Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus,” par Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu atslepenošanu un Ä«paša lustrācijas likuma nepieciešamÄ«bu Latvijā saka Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is Georgs Andrejevs, kurš savulaik, iemantodams sabiedrÄ«bas cieņu, atkāpās no ārlietu ministra posteņa, atzÄ«dams atskaišu rakstÄ«šanu čekai par saviem zinātniskajiem ārvalstu komandÄ“jumiem.

- Par VDK dokumentu nodošanu atklātÄ«bai domas dalās – vieni uzskata, ka tas beidzot jāizdara, bet citi – ka tas jau nokavÄ“ts. Kāds ir jÅ«su viedoklis par to? Kas un kā ar šo informāciju bÅ«tu jādara, lai sabiedrÄ«ba no tās gÅ«tu maksimālu labumu?

- Pamatā pievienojos uzskatam, ka VDK dokumentu, kas attiecas uz tā sauktajiem ziņotājiem, nodošana atklātÄ«bai ir nokavÄ“ta. Tas gan neattiecas uz citiem VDK dokumentiem. Ziņotāju vārdu publicÄ“šana bÅ«tu attaisnojama gadÄ«jumā, ja Latvijā bÅ«tu notikusi lustrācija, tādā gadÄ«jumā tā attiektos uz personām, kuru vārdi atrodami VDK dokumentos, bet kuri ne pÄ“c uzaicinājuma, ne labprātÄ«gi nebÅ«tu snieguši ziņas par sadarbÄ«bu.

- 2015. gadā virkne sabiedrÄ«bā pazÄ«stamu cilvÄ“ku, tostarp disidente Lidija Doroņina-Lasmane, nāca klajā ar aicinājumu pieņemt lustrācijas likumu, kas varÄ“tu arÄ« izbeigt manipulācijas ar tā dÄ“vÄ“tajiem čekas maisiem. Proti, šo Pandoras lādi varÄ“tu neitralizÄ“t, likumiski nostiprinot citur Austrumeiropā jau Ä«stenoto principu: vai nu cilvÄ“ks brÄ«vprātÄ«gi atzÄ«stas sadarbÄ«bā ar VDK, liecina par apstākļiem, kādos sadarbÄ«ba notikusi, un tādÄ“jādi pasargā savu vārdu no publiskas izpaušanas un morāli attÄ«rās, vai pretÄ“jā gadÄ«jumā sadarbÄ«ba tiek dokumentāli pierādÄ«ta un publiskota. Vadošie politiÄ·i un arÄ« vairāki redzami vÄ“sturnieki joprojām norāda, ka lustrācijas process Latvijā ir nokavÄ“ts.

- Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Latvijas Republikas pieciem prezidentiem, Saeimām un neskaitāmām valdÄ«bām traucÄ“ja veicināt un panākt šÄda lustrācijas likuma pieņemšanu. Kādēļ valsts, kurā konsekventi pastāvÄ“ja viszemākais lÄ«dzekļu piešÄ·Ä«rums sabiedrÄ«bas fiziskajai veselÄ«bai, vÄ“l konsekventāk pretojās un turpina pretoties sabiedrÄ«bas morālajai atveseļošanai? Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus. PiemÄ“ram, kādas no valsts augstākajām amatpersonām ir personiski ieinteresÄ“tas VDK dokumentu publiskošanas novilcināšanā, ietekmÄ«gi cilvÄ“ki vÄ“l nav panākuši sev vai savÄ“jiem vÄ“lamo dokumentu revidÄ“šanu, izņemšanu, pazaudÄ“šanu utt.

- Padomju totalitārisma uzturÄ“šanā, lÄ«dzcilvÄ“ku izspiegošanā bez VDK un kompartijas vadÄ«bas iesaistÄ«jās arÄ« LPSR Ministru Padome, nozaru ministrijas, sevišÄ·i Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratÅ«ra, tautas deputātu padomju izpildu komitejas. ArÄ« dalÄ«ba komjaunatnÄ“ zināmā mÄ“rā bija konformisms. Vai un kā, jÅ«suprāt, sabiedrÄ«bai bÅ«tu iespÄ“jams noslÄ“gt rÄ“Ä·inus ar komunistisko pagātni, lai varÄ“tu turpināt attÄ«stÄ«ties bez tās rÄ“giem? Savulaik postkomunisma valstÄ«s runāja par plašÄku procesu – dekomunizāciju, lÄ«dzÄ«gu denacifikācijai pÄ“ckara Vācijā.

- Diemžēl esmu skeptiÄ·is jautājumā par dekomunizācijas iespÄ“jamÄ«bu Latvijā. Tā dÄ“vÄ“tās valsts nozagšanas mÄ“Ä£inājumu piemÄ“ri, izplatÄ«tā korupcija, Latvijai nelojālo iedzÄ«votāju skaits un bijušo komunistu ietekme liek man šaubÄ«ties par tāda procesa iespÄ“jamÄ«bu tuvāko paaudžu laikā.

- Kā kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas ir mainÄ«jusies cilvÄ“ku domāšana Latvijā? Cik lielā mÄ“rā tā ir evolucionÄ“jusi brÄ«vas, pilsoniskas sabiedrÄ«bas virzienā?

- Nešaubos, ka kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas Latvijā cilvÄ“ku domāšana ir mainÄ«jusies. Tā ir evolucionÄ“jusi brÄ«vas, pilsoniskas sabiedrÄ«bas virzienā. Īpaši tas attiecas uz paaudzi, kurai nenācās dzÄ«vot, mācÄ«ties un strādāt Latvijas okupācijas apstākļos. Vienlaikus tas saistās arÄ« ar zināmām briesmām, ka brÄ«vajā sabiedrÄ«bā tiek ignorÄ“tas vÄ“stures mācÄ«bas.

- VÄ“stures mācÄ«bas vienmÄ“r jāpatur sabiedrÄ«bas atmiņā, lai nepieļautu vecās kļūdas. Tas lielā mÄ“rā attiecas arÄ« uz Eiropas SavienÄ«bu, kura patlaban, riskÄ“jot sašÄ·elties, nomokās ar jaunas identitātes meklÄ“jumiem. Kāds, jÅ«suprāt, bÅ«tu labākais Eiropas SavienÄ«bas nākotnes modelis un Latvijas vieta tajā?

- Eiropas SavienÄ«bas nākotnes modelis tika visai veiksmÄ«gi iezÄ«mÄ“ts Lisabonas vienošanās dokumentos. To vajadzÄ“ja pakāpeniski realizÄ“t, taču vairāku dalÄ«bvalstu vadÄ«tāju kļūdainā rÄ«cÄ«ba, ko vairākos gadÄ«jumos sev raksturÄ«gā veidā veicināja arÄ« Krievija, noveda pie situācijas, kāda ir šodien. Par laimi, nākotnes Eiropas SavienÄ«ba joprojām ir pašas SavienÄ«bas, ieskaitot Latviju, "gudro galvu" ziņā. Atliek cerÄ“t, ka dažu vietÄ“jo un kaimiņvalsts "skaldi un valdi" politika negÅ«s virsroku.

- Jau ilgāku laiku strādājat pie memuāru rakstÄ«šanas. Kādi bÅ«s memuāru galvenie akcenti, un kad šis darbs varÄ“tu bÅ«t pabeigts?

- Memuāri beidzot ir pabeigti, un esmu pateicÄ«gs izdevniecÄ«bai "Zvaigzne ABC" par atbalstu un jau veikto darbu grāmatas tapšanā. Savos memuāros necentos sniegt pamācÄ«bas nākamajām paaudzÄ“m. Mana iecere bija pÄ“c iespÄ“jas objektÄ«vi atainot man atvÄ“lÄ“to laika sprÄ«di, sākot ar Latvijas brÄ«vvalsts trÄ«sdesmitajiem gadiem lÄ«dz manai aiziešanai pensijā. Esmu tikai 14 gadus jaunāks par Latviju, tādēļ personÄ«gi piedzÄ«votais un pārdzÄ«votais var izrādÄ«ties noderÄ«gs arÄ« maniem maz- un mazmazbÄ“rniem nākotnÄ“.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0