Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas SaeimÄm, valdÄ«bÄm un pieciem prezidentiem traucÄ“ja panÄkt lustrÄcijas likuma pieņemÅ¡anu
lvportals.lv · 12.12.2017. · Komentāri (38)„Neziņa un neizpratne veicina dažÄdus pieņēmumus,” par Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu atslepenošanu un Ä«paša lustrÄcijas likuma nepieciešamÄ«bu LatvijÄ saka Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is Georgs Andrejevs, kurš savulaik, iemantodams sabiedrÄ«bas cieņu, atkÄpÄs no Ärlietu ministra posteņa, atzÄ«dams atskaišu rakstÄ«šanu Äekai par saviem zinÄtniskajiem Ärvalstu komandÄ“jumiem.
- Par VDK dokumentu nodošanu atklÄtÄ«bai domas dalÄs – vieni uzskata, ka tas beidzot jÄizdara, bet citi – ka tas jau nokavÄ“ts. KÄds ir jÅ«su viedoklis par to? Kas un kÄ ar šo informÄciju bÅ«tu jÄdara, lai sabiedrÄ«ba no tÄs gÅ«tu maksimÄlu labumu?
- PamatÄ pievienojos uzskatam, ka VDK dokumentu, kas attiecas uz tÄ sauktajiem ziņotÄjiem, nodošana atklÄtÄ«bai ir nokavÄ“ta. Tas gan neattiecas uz citiem VDK dokumentiem. ZiņotÄju vÄrdu publicÄ“šana bÅ«tu attaisnojama gadÄ«jumÄ, ja LatvijÄ bÅ«tu notikusi lustrÄcija, tÄdÄ gadÄ«jumÄ tÄ attiektos uz personÄm, kuru vÄrdi atrodami VDK dokumentos, bet kuri ne pÄ“c uzaicinÄjuma, ne labprÄtÄ«gi nebÅ«tu snieguši ziņas par sadarbÄ«bu.
- 2015. gadÄ virkne sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamu cilvÄ“ku, tostarp disidente Lidija Doroņina-Lasmane, nÄca klajÄ ar aicinÄjumu pieņemt lustrÄcijas likumu, kas varÄ“tu arÄ« izbeigt manipulÄcijas ar tÄ dÄ“vÄ“tajiem Äekas maisiem. Proti, šo Pandoras lÄdi varÄ“tu neitralizÄ“t, likumiski nostiprinot citur AustrumeiropÄ jau Ä«stenoto principu: vai nu cilvÄ“ks brÄ«vprÄtÄ«gi atzÄ«stas sadarbÄ«bÄ ar VDK, liecina par apstÄkļiem, kÄdos sadarbÄ«ba notikusi, un tÄdÄ“jÄdi pasargÄ savu vÄrdu no publiskas izpaušanas un morÄli attÄ«rÄs, vai pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ sadarbÄ«ba tiek dokumentÄli pierÄdÄ«ta un publiskota. Vadošie politiÄ·i un arÄ« vairÄki redzami vÄ“sturnieki joprojÄm norÄda, ka lustrÄcijas process LatvijÄ ir nokavÄ“ts.
- Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Latvijas Republikas pieciem prezidentiem, SaeimÄm un neskaitÄmÄm valdÄ«bÄm traucÄ“ja veicinÄt un panÄkt šÄda lustrÄcijas likuma pieņemšanu. KÄdēļ valsts, kurÄ konsekventi pastÄvÄ“ja viszemÄkais lÄ«dzekļu piešÄ·Ä«rums sabiedrÄ«bas fiziskajai veselÄ«bai, vÄ“l konsekventÄk pretojÄs un turpina pretoties sabiedrÄ«bas morÄlajai atveseļošanai? Neziņa un neizpratne veicina dažÄdus pieņēmumus. PiemÄ“ram, kÄdas no valsts augstÄkajÄm amatpersonÄm ir personiski ieinteresÄ“tas VDK dokumentu publiskošanas novilcinÄšanÄ, ietekmÄ«gi cilvÄ“ki vÄ“l nav panÄkuši sev vai savÄ“jiem vÄ“lamo dokumentu revidÄ“šanu, izņemšanu, pazaudÄ“šanu utt.
- Padomju totalitÄrisma uzturÄ“šanÄ, lÄ«dzcilvÄ“ku izspiegošanÄ bez VDK un kompartijas vadÄ«bas iesaistÄ«jÄs arÄ« LPSR Ministru Padome, nozaru ministrijas, sevišÄ·i Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratÅ«ra, tautas deputÄtu padomju izpildu komitejas. ArÄ« dalÄ«ba komjaunatnÄ“ zinÄmÄ mÄ“rÄ bija konformisms. Vai un kÄ, jÅ«suprÄt, sabiedrÄ«bai bÅ«tu iespÄ“jams noslÄ“gt rÄ“Ä·inus ar komunistisko pagÄtni, lai varÄ“tu turpinÄt attÄ«stÄ«ties bez tÄs rÄ“giem? Savulaik postkomunisma valstÄ«s runÄja par plašÄku procesu – dekomunizÄciju, lÄ«dzÄ«gu denacifikÄcijai pÄ“ckara VÄcijÄ.
- Diemžēl esmu skeptiÄ·is jautÄjumÄ par dekomunizÄcijas iespÄ“jamÄ«bu LatvijÄ. TÄ dÄ“vÄ“tÄs valsts nozagšanas mÄ“Ä£inÄjumu piemÄ“ri, izplatÄ«tÄ korupcija, Latvijai nelojÄlo iedzÄ«votÄju skaits un bijušo komunistu ietekme liek man šaubÄ«ties par tÄda procesa iespÄ“jamÄ«bu tuvÄko paaudžu laikÄ.
- KÄ kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas ir mainÄ«jusies cilvÄ“ku domÄšana LatvijÄ? Cik lielÄ mÄ“rÄ tÄ ir evolucionÄ“jusi brÄ«vas, pilsoniskas sabiedrÄ«bas virzienÄ?
- Nešaubos, ka kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas LatvijÄ cilvÄ“ku domÄšana ir mainÄ«jusies. TÄ ir evolucionÄ“jusi brÄ«vas, pilsoniskas sabiedrÄ«bas virzienÄ. Īpaši tas attiecas uz paaudzi, kurai nenÄcÄs dzÄ«vot, mÄcÄ«ties un strÄdÄt Latvijas okupÄcijas apstÄkļos. Vienlaikus tas saistÄs arÄ« ar zinÄmÄm briesmÄm, ka brÄ«vajÄ sabiedrÄ«bÄ tiek ignorÄ“tas vÄ“stures mÄcÄ«bas.
- VÄ“stures mÄcÄ«bas vienmÄ“r jÄpatur sabiedrÄ«bas atmiņÄ, lai nepieļautu vecÄs kļūdas. Tas lielÄ mÄ“rÄ attiecas arÄ« uz Eiropas SavienÄ«bu, kura patlaban, riskÄ“jot sašÄ·elties, nomokÄs ar jaunas identitÄtes meklÄ“jumiem. KÄds, jÅ«suprÄt, bÅ«tu labÄkais Eiropas SavienÄ«bas nÄkotnes modelis un Latvijas vieta tajÄ?
- Eiropas SavienÄ«bas nÄkotnes modelis tika visai veiksmÄ«gi iezÄ«mÄ“ts Lisabonas vienošanÄs dokumentos. To vajadzÄ“ja pakÄpeniski realizÄ“t, taÄu vairÄku dalÄ«bvalstu vadÄ«tÄju kļūdainÄ rÄ«cÄ«ba, ko vairÄkos gadÄ«jumos sev raksturÄ«gÄ veidÄ veicinÄja arÄ« Krievija, noveda pie situÄcijas, kÄda ir šodien. Par laimi, nÄkotnes Eiropas SavienÄ«ba joprojÄm ir pašas SavienÄ«bas, ieskaitot Latviju, "gudro galvu" ziņÄ. Atliek cerÄ“t, ka dažu vietÄ“jo un kaimiņvalsts "skaldi un valdi" politika negÅ«s virsroku.
- Jau ilgÄku laiku strÄdÄjat pie memuÄru rakstÄ«šanas. KÄdi bÅ«s memuÄru galvenie akcenti, un kad šis darbs varÄ“tu bÅ«t pabeigts?
- MemuÄri beidzot ir pabeigti, un esmu pateicÄ«gs izdevniecÄ«bai "Zvaigzne ABC" par atbalstu un jau veikto darbu grÄmatas tapšanÄ. Savos memuÄros necentos sniegt pamÄcÄ«bas nÄkamajÄm paaudzÄ“m. Mana iecere bija pÄ“c iespÄ“jas objektÄ«vi atainot man atvÄ“lÄ“to laika sprÄ«di, sÄkot ar Latvijas brÄ«vvalsts trÄ«sdesmitajiem gadiem lÄ«dz manai aiziešanai pensijÄ. Esmu tikai 14 gadus jaunÄks par Latviju, tÄdēļ personÄ«gi piedzÄ«votais un pÄrdzÄ«votais var izrÄdÄ«ties noderÄ«gs arÄ« maniem maz- un mazmazbÄ“rniem nÄkotnÄ“.
PÄrpublicÄ“ts no lvportals.lv