Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko darÄ«t un vai vispār kaut ko darÄ«t saistÄ«bā ar vairāk nekā ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vÄ“stuļu, kurās cita starpā atrodami arÄ« jauni fakti par vienu no vislielākajiem valsts nozagšanas gadÄ«jumiem Latvijas vÄ“sturÄ“ kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas, - šÄds „neÄ“rts” lÄ“mums ir priekšÄ Nacionālajai drošÄ«bas padomei.

LÄ“muma pieņemšanu vÄ“l kutelÄ«gāku padara fakts, ka interneta vietne ar šo datubāzi jau pāris nedēļas ir pieejama sabiedrÄ«bai, kurai ir visas iespÄ“jas iepazÄ«ties ar tās potenciāli eksplozÄ«vo saturu: izsakoties Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeiera vārdiem, „portāls reÄ£istrÄ“ts ārzemÄ“s, tāpÄ“c tā aizvÄ“ršana nav tik vienkārša”. Turklāt lÄ«dzšinÄ“jais Ä£enerālprokurors lÄ«dz ar vienu no šÄ« amata kandidātiem un Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) vadÄ«bu ir starp tām personām, uz kurām sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu jau piesaistÄ«jušais vietnes saturs – tā pašlaik lasÄ«ta vairāk nekā 30 000 reižu – met vistumšÄko aizdomu Ä“nu.

Kur likt 250 000 e-pasta vÄ“stuļu?

Nacionālās drošÄ«bas padomes sastāvā reizÄ“ ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāju un Ministru prezidentu ir Saeimas Nacionālās drošÄ«bas un AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisiju priekšsÄ“dÄ“tāji, kā arÄ« aizsardzÄ«bas, ārlietu un iekšlietu ministri. Ä¢enerālprokuroram ir tiesÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s piedalÄ«ties pÄ“c saviem ieskatiem, bet valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«tājus uz padomes sÄ“dÄ“m var uzaicināt ar padomdevÄ“ju funkcijām.

Nacionālās drošÄ«bas padomes funkcijas likumā ir noteiktas izplÅ«duši: tās vienÄ«gais konkrÄ“tais uzdevums ir iesniegt Saeimai priekšlikumus par SAB direktora iecelšanu amatā un atbrÄ«vošanu no amata, bet papildus tam tā vienÄ«gi „saskaņo augstāko valsts institÅ«ciju un amatpersonu Ä«stenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošÄ«bas jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problÄ“mas”, kā arÄ« „izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošÄ«bu saistÄ«tos plānus un koncepcijas”.

Taču pašlaik tieši Nacionālajai drošÄ«bas padomei jāizlemj, kurai tiesÄ«bsargāšanas iestādei un ar kādiem ieteikumiem nodot padomes saņemtu datu nesÄ“ju ar jau pieminÄ“to ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vÄ“stuļu, kurā, pÄ“c visa spriežot, atšÄ·irÄ«bā no interneta vietnÄ“ www.prokuratura.info publiskotā varianta ir atrodami arÄ« sarakstei pievienotie dokumenti, attÄ“li un citi faili.

Spriežot pÄ“c saturiskām lÄ«dzÄ«bām, atsevišÄ·as vÄ“stules no šÄ«s datubāzes atklātÄ«bā ir nonākušas jau pirms diviem gadiem, un papildu slogu Nacionālajai drošÄ«bas padomei uzliek gan apstāklis, ka šajā laikā tiesÄ«bsargāšanas iestādes ar dažādiem argumentiem izvairÄ«jušÄs no vÄ“stulÄ“s aprakstÄ«to faktu izmeklÄ“šanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas, gan arÄ« tas, ka šie fakti met tumšu Ä“nu uz vismaz divām no personām, kurām ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties Nacionālās drošÄ«bas padomes sÄ“dÄ“s, - Ä£enerālprokuroru Ä’. Kalnmeieru un nu jau arÄ« SAB direktoru Jāni MaizÄ«ti.

