Nepiesienieties Vitenbergam, tas bija normÄls politiskais tÅ«risms, bet jÅ«s sagribÄ“jÄt kÄdu labumu valstij
JÄnis Patmalnieks, ministru prezidenta parlamentÄrais sekretÄrs · 21.03.2023. · Komentāri (0)2023. gada 14. martÄ interneta resursÄ www.makroekonomika.lv tika publicÄ“ts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. RakstÄ norÄdÄ«ts, ka Latvijas delegÄcija vizÄ«tes laikÄ ASV 2022. gada aprÄ«lÄ« saņēmusi piedÄvÄjumu iegÄdÄties sašÄ·idrinÄto dabasgÄzi (SDG) par ievÄ“rojami zemÄkÄm cenÄm nekÄ pagÄjušajÄ gadÄ tirgÅ« bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gÄzes kompÄnijÄm neesot tikušas uzsÄktas un lÄ«gums neesot noslÄ“gts, kÄ rezultÄtÄ noprotams, ka Latvija nav guvusi ievÄ“rojamu ekonomisku labumu.
TÄpat tiek pausti pÄrspriedumi par cerÄ«bÄm atgriezties pie Krievijas dabasgÄzes piegÄdÄ“m. PÄ“c šÄ«s publikÄcijas nonÄkšanas atklÄtÄ«bÄ, www.lsm.lv pÄrpublicÄ“ja aÄ£entÅ«ras LETA ziņu, kurÄ tika norÄdÄ«ts, ka Latvija pagÄjušajÄ gadÄ neizmantoja iespÄ“ju iegÄdÄties ASV piedÄvÄto SDG, kas bija bÅ«tiski lÄ“tÄka nekÄ Eiropas tirgÅ« pieejama. ArÄ« LTV PanorÄma 16. martÄ informÄ“ja skatÄ«tÄjus – Latvija nav izmantojusi iespÄ“ju pirkt lÄ“tÄku SDG no ASV.
ŠÄda pagÄjušÄ gada notikumu interpretÄcija neatbilst ne informÄcijai, kas ir saņemta par vizÄ«tes norisi un rezultÄtiem, ne faktiskajÄm iespÄ“jÄm piegÄdÄt SDG 2022. gadÄ, ne arÄ« Latvijas valdÄ«bas un Saeimas politikai attiecÄ«bÄ uz gÄzes piegÄžu ceļu attÄ«stÄ«bu.
SituÄcija pÄ“c 2022. gada 24. februÄra
PÄ“c Krievijas pilna mÄ“roga iebrukuma UkrainÄ 2022. gada 24. februÄrÄ« kļuva skaidrs, ka dabasgÄzes piegÄdes no Krievijas tirgotÄjiem vairs nebÅ«s iespÄ“jamas, tÄdēļ bija jÄrod diversifikÄcijas iespÄ“jas. Latvija pÄ“dÄ“jÄ gadÄ ir sasniegusi ievÄ“rojamu dabasgÄzes patÄ“riņa samazinÄjumu, tomÄ“r tÄ joprojÄm ir nozÄ«mÄ«gs enerÄ£ijas avots, gan elektroenerÄ£ijas, gan siltuma ražošanÄ, kÄ arÄ« industriÄlajos procesos.
Lai apgÅ«tu jaunus piegÄžu ceļus, Latvijas valdÄ«bas delegÄcija, kuras sastÄvÄ bija Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" pÄrstÄvji, devÄs uz ASV, lai apzinÄtu SDG piegÄdes iespÄ“jas. VizÄ«tes laikÄ tika iegÅ«tas zinÄšanas par SDG tirgu ASV un iespÄ“jÄm saņemt SDG piegÄdes uz Latviju, kÄ arÄ« tika identificÄ“ti vairÄki šÄ·Ä“ršÄ¼i piegÄžu nodrošinÄšanai, pie kuru pÄrvarÄ“šanas bija jÄuzsÄk darbs, piemÄ“ram, komerciÄlo kontaktu un pieredzes trÅ«kums SDG tirgÅ«, piegÄžu ceļu neesamÄ«ba.
KomerciÄlo kontaktu veidošanas tika uzdots risinÄt AS "Latvenergo" pÄrstÄvjiem, kuri arÄ« nekavÄ“joši uzsÄka darbu pie tirgus izpÄ“tes un konfidencialitÄtes lÄ«gumu parakstÄ«šanas ar ASV SDG ražotÄjiem un tirgotÄjiem. ŠÄdi lÄ«gumi ir viens no priekšnosacÄ«jumiem, lai tiktu uzsÄktas sarunas par komerciÄliem darÄ«jumiem un tie bÅ«tu par pieņemamÄm cenÄm un piegÄžu apjomiem.
Atbilstoši vizÄ«tes dalÄ«bnieku paustajam tÅ«lÄ«tÄ“js piedÄvÄjums iegÄdÄties SDG netika izteikts, un kÄ tuvÄkais piegÄžu periods tika minÄ“ts laika posms no 2025. gada. ŠÄda SDG piegÄdÄtÄju pozÄ«cija atbilst arÄ« tajÄ laikÄ vispÄrpieejamai informÄcijai par ASV komersantu iespÄ“jÄm palielinÄt ražošanas jaudas un palielinÄt piegÄdes uz Eiropu. JÄnorÄda, ka tirgus ekonomikÄs lÄ«gumi tiek slÄ“gti starp komercuzņēmumiem, nevis valdÄ«bÄm, lÄ«dz ar to arÄ« valdÄ«bas delegÄcijas iespÄ“jas veikt komerciÄlas sarunas objektÄ«vi ir ierobežotas.
DabasgÄzes piegÄdes iespÄ“jas 2022.gada aprÄ«lÄ« – mÄ«ti un realitÄte
NozÄ«mÄ«gs šÄ·Ä“rslis tÅ«lÄ«tÄ“jai darÄ«jumu veikšanai bija pieejamo piegÄžu ceļu neesamÄ«ba. Lai saprastu pagÄjušÄ gada aprīļa situÄciju, ir jÄatgriežas pie tÄs, nevis jÄskatÄs no šodienas perspektÄ«vas, kad daudzas lietas jau ir sakÄrtotas. JÄatgÄdina, ka pagÄjušÄ gada aprÄ«lÄ« vienÄ«gÄ alternatÄ«va dabasgÄzes piegÄdÄ“m no Krievijas bija KlaipÄ“das SDG terminÄlis.
TajÄ brÄ«dÄ« ziņas par Somijas vai Igaunijas SDG terminÄļa izveides perspektÄ«vu bija cerÄ«gas un iedrošinošas, bet ne ar 100% Ä«stenošanas garantiju . SavukÄrt maijÄ tika atklÄts Polijas un Lietuvas dabasgÄzes savienojums - lai arÄ« ļoti gaidÄ«ts, pastÄvÄ“ja pamatoti jautÄjumi, cik tas Ä«stermiÅ†Ä varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijai SDG piegÄžu jomÄ.
ŠobrÄ«d visi šie infrastruktÅ«ras projekti veiksmÄ«gi funkcionÄ“ un garantÄ“ mÅ«su reÄ£iona piegÄžu drošumu - bet tÄ tas nebija 2022. gada aprÄ«lÄ«.
TÄ brīža situÄciju KlaipÄ“das SDG terminÄlÄ« labi ilustrÄ“ 2022. gada 19. aprīļa Ministru kabineta sÄ“des protokols Nr.22, kurÄ fiksÄ“ts, ka pÄ“c informatÄ«vÄ ziņojuma "Par gÄzes apgÄdes turpmÄko stratÄ“Ä£iju" izskatÄ«šanas tika lemts uzdot Ekonomikas ministrijai nodrošinÄt, ka AS "Latvenergo" sadarbÄ«bÄ ar ieinteresÄ“tajiem juridiskajiem dabasgÄzes patÄ“rÄ“tÄjiem veic kopÄ«gu dabasgÄzes iepirkumu, rezervÄ“jot nepieciešamo jaudu KlaipÄ“das SDG terminÄlÄ« 2022. gada 4. ceturksnÄ«. Tas liecina, ka vienÄ«gÄs pieejamÄs jaudas dabasgÄžu piegÄdÄ“m, uz kurÄm bija iespÄ“jams pretendÄ“t, bija pati 2022. gada nogale, kurÄ lÄ«dzÄs Lietuvas tirgotÄjiem par piekļuvi bija jÄkonkurÄ“ arÄ« ar Somijas, Igaunijas un Polijas tirgotÄjiem.
Šeit jÄņem vÄ“rÄ vÄ“l viens bÅ«tisks aspekts - ilgtermiņa lÄ«gums par piekļuvi terminÄlim ir nosacÄ«jums, lai SDG piegÄdÄtÄji piekristu noslÄ“gt lÄ«gumu. Ja kÄdam tirgotÄjam Baltijas reÄ£ionÄ ir vÄ“lme iegÄdÄties lielus dabasgÄzes apjomus, tad tikpat lieliem apjomiem jÄbÅ«t rezervÄ“tiem izkraušanas punktÄ, kÄdÄ SDG terminÄlÄ«.
RealitÄtÄ“ tas nozÄ«mÄ“ja, ka bija jÄiegÅ«st ilgtermiņa lÄ«gums KlaipÄ“das SDG terminÄlÄ«. ŠÄda iespÄ“ja radÄs tikai par 2023. un turpmÄkajiem gadiem. Publiski zinÄms, ka AS "Latvenergo" ir noslÄ“dzis ilgtermiņa lÄ«gumu ar KlaipÄ“das SDG terminÄli. TajÄ brÄ«dÄ« arÄ« parÄdÄ«jÄs iespÄ“jas slÄ“gt ilgtermiņa piegÄžu lÄ«gumus.
Par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas
Kopš Krievijas uzsÄktÄ iebrukuma UkrainÄ Latvijas valdÄ«ba ir konsekventi meklÄ“jusi iespÄ“jas organizÄ“t SDG piegÄdes no pasaules dabasgÄzes tirgus un pÄrtraukusi dabasgÄzes tirdzniecÄ«bu ar Krieviju, kÄ arÄ« veikusi pasÄkumus, lai atbrÄ«votos no Krievijas ietekmes Latvijas enerģētikas uzņēmumos.
Jau, sÄkot no 2022. gada aprīļa, Ministru kabinets ir uzklausÄ«jis informÄciju un lÄ“mis par iespÄ“jÄm izbÅ«vÄ“t papildu infrastruktÅ«ru, kas garantÄ“tu piegÄžu drošÄ«bu reÄ£ionÄ. SÄkotnÄ“ji tÄ bija gan iesaistÄ«šanÄs Paldisku SDG terminÄļa izbÅ«vÄ“ (starp citu, Paldisku SDG virzÄ«ba retrospektÄ«vi parÄda, cik sarežģītÄ un izaicinÄjumiem pilna bija kopÄ“jÄ situÄcija ne tikai LatvijÄ), gan lÄ“mums Ä«stenot LatvijÄ SDG terminÄļa projektu, gan arÄ« lÄ“mums atteikties no Krievijas gÄzes piegÄdÄ“m.
Darbs pašlaik turpinÄs pie Latvijas SDG terminÄļa attÄ«stÄ«bas. DabasgÄzes piegÄdes no Krievijas pašlaik vairs nenotiek, un personÄ«gi neredzu iespÄ“jas pie tÄm atgriezties. Latvijas politikas mÄ“rÄ·is ir izveidot daudzveidÄ«gus SDG piegÄžu ceļus no stabilÄm demokrÄtijÄm uz Baltijas reÄ£ionu. Latvijas enerģētiskÄ neatkarÄ«ba ir skaidrs valdÄ«bas mÄ“rÄ·is un atgriešanÄs pagÄtnÄ“ pie enerģētiskÄs atkarÄ«bas no Krievijas tiek pilnÄ«bÄ izslÄ“gta. JÄatgÄdina, ka pagÄjušajÄ gadÄ SaeimÄ pieņēma arÄ« grozÄ«jumus NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ, kÄ rezultÄtÄ ir sÄkts dabasgÄzes sadales sistÄ“mas operatora AS "Gaso" pÄrdošanas process, lai atbrÄ«votos no Krievijas ietekmes kritiskÄs infrastruktÅ«ras uzņēmumÄ.
NobeigumÄ jÄuzsver, ka 2022. gads bija liels izaicinÄjums enerģētikas politikas veidotÄjiem un uzņēmumiem, kuri ir iesaistÄ«ti Latvijas un reÄ£iona gÄzes apgÄdes drošÄ«bas nodrošinÄšanÄ. PÄ“c Krievijas iebrukuma UkrainÄ politikas veidotÄjiem bija aktuÄls jautÄjums par iespÄ“jÄm fiziski nodrošinÄt nepieciešamos dabasgÄzes apjomus, lai nevajadzÄ“tu ierobežot siltuma un elektroenerÄ£ijas ražošanu. TÄpÄ“c jo pÄrspÄ«lÄ“tÄki šÄ·iet apgalvojumi, ka ne tikai Latvija, bet pat viss reÄ£ions, t.sk. Somija, Igaunija un Lietuva, nav izmantojis iespÄ“ju iegÄdÄties lÄ“tu resursu, vienkÄrši aizbraucot vienÄ vizÄ«tÄ“ uz ASV.