Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Iesaki rakstu:

ValdÄ«ba šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozÄ«jumus, kas vairumam cilvÄ“ku labākajā gadÄ«jumā lika nodomāt: "KārtÄ“jais idiotisms!", sliktākajā gadÄ«jumā - raisÄ«ja asociācijas ar vÄ“l vienu solÄ«ti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulÄ“ drošÄ«bas pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktÅ«ras objektos". No šÄ«s otrdienas valdÄ«ba lÄ“musi, ka plašÄkai publikai varÄ“s liegt fotografÄ“t šos objektus.

ValdÄ«ba šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozÄ«jumus, kas vairumam cilvÄ“ku labākajā gadÄ«jumā lika nodomāt: "KārtÄ“jais idiotisms!", sliktākajā gadÄ«jumā - raisÄ«ja asociācijas ar vÄ“l vienu solÄ«ti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulÄ“ drošÄ«bas pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktÅ«ras objektos". No šÄ«s otrdienas valdÄ«ba lÄ“musi, ka plašÄkai publikai varÄ“s liegt fotografÄ“t šos objektus.

Ja runa bÅ«tu tikai par armijas bāzÄ“m un tamlÄ«dzÄ«giem ar militāro infrastruktÅ«ru tieši saistÄ«tiem objektiem, par to vÄ“l varÄ“tu tikai pasmaidÄ«t kā par naivu bezjÄ“dzÄ«bu laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelÄ«tattÄ“lu izšÄ·irtspÄ“ja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanÄ“jis medijos, t.sk. no drošÄ«bas iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktÅ«ras" objektos ietilpst arÄ« valdÄ«bas Ä“ka, Saeimas Ä“ka, dzelzceļa tilti un tamlÄ«dzÄ«gas publiskas un fotoaparātu objektÄ«viem bieži pozÄ“jošas bÅ«ves - tātad teorÄ“tiski arÄ« par šo objektu fotografÄ“šanu turpmāk ikviens varÄ“s iedzÄ«voties nepatikšanās. Un tā nav vienÄ«gā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulÄ“juma.

Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošÄ«bas iestāžu rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida bÅ«tisku apdraudÄ“jumu Ä«stenošanas veic izlÅ«košanas aktivitātes, filmÄ“jot, fotografÄ“jot vai citādi dokumentÄ“jot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatÄ«tajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acÄ«mredzot apzinoties, ka pamatot fotografÄ“šanas aizliegumu ar ārÄ“jo militāro drošÄ«bu bÅ«tu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arÄ« tas izklausās baltiem diegiem sašÅ«ts.

Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlÄ«dzÄ«ga infrastruktÅ«ra) un pat ne valdÄ«bu Ä“kām (jo kāda gan jÄ“ga teroristam uzspridzināt, piemÄ“ram, vienu šÄdas Ä“kas sienas stÅ«ri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespÄ“tu nodarÄ«t?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcÄ“jas daudz cilvÄ“ku.

Teroristu mÄ“rÄ·is nav uzbrukt kādām stratÄ“Ä£iskām, valsts funkcionÄ“šanai svarÄ«gām celtnÄ“m (protams, izņemot pasaules vÄ“sturÄ“ vienÄ«go gadÄ«jumu, kad tika iegÅ«ts tik efektÄ«vs ierocis kā nolaupÄ«tas lidmašÄ«nas, bet šÄdā gadÄ«jumā iepriekšÄ“ja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešÄm nav nepieciešama), teroristu mÄ“rÄ·is ir izdzÄ“st pÄ“c iespÄ“jas vairāk dzÄ«vÄ«bu, lai radÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas lielāku šoku.

Tātad apdraudÄ“tākās vietas terorismam ir jebkura gājÄ“ju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklÄ“tākie tÅ«risma objekti, kultÅ«ras pasākumu vietas, baznÄ«cas un tamlÄ«dzÄ«gi - ja "kritiskās infrastruktÅ«ras" objektu sarakstā ierakstÄ«tu visas šÄ«s vietas, tad faktiski stātos spÄ“kā gandrÄ«z vai totāls fotografÄ“šanas aizliegums.

Otrkārt, vai tiešÄm teroristam, lai gÅ«tu iepriekšÄ“ju priekšstatu par to, kā izskatās konkrÄ“tajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas RÄ«gas un citu Latvijas pilsÄ“tu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sÅ«tÄ«s pieprasÄ«jumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektÄ«vas uz valdÄ«bas Ä“ku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktÅ«ras" objektiem, lai kas arÄ« tie nebÅ«tu?