Pēc būtības nozagti 126 miljoni eiro

Ceturtdaļmiljons elektroniskā pasta vÄ“stuļu, kuru autoru un pieminÄ“to personu vidÅ« ir tādi ļaudis kā „arestÄ“tās mantas glabātājs”, Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni, viņa kompanjoni un rÄ«kojumu pildÄ«tāji, tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvji un politiÄ·i, var slÄ“pt visdažādākos pārsteigumus, taču to izvÄ“tÄ«šanai nepieciešams laiks. Pašlaik lielāko vÄ“rÄ«bu sociālajos tÄ«klos ir piesaistÄ«jušas tās datu bāzes vÄ“stules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielākajām valsts nozagšanas shÄ“mām mÅ«sdienu Latvijas vÄ“sturÄ“.

Runa ir par Dienas pirmoreiz pirms diviem gadiem – 2018. gada martā detalizÄ“ti aprakstÄ«to, publiski pÄ“cāk bieži apšaubÄ«to darÄ«jumu, kura ietvaros 2015. gada rudenÄ« akciju sabiedrÄ«bu Ventspils nafta faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā nonāca jau 93,24% šÄ« nozÄ«mÄ«gā loÄ£istikas uzņēmuma akciju. Kopš pagājušÄ gada decembra šÄdas Ventspils naftas vairs nav, - tā ir pārdÄ“vÄ“ta par Latvijas kuÄ£niecÄ«bu, un Lursoft datu bāzÄ“ atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvÄ“jus neesot iespÄ“jams noskaidrot.

ŠÄdas pārvÄ“rtÄ«bas bijušas iespÄ“jamas, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarÄ« un vasarā šÄ« darÄ«juma organizÄ“tājiem izdevās izstrādāt shÄ“mu, kā apiet „neprognozÄ“jamo” RÄ«gas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratÅ«ras bija pārgājis pienākums Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzÄ«t arestÄ“tās mantas uzglabāšanu. Tagad www.prokuratura.info atrodamā sarakste atklāj jaunus faktus par to, kā tieši notikusi šÄ«s shÄ“mas izstrāde un Ä«stenošana. 

ShÄ“mas mÄ“rogus nav grÅ«ti aprÄ“Ä·ināt. 2015. gada 17. septembrÄ« tika paziņots, ka Vitol grpuas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājies 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju no R. Meroni faktiski kontrolÄ“tās akciju sabiedrÄ«bas Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

PÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija nevis 1,77 eiro, bet gan 3,12 eiro. VÄ“l daudz augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad vairāk nekā divarpus reizes dārgāk nekā darÄ«jumā ar R. Meroni un viņa kompanjoniem.

Matemātika ir vienkārša: ja arestÄ“tās mantas apsaimniekotājs „valsts interesÄ“s” R. Meroni par šÄdu cenu bÅ«tu Vitol pārdevis „savu” - Latvijas Naftas tranzÄ«tam piederošo akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni eiro - tātad par 126 miljoniem eiro vairāk. ŠÄ« summa tad arÄ« uzskatāma par shÄ“mas autoru un Ä«stenotāju Latvijas valstij tā vai citādi nozagtu neatkarÄ«gi no A. Lemberga tiesas prāvas iznākuma.

Ja prāva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskāciju, Latvijas valsts nesaņems šos tai „aizshÄ“motos”, bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam bÅ«s attaisnojošs, viņam bÅ«s visas tiesÄ«bas šos 126 miljonus eiro vai vismaz bÅ«tisku to daļu pieprasÄ«t no Latvijas valsts, kuras vārdā R. Meroni arestÄ“to mantu ir „apsaimniekojis”.

Piesedzēji prokuratūrā un arī SAB

VistumšÄko Ä“nu saistÄ«bā ar šÄ« valsts nozagšanas megadarÄ«juma apstākļiem jaunajā interneta vietnÄ“ atrodamā informācija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arÄ« uz Ä’. Kalnmeieru, prokuroru Juri Jurisu, visu Ä¢enerālprokuratÅ«ru un nu jau arÄ« SAB vadÄ«bu.

„Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautājumā par AS Ventspils nafta akciju atsavināšanu un šÄda darÄ«juma saskaņošanu nav griezusies, un tādu neesmu sniedzis. PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, arÄ« neviens cits prokurors šÄdas darbÄ«bas nav veicis,” ir publiski apgalvojis Ä’. Kalnmeiers.

Taču www.prokuratura.info atrodamā sarakste rāda pilnÄ«gi citu ainu – kā shÄ“ma, kuras mÄ“rÄ·is bijis veikt darÄ«jumu, apejot „neprognozÄ“jamo” RÄ«gas apgabaltiesu, ir tikusi pārspriesta un acÄ«mredzami ar prokuratÅ«ras un SAB atbalstu soli pa solim Ä«stenota jau kopš 2015. gada pavasara.

Tieši pie J. Jurisa kā „valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzÄ«ta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs R. Meroni vÄ“rsušies ar rakstisku „PieprasÄ«jumu sniegt viedokli saistÄ«bā ar AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā vÄ“stulÄ“ skaidri nolasāms netieši izteikts lÅ«gums prokuroram par šo lietu tiesu neinformÄ“t: „Latvijas Naftas tranzÄ«ts lÅ«dz tās pieteikumu izskatÄ«t tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsÅ«dzÄ“tajiem vai citām kriminālprocesā iesaistÄ«tajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Taču „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, - advokātu biroja Spilbridge sarakstÄ“ pieminÄ“ta ne tikai J. Jurisa, bet arÄ« Ä’. Kalnmeiera loma „zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerÄ“tajam darÄ«jumam.

„Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai [pÄ“c visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā,” atklāts vienā no vÄ“stulÄ“m.

Savukārt citā vÄ“stulÄ“ lomu sadalÄ«jums shÄ“mas Ä«stenošanā raksturots vÄ“l skaidrāk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Kas ir bijusi šÄ« sarakstÄ“ pieminÄ“tā „aÄ£entÅ«ra”? Visticamākais, runa ir par Satversmes aizsardzÄ«bas biroju, kura loma shÄ“mas piesegšanā, pateicoties www.prokuratura.info publiskotajai sarakstei, tagad iezÄ«mÄ“jas pavisam skaidri.

„JÅ«su atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, - mÄ“s vispirms apspriežam [vÄ“stules] melnrakstu ar viņu, un tad tas bÅ«tu J. Juriss, kurš vÄ“rstos Satversmes aizsardzÄ«bas birojā pÄ“c palÄ«dzÄ«bas,” – šÄdu vÄ“stuli Spilbridge advokāts Andrejs EglÄ«tis 2015. gada 12. maijā – tātad četrus mÄ“nešus pirms darÄ«juma noslÄ“gšanas – nosÅ«tÄ«jis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.

Savukārt ar 2015. gada 22. jÅ«niju datÄ“tā vÄ“stulÄ“, kas adresÄ“ta gan Vitol pārstāvim Robertam Kirkupam, gan RÅ«dolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panākto „progresu”: „Tas, ko mÄ“s saņemsim atpakaļ, bÅ«s nevis tiesas atļauja (vai vÄ“stule, ka tiesas atļauja nav vajadzÄ«ga), bet gan viedoklis no Ä¢enerālprokuratÅ«ras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mÄ“s ticam, ka ar to pašreizÄ“jos apstākļos bÅ«s pietiekami...”

Tā arÄ« „pašreizÄ“jos apstākļos” ir noticis: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudÄ“jot aptuveni 126 miljonus eiro.

ProkuratÅ«ra un SAB mÄ“Ä£ina „nokušināt”

Kad 2018. gada pavasarÄ« atklātÄ«bā nonāca pirmā vÄ“stule no šÄ«s sarakstes, J. Juriss paziņoja, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Lai gan vÄ“stule tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m ir bijusi pieejama jau divus gadus un valsts potenciālie zaudÄ“jumi no Ä«stenotās shÄ“mas ir bijuši vispārzināmi jau kopš 2015. gada rudens, valsts nozagšanas shÄ“mas autori un Ä«stenotāji joprojām pie atbildÄ«bas nav saukti, - ir vienÄ«gi sākts kriminālprocess par R. Meroni rÄ«cÄ«bu ar arestÄ“to mantu, tikmÄ“r tālāk aizplÅ«duši ir arÄ« par Ventspils naftas akcijām saņemtie nepilnie 80 miljoni eiro.

Publiski ir pieejams Ä’. Kalnmeiera skaidrojums, ka Ventspils naftas akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzÄ«tājs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kādu civiltiesisku darÄ«jumu ar šÄdām akcijām, neesot bijis nepieciešams ne prokuratÅ«ras, ne prokurora saskaņojums.

ArÄ« tagad Ä’. Kalnmeiers Latvijas AvÄ«zei pavÄ“stÄ«jis, ka datubāzes publicÄ“šana esot „speciāli plānota kampaņa” un par „aprakstÄ«to ir notikušas pārbaudes”. Tiesa, tagad jau Ä£enerālprokurors ir nācis klajā ar jaunu versiju – ka „nekad neesot bijušas arestÄ“tas” Latvijas Naftas tranzÄ«ta akcijas. Ar tām 2015. gadā tiešÄm nekādas darbÄ«bas netika veiktas.

“No 2008. gada lÄ“mumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencÄ“. Neviens prokurors, izmeklÄ“tājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespÄ“jamas nekādas darbÄ«bas, kā to mÄ“Ä£ina pasniegt,” – tā savukārt unisonā ar Ä’. Kalnmeieru paziņojis prokurors J. Juriss, par kura darbÄ«bām kā reiz tiesas apiešanā liek nojaust publicÄ“tā sarakste, bet SAB publiskoto informāciju jau nosaucis par „baumām un izdomājumiem”.

Savukārt LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra uz ziņām par vietni www.prokuratura.info ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aÄ£entÅ«ras LETA starpniecÄ«bu paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”, - kā noprotams no paziņojuma, tiesÄ«bsargāšanas iestāde vÄ“las uzmanÄ«bu no vietnes satura novirzÄ«t uz to, ka prokuratÅ«ras ieskatā vietne „maldina interneta lietotājus par tās saistÄ«bu ar oficiālo prokuratÅ«ras mājaslapu”.

Tāpat publiski jau izskanÄ“juši paziņojumi, mÄ“Ä£inot šo faktu nākšanu atklātÄ«bā saistÄ«t ar cīņu par LR Ä£enerālprokurora amatu: Ä’. Kalnmeiera pilnvaras beidzas 11. jÅ«lijā, bet J. Juriss ir viens no tiem diviem vai trim kandidātiem uz šo krÄ“slu, kuriem ir skaidri saskatāms Jaunās konservatÄ«vās partijas pārstāvju atbalsts. Taču ir acÄ«mredzams, ka ceturtdaļmiljona elektroniskā pasta vÄ“stuļu eksplozÄ«vais saturs var skart nesalÄ«dzināmi plašÄku tÄ“mu loku.

„Ja palÅ«kojas uz tiem „Meronigeitas” atklājumiem, kas no šÄ«s vietnes „izlÄ«duši” tikai pÄ“dÄ“jās nedēļas laikā, ir skaidrs, ka nervozi jājÅ«tas visiem, kam vairāku gadu ilgumā ir bijušas kādas attiecÄ«bas ar RÅ«dolfu un viņa „komandu”. Situāciju padara vÄ“l nopietnāku tas, ka vÄ“lmÄ“m šo vietni vienkārši „aiztaisÄ«t” un dabÅ«t prom no sabiedrÄ«bas acÄ«m acÄ«mredzami nav panākumu. Daudziem tās saturs var nest ne tikai bažas par amatu, bet arÄ« kaut ko daudz nopietnāku, tā ka Nacionālajai drošÄ«bas padomei priekšÄ stāv tiešÄm neÄ“rts lÄ“mums,” Dienai saka kāds izbijis R. Meroni „komandas” dalÄ«bnieks.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt prokurors Juris Juriss:

1) vai taisnÄ«ba, ka JÅ«s 2015. gadā vai agrāk bijāt izveidojis un izmantojāt sarakstei elektroniskā pasta adreses [email protected] un [email protected]?

2) vai taisnÄ«ba, ka vienā vai abās šajās elektroniskā pasta adresÄ“s JÅ«s sevi saucāt „Juris Holms”?

3) kādam nolÅ«kam JÅ«s izveidojāt un izmantojāt šÄ«s elektroniskā pasta adreses?

4) ar kādu nolÅ«ku JÅ«s, izmantojot šÄ«s elektroniskā pasta adreses, sevi saucāt „Juris Holms”?

5) JÅ«s esat sniedzis skaidrojumus laikrakstam Latvijas AvÄ«ze saistÄ«bā ar interneta vietnes www.prokuratura.info saturu un minÄ“jis, ka „www.prokuratura.info materiāli esot nosÅ«tÄ«ti pārbaudei uz atsevišÄ·Äm tiesÄ«bsargājošajām institÅ«cijām” un ka JÅ«s neminÄ“šot šo iestāžu nosaukumus, jo „neesot saņēmis atļauju to darÄ«t”. Kāda tieši atļauja, no kā un kādu iemeslu dēļ Jums jāsaņem, lai minÄ“to šo iestāžu nosaukumus?

6) tāpat JÅ«s šajā saistÄ«bā laikrakstam esat minÄ“jis: “Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatÄ«jis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresÄ“m. No tÅ«kstoša e-pastu ir tikai pāris patiešÄm manis nosÅ«tÄ«tās vÄ“stules.” LÅ«dzu, miniet dažus piemÄ“ru šÄdai sarakstei „ar izdomātiem vārdiem un adresÄ“m”.

7) šajā vietnÄ“ atrodama, domājams, elektroniskā pasta vÄ“stule, kurā aprakstÄ«ts, kā JÅ«s esat runājis ar Ä£enerālprokuroru saistÄ«bā ar Ventspils naftas darÄ«jumu un kā JÅ«s faktiski iesakāt šajā jautājumā apiet tiesu. Vai JÅ«s apstiprināt, ka esat veicis darbÄ«bas, kas aprakstÄ«tas šajā vÄ“stulÄ“? Ja jā, lÅ«dzu, sniedziet katrai no tām izskaidrojumu. Ja nÄ“, vai tas nozÄ«mÄ“, ka vÄ“stules autors Andrejs EglÄ«tis JÅ«s apmelojis un cÄ“lis Jums neslavu? Å…emot vÄ“rā, ka šÄ«s vÄ“stules saturs publiskots jau iepriekš, vai esat vÄ“rsies saistÄ«bā ar šo neslavas celšanu ar prasÄ«bu pret vÄ“stules autoru?

8) vai 2015. gadā JÅ«s esat veicis šÄdas vai kādas citas darbÄ«bas, kas varÄ“tu tikt traktÄ“tas kā palÄ«dzÄ«ba vai atbalsts veikt Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas darÄ«jumu 2015. gadā?

9) vai 2015. gadā JÅ«s esat devis jebkādus padomus par to, kā rÄ«koties personām, kas tieši vai netieši bijušas iesaistÄ«tas minÄ“tā darÄ«juma sagatavošanā un Ä«stenošanā? Ja jā, tad kādus?

10) vai atbilst taisnÄ«bai minÄ“tajā vÄ“stulÄ“ teiktais, ka JÅ«s Ventspils naftas akciju pārdošanu esat pārrunājis ar LR Ä£enerālprokuroru? Ja jā, kad un pÄ“c kā iniciatÄ«vas notika šÄ« saruna, kādus jautājumus tajā apspriedāt, kāds bija sarunas iznākums?

11) vietnÄ“ www.prokuratura.info atrodama, domājams, elektroniskā pasta vÄ“stule, kurā minÄ“ts, ka, kā noprotams, darÄ«juma saistÄ«bā JÅ«s vÄ“rsÄ«sieties Satversmes aizsardzÄ«bas birojā (SAB) pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Vai JÅ«s apstiprināt šajā vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«to faktu patiesÄ«gumu? Vai atbilst taisnÄ«bai citÄ“tās vÄ“stules autora A. EglÄ«ša apliecinājums, ka JÅ«s bÅ«tu persona, kas vÄ“rstos Satversmes aizsardzÄ«bas birojā pÄ“c palÄ«dzÄ«bas, kā izriet no konteksta, akciju atsavināšanas darÄ«jumā? Ja nÄ“, vai jau esat vÄ“rsies pret minÄ“to A. EglÄ«ti par neslavas celšanu un apmelošanu? Ja jā, kādu palÄ«dzÄ«bu tieši JÅ«s vÄ“lÄ“jāties saņemt no SAB, ar kurām konkrÄ“ti SAB amatpersonām kontaktÄ“jāties un kādu palÄ«dzÄ«bu no tām saņēmāt?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0