Iesaki rakstu:

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo Ä«pašumu politikas veidošanas procesā izveidojās organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupÄ“jumi valsts lÄ«menÄ«, kuras pazÄ«mes ir dalÄ«tā Ä«pašuma anomāliju radÄ«šana ar Civillikuma (CL) 847. un 968.pantu un vairāku citu tiesÄ«bu normu izkropļojumu vai apiešanu, ar bÅ«vÄ“m, dzÄ«vojamām mājām piesaistÄ«tās zemes atņemšanu un nomas maksas izspiešanu prātam neaptveramā veidā un apjomā ar krimināli uzpÅ«stās kadastrālās vÄ“rtÄ«bas paņēmieniem, ar apšaubāmiem tiesu procesiem, ar zemes spekulāciju un pirmpirkuma tiesÄ«bu kriminalizÄ“šanu, ar kriminālu maksātnespÄ“jas procesu organizÄ“šanu un nodokļu nemaksāšanas shÄ“mām.

MÅ«suprāt, var piekrist, var nepiekrist slavenajam Gintera Prodla spārnotajam secinājumam grāmatā ar nosaukumu „TemÄ«da ir bezspÄ“cÄ«ga” vai Jāņa Raiņa „Uguns un nakts” lugā teiktajam, ka “vÄ“l cīņa nav galā un nebeigsies…”. Viss sākas un beidzas. Galvenais dziedÄ“tājs un visu nelaimju ārsts ir laiks un paši cilvÄ“ki. Jau pagājuši 27 gadi, bet „gaisma tuneļa galā nav saskatāma”.

Var piekrist tiem, kuri saka, ka organizÄ“tā noziedzÄ«ba ne tikai netiek novÄ“rsta, bet arÄ« pa laikam uzplaiksnÄ« ar visu spožumu, tā ir neuzvarama. Rezultātā valsts lÄ«menÄ« tiek paziņots – „budžetā naudas ir tik ir, kam lai atņem”. IzbrÄ«na šÄdi valsts varas bezspÄ“cÄ«bas paziņojumi, tāpat kā tas, ka "tauta nemaksā nodokļus", tā vietā, ka nodokļi ir jāiekasÄ“ un jāadministrÄ“, bet nodokļu samaksa galvenokārt ir uzņēmumu ziņā.

Varas iestādes, likumdevÄ“ji uz katrām jaunām vÄ“lÄ“šanām, imitÄ“jot darbÄ«bas aktivitātes likumdošanas jomā un pašvaldÄ«bu nomenklatÅ«ras lÄ«menÄ« novÄ“rst gadu desmitiem sastrādātās denacionalizācijas un privatizācijas plaša mÄ“roga nelietÄ«bas, izveidojušos organizÄ“tās noziedzÄ«bas sistÄ“mu, joprojām rada iespaidu, ka nu sakārto likumdošanu, pieņem tiesiskas likumu normas, cÄ«nās ar noziedzÄ«bu Ä«pašuma jomā.

Tikai nez kādēļ organizÄ“tās noziedzÄ«bas sistÄ“ma turpina eksistÄ“t pilnā sparā. PatiesÄ«bā redzam, ka atjaunot tiesiskumu Ä«pašumu jomā nav nedz politiskās gribas, nedz vÄ“lmes. Tam ir daudzi iemesli. NedrÄ«kst paļauties tikai uz laiku, kas dzÄ“š visas nelaimes un atmiņu, taču pašiem cilvÄ“kiem jārÄ«kojas un jādara, BET JÄ€DARA REÄ€LAS LIETAS, kas patiesi var kaut ko ietekmÄ“t.

Katram ir savs viedoklis un pieredze, ko un kā darÄ«t. Tie ir jāapkopo un jārealizÄ“. Šajā laikā, lai saglabātu savu naudas un varas dominÄ“jošo stāvokli, gÅ«tu pasakainu peļņu, saglabātu varu un ietekmi, jāsastopas ar neizmÄ“rojamu pretestÄ«bu. Pretošanās, kā jau esam manÄ«juši, sevišÄ·i nesagraujama ir nozaru un pašvaldÄ«bu nomenklatÅ«ras lÄ«menÄ«, kuri iestājas pret jebkurām izmaiņām, reformām, progresÄ«vās nodokļu sistÄ“mas ieviešanu vai pret nodokļu iekasÄ“šanas un administrÄ“šanas nodrošināšanu.

Nodokļu nemaksāšana ir radÄ«jusi hronisku valsts budžeta deficÄ«tu, par ko valsts vara cenšas „sodÄ«t” tautas nabadzÄ«gāko daļu, izspiežot aizvien lielākus NĪN un citus uz kadastrālās vÄ“rtÄ«bas pamata aprÄ“Ä·ināmos nodokļus un nodevas, tiesu izdevumu maksu, advokātu, notāru un tiesu izpildÄ«tāju likmes utt., maksājumi, kuri it kā neiekļaujas nodokļu sistÄ“mā.

PAŠLAIK SVARĪGÄ€KAIS – NOVÄ’RST KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’RTÄ’ŠANAS KRIMINÄ€LÄ€S TENDENCES, ATJAUNOT NEKUSTAMÄ€ ĪPAŠUMA, TAJÄ€ SKAITÄ€ „DALĪTÄ€ ĪPAŠUMA” ZEMES VÄ’STURISKI TAISNĪGU KADASTRÄ€LO VÄ’RTÄ’ŠANU.

Proti, viens no iespaidÄ«gākajiem un viltÄ«gākajiem varas paņēmieniem valsts budžeta deficÄ«ta mazināšanai ir ar viltu un netaisnÄ«giem paņēmieniem pārlikt nodokļu slogu no organizÄ“tām struktÅ«rām, no pārticÄ«gākās tautas daļas uz nabadzÄ«gāko tautas daļu ar KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’TĪBAS celšanu.

Pašreiz plānotā kadastrālās vÄ“rtÄ«bas „iesaldÄ“šana”, mÅ«suprāt, izskatās kā izsmiekls pret tautu – krÄ«zes laikā 2008.gadā politisku apsvÄ“rumu dēļ nekustamo Ä«pašumu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu paaugstināja 10-15 un vairāk reižu, ko atzÄ«mÄ“ja arÄ« Satversmes tiesa, un tagad, re, kadastrālo vÄ“rtÄ«bu iesaldÄ“šot, celšot tikai par 10% vai tml., kad tā ir jāmaina pašos pamatos, jāatjauno patiesā vÄ“rtÄ«ba.

Tātad rÄ«cÄ«bas programmā jāizpÄ“ta juridiskais pamatojums, kā šo Ä«pašuma kadastrālās vÄ“rtÄ“šanas fikciju apturÄ“t, kas patiesÄ«bā nav Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba, bet paņēmiens, kā paaugstināt nodokļu un nodevu iemaksas, kurus aprÄ“Ä·ina no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas valsts budžeta un atsevišÄ·u Tieslietu ministrijai pakļauto iestāžu honorāru papildināšanai.

Tā kā valsts vara atsevišÄ·os atzaros gribÄ“tu iekasÄ“t nodokļus un novÄ“rst valsts budžeta deficÄ«tu, aizvien pārliecināmies, ka tā tautas sÅ«dzÄ«bas un bÄ“du stāstus nedzird un nerisina, tajā skaitā par “dalÄ«tā Ä«pašuma”- bÅ«vju un zemes Ä«pašnieku tiesisko attiecÄ«bu normalizÄ“šanu.

TādÄ“jādi taisnÄ«guma restaurÄ“šanai ir jāizvÄ“las juridiski pamatotas aktivitātes, turklāt varas partijas „jāsoda” vÄ“lÄ“šanās. MÅ«su skatÄ«jumā šim nolÅ«kam starp citiem jautājumiem jārisina viens no vissvarÄ«gākajiem jautājumiem, kas skar gandrÄ«z visu tautu, kuriem ir nekustamais Ä«pašums un darÄ«jumi ar tiem – tā ir kadastrālās vÄ“rtÄ«bas kriminālo anomāliju novÄ“ršana.

JāvÄ“ršas arÄ« pie Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punkta, kurā norādÄ«ts, ka Satversmes tiesa vÄ“rš likumdevÄ“ja uzmanÄ«bu uz nepieciešamÄ«bu minÄ“tajā jautājumā izvÄ“rtÄ“t kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijus, kas nav izvÄ“rtÄ“ti.

Neraugoties uz biedrÄ«bas „Ausma” atkārtoti tieslietu ministram iesniegtajiem plašiem pÄ“tÄ«jumiem un priekšlikumiem, kā atrisināt šo gadsimta nelietÄ«bu, Tieslietu ministrija beidzot sagatavoja un ar daudziem saskaņojumiem ministrijās, valsts sekretāru sanāksmÄ“, Ministru kabineta komitejā u.c. svÄ“tÄ«bu, nesastopot šÄ·Ä“ršÄ¼us, nosÅ«tÄ«ja uz Saeimu likumprojektu „Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likumu”, kas nevis atrisina problÄ“mu, bet ievieš vÄ“l lielākas anomālijas un cenšas nostiprināt minÄ“tās nelietÄ«bas un ieviest jaunas, savā mājaslapā paziņojot kā no melu laboratorijas pārpilnÄ«bas raga, ka neviens no sabiedrÄ«bas pārstāvjiem priekšlikumus šim likumprojektam nav iesniedzis.

MinÄ“tais TM likumprojekts ne tikai nepārvÄ“rtÄ“ šÄ«s zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, bet plāno pārdot zemi nabagiem par to kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, kas bÅ«s uz 2020. gadu +18 %. Varens plāns tautas naudas kāšanai! Tas nav organizÄ“tās noziedzÄ«bas projekts? Proti, šis TM likumprojekta izstrādes ierosinājums radās uz mÅ«su biedrÄ«bas „Ausma” iesnieguma pamata, to iesniedzot pieņemšanā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (VienotÄ«ba), kurš 2010. gada 13. septembrÄ« izdeva rÄ«kojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesÄ«bu daļas modernizāciju” un ar 4.1.punktu uzdeva Tieslietu ministram (NA) iesniegt noteiktā kārtÄ«bā Ministru kabinetā lÄ«dz 2012.gada 1.augustam – normatÄ«vo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta Ä«stenošanai attiecÄ«bā uz tiesiskā regulÄ“juma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalÄ«to Ä«pašumu tiesiskās attiecÄ«bas, novÄ“rstu dalÄ«to Ä«pašumu izveidošanu turpmāk.

Cik gadus Tieslietu ministrija vilcināja Ministru prezidenta rÄ«kojuma izpildi? Beidzot, pÄ“c 5 gadiem likumprojekts ir iesniegts, bet tā saturs ir draudošs, tas nostiprina minÄ“tās anomālijas.

JÄ€ORGANIZÄ’ MASVEIDA PARAKSTU VÄ€KŠANA INTERNETBANKÄ€ UZ ManaBalss.lv INICIATĪVÄ€M! Šajā sakarā izveidotas un portālā ManaBalss.lv publicÄ“tas iniciatÄ«vas ar anotācijām, lai ar internetbankas starpniecÄ«bu organizÄ“tu masveida parakstu vākšanu (50 -100 tÅ«kstoši). Portālā ir šÄdas iniciatÄ«vas:

1. PAR PAMATOTU NEKUSTAMA ĪPAŠUMA NODOKLI. Saite uz to: https://manabalss.lv/par-grozijumiem-valsts-kadastra-likuma-67-panta/show.

2. PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU. Saite uz to: https://manabalss.lv/par-piespiedu-nomas-zemes-kadastralo-vertibu/show.

Iniciatīvas paredz grozīt likumu un Ministru Kabineta attiecīgos noteikumu, jo:

- vienotam Ä«pašumam - zemei un bÅ«vei uz tās jābÅ«t vienai kadastrālai vÄ“rtÄ«bai;

-     kadastrālā vÄ“rtÄ«ba jānosaka no ienākumiem no zemes vai bÅ«ves, kas gÅ«ti pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laiku. Nav ienākumu – vÄ“rtÄ«ba nemainās.

TrešÄ iniciatÄ«va - ZEMEI ZEM DAUDZDZĪVOKÄ»U DZĪVOJAMÄ€M MÄ€JÄ€M JÄ€BŪT TIKAI ŠO MÄ€JU IEDZĪVOTÄ€JU ĪPAŠUMÄ€, saite uz to: https://manabalss.lv/zemei-jabut-maju-iedzivotaju-ipasuma/show, ir guvusi sevišÄ·u atbalstu, savākti vairāk nekā 10 000 nepieciešamā minimuma parakstu.

Kaut cilvÄ“ciski taisnÄ«ga un patiesa ir šÄ« iniciatÄ«va, tā ir bez juridiska pamatojuma un maz ticams, ka varas iestādes ņems vÄ“rā galveno devÄ«zi tajā – „mums vajag, mums pienākas”.

CITI PAÅ…Ä’MIENI TIESĪBU AIZSKÄ€RUMA NOVÄ’RŠANAI VALSTS IESTÄ€DÄ’S: saņemot zemes Ä«pašnieku brÄ«dinājumu vai no tiesas prasÄ«bas pieteikuma norakstu par nomas maksas pieprasÄ«jumu vai piedziņu, vai ar atpakaļejošu laiku ar/vai bez nomas lÄ«guma, bez minÄ“tā speciālā likuma pamata, vai ja nepamatoti vÄ“ršas ar prasÄ«bu pret apsaimniekotāju vai citā gadÄ«jumā nepamatoti pret dzÄ«vokļu kopÄ«bu vai pret dzÄ«vokli, mÅ«suprāt, ar atsevišÄ·u sÅ«dzÄ«bu jāvÄ“ršas pie valsts augstākajām amatpersonām (Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Tieslietu ministrijai, Ä£enerālprokuratÅ«rai, Augstākas tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam, Satversmes tiesai):

- ierosināt kriminālprocesu par krāpšanu un/vai naudas lÄ«dzekļu piesavināšanos, izspiešanu;

- lÅ«gt izvÄ“rtÄ“t šÄdu prasÄ«bas vai tiesas spriedumu likumÄ«bu;

- lūgt prokuratūru izteikt protestu par spriedumu, ja tas stājies spēkā;

- vÄ“rsties pie Augstākās tiesa priekšsÄ“dÄ“tāja un/vai tieslietu ministra ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietu, ja saskata likuma tÄ«šu pārkāpumu un ka spriedums ir netaisnÄ«gs;

- ja iesniegts prasÄ«bas pieteikums par nepamatotu piedziņu, katrā gadÄ«jumā jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“jas un pamats vÄ“rsties tiesā ar pretprasÄ«bu pret zemes Ä«pašnieku vai pārvaldnieku;

- ja izriet, ka prasÄ«bā ir lÄ«dzvainÄ«gs mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs) nepieciešams lÅ«gt tiesu pieaicināt kā trešo personu arÄ« mājas pārvaldnieku vai pretprasÄ«bā kā atbildÄ“tāju norādÄ«t kā zemes Ä«pašnieku tā pārvaldnieku.

SVARĪGI TIESU PROCESOS UN STRĪDOS NOSKAIDROT „SĪKUMUS”, KAM IR NOZĪME PRASĪBAS NORAIDĪŠANAI, PRETPRASĪBAS IESNIEGŠANAI UN TAISNĪGAS TIESAS SPRIEŠANAI.

Likums ne tikai formāli nosaka nomas tiesÄ«bu rašanos, bet tās arÄ« noregulÄ“. Šajā sakarā jānoskaidro vai jālÅ«dz tiesu noskaidrot: - vai ir noticis tiesisks darÄ«jums, kurā atļautā kārtā izdarÄ«ta darbÄ«ba tiesisku attiecÄ«bu nodibināšanai, pārgrozÄ«šanai vai izbeigšanai (CL.1403.p.), jo:

- vai šajā darÄ«jumā – zemes nomas attiecÄ«bu nodibināšanā ņemti vÄ“rā dalÄ«bnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404.p.);

- vai prasÄ«tājs ir likumÄ«gs zemes Ä«pašnieks, kas ierakstÄ«ts zemesgrāmatā uz brÄ«di, par kuru prasa piedziņu vai citu tiesÄ«bu prasÄ«tāja tiesÄ«bas noteikšanu, tas ir, vai viņam ir prasÄ«tāja tiesÄ«bas;

-     vai zemes Ä«pašnieks likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 54.panta 2.daļas kārtÄ«bā ir izpildÄ«jis zemes gabala Ä«pašnieka pienākumus noslÄ“gt zemes nomas lÄ«gumu ar privatizÄ“tā objekta Ä«pašnieku un ir nodibinājušÄs dalÄ«tā Ä«pašuma nomas tiesiskās attiecÄ«bas pÄ“c likuma, tas ir, vai ir izpildÄ«jis minÄ“tā privatizācijas likuma 54.panta un zemes reformas likuma 4.panta 5.daļu un 12.p. 2 1 nosacÄ«jumus;

- vai, ja šÄds nomas lÄ«gums nav noslÄ“gts vai zemes gabala Ä«pašnieks ir vÄ“rsies tiesā šÄ likuma 54.panta 4.p. kārtÄ«bā pret personu, kurai ir nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas par nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu, bet ja nav vÄ“rsies tiesā, tas atbildÄ“tājam dod pamatu prasÄ«t tiesai prasÄ«bu atstāt bez virzÄ«bas;

- vai ir dzÄ«vokļu kopÄ«bas lÄ“mums par mājas pārvaldÄ«šanas tiesÄ«bu nodošanu pārvaldÄ«tājam (apsaimniekotājam) un vai tas ir spÄ“kā, ir, nav atsaukts par periodiem, par kuriem vÄ“rsta prasÄ«ba vai spriesta tiesa vai māju pārvalda pārvaldÄ«tājs likuma “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas kārtÄ«bā un ir atbildÄ«gs par mājas visām saistÄ«bām ar trešajām personām;

- vai tiesa ir pārbaudÄ«jusi iemeslus, kādēļ dalÄ«tā Ä«pašuma zemes nomas lÄ«gums nav noslÄ“gts, tas ir, vai tas nav noslÄ“gts ar krāpšanas nolÅ«ku slÄ“pt pirmpirkuma tiesÄ«bas, kas noteiktas šÄ likuma 54.panta 3.daļā, ka, ja zemes gabala Ä«pašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesÄ«bas uz to ir privatizÄ“tā objekta Ä«pašniekam (Ä«pašniekiem). Šeit varbÅ«t vieta arÄ« pretprasÄ«bai vai tiesiski ir iegÅ«ts zemes Ä«pašums u.c.;

- vai ar likumu ir noteiktas tiesÄ«bas maksas piedziņai ar atpakaļejošu spÄ“ku, turklāt, ja nav nodibinātas ar likumu noteiktas tiesiskās attiecÄ«bas un nav arÄ« šÄdas atrunas.

Tātad atrodam, ka šie un, iespÄ“jams, citi apstākļi šÄdos tiesu procesos ir taisnÄ«gas tiesas spriešanai nepieciešamie elementi, par ko ir jāpārliecinās, vai tiesas tos ir pārbaudÄ«jušas, taisot spriedumu, un ir ņēmušas vÄ“rā. Jāpierāda, ka „Vienotā norÄ“Ä·inu centra” prasÄ«bas par nomas maksu ar 2008.gadu un turpmākiem gadiem, ir prettiesiskas.