Galu galā, vai terorists bÅ«tiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrÄ“tā vietā, nevar iegÅ«t, tur pirms tam vienkārši vairākkārtÄ“ji pastaigājoties vai arÄ« nemanāmi nobildÄ“jot to ar mobilo telefonu, kuros mÅ«sdienās iebÅ«vÄ“tas gana augstas izšÄ·irtspÄ“jas foto kameras? Vai valdÄ«bas, Saeimas un citu infrastruktÅ«ras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šÄ«m Ä“kām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvÄ“ks patiešÄm ar kādu sazvanās vai tomÄ“r slepeni fotografÄ“?

Kāds teiks, nevajag pārspÄ«lÄ“t un novest lÄ«dz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebÅ«šot domāts. DrošÄ«bas policija, komentÄ“jot jauno regulÄ“jumu, apmÄ“ram tā arÄ« runā - pamatā norma jau esot vien preventÄ«va, praksÄ“ "absolÅ«tā vairumā gadÄ«jumu" šÄ·Ä“ršÄ¼i fotografÄ“šanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arÄ« apsardzes sfÄ“rā netrÅ«kst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vÄ“l ar neesošÄm likumu normām pasteidzas bÅ«t ļoti "preventÄ«vi" un mÄ“Ä£ina aizliegt to, kas patiesÄ«bā ir atļauts. Tagad ir radÄ«ta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varÄ“s mÄ“Ä£ināt interpretÄ“t, kā pašam izdevÄ«gāk, un galvenais iemesls tam ir vÄ“l viens tajā iebÅ«vÄ“tais absurds.

Šis absurds nozÄ«mÄ“, ka faktiski ir aizliegts fotografÄ“t "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktÅ«ras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicÄ“ts, lÄ«dz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatÄ«ties un tikt skaidrÄ«bā, ko tad viņš Ä«sti drÄ«kst, ko nedrÄ«kst fotografÄ“t. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespÄ“jām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar DrošÄ«bas policiju, kur DrošÄ«bas policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografÄ“t Ä“ku un tās apkārtni, lÅ«gti paskaidrot, ar kādu normatÄ«vo aktu ir pamatota viņu prasÄ«ba, to nespÄ“ja nosaukt.

Gluži vai šÄ·iet, ka Ä«stie "teroristi", pret kuriem vÄ“rsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šÄdi lapsveidÄ«gie urÄ·i - žurnālisti (bet cietÄ«s arÄ« visi pārÄ“jie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varÄ“s mÄ“Ä£ināt atsaukties uz to. Taču lapsveidÄ«gais atkal varÄ“s jautāt - kurā normatÄ«vajā aktā ir noteikts, ka tieši šÄ« Ä“ka pieder pie kritiskās infrastruktÅ«ras objektiem, kurus nedrÄ«kst bildÄ“t, un apsardzes darbinieks atkal nespÄ“s atbildÄ“t, jo šÄda normatÄ«vā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslÄ“pums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja bÅ«tu, - viņš taču nedrÄ«kstÄ“tu to izpaust...

Tiesa gan, MK noteikumu grozÄ«jumos ir arÄ« paredzÄ“ts, ka pie tiem kritiskās infrastruktÅ«ras objektiem, kurus nedrÄ«kstÄ“s bildÄ“t, bÅ«s izvietotas informatÄ«vas norādes ,,BEZ SASKAÅ…OŠANAS FOTOGRAFÄ’T, FILMÄ’T AIZLIEGTS”. Taču - šÄda norāde nav normatÄ«vais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografÄ“šanas aizliegumu publiskā vietā. TeorÄ“tiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definÄ“tajām prasÄ«bām var izgatavot ikviens, piemÄ“ram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktÅ«ras objekts var atrasties arÄ« privātā pārvaldÄ«jumā) un apgalvot, ka arÄ« viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.

No otras puses, šÄdu informatÄ«vu norāžu izvietošana padara par neloÄ£isku absurdu arÄ« pašu slepenÄ«bas statusu kritiskās infrastruktÅ«ras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslÄ“pumu, no otras puses, šis noslÄ“pums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografÄ“šanas aizliegumu. Vai šÄdu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatÄ«vo regulÄ“jumu par valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bu? Vai tikko nav ticis pieņemts normatÄ«vais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatÄ«vo aktu? Jautājums juristiem.

Nav skaidrs, kāpÄ“c šÄda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loÄ£iska motÄ«va un paredzamā sabiedrÄ«bas labuma, nedz juridiski skaidra izpildÄ«juma mehānisma praksÄ“. Varam tikai minÄ“t, kam un kāpÄ“c tas bija vajadzÄ«gs.

Foto: no Photoriga.com arhīva