Iesaki rakstu:

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespÄ“jamu Krievijas iebrukumu NATO dalÄ«bvalstÄ« Latvijā, ir kļuvusi par sātÄ«gu maizesdarbu bezatbildÄ«giem politiÄ·iem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi tika pamatÄ«gi pluinÄ«ti pirms militārajiem manevriem Zapad, un sava tiesa meslu šai himÄ“rai tika noziedota arÄ« septembra beigās notikušajā drošÄ«bas politikas forumā RÄ«gas konference 2017.

Īsti pat nevar saprast: vai tiešÄm «vaimanologus» motivÄ“ vienÄ«gi personiskas alkas pÄ“c reitingiem, klikšÄ·iem portālos un laikiem sociālajos tÄ«klos, viņu pÄ“tÄ«jumiem un «kontrpropagandas» tekstiņiem atvÄ“lÄ“tiem budžetiem? Man drÄ«zāk pat šÄ·iet, ka tieši šie nervozitātes uzturÄ“tāji pilnÄ«gi apzināti pÅ«las sagraut nācijas garÄ«go imunitāti.

Visa rosÄ«ba uzstājÄ«gi atgādina lÄ«dzÄ«bu par ganuzÄ“nu, kurš sevi izklaidÄ“ja, celdams viltus trauksmi ciema ļaudÄ«s – vilks aitās! TāpÄ“c negribÄ“ti galvā zogas domas – kas notiktu, ja šiem censoņiem tomÄ“r izdotos savas vaimanas materializÄ“t? Kādu ieganstu «austrumu lācis» varÄ“tu izmantot, lai uz Latvijas zemes saÄ·ertos ar NATO?

Bez iegansta nevar nekādi, tā nav pieņemts. TāpÄ“c ASV, Apvienotā Karaliste un to sabiedrotie 2003.gadā tik kategoriski klāstÄ«ja par Irākas masu iznÄ«cināšanas ieročiem. TāpÄ“c PSRS specdienests 1940.gada 15.jÅ«nijā sarÄ«koja uzbrukumu Latvijas robežsargu mÄ«tnÄ“m Masļenkos un Šmaiļos, pÅ«loties radÄ«t melÄ«gu attaisnojumu, lai ievestu mÅ«su valstÄ« papildu karaspÄ“ku un sāktu tās sagrābšanu.

Kāds iegansts hipotÄ“tiski noderÄ“tu Krievijai? Ukrainas notikumu atdarināšana pie mums bÅ«tu neiespÄ“jama. KrāšÅ†ie stāsti par kareivÄ«gajiem Latgales separātistiem bija tikai «kreisā flanga provokatora» Vladimira Lindermana un BBC scenāristu sakarsÄ“tās fantāzijas augļi. Gluži tāpat, lai cik agresÄ«vas latviskās partijas bija savā RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanu kampaņu retorikā, galvaspilsÄ“tā mums neatrast nekādu «piekto kolonnu». Nils Ušakovs vai Aleksandrs Bartaševičs, RÄ“zeknes pilsÄ“tas galva, patiesÄ«bā sen un veiksmÄ«gi ir iekļāvušies Latvijas politikas mehānismā.

TāpÄ“c vienÄ«gais kaut cik loÄ£iski skanošais propagandas arguments, ar ko pamatot hipotÄ“tisku invāziju Latvijā, paliek mÅ«su nepilsoņi. Jeb, kā mums tika atgādināts saistÄ«bā ar Valsts prezidenta ierosmi likumdošanā, bijušÄs PSRS bijušie pilsoņi, kuri mÅ«su zemÄ“ dzimst joprojām. Krievija ir padomju valsts saistÄ«bu mantiniece, un, iespÄ“jams, tā pÄ“kšÅ†i varÄ“tu sajust neapturamu vÄ“lmi parÅ«pÄ“ties par diezgan iespaidÄ«gu tautiešu kopu. (Latvijā ir 237759 nepilsoņu, kā tika rÄ“Ä·ināts šÄ gada 1.jÅ«lijā.)

Protams, šÄdā hipotÄ“tiskā gadÄ«jumā pašu Latvijas nepilsoņu viedoklis viņu «glābÄ“jus» pilnÄ«bā neinteresÄ“tu. Nekādu petÄ«ciju, kas lÅ«gtu kaimiņvalsts aizsardzÄ«bu, parakstÄ«šana netiktu organizÄ“ta – arÄ« tāpÄ“c, ka tāda vienkārši izgāztos. Lai cik žultaina nebÅ«tu pelÄ“ko pasu turÄ“tāju attieksme pret Latvijas valsti un lai kādas vÄ“l pases tiem neglabātos kumodÄ“s, šie cilvÄ“ki kopumā negribÄ“tu tapt ar tankiem «izglābti» no ierastās ikdienas.

Ieganstam nav bÅ«tiski konkrÄ“ti ļaudis, viņu likteņi, viņu konkrÄ“tās problÄ“mas. Propagandas vajadzÄ«bām nepilsoņi ir noderÄ«gi tieši kā virtuāls anonÄ«mu statistu kopums, kā plakātisks priekšstats par apspiestu un pazemotu krievvalodÄ«gu cilvÄ“ku masu.

Turklāt Krievijas hipotÄ“tiskā vÄ“lme izmantot nepilsoņu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bu kā ieganstu iebrukumam Latvijā varÄ“tu pat demotivÄ“t mÅ«su sabiedroto nākt palÄ«gā. Poļu vai britu politiÄ·u un žurnālistu vidÅ« atrastos kurnÄ“tāji, kuru viedoklis noteikti ietekmÄ“tu sabiedrisko domu: kāpÄ“c mÅ«su kareivji ir jāsÅ«ta mirt par Latviju, ja tā pati gadsimta ceturksni tÄ«šÄm «marinÄ“ja» savu Damokla zobenu?

Vai tiešÄm mÄ“s naivi domājam, ka hibrÄ«dkara dēļ «eiropejiskākas» valstis ir pilnÄ«bā piedevušas ielaisto problÄ“mu? Krievijas iebrukuma piesaukšana nepilsonÄ«bas institÅ«tu padara par papildu (kaut tÄ«ri – tfu, tfu, tfu! – himÄ“riska) riska avotu, par nacionālās drošÄ«bas jautājumu.

Skaidrs, ka mÅ«su nacionālajās interesÄ“s ir šo risku un tā avotu mazināt – cik vien iespÄ“jams, naturalizÄ“jot nepilsoņus un, jā, vienkārši nepieļaujot dzimt jauniem. Taču problÄ“mas dziļākā sakne ir tā, ka viņi paši vairumā jÅ«tas sadzÄ«viski Ä“rti tagadÄ“jā stāvoklÄ«. Liela daļa vÄ“las šo komfortu nodrošināt arÄ« bÄ“rniem un mazbÄ“rniem. Diemžēl nekādi «pÄ«rāgi» risinājumam nav atrodami. Vien «pātagas».

TeorÄ“tiski diskriminÄ“jošs, Latvijas nepilsoņa statuss praksÄ“ daudziem ir privilÄ“Ä£ija. PiemÄ“ram, autopārvadājumu uzņēmumiem reisos uz austrumpusi tālbraucÄ“js šoferis ar pelÄ“ko pasi ir izdevÄ«gāks par pilsoni, kuram jātÄ“rÄ“jas vÄ«zai. Pierobežas iedzÄ«votājiem tā ir iespÄ“ja biežāk iegādāties krievu vai baltkrievu akcÄ«zes preces. VÄ“l kādam – iespÄ“ja (nelegāli) iegÅ«t un pielietot kaimiņvalsts pilsonÄ«bu.

Pieļauju, ka liela daļa pieaugušo nepilsoņu ir pat atviegloti, ka drÄ«kst neuzņemties politisko atbildÄ«bu par valsti, kurā dzÄ«vo. Blakus viņiem ir Baibas un Aļonas, Jāņi un PÄ“teri, Ivani un Pjotri, kurus balsstiesÄ«bas nav padarÄ«jušas laimÄ«gus. DrÄ«zāk vien sagādā regulāru vilšanos par savas izvÄ“les rezultātu.

