NeÄ“rtÄ izÅ¡Ä·irÅ¡anÄs: ko darÄ«t ar eksplozÄ«vu ceturtdaļmiljonu e-pasta vÄ“stuļu
Lato Lapsa · 07.05.2020. · Komentāri (0)Ko darÄ«t un vai vispÄr kaut ko darÄ«t saistÄ«bÄ ar vairÄk nekÄ ceturtdaļmiljonu elektroniskÄ pasta vÄ“stuļu, kurÄs cita starpÄ atrodami arÄ« jauni fakti par vienu no vislielÄkajiem valsts nozagšanas gadÄ«jumiem Latvijas vÄ“sturÄ“ kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas, - šÄds „neÄ“rts” lÄ“mums ir priekšÄ NacionÄlajai drošÄ«bas padomei.
LÄ“muma pieņemšanu vÄ“l kutelÄ«gÄku padara fakts, ka interneta vietne ar šo datubÄzi jau pÄris nedēļas ir pieejama sabiedrÄ«bai, kurai ir visas iespÄ“jas iepazÄ«ties ar tÄs potenciÄli eksplozÄ«vo saturu: izsakoties Ä£enerÄlprokurora Ä’rika Kalnmeiera vÄrdiem, „portÄls reÄ£istrÄ“ts ÄrzemÄ“s, tÄpÄ“c tÄ aizvÄ“ršana nav tik vienkÄrša”. TurklÄt lÄ«dzšinÄ“jais Ä£enerÄlprokurors lÄ«dz ar vienu no šÄ« amata kandidÄtiem un Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) vadÄ«bu ir starp tÄm personÄm, uz kurÄm sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu jau piesaistÄ«jušais vietnes saturs – tÄ pašlaik lasÄ«ta vairÄk nekÄ 30 000 reižu – met vistumšÄko aizdomu Ä“nu.
Kur likt 250 000 e-pasta vēstuļu?
NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes sastÄvÄ reizÄ“ ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄju un Ministru prezidentu ir Saeimas NacionÄlÄs drošÄ«bas un AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisiju priekšsÄ“dÄ“tÄji, kÄ arÄ« aizsardzÄ«bas, Ärlietu un iekšlietu ministri. Ä¢enerÄlprokuroram ir tiesÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s piedalÄ«ties pÄ“c saviem ieskatiem, bet valsts drošÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄjus uz padomes sÄ“dÄ“m var uzaicinÄt ar padomdevÄ“ju funkcijÄm.
NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes funkcijas likumÄ ir noteiktas izplÅ«duši: tÄs vienÄ«gais konkrÄ“tais uzdevums ir iesniegt Saeimai priekšlikumus par SAB direktora iecelšanu amatÄ un atbrÄ«vošanu no amata, bet papildus tam tÄ vienÄ«gi „saskaņo augstÄko valsts institÅ«ciju un amatpersonu Ä«stenotu vienotu valsts politiku nacionÄlÄs drošÄ«bas jomÄ un izskata tÄs pilnveidošanas gaitu un problÄ“mas”, kÄ arÄ« „izskata likumÄ noteiktos ar nacionÄlo drošÄ«bu saistÄ«tos plÄnus un koncepcijas”.
TaÄu pašlaik tieši NacionÄlajai drošÄ«bas padomei jÄizlemj, kurai tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdei un ar kÄdiem ieteikumiem nodot padomes saņemtu datu nesÄ“ju ar jau pieminÄ“to ceturtdaļmiljonu elektroniskÄ pasta vÄ“stuļu, kurÄ, pÄ“c visa spriežot, atšÄ·irÄ«bÄ no interneta vietnÄ“ www.prokuratura.info publiskotÄ varianta ir atrodami arÄ« sarakstei pievienotie dokumenti, attÄ“li un citi faili.
Spriežot pÄ“c saturiskÄm lÄ«dzÄ«bÄm, atsevišÄ·as vÄ“stules no šÄ«s datubÄzes atklÄtÄ«bÄ ir nonÄkušas jau pirms diviem gadiem, un papildu slogu NacionÄlajai drošÄ«bas padomei uzliek gan apstÄklis, ka šajÄ laikÄ tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdes ar dažÄdiem argumentiem izvairÄ«jušÄs no vÄ“stulÄ“s aprakstÄ«to faktu izmeklÄ“šanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas, gan arÄ« tas, ka šie fakti met tumšu Ä“nu uz vismaz divÄm no personÄm, kurÄm ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s, - Ä£enerÄlprokuroru Ä’. Kalnmeieru un nu jau arÄ« SAB direktoru JÄni MaizÄ«ti.
Pēc būtības nozagti 126 miljoni eiro
Ceturtdaļmiljons elektroniskÄ pasta vÄ“stuļu, kuru autoru un pieminÄ“to personu vidÅ« ir tÄdi ļaudis kÄ „arestÄ“tÄs mantas glabÄtÄjs”, Šveices advokÄts RÅ«dolfs Meroni, viņa kompanjoni un rÄ«kojumu pildÄ«tÄji, tiesÄ«bsargÄšanas iestÄžu pÄrstÄvji un politiÄ·i, var slÄ“pt visdažÄdÄkos pÄrsteigumus, taÄu to izvÄ“tÄ«šanai nepieciešams laiks. Pašlaik lielÄko vÄ“rÄ«bu sociÄlajos tÄ«klos ir piesaistÄ«jušas tÄs datu bÄzes vÄ“stules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielÄkajÄm valsts nozagšanas shÄ“mÄm mÅ«sdienu Latvijas vÄ“sturÄ“.
Runa ir par Dienas pirmoreiz pirms diviem gadiem – 2018. gada martÄ detalizÄ“ti aprakstÄ«to, publiski pÄ“cÄk bieži apšaubÄ«to darÄ«jumu, kura ietvaros 2015. gada rudenÄ« akciju sabiedrÄ«bu Ventspils nafta faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bÄ nonÄca jau 93,24% šÄ« nozÄ«mÄ«gÄ loÄ£istikas uzņēmuma akciju. Kopš pagÄjušÄ gada decembra šÄdas Ventspils naftas vairs nav, - tÄ ir pÄrdÄ“vÄ“ta par Latvijas kuÄ£niecÄ«bu, un Lursoft datu bÄzÄ“ atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvÄ“jus neesot iespÄ“jams noskaidrot.
ŠÄdas pÄrvÄ“rtÄ«bas bijušas iespÄ“jamas, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarÄ« un vasarÄ šÄ« darÄ«juma organizÄ“tÄjiem izdevÄs izstrÄdÄt shÄ“mu, kÄ apiet „neprognozÄ“jamo” RÄ«gas apgabaltiesu, kuras rokÄs no prokuratÅ«ras bija pÄrgÄjis pienÄkums Aivara Lemberga tiesas prÄvas laikÄ uzraudzÄ«t arestÄ“tÄs mantas uzglabÄšanu. Tagad www.prokuratura.info atrodamÄ sarakste atklÄj jaunus faktus par to, kÄ tieši notikusi šÄ«s shÄ“mas izstrÄde un Ä«stenošana.
ShÄ“mas mÄ“rogus nav grÅ«ti aprÄ“Ä·inÄt. 2015. gada 17. septembrÄ« tika paziņots, ka Vitol grpuas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegÄdÄjies 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju no R. Meroni faktiski kontrolÄ“tÄs akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pÄrdota par 1,77 eiro.
PÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienÄkums izteikt pÄrÄ“jiem mazajiem akcionÄriem obligÄto akciju atpirkšanas piedÄvÄjumu, un piedÄvÄtÄ akcijas cena jau bija nevis 1,77 eiro, bet gan 3,12 eiro. VÄ“l daudz augstÄka izrÄdÄ«jÄs vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·inÄja Finanšu un kapitÄla tirgus komisija, un rezultÄtÄ Euromin pÄrÄ“jo mazo akcionÄru akcijas nÄcÄs atpirkt par 4,56 eiro gabalÄ – tÄtad vairÄk nekÄ divarpus reizes dÄrgÄk nekÄ darÄ«jumÄ ar R. Meroni un viņa kompanjoniem.
MatemÄtika ir vienkÄrša: ja arestÄ“tÄs mantas apsaimniekotÄjs „valsts interesÄ“s” R. Meroni par šÄdu cenu bÅ«tu Vitol pÄrdevis „savu” - Latvijas Naftas tranzÄ«tam piederošo akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietÄ bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni eiro - tÄtad par 126 miljoniem eiro vairÄk. ŠÄ« summa tad arÄ« uzskatÄma par shÄ“mas autoru un Ä«stenotÄju Latvijas valstij tÄ vai citÄdi nozagtu neatkarÄ«gi no A. Lemberga tiesas prÄvas iznÄkuma.
Ja prÄva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskÄciju, Latvijas valsts nesaņems šos tai „aizshÄ“motos”, bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam bÅ«s attaisnojošs, viņam bÅ«s visas tiesÄ«bas šos 126 miljonus eiro vai vismaz bÅ«tisku to daļu pieprasÄ«t no Latvijas valsts, kuras vÄrdÄ R. Meroni arestÄ“to mantu ir „apsaimniekojis”.
PiesedzÄ“ji prokuratÅ«rÄ un arÄ« SAB
VistumšÄko Ä“nu saistÄ«bÄ ar šÄ« valsts nozagšanas megadarÄ«juma apstÄkļiem jaunajÄ interneta vietnÄ“ atrodamÄ informÄcija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arÄ« uz Ä’. Kalnmeieru, prokuroru Juri Jurisu, visu Ä¢enerÄlprokuratÅ«ru un nu jau arÄ« SAB vadÄ«bu.
„Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautÄjumÄ par AS Ventspils nafta akciju atsavinÄšanu un šÄda darÄ«juma saskaņošanu nav griezusies, un tÄdu neesmu sniedzis. PÄ“c manÄ rÄ«cÄ«bÄ esošÄs informÄcijas, arÄ« neviens cits prokurors šÄdas darbÄ«bas nav veicis,” ir publiski apgalvojis Ä’. Kalnmeiers.
TaÄu www.prokuratura.info atrodamÄ sarakste rÄda pilnÄ«gi citu ainu – kÄ shÄ“ma, kuras mÄ“rÄ·is bijis veikt darÄ«jumu, apejot „neprognozÄ“jamo” RÄ«gas apgabaltiesu, ir tikusi pÄrspriesta un acÄ«mredzami ar prokuratÅ«ras un SAB atbalstu soli pa solim Ä«stenota jau kopš 2015. gada pavasara.
Tieši pie J. Jurisa kÄ „valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tÄju grupas vecÄkÄ prokurora” 2015. gada vasaras sÄkumÄ divi Latvijas Naftas tranzÄ«ta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs R. Meroni vÄ“rsušies ar rakstisku „PieprasÄ«jumu sniegt viedokli saistÄ«bÄ ar AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts piederošo AS Ventspils nafta akciju pÄrdošanu”.
ŠajÄ vÄ“stulÄ“ skaidri nolasÄms netieši izteikts lÅ«gums prokuroram par šo lietu tiesu neinformÄ“t: „Latvijas Naftas tranzÄ«ts lÅ«dz tÄs pieteikumu izskatÄ«t tÄdÄ veidÄ, ka nekÄdi materiÄli (tai skaitÄ šis vai jebkÄdi turpmÄki pieteikumi) netiek izpausti apsÅ«dzÄ“tajiem vai citÄm kriminÄlprocesÄ iesaistÄ«tajÄm personÄm un/vai jebkÄdai citai personai.”
TaÄu „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, - advokÄtu biroja Spilbridge sarakstÄ“ pieminÄ“ta ne tikai J. Jurisa, bet arÄ« Ä’. Kalnmeiera loma „zaļÄs gaismas” nodrošinÄšanai iecerÄ“tajam darÄ«jumam.
„TikšanÄs laikÄ J. Juriss paskaidroja Benitai [pÄ“c visa spriežot, domÄta Spilbridge pÄrstÄve Benita Balana], ka ir runÄjis ar Ä£enerÄlprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras pÄrstÄvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesÄ,” atklÄts vienÄ no vÄ“stulÄ“m.
SavukÄrt citÄ vÄ“stulÄ“ lomu sadalÄ«jums shÄ“mas Ä«stenošanÄ raksturots vÄ“l skaidrÄk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kÄdiem kanÄliem, bet tÄ vietÄ Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras vÄrdÄ par Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lÄk varÄ“s izmantot, lai aizsargÄtu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kÄds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”
Kas ir bijusi šÄ« sarakstÄ“ pieminÄ“tÄ „aÄ£entÅ«ra”? VisticamÄkais, runa ir par Satversmes aizsardzÄ«bas biroju, kura loma shÄ“mas piesegšanÄ, pateicoties www.prokuratura.info publiskotajai sarakstei, tagad iezÄ«mÄ“jas pavisam skaidri.
„JÅ«su atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, - mÄ“s vispirms apspriežam [vÄ“stules] melnrakstu ar viņu, un tad tas bÅ«tu J. Juriss, kurš vÄ“rstos Satversmes aizsardzÄ«bas birojÄ pÄ“c palÄ«dzÄ«bas,” – šÄdu vÄ“stuli Spilbridge advokÄts Andrejs EglÄ«tis 2015. gada 12. maijÄ – tÄtad Äetrus mÄ“nešus pirms darÄ«juma noslÄ“gšanas – nosÅ«tÄ«jis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.
SavukÄrt ar 2015. gada 22. jÅ«niju datÄ“tÄ vÄ“stulÄ“, kas adresÄ“ta gan Vitol pÄrstÄvim Robertam Kirkupam, gan RÅ«dolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panÄkto „progresu”: „Tas, ko mÄ“s saņemsim atpakaļ, bÅ«s nevis tiesas atļauja (vai vÄ“stule, ka tiesas atļauja nav vajadzÄ«ga), bet gan viedoklis no Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kÄ kaut kas no tiesas, mÄ“s ticam, ka ar to pašreizÄ“jos apstÄkļos bÅ«s pietiekami...”
TÄ arÄ« „pašreizÄ“jos apstÄkļos” ir noticis: pÄ“c neformÄlajiem kontaktiem sekojusi oficiÄla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pÄrdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienÄ vai otrÄ veidÄ zaudÄ“jot aptuveni 126 miljonus eiro.
ProkuratÅ«ra un SAB mÄ“Ä£ina „nokušinÄt”
Kad 2018. gada pavasarÄ« atklÄtÄ«bÄ nonÄca pirmÄ vÄ“stule no šÄ«s sarakstes, J. Juriss paziņoja, ka „šo dokumentu nevaru nekÄdÄ veidÄ komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domÄts kÄ divu advokÄtu sarakstei pievienojamais”.
Lai gan vÄ“stule tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdÄ“m ir bijusi pieejama jau divus gadus un valsts potenciÄlie zaudÄ“jumi no Ä«stenotÄs shÄ“mas ir bijuši vispÄrzinÄmi jau kopš 2015. gada rudens, valsts nozagšanas shÄ“mas autori un Ä«stenotÄji joprojÄm pie atbildÄ«bas nav saukti, - ir vienÄ«gi sÄkts kriminÄlprocess par R. Meroni rÄ«cÄ«bu ar arestÄ“to mantu, tikmÄ“r tÄlÄk aizplÅ«duši ir arÄ« par Ventspils naftas akcijÄm saņemtie nepilnie 80 miljoni eiro.
Publiski ir pieejams Ä’. Kalnmeiera skaidrojums, ka Ventspils naftas akcijÄm nevienÄ kriminÄlprocesÄ, kurÄ procesa virzÄ«tÄjs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kÄdu civiltiesisku darÄ«jumu ar šÄdÄm akcijÄm, neesot bijis nepieciešams ne prokuratÅ«ras, ne prokurora saskaņojums.
ArÄ« tagad Ä’. Kalnmeiers Latvijas AvÄ«zei pavÄ“stÄ«jis, ka datubÄzes publicÄ“šana esot „speciÄli plÄnota kampaņa” un par „aprakstÄ«to ir notikušas pÄrbaudes”. Tiesa, tagad jau Ä£enerÄlprokurors ir nÄcis klajÄ ar jaunu versiju – ka „nekad neesot bijušas arestÄ“tas” Latvijas Naftas tranzÄ«ta akcijas. Ar tÄm 2015. gadÄ tiešÄm nekÄdas darbÄ«bas netika veiktas.
“No 2008. gada lÄ“mumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencÄ“. Neviens prokurors, izmeklÄ“tÄjs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavinÄto mantu. Tur nav iespÄ“jamas nekÄdas darbÄ«bas, kÄ to mÄ“Ä£ina pasniegt,” – tÄ savukÄrt unisonÄ ar Ä’. Kalnmeieru paziņojis prokurors J. Juriss, par kura darbÄ«bÄm kÄ reiz tiesas apiešanÄ liek nojaust publicÄ“tÄ sarakste, bet SAB publiskoto informÄciju jau nosaucis par „baumÄm un izdomÄjumiem”.
SavukÄrt LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra uz ziņÄm par vietni www.prokuratura.info ir oficiÄli reaģējusi, ar ziņu aÄ£entÅ«ras LETA starpniecÄ«bu paziņojot, ka tÄ „uzskatÄma par viltus interneta vietni”, - kÄ noprotams no paziņojuma, tiesÄ«bsargÄšanas iestÄde vÄ“las uzmanÄ«bu no vietnes satura novirzÄ«t uz to, ka prokuratÅ«ras ieskatÄ vietne „maldina interneta lietotÄjus par tÄs saistÄ«bu ar oficiÄlo prokuratÅ«ras mÄjaslapu”.
TÄpat publiski jau izskanÄ“juši paziņojumi, mÄ“Ä£inot šo faktu nÄkšanu atklÄtÄ«bÄ saistÄ«t ar cīņu par LR Ä£enerÄlprokurora amatu: Ä’. Kalnmeiera pilnvaras beidzas 11. jÅ«lijÄ, bet J. Juriss ir viens no tiem diviem vai trim kandidÄtiem uz šo krÄ“slu, kuriem ir skaidri saskatÄms JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas pÄrstÄvju atbalsts. TaÄu ir acÄ«mredzams, ka ceturtdaļmiljona elektroniskÄ pasta vÄ“stuļu eksplozÄ«vais saturs var skart nesalÄ«dzinÄmi plašÄku tÄ“mu loku.
„Ja palÅ«kojas uz tiem „Meronigeitas” atklÄjumiem, kas no šÄ«s vietnes „izlÄ«duši” tikai pÄ“dÄ“jÄs nedēļas laikÄ, ir skaidrs, ka nervozi jÄjÅ«tas visiem, kam vairÄku gadu ilgumÄ ir bijušas kÄdas attiecÄ«bas ar RÅ«dolfu un viņa „komandu”. SituÄciju padara vÄ“l nopietnÄku tas, ka vÄ“lmÄ“m šo vietni vienkÄrši „aiztaisÄ«t” un dabÅ«t prom no sabiedrÄ«bas acÄ«m acÄ«mredzami nav panÄkumu. Daudziem tÄs saturs var nest ne tikai bažas par amatu, bet arÄ« kaut ko daudz nopietnÄku, tÄ ka NacionÄlajai drošÄ«bas padomei priekšÄ stÄv tiešÄm neÄ“rts lÄ“mums,” Dienai saka kÄds izbijis R. Meroni „komandas” dalÄ«bnieks.
JautÄjumi, uz kuriem nevÄ“lÄ“jÄs atbildÄ“t prokurors Juris Juriss:
1) vai taisnÄ«ba, ka JÅ«s 2015. gadÄ vai agrÄk bijÄt izveidojis un izmantojÄt sarakstei elektroniskÄ pasta adreses [email protected] un [email protected]?
2) vai taisnÄ«ba, ka vienÄ vai abÄs šajÄs elektroniskÄ pasta adresÄ“s JÅ«s sevi saucÄt „Juris Holms”?
3) kÄdam nolÅ«kam JÅ«s izveidojÄt un izmantojÄt šÄ«s elektroniskÄ pasta adreses?
4) ar kÄdu nolÅ«ku JÅ«s, izmantojot šÄ«s elektroniskÄ pasta adreses, sevi saucÄt „Juris Holms”?
5) JÅ«s esat sniedzis skaidrojumus laikrakstam Latvijas AvÄ«ze saistÄ«bÄ ar interneta vietnes www.prokuratura.info saturu un minÄ“jis, ka „www.prokuratura.info materiÄli esot nosÅ«tÄ«ti pÄrbaudei uz atsevišÄ·Äm tiesÄ«bsargÄjošajÄm institÅ«cijÄm” un ka JÅ«s neminÄ“šot šo iestÄžu nosaukumus, jo „neesot saņēmis atļauju to darÄ«t”. KÄda tieši atļauja, no kÄ un kÄdu iemeslu dēļ Jums jÄsaņem, lai minÄ“to šo iestÄžu nosaukumus?
6) tÄpat JÅ«s šajÄ saistÄ«bÄ laikrakstam esat minÄ“jis: “Viena daļa no tÄs sarakstes, ko esmu caurskatÄ«jis, ir ar izdomÄtiem vÄrdiem un adresÄ“m. No tÅ«kstoša e-pastu ir tikai pÄris patiešÄm manis nosÅ«tÄ«tÄs vÄ“stules.” LÅ«dzu, miniet dažus piemÄ“ru šÄdai sarakstei „ar izdomÄtiem vÄrdiem un adresÄ“m”.
7) šajÄ vietnÄ“ atrodama, domÄjams, elektroniskÄ pasta vÄ“stule, kurÄ aprakstÄ«ts, kÄ JÅ«s esat runÄjis ar Ä£enerÄlprokuroru saistÄ«bÄ ar Ventspils naftas darÄ«jumu un kÄ JÅ«s faktiski iesakÄt šajÄ jautÄjumÄ apiet tiesu. Vai JÅ«s apstiprinÄt, ka esat veicis darbÄ«bas, kas aprakstÄ«tas šajÄ vÄ“stulÄ“? Ja jÄ, lÅ«dzu, sniedziet katrai no tÄm izskaidrojumu. Ja nÄ“, vai tas nozÄ«mÄ“, ka vÄ“stules autors Andrejs EglÄ«tis JÅ«s apmelojis un cÄ“lis Jums neslavu? Å…emot vÄ“rÄ, ka šÄ«s vÄ“stules saturs publiskots jau iepriekš, vai esat vÄ“rsies saistÄ«bÄ ar šo neslavas celšanu ar prasÄ«bu pret vÄ“stules autoru?
8) vai 2015. gadÄ JÅ«s esat veicis šÄdas vai kÄdas citas darbÄ«bas, kas varÄ“tu tikt traktÄ“tas kÄ palÄ«dzÄ«ba vai atbalsts veikt Ventspils naftas akciju paketes pÄrdošanas darÄ«jumu 2015. gadÄ?
9) vai 2015. gadÄ JÅ«s esat devis jebkÄdus padomus par to, kÄ rÄ«koties personÄm, kas tieši vai netieši bijušas iesaistÄ«tas minÄ“tÄ darÄ«juma sagatavošanÄ un Ä«stenošanÄ? Ja jÄ, tad kÄdus?
10) vai atbilst taisnÄ«bai minÄ“tajÄ vÄ“stulÄ“ teiktais, ka JÅ«s Ventspils naftas akciju pÄrdošanu esat pÄrrunÄjis ar LR Ä£enerÄlprokuroru? Ja jÄ, kad un pÄ“c kÄ iniciatÄ«vas notika šÄ« saruna, kÄdus jautÄjumus tajÄ apspriedÄt, kÄds bija sarunas iznÄkums?
11) vietnÄ“ www.prokuratura.info atrodama, domÄjams, elektroniskÄ pasta vÄ“stule, kurÄ minÄ“ts, ka, kÄ noprotams, darÄ«juma saistÄ«bÄ JÅ«s vÄ“rsÄ«sieties Satversmes aizsardzÄ«bas birojÄ (SAB) pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Vai JÅ«s apstiprinÄt šajÄ vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«to faktu patiesÄ«gumu? Vai atbilst taisnÄ«bai citÄ“tÄs vÄ“stules autora A. EglÄ«ša apliecinÄjums, ka JÅ«s bÅ«tu persona, kas vÄ“rstos Satversmes aizsardzÄ«bas birojÄ pÄ“c palÄ«dzÄ«bas, kÄ izriet no konteksta, akciju atsavinÄšanas darÄ«jumÄ? Ja nÄ“, vai jau esat vÄ“rsies pret minÄ“to A. EglÄ«ti par neslavas celšanu un apmelošanu? Ja jÄ, kÄdu palÄ«dzÄ«bu tieši JÅ«s vÄ“lÄ“jÄties saņemt no SAB, ar kurÄm konkrÄ“ti SAB amatpersonÄm kontaktÄ“jÄties un kÄdu palÄ«dzÄ«bu no tÄm saņēmÄt?
Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstÄ Diena.