Menu
Pilnā versija

Nepiesienieties Vitenbergam, tas bija normāls politiskais tūrisms, bet jūs sagribējāt kādu labumu valstij

Jānis Patmalnieks, ministru prezidenta parlamentārais sekretārs · 21.03.2023. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicÄ“ts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādÄ«ts, ka Latvijas delegācija vizÄ«tes laikā ASV 2022. gada aprÄ«lÄ« saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašÄ·idrināto dabasgāzi (SDG) par ievÄ“rojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgÅ« bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un lÄ«gums neesot noslÄ“gts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievÄ“rojamu ekonomisku labumu.

Tāpat tiek pausti pārspriedumi par cerÄ«bām atgriezties pie Krievijas dabasgāzes piegādÄ“m. PÄ“c šÄ«s publikācijas nonākšanas atklātÄ«bā, www.lsm.lv pārpublicÄ“ja aÄ£entÅ«ras LETA ziņu, kurā tika norādÄ«ts, ka Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespÄ“ju iegādāties ASV piedāvāto SDG, kas bija bÅ«tiski lÄ“tāka nekā Eiropas tirgÅ« pieejama. ArÄ« LTV Panorāma 16. martā informÄ“ja skatÄ«tājus – Latvija nav izmantojusi iespÄ“ju pirkt lÄ“tāku SDG no ASV.

ŠÄda pagājušÄ gada notikumu interpretācija neatbilst ne informācijai, kas ir saņemta par vizÄ«tes norisi un rezultātiem, ne faktiskajām iespÄ“jām piegādāt SDG 2022. gadā, ne arÄ« Latvijas valdÄ«bas un Saeimas politikai attiecÄ«bā uz gāzes piegāžu ceļu attÄ«stÄ«bu.

Situācija pēc 2022. gada 24. februāra

PÄ“c Krievijas pilna mÄ“roga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārÄ« kļuva skaidrs, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas tirgotājiem vairs nebÅ«s iespÄ“jamas, tādēļ bija jārod diversifikācijas iespÄ“jas. Latvija pÄ“dÄ“jā gadā ir sasniegusi ievÄ“rojamu dabasgāzes patÄ“riņa samazinājumu, tomÄ“r tā joprojām ir nozÄ«mÄ«gs enerÄ£ijas avots, gan elektroenerÄ£ijas, gan siltuma ražošanā, kā arÄ« industriālajos procesos.

Lai apgÅ«tu jaunus piegāžu ceļus, Latvijas valdÄ«bas delegācija, kuras sastāvā bija Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" pārstāvji, devās uz ASV, lai apzinātu SDG piegādes iespÄ“jas. VizÄ«tes laikā tika iegÅ«tas zināšanas par SDG tirgu ASV un iespÄ“jām saņemt SDG piegādes uz Latviju, kā arÄ« tika identificÄ“ti vairāki šÄ·Ä“ršÄ¼i piegāžu nodrošināšanai, pie kuru pārvarÄ“šanas bija jāuzsāk darbs, piemÄ“ram, komerciālo kontaktu un pieredzes trÅ«kums SDG tirgÅ«, piegāžu ceļu neesamÄ«ba.

Komerciālo kontaktu veidošanas tika uzdots risināt AS "Latvenergo" pārstāvjiem, kuri arÄ« nekavÄ“joši uzsāka darbu pie tirgus izpÄ“tes un konfidencialitātes lÄ«gumu parakstÄ«šanas ar ASV SDG ražotājiem un tirgotājiem. ŠÄdi lÄ«gumi ir viens no priekšnosacÄ«jumiem, lai tiktu uzsāktas sarunas par komerciāliem darÄ«jumiem un tie bÅ«tu par pieņemamām cenām un piegāžu apjomiem.

Atbilstoši vizÄ«tes dalÄ«bnieku paustajam tÅ«lÄ«tÄ“js piedāvājums iegādāties SDG netika izteikts, un kā tuvākais piegāžu periods tika minÄ“ts laika posms no 2025. gada. ŠÄda SDG piegādātāju pozÄ«cija atbilst arÄ« tajā laikā vispārpieejamai informācijai par ASV komersantu iespÄ“jām palielināt ražošanas jaudas un palielināt piegādes uz Eiropu. Jānorāda, ka tirgus ekonomikās lÄ«gumi tiek slÄ“gti starp komercuzņēmumiem, nevis valdÄ«bām, lÄ«dz ar to arÄ« valdÄ«bas delegācijas iespÄ“jas veikt komerciālas sarunas objektÄ«vi ir ierobežotas.

Dabasgāzes piegādes iespÄ“jas 2022.gada aprÄ«lÄ« – mÄ«ti un realitāte

NozÄ«mÄ«gs šÄ·Ä“rslis tÅ«lÄ«tÄ“jai darÄ«jumu veikšanai bija pieejamo piegāžu ceļu neesamÄ«ba. Lai saprastu pagājušÄ gada aprīļa situāciju, ir jāatgriežas pie tās, nevis jāskatās no šodienas perspektÄ«vas, kad daudzas lietas jau ir sakārtotas. Jāatgādina, ka pagājušÄ gada aprÄ«lÄ« vienÄ«gā alternatÄ«va dabasgāzes piegādÄ“m no Krievijas bija KlaipÄ“das SDG terminālis.

Tajā brÄ«dÄ« ziņas par Somijas vai Igaunijas SDG termināļa izveides perspektÄ«vu bija cerÄ«gas un iedrošinošas, bet ne ar 100% Ä«stenošanas garantiju . Savukārt maijā tika atklāts Polijas un Lietuvas dabasgāzes savienojums - lai arÄ« ļoti gaidÄ«ts, pastāvÄ“ja pamatoti jautājumi, cik tas Ä«stermiņā varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijai SDG piegāžu jomā.

ŠobrÄ«d visi šie infrastruktÅ«ras projekti veiksmÄ«gi funkcionÄ“ un garantÄ“ mÅ«su reÄ£iona piegāžu drošumu - bet tā tas nebija 2022. gada aprÄ«lÄ«.

Tā brīža situāciju KlaipÄ“das SDG terminālÄ« labi ilustrÄ“ 2022. gada 19. aprīļa Ministru kabineta sÄ“des protokols Nr.22, kurā fiksÄ“ts, ka pÄ“c informatÄ«vā ziņojuma "Par gāzes apgādes turpmāko stratÄ“Ä£iju" izskatÄ«šanas tika lemts uzdot Ekonomikas ministrijai nodrošināt, ka AS "Latvenergo" sadarbÄ«bā ar ieinteresÄ“tajiem juridiskajiem dabasgāzes patÄ“rÄ“tājiem veic kopÄ«gu dabasgāzes iepirkumu, rezervÄ“jot nepieciešamo jaudu KlaipÄ“das SDG terminālÄ« 2022. gada 4. ceturksnÄ«. Tas liecina, ka vienÄ«gās pieejamās jaudas dabasgāžu piegādÄ“m, uz kurām bija iespÄ“jams pretendÄ“t, bija pati 2022. gada nogale, kurā lÄ«dzās Lietuvas tirgotājiem par piekļuvi bija jākonkurÄ“ arÄ« ar Somijas, Igaunijas un Polijas tirgotājiem.

Šeit jāņem vÄ“rā vÄ“l viens bÅ«tisks aspekts - ilgtermiņa lÄ«gums par piekļuvi terminālim ir nosacÄ«jums, lai SDG piegādātāji piekristu noslÄ“gt lÄ«gumu. Ja kādam tirgotājam Baltijas reÄ£ionā ir vÄ“lme iegādāties lielus dabasgāzes apjomus, tad tikpat lieliem apjomiem jābÅ«t rezervÄ“tiem izkraušanas punktā, kādā SDG terminālÄ«.

RealitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“ja, ka bija jāiegÅ«st ilgtermiņa lÄ«gums KlaipÄ“das SDG terminālÄ«. ŠÄda iespÄ“ja radās tikai par 2023. un turpmākajiem gadiem. Publiski zināms, ka AS "Latvenergo" ir noslÄ“dzis ilgtermiņa lÄ«gumu ar KlaipÄ“das SDG termināli. Tajā brÄ«dÄ« arÄ« parādÄ«jās iespÄ“jas slÄ“gt ilgtermiņa piegāžu lÄ«gumus.

Par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas

Kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā Latvijas valdÄ«ba ir konsekventi meklÄ“jusi iespÄ“jas organizÄ“t SDG piegādes no pasaules dabasgāzes tirgus un pārtraukusi dabasgāzes tirdzniecÄ«bu ar Krieviju, kā arÄ« veikusi pasākumus, lai atbrÄ«votos no Krievijas ietekmes Latvijas enerģētikas uzņēmumos.

Jau, sākot no 2022. gada aprīļa, Ministru kabinets ir uzklausÄ«jis informāciju un lÄ“mis par iespÄ“jām izbÅ«vÄ“t papildu infrastruktÅ«ru, kas garantÄ“tu piegāžu drošÄ«bu reÄ£ionā. SākotnÄ“ji tā bija gan iesaistÄ«šanās Paldisku SDG termināļa izbÅ«vÄ“ (starp citu, Paldisku SDG virzÄ«ba retrospektÄ«vi parāda, cik sarežģītā un izaicinājumiem pilna bija kopÄ“jā situācija ne tikai Latvijā), gan lÄ“mums Ä«stenot Latvijā SDG termināļa projektu, gan arÄ« lÄ“mums atteikties no Krievijas gāzes piegādÄ“m.

Darbs pašlaik turpinās pie Latvijas SDG termināļa attÄ«stÄ«bas. Dabasgāzes piegādes no Krievijas pašlaik vairs nenotiek, un personÄ«gi neredzu iespÄ“jas pie tām atgriezties. Latvijas politikas mÄ“rÄ·is ir izveidot daudzveidÄ«gus SDG piegāžu ceļus no stabilām demokrātijām uz Baltijas reÄ£ionu. Latvijas enerģētiskā neatkarÄ«ba ir skaidrs valdÄ«bas mÄ“rÄ·is un atgriešanās pagātnÄ“ pie enerģētiskās atkarÄ«bas no Krievijas tiek pilnÄ«bā izslÄ“gta. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Saeimā pieņēma arÄ« grozÄ«jumus Nacionālās drošÄ«bas likumā, kā rezultātā ir sākts dabasgāzes sadales sistÄ“mas operatora AS "Gaso" pārdošanas process, lai atbrÄ«votos no Krievijas ietekmes kritiskās infrastruktÅ«ras uzņēmumā.

Nobeigumā jāuzsver, ka 2022. gads bija liels izaicinājums enerģētikas politikas veidotājiem un uzņēmumiem, kuri ir iesaistÄ«ti Latvijas un reÄ£iona gāzes apgādes drošÄ«bas nodrošināšanā. PÄ“c Krievijas iebrukuma Ukrainā politikas veidotājiem bija aktuāls jautājums par iespÄ“jām fiziski nodrošināt nepieciešamos dabasgāzes apjomus, lai nevajadzÄ“tu ierobežot siltuma un elektroenerÄ£ijas ražošanu. TāpÄ“c jo pārspÄ«lÄ“tāki šÄ·iet apgalvojumi, ka ne tikai Latvija, bet pat viss reÄ£ions, t.sk. Somija, Igaunija un Lietuva, nav izmantojis iespÄ“ju iegādāties lÄ“tu resursu, vienkārši aizbraucot vienā vizÄ«tÄ“ uz ASV.

Novērtē šo rakstu:

0
0