NeglÄ«ts ieraksts LTV simtgades rÄ“Ä·inÄ: TV arhÄ«va izcenojumi apgrÅ«tina nacionÄlo kino
Imants VÄ«ksne, AnalÄ«tiskÄs žurnÄlistikas darbnÄ«ca 6K · 01.11.2017. · Komentāri (7)Sagaidot Latvijas Republikas pastÄvÄ“šanas simtgadi, kinoļaudÄ«m darba pilnas rokas. Ir pasÅ«tÄ«jums ražot, ir piešÄ·irta valsts nauda, taÄu producentiem to nÄkas tÄ“rÄ“t arÄ« tur, kur šÄ·iesties nebÅ«tu pamata. Latvijas TelevÄ«zijas arhÄ«vs ir viens no dÄrgÄkajiem ja ne visÄ EiropÄ, tad vismaz mÅ«su reÄ£ionÄ noteikti.
Dziļi simboliski šo problÄ“mu atspoguļo topošajai JÄņa Norda spÄ“lfilmai Ar putÄm uz lÅ«pÄm piestÄdÄ«tais rÄ“Ä·ins. Sižeta lÄ«nijÄ vienÄ no ainÄm bija nepieciešama slima mežacÅ«ka. FonÄ, kadrÄ esošÄ televizora ekrÄnÄ. TelevÄ«zija cÅ«ku atrada. PrecÄ«zÄk ziņu sižetu, kurÄ mednieks stÄsta par mežacÅ«ku slimÄ«bu. Filmas vajadzÄ«bÄm tika atlasÄ«ti divi ziņu materiÄli ar skaņu un viens bez – kopumÄ nepilnas minÅ«tes garumÄ.
Un tad filmas veidotÄjiem tika piestÄdÄ«ts rÄ“Ä·ins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundÄ“m. AprÄ“Ä·inÄ iekļauta apmaksa par arhÄ«va materiÄla sameklÄ“šanu un faila kopÄ“šanu. TÄtad kopÄ vairÄk nekÄ 3000 eiro, un vienas sekundes cena pÄrsniedz 47,52 eiro + klÄt vÄ“l jÄrÄ“Ä·ina nodoklis. Un šis nebÅ«t nav tas lielÄkais rÄ“Ä·ins.
Filmai uzliek Ä·epu
NÄkamÄ gada 23. februÄrÄ« nacionÄlÄ pirmizrÄde gaidÄma citai studijas Tasse film producÄ“tai spÄ“lfilmai ParadÄ«ze 89. TÄ top programmÄ Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tÄpat kÄ pirmÄ - ar NacionÄlÄ kino centra atbalstu. Šai gadÄ«jumÄ Latvijas televÄ«zijas rÄ“Ä·ins izrÄdÄ«jÄs kinoveidotÄjiem nepaceļams pat ar visu valsts palÄ«dzÄ«bu. 14 000 eiro plus PVN par nepilnÄm septiņÄm minÅ«tÄ“m. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvÄ“sele un Tumša nakte zaļa zÄle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.
TÄ gluži nav, ka televÄ«zija šÄdÄ spiedÄ«gÄ finansiÄlÄ situÄcijÄ nenÄk pretÄ« filmas veidotÄjiem. LTV piedÄvÄ barteri – mÄ“s jums cÅ«ku vai dziesmu, bet jÅ«s mums filmu. TÄdÄ gadÄ«jumÄ piecus gadus jauno spÄ“lfilmu producenti nedrÄ«kst dot izrÄdÄ«šanai citÄs telekompÄnijÄs. Daļēji tÄ arÄ« ir atbilde, kÄdēļ pašmÄju ražojuma filmas salÄ«dzinoši reti redzamas televÄ«zijÄs.
ArÄ« telekompÄnija MTG gribÄ“jusi pirkt tiesÄ«bas izrÄdÄ«t filmu ParadÄ«ze 89 – tas bÅ«s sirsnÄ«gs Ä£imenisks kino, piemÄ“rots plašai auditorijai. Bet darÄ«jums nenotika. Latvijas televÄ«zija ar šiem pÄris pÄrdotajiem kadriem uzlikusi filmai Ä·epu. Un nav svarÄ«gi, vai tÄ ir spÄ“lfilma vai dokumentÄlÄ, kurai vÄ“l mazÄkas izredzes kaut ko atpelnÄ«t. Režisores KatrÄ«nas Neiburgas dokumentÄlajÄ filmÄ GarÄžas izmantots sešdesmito gadu muzikÄlÄs filmas KÄ minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televÄ«zijai nÄcÄs samaksÄt vairÄk nekÄ desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.
Prasa nacionÄlo atlaidi
Studijas Tasse film producente Alise Ä¢elze spriež, ka LTV prakse nav taisnÄ«ga: “Kam tad citam tÄ vÄ“sture ir vajadzÄ«ga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciÄli lielÄkie LTV arhÄ«va patÄ“rÄ“tÄji. TaÄu ar esošo kino finansÄ“jumu viņiem nav tÄdas maksÄtspÄ“jas, lai šo Latvijas kino saturÄ tik svarÄ«go arhÄ«vu pilnvÄ“rtÄ«gi izmantotu. TurklÄt arhÄ«va materiÄlu iegÄde neatbrÄ«vo no pienÄkuma maksÄt autortiesÄ«bas. TÄtad galÄ«gÄs summas ir vÄ“l lielÄkas.
“JÄ, varbÅ«t BBC atnÄk un saka – jÅ«su arhÄ«vam ir zemas cenas, bet mÅ«su filmu budžeti nekad nebÅ«s tÄdi kÄ BBC!” saka producente. TurklÄt uz citu valstu fona LTV arhÄ«va izcenojumi nebÅ«t nav lÄ“ti. SomijÄ, LietuvÄ, IgaunijÄ, KrievijÄ – visur cenas ir zemÄkas. Pat CNN arhÄ«vs ir pieejamÄks. Bet mÅ«su pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemÄka nekÄ televÄ«zijas audiomateriÄlam aprÄ“Ä·inÄtÄ. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taÄu ir Latvijas valsts uzņēmumi.
SasÄpÄ“jušais jautÄjums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociÄcijas sapulcÄ“. Gadiem ilgi Latvijas televÄ«zija dažÄdos raidÄ«jumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu Ä«pašniekiem un neko viņiem nemaksÄjot. Filmu izrÄdÄ«šanai televÄ«zija arÄ« paģēr samazinÄt licenÄu maksas. Tai pat laikÄ panÄkties pretÄ« kinoražotÄjiem televÄ«zija nevÄ“las. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhÄ«va pakalpojumiem bÅ«tu normÄli iekasÄ“t no Ärzemniekiem, taÄu pašu cilvÄ“kiem pienÄktos koeficients 0,1.
DÄrgi, likumÄ«gi un lietderÄ«gi
Kompromisa meklÄ“jumi sÄkti Filmu padomÄ“, kas ir KultÅ«ras ministrijas sabiedriska padomdevÄ“ja institÅ«cija. PÄ“dÄ“jÄ sanÄksme, kÄ atstÄsta NacionÄlÄ kino centra vadÄ«tÄja Dita Rietuma, beidzÄs uz pozitÄ«vas nots: “Tarifi ir jÄpÄrskata, un Beltes kungs teica, ka domÄs, kÄ var nÄkt pretÄ«.”
TomÄ“r saviem padotajiem televÄ«zijas vadÄ«tÄjs Ivars Belte (attÄ“lÄ) šo vÄ“sti nav nodevis, varbÅ«t nemaz negrasÄs. AnalÄ«tiskÄs žurnÄlistikas darbnÄ«ca 6K televÄ«zijas preses dienestam nosÅ«tÄ«ja vairÄkus jautÄjumus par LTV arhÄ«va cenu politiku un iespÄ“jamajÄm izmaiņÄm tajÄ. Īpaši attiecÄ«bÄ uz pašmÄju ražojuma un simtgades filmÄm.
TaÄu pÄ“c nedēļu ilgas gaidÄ«šanas LTV komunikÄcijas direktore Dace Jansone atsÅ«tÄ«ja šÄdu strupu vÄ“stÄ«jumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likums, kurÄ noteikts, ka publiskai personai, tajÄ skaitÄ arÄ« publiskas personas kapitÄlsabiedrÄ«bai ar finanšu lÄ«dzekļiem un mantu ir jÄrÄ«kojas likumÄ«gi un lietderÄ«gi, tas ir, rÄ«cÄ«bai jÄbÅ«t tÄdai, lai mÄ“rÄ·i sasniegtu ar mazÄko finanšu lÄ«dzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavinÄma un nododama Ä«pašumÄ vai lietošanÄ citai personai par iespÄ“jami augstÄku cenu.” TÄtad sekundes cenai jÄbÅ«t maksimÄli augstai, un tÄ ir LTV atbilde uz visiem jautÄjumiem.
Gaida konstruktÄ«vu - jÄ
KultÅ«ras ministrija gan norÄda, ka pastÄv arÄ« tÄds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televÄ«ziju atkÄpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecÄ«bÄs ar pašmÄju kino ražotÄjiem.
Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televÄ«zijas pienÄkumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arÄ« šo: Latvijas televÄ«zija nodrošina Latvijas nacionÄlÄ audiovizuÄlÄ mantojuma pieejamÄ«bu sabiedrÄ«bai, iepÄ“rkot nacionÄlÄs filmas, savÄs programmÄs demonstrÄ“jot tÄs un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasÄkumus saskaÅ†Ä ar šo nozari regulÄ“jošiem tiesÄ«bu aktiem. Ministrijas pÄrstÄve Lita Kokale vÄ“sta:
“KultÅ«ras ministrijas ieskatÄ LTV arhÄ«va cenrÄža diferencÄ“šana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varÄ“tu bÅ«t viens no šÄdiem atbalsta pasÄkumiem, jo LTV arhÄ«vu izcenojumiem nevajadzÄ“tu likt šÄ·Ä“ršÄ¼us LTV arhÄ«va izmantošanai Latvijas filmu veidošanÄ, tostarp filmÄs, kas ir guvušas valsts finansÄ“jumu.”
ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS
* Igaunijas NacionÄlÄs TelevÄ«zijas (ETV) arhÄ«vs:
ArhÄ«va materiÄla izmantošana filmÄ bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR
* Lietuvas NacionÄlÄs TelevÄ«zijas (LRT) arhÄ«vs:
ArhÄ«va materiÄla izmantošana filmÄ bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR
* Somijas NacionÄlÄ TelevÄ«zijas (YLE) arhÄ«vs:
ArhÄ«va materiÄla izmantošana filmÄ bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR
* Zviedrijas NacionÄlÄ TelevÄ«zijas (SVT) arhÄ«vs:
ArhÄ«va materiÄla izmantošana filmÄ bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR
* Krievijas TelevÄ«zijas arhÄ«vs (materiÄls tika izmantots spÄ“lfilmÄ ParadÄ«ze 89):
ArhÄ«va materiÄla izmantošana filmÄ bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR
* TelekompÄnijas CNN arhÄ«vs:
NorÄdot izmantošanu filmÄ bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR
* Latvijas Radio arhÄ«vs (iespÄ“ja iegÄdÄties tikai minÅ«tÄ“s, minÅ«tes takse sadalÄ«ta sekundÄ“s):
ArhÄ«va materiÄla izmantošana komerciÄlos nolÅ«kos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR
DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze