Iesaki rakstu:

Ir noslÄ“dzies RÄ«gas galvenās – BrÄ«vÄ«bas ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomÄ“r noslÄ“gušies veiksmÄ«gi, un brauktuvi nu klāj jauns un lÄ«dzens asfalts, savukārt ietves klāj pelÄ“ks betona bruÄ£is. To, cik kvalitatÄ«vi bÅ«vdarbu haosā veikti darbi, gan varÄ“sim pateikt tikai pÄ“c pirmās ziemas, bet šobrÄ«d, protams, segums ir ļoti patÄ«kams braukšanai. Par brauktuves jauno segumu ar neviltotu lepnuma sajÅ«tu sociālajos tÄ«klos paziņoja arÄ« pats pilsÄ“tas domes priekšsÄ“dÄ“tājs.

Nevar apstrÄ«dÄ“t, ka jaunais asfalts tik tiešÄm uzlabos ikdienas pārvietošanos autovadÄ«tājiem, sabiedriskā transporta pasažieriem un citiem satiksmes dalÄ«bniekiem, kas ikdienā pārvietojas pa brauktuvi.

Bet šoreiz ne par viņiem. Stāsts bÅ«s par jaunā asfalta Ä“nas pusi – to, pa kuru staigā gājÄ“ji un brauc velosipÄ“disti, skrituļslidotāji, skeiteri utt. Stāsts bÅ«s par BrÄ«vÄ«bas gatves veloceļu un ietvÄ“m.

Segums

Ietvju asfaltu nomainÄ«jis pelÄ“ks betona bruÄ£is, par kura labajām un sliktajām Ä«pašÄ«bām pastāstÄ«sim citreiz, bet šis bruÄ£is nenoliedzami krietni samazina braukšanas komfortu tādiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem kā skrituļslidotājiem, skeiteriem, skrejriteņotājiem un velosipÄ“distiem, kas izvÄ“las pārvietoties pa ietvi. Savukārt veloceļam segums lielākoties mainÄ«ts netika, kaut arÄ« uz tā ir liels daudzums plaisu, kas teju ik gadu tiek aizdarÄ«tas ar tā saukto piÄ·i.

Iebrauktuves

Lielākā problÄ“ma gan ir cita – iebrauktuves. BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ ir ļoti daudz iebrauktuvju, kas ved uz benzÄ«ntankiem, autostāvvietām vai gluži vienkārši pagalmiem. ŠÄ«s iebrauktuves rada divas problÄ“mas.

1. Liela daļa šo iebrauktuvju radÄ«ja pamatÄ«gas neÄ“rtÄ«bas visiem, kas uz riteņiem – personām invalÄ«du ratos, vecākiem ar bÄ“rnu ratiņiem, velosipÄ“distiem – jo ietve un veloceļš šajā vietā pārtrÅ«ka ar uzstādÄ«tām betona apmalÄ“m. ŠÄ«s betona apmales var salÄ«dzināt ar guļošo policistu uz brauktuves – iedomājieties, kā bÅ«tu, ja BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ ik pÄ“c 30-50 metriem bÅ«tu guļošais policists. PiemÄ“ram, invalÄ«du ratos teju nepārvaramas ir apmales, augstākas par diviem centimetriem.

2. No satiksmes drošÄ«bas viedokļa iebrauktuves, kurās var iebraukt, bÅ«tiski nesamazinot ātrumu, jo tās izveidotas vienā lÄ«menÄ« ar brauktuvi, kā tās turpinājums, ir bÄ«stamas, jo psiholoÄ£iski liek autovadÄ«tājam domāt, ka viņam šeit ir priekšroka kā uz parastas ielas. Bet realitātÄ“ priekšroka visos iebraucamajos ceļos ir gājÄ“jiem un velosipÄ“distiem (CSN 65. un 66. punkts). Piedāvājam salÄ«dzināt divus piebraucamos ceļus – vienu uz autostāvvietu, bet otru uz degvielas uzpildes staciju (DUS). Abos priekšroka ir gājÄ“jiem un velosipÄ“distiem, bet vienā autovadÄ«tājs var iebraukt ar ātrumu pat lielāku par 40 km/h, savukārt pirms otrā piebraucamā ceļa ir jāpiebremzÄ“, jo jāuzbrauc uz nelielas apmales un autovadÄ«tājs uzskatāmi redz, ka šobrÄ«d ir ciemiņš, jo nebrauc pa brauktuvi, bet šÄ·Ä“rso ietvi un veloceļu. Rietumeiropas pilsÄ“tās iebrauktuves šÄdi veido jau gadu desmitiem.

ŠÄ« problÄ“ma radÄ«ja bažas vairākiem rÄ«dziniekiem, kas satraucās, vai RÄ«gas domes Satiksmes departaments (RDSD), atjaunojot segumu iebrauktuvÄ“s gājÄ“jiem un velosipÄ“distiem, atstās šÄ«s neÄ“rtās apmales un bÄ«stamos iebraucamos ceļus vienā lÄ«menÄ« ar brauktuvi. Interesanti, ka RDSD satrauktos rÄ«dziniekus mierināja, ka ietves un veloceļš iebrauktuvÄ“s bÅ«s nepārtraukts visā ielas garumā lÄ«dz pat Juglai. Diemžēl realitātÄ“ tā nenotika.

JāatzÄ«mÄ“, ka šajās iebrauktuvÄ“s un krustojumos apmales izveidotas kā nu kurā vietā – citur ir “0” lÄ«menÄ«, savukārt citur tās ir 1-3 cm augstumā (piemÄ“ram, apmale uz veloceļa un ietves pÄ“c seguma atjaunošanas BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ krustojumā ar Šmerļa ielu: augstums – 3 cm). Par to, kāpÄ“c ir šÄda problÄ“ma, rakstÄ«jām jau jÅ«lijā, bet diemžēl RDSD šo problÄ“mu joprojām ignorÄ“. Jācer, ka RDSD darbiniekiem nekad nenāksies braukt invalÄ«du ratiņos…

Jāsaka gan, ka nav tā, ka RDSD nebÅ«tu neko darÄ«jis. Ir vairākas iebrauktuves, kur agrāk bija pārtraukts veloceļš, bet nu tas ir noasfaltÄ“ts nepārtraukts. Par to departamentam jāsaka paldies, bet grÅ«ti saprast, kāpÄ“c vietām tas tika izdarÄ«ts, bet citās vietās – netika.

Veloceļa posmi

Veloceļš no VEF tilta lÄ«dz Juglai visumā ir labi nodalÄ«ts no gājÄ“jiem, bet bija atsevišÄ·i posmi, kuros tas no gājÄ“ju satiksmes bija atdalÄ«ts tikai ar baltām lÄ«nijām, nevis ar apmalÄ“m. Baltās lÄ«nijas gājÄ“ji un velosipÄ“disti parasti neievÄ“ro, tādēļ daudz labāks risinājums ir veloceļu no iešanai paredzÄ“tās ceļa daļas atdalÄ«t ar apmalÄ“m. Seguma atjaunošanas laikā bija lieliska iespÄ“ja šajos posmos kļūdu izlabot, bet to diemžēl izdarÄ«ja tikai atsevišÄ·Äs vietās. ŠÄdi tika palaista garām iespÄ“ja sakārtot gājÄ“ju un velosipÄ“distu satiksmi, tādēļ turpmāk šajos kopÄ«gajos posmos turpināsies sava veida haoss – gājÄ“ji nevarÄ“s mierÄ«gi staigāt pa ietvi, savukārt velosipÄ“disti nevarÄ“s braukt pa veloceļu, jo tas viss ir sajaukts vienā lielā putrā.

Pārējais

IepriekšÄ“jās bija bÅ«tiskākās lietas, kuras netika sakārtotas, bet netrÅ«kst arÄ« vairākas citas vietas, kurās iespÄ“ja veikt uzlabojumus ir palaista garām.

RÄ«gas domei, ja tā ir nolÄ“musi atjaunot RÄ«gas ielas, naudu vajadzÄ“tu izlietot gudrāk. Ir muļķīgi atjaunot iepriekšÄ“jās kļūdas. Satiksmes departamentam ziemā vajadzÄ“tu iziet cauri visam ielas seguma atjaunošanas plānam un piefiksÄ“t vietas, kurās iespÄ“jams veikt uzlabojumus un tos arÄ« izplānot. Citādāk no RDSD ir maza jÄ“ga – RÄ«gas dome seguma atjaunošanu varÄ“tu pasÅ«tÄ«t un uzticÄ“t pašiem bÅ«vuzņēmÄ“jiem, jo ir maz ticams, ka bÅ«vnieki satiksmi noorganizÄ“tu vÄ“l sliktāk, kā to šogad paveica RÄ«gas domes Satiksmes departaments.

Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv