Iesaki rakstu:

Pagājušajā nedēļā kārtÄ“jā banka slÄ“dza durvis klientiem, lai pÄ“c kāda laiciņa vÄ“rtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatÅ«ras savācÄ“jiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vÄ“rotāju un komentÄ“tāju vidÄ“ izbrÄ«na nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešÄm". PÄ“rn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derÄ«bas par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburÄ“ja izÄ“stām iekšÄm, bÅ«s beigts vÄ“l pirms 2018. gada auditÄ“tā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arÄ« notika.

Nenotika kas cits, uz ko, iespÄ“jams, naivi cerÄ“ja bankas Ä«pašnieki, – valsts pretimnākšana lielā pensionāru skaita dēļ bankas klientÅ«rā. Lai atceramies sabiedrÄ«bas milzu šÅ«mÄ“šanos "Bankas Baltija" kraha laikā, kas izvÄ“rtās par iepriekš neredzÄ“ta mÄ“roga finanšu un politisku krÄ«zi. Bet tas bija pirms 24 gadiem, un tik tiešÄm daudz kas ir mainÄ«jies šai laikā. Gan ārÄ“ji, gan paaudžu nomaiņas un pieredzes ziņā.

Šai laikā Latvija nogājusi ceļu no postpadomju republikas, tikko kā izsprukšanas no sovjetiem lÄ«dz iešmaukšanai ES. ReizÄ“ ar to pamazām izveidota sistÄ“ma, ka noguldÄ«tāju drošÄ«ba ir garantÄ“ta ievÄ“rojamā apjomā, lai arÄ« ne bez Ä«slaicÄ«gām sadzÄ«viskām Ä·ibelÄ“m. Piedevām šodienas pensionāriem «BB» krÄ«zes laikā bija jau 40+, tādēļ tie labi zina, ka bankas un banciņas mÄ“dz aizvÄ“rties. LÄ«dz ar to negatÄ«vās emocijas visas šÄ«s Ä·ezas sakarā nekādu bÅ«tisku sabiedriski politisku viļņošanos neizraisÄ«s.

Diemžēl galvenais, stratÄ“Ä£iski svarÄ«gākais secinājums no "BB", "Parex" un lÄ«dzÄ«giem krahiem palicis bez plašas daudzināšanas, proti, šajos laikos plašas publikas apkalpošana banku biznesa jomā nav savienojama ar Ä£imenes uzņēmuma statusu. KamÄ“r bija iespÄ“ja apkalpot "resno kaÄ·u" naudas plÅ«smas no austrumiem uz rietumiem, mÄ“s par tām neko daudz nedzirdÄ“jām, un labi vien bija.

Šis biznesa veids kopš pagājušÄ gada februāra ir pasludināts par likvidÄ“jamu. Finanšu ministrija pÄ“kšÅ†Ä apskaidrÄ«bas lÄ“kmÄ“ sāka histÄ“risku ņemšanos ar "nerezidentu noguldÄ«jumu" procentu piesaukšanu, mainot tos trÄ«s reizes nedēļā. No banku puses sekoja blēņu stāsti par brÄ«numainiem jauniem biznesa modeļiem. Diezgan nožēlojams balagāns, kurā visi saprot, ka producÄ“ pasaciņas.

Raupjā Ä«stenÄ«ba ir pavisam vienkārša: publiku pie mums apkalpos trÄ«s četras lielām finanšu grupām piederošas institÅ«cijas – pāris it kā amerikāņu, viena vai divas zviedru. Un viss. No atlikušajām dažas paliks kā norÄ“Ä·inu centri saimnieciskām konglomerācijām vai Ä£imeņu klaniem, kuri varÄ“s tādas atļauties. LÄ«dzÄ«gi kā privātas lidmašÄ«nas un jahtas. Izdevumi milzÄ«gi, bet ir arÄ« Ä“rtÄ«bas, plus prestižs un privātuma ilÅ«zija.

Kas notiks ar pārÄ“jām? Interesantākās pārpirks dažādi dÄ“kaiņi, švakākās kārpÄ«sies, reorganizÄ“sies un pārstrukturÄ“sies. Un ik pa laiciņam kāda no tām aizvÄ“rsies, ar labu vai ļaunu.

Dabisks jautājums: kura nākamā? Atbildu droši: nezinu. Jo turpmāk tā bÅ«s kā krievu rulete, neparedzama, bet nežēlÄ«ga. Nevienai no tā sauktajām vietÄ“jām bankām nav reālu biznesa perspektÄ«vu, bet pārkāpumu vÄ“sturÄ“ ir kā utu vecā kažokā. Visām. Un par katru no tiem var pÄ“kšÅ†i piespriest korporatÄ«vu giljotinÄ“šanu bez reālām apelācijas iespÄ“jām.

Kas mums no tā? Nekas. Bet tiem rÅ«pestu māktajiem, kuru noguldÄ«jumi pārsniedz 100 000, varu ieteikt sadalÄ«t naudiņu uz pusÄ“m un vienu daļu aiznest zviedriem, otru – amÄ«šiem. Vai, kas vÄ“l vienkāršÄk, pārpalikumu savlaicÄ«gi notrimpelÄ“t. Nekādu kreņķu vairs.

Pārpublicēts no aprinkis.lv