TIESĪBU AIZSKÄ€RUMA GADĪJUMÄ€ TIESU SPRIEDUMOS JÄ€VÄ’RŠAS EIROPAS CILVÄ’KTIESĪBU TIESÄ€.

Lai rastu risinājumu, vispirms jāiziet visi iespÄ“jamie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas procesi savā valstÄ« konkrÄ“tos tiesÄ«bu aizskārumos. Katrā tiesu procesā, ja konstatÄ“, ka tiesas lemj pÄ“c principa „Tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·Ä«”, ir izietas visas trÄ«s tiesu instances un citas aizstāvÄ«bas iespÄ“jas, sagatavot un ne vÄ“lāk kā 6 mÄ“nešu termiņā iesniegt sÅ«dzÄ«bu pret Latviju Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā (ECT) par vienu no svarÄ«gākajiem tiesiskas valsts principa pārkāpumu - „par taisnÄ«gu tiesu”.

 ŠÄdas sÅ«dzÄ«bas ECT ir jāsÅ«ta masveidā, par katru tiesas procesu atsevišÄ·i, uz adresi: The Registrar European Court of Human Rights Concil of Europe F-67075 STRASBURG CEDEX France.

MÅ«su, biedrÄ«bas „Ausma” rÄ«cÄ«bā ir iestrādes ECT un Satversmes tiesai, kas var tikt nodotas interesentu vajadzÄ«bām, un plaši pÄ“tÄ«jumu materiāli par šo tÄ“mu.

JÄ€ATJAUNO DALĪTÄ€ ĪPAŠUMA ZEMES ROBEŽU PLÄ€NÄ€ APGRŪTINÄ€JUMI UN JÄ€NOVÄ’RŠ ŠÄª ZEMES GABALA KADASTRÄ€LÄ€S VÄ’RTÄ’ŠANAS FIKCIJA.

Pareizam, pilnvÄ“rtÄ«gam zemes robežu plānam ir svarÄ«ga nozÄ«me. Tātad jārisina funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FNZG) plāna ar apgrÅ«tinājumiem un atsevišÄ·u kadastrālo vÄ“rtÄ«bu noteikšana. ŠÄ« zemes gabala sastāvdaļu slÄ“pšana ir arÄ« organizÄ“tās noziedzÄ«bas elements. Šajā sakarā vispirms jāvÄ“ršas pie 1997.gada 18.decembra „Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizÄ“jamām daudzdzÄ«vokļu mājām”, ko bija izstrādājusi Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM).

Kaut likumā „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” (1.panta 20.punkts) noteikts, ka privatizÄ“jamai dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzÄ«vojamā māja, tās uzturÄ“šanai, apsaimniekošanai un funkcionÄ“šanai nepieciešamie infrastruktÅ«ras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādÄ«ti šÄ zemes gabala detālplānojumā, joprojām nav zemes robežu plāna ar apgrÅ«tinājumiem un atsevišÄ·a šÄ« zemes gabala kadastrālās vÄ“rtÄ«bas. Tātad jāpieprasa detālplānojuma izdruka par šo zemes gabalu un zemes robežu plāns, kuru sagatavoja un iesniedza Privatizācijas komisijai māju vispārÄ“jās privatizācijas sagatavošanas procesā.

Ja zemes robežu plānā nav iezÄ«mÄ“ti apgrÅ«tinājumi, šis plāns jāizprasa no RÄ«gas pilsÄ“tas bÅ«vvaldes arhitektÅ«ras nodaļas un jāsalÄ«dzina ar Privatizācija komisijā esošo plānu, bet pÄ“c tam jāvÄ“ršas Valsts zemes dienestā par šim zemes gabalam jaunas kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanu. Katrai pašvaldÄ«bai ir apbÅ«ves noteikumi tās teritorijā, paredzot arÄ« minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespÄ“jama apbÅ«ve – tātad jāizprasa šie apbÅ«ves noteikumi.

Ir atsevišÄ·i risinājumi, kā noteikt FNZG, tomÄ“r trÅ«kst regulÄ“juma tam, kā noteikt zemes platÄ«bu, kas bÅ«tu nepieciešama apbÅ«ves uzturÄ“šanai un apsaimniekošanai un kas bÅ«tu ņemama par pamatu nomas platÄ«bas noteikšanai dalÄ«tā Ä«pašuma zemes nomas attiecÄ«bu noregulÄ“šanai. 2012.gada 12.jÅ«nijā MK izskatÄ«tajā informatÄ«vajā ziņojumā „Par tiesiskā regulÄ“juma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalÄ«tā Ä«pašuma”. Tajā noteikts, ka tiks izstrādāta formula. lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu Ä“kai, tās apsaimniekošanai, tā nosakot reālo summu, kas dzÄ«vokļa Ä«pašniekam jāmaksā kā nomas maksa.

Zemes robežu plāns ar apgrÅ«tinājumiem tika izstrādāts bÅ«vvaldÄ“, ko arhitekti iesniedza Privatizācijas komisijai, bet, ir pa matotas aizdomas, ka šo plānu Komisija pārlaboja, apgrÅ«tinājumus izslÄ“dza, lai par visu zemi uzliktu pienākumu maksāt iedzÄ«votājiem, kas ir netaisnÄ«bas elements, tāpat kā tas, ka „lieko” zemi pie mājas, kas pārsniedz FNZG lielumu. paredz uzlikt kā slogu dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Kā ievÄ“rojam, kārtÄ“jo reizi pašvaldÄ«bām tiek piešÄ·irtas neierobežotas tiesÄ«bas zemes robežu plāna izstrādÄ“, bez formulas un apbÅ«ves normu ievÄ“rošanas.   

PÄ“tÄ«jumu materiālos www.lanida.lv „Konstitucionālā kontrole Ä«pašumu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bā”, analizÄ“jot ECT spriedumu lietā „Malons pret Lielbritāniju, 1984. g.”, norāda, ka, ja izpildvarai tiek piešÄ·irtas neierobežotas izvÄ“les tiesÄ«bas kā neierobežota vara, tas neatbilst tiesiskas valsts principiem.

JÄ€NOVÄ’RŠ SEKAS DALĪTÄ€ ĪPAŠUMA NOMAS ZEMES LĪGUMA NESLÄ’GŠANAS GADĪJUMÄ€.

Ministru kabinetam, Tieslietu ministrijai un visiem Saeimas deputātiem ir iesniegts priekšlikums ierosināt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” grozÄ«jumus un papildināt šÄ« likuma 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šÄdā redakcijā:

„Nomas lÄ«guma rakstveida formas neievÄ“rošana šÄ likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadÄ«jumos, kad zemes un apbÅ«ves Ä«pašnieki ir dažādi, neviens darÄ«jums pirms attiecÄ«ga rakstiska akta taisÄ«šanas nav spÄ“kā. Ar likumu noteikto procentu aprÄ“Ä·ināšana no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas un aprÄ“Ä·inātā nomas maksa var tikt izprasÄ«ta no rakstiska nomas lÄ«guma noslÄ“gšanas dienas vai no prasÄ«bas iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas lÄ«guma noslÄ“gšanu pret personu, kurai nodotas attiecÄ«gās dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas tiesÄ«bas.”

BÅ«tu vÄ“lams šo prasÄ«bu par likuma grozÄ«jumiem uzturÄ“t katrā rezolÅ«cijā un sÅ«dzÄ«bā, jo šÄds risinājums novÄ“rš daudzas domstarpÄ«bas un anomālijas zemes nomas jautājumu sakārtošanai, maksas pieprasÄ«šanu ar atpakaļejošu datumu, un krāpšanos ar maksas aprÄ“Ä·iniem, uzliek atsevišÄ·us šÄ·Ä“ršÄ¼us organizÄ“tās noziedzÄ«bas plāniem un kriminālām shÄ“mām.           

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „Ausma” valdes loceklis