiņa cenšos pārliecināt klausÄ«tājus par kautkonezko un izvelku no krājumiem Imanta Bendika teicienu par Muhamedu, kurš zvana uz raikomu. Tā kā visi atceras raikomus un profkomus, iestājas jautrÄ«bas mirklis.

Te pie blakus galdiņa sÄ“došais Zigurds Spunde pagriež pret mums savu vareno korpusu un strupi paziņo: “Tas varbÅ«t tā bija pie jums 2. vidusskolā (piezÄ«mÄ«te: gan mani gudrie brāļi, gan es, pastarÄ«tis, esam R2VSK absolventi), pie mums 1. vidusskolā ir tā – ja kalns nenāk pie Muhameda, tad kalns var iet d...t!”

Man tā bija atskurbinoša atziņa, un ilgstoši to traktÄ“ju kā galveno atšÄ·irÄ«bu starp mÅ«su skolām un to absolventu turpmāko uzvedÄ«bas modeli. ArÄ« statistika ir ļoti uzkrÄ«toša: pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas valdÄ«bas vadÄ«tāja amatu ir ieņēmušas, ieskaitot aktuālo premjeru, 13 personas. RÄ«gas skolu absolventi no tiem ir 9, un katrs no savas, izņemot RÄ«gas 1. vidusskolu, kas mums ir dāvājusi 4 premjerus, tai skaitā vienu, kurš bijis arÄ« pÄ“dÄ“jais LPSR MP priekšsÄ“dÄ“tājs. Un šai sarakstā 2. vidusskolas nav. TriumfÄ“ Zigurda Spundes labojums Imanta Bendika regulai.

3. aina, ASV priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa.

Prezidenta kandidāts Tramps regulāri lieto “1.vidusskolas” attieksmi pret klasiskajiem mÄ“dijiem un galu galā visus izdrāž. Ja kādu nepārliecina mana, iespÄ“jams, pushumorÄ«gā statistika par 1. vidusskolas absolventu varbÅ«tÄ«gi neiespÄ“jamo skaitu Latvijas valdÄ«bas vadÄ«bā, tad ASV prezidentÅ«ra ir faktors, kurā joki mazi.

Tas, ko apbrÄ«nojami cietpaurÄ«gā un pat sadzÄ«viski stulbā kārtā nespÄ“j saprast iepriekšÄ“jās Ä“ras “eksperti”, “viedie” un citi pašpasludinātie pravieši, ir tas, ka mediju vara tās iepriekšÄ“jā inkarnācijā ir beigusies. Mirusi. Nosprāgusi. Beigta un pagalam.

GaudulÄ«gā stulbā brÄ“kšana pÄ“c “žurnālistikas kvalitātÄ“m” ir labākā gadÄ«jumā nožēlojama, lai neteiktu - debila. KārtÄ«ba, kurā medijs – kaut kas tāds, kam ir iespÄ“ja nolemt, kura informācija un kādā veidā ir izplatāma “auditorijai” – ir beigusies. Tramps kampaņas laikā pasÅ«tÄ«ja pa Zigurda Spundes iezÄ«mÄ“to ceļu virkni “izcilu” mediju, jo tie vairs nav vajadzÄ«gi informācijas izplatÄ«šanai, reāli tie ir pilnÄ«gi lieki. BÅ«tu lieki apgrÅ«tināt lasÄ«tājus ar ekrānšÄviņiem un klipiem, katrs interesents tādus jau ir redzÄ“jis simtiem: TV ekrānā parādās pāris trÄ«s tvitera ierakstu, un tad “viedie” tos komentÄ“. Tas pats solÄ«du aÄ£entÅ«ru un kādreiz ietekmÄ«gu laikrakstu mājas lapās. PasvÄ«troju, secÄ«ba ir tieši pretÄ“ja pret vÄ“l relatÄ«vi nesenu pagātni, kad no TV sižeta gabaliņš parādās jÅ«Ä·Å«bÄ“ turpmākai apjÅ«smošanai. Tieši pretÄ“ji, auditorija iegÅ«st informāciju pa taisno no avota, šai gadÄ«jumā prezidenta kandidāta, un vecie mediji to reproducÄ“, izmisÄ«gi cenšoties to ierāmÄ“t savā redakcionālajā majonÄ“zÄ“.

Manā saprašanā 3. aina vÄ“l turpināsies kādu laiciņu, kamÄ“r jaunā paradigma nostabilizÄ“s jaunu komunikatÄ«vās telpas kārtÄ«bu. Un es varÄ“šu nomierināties, ka stāsts nav tikai par divām vidusskolām.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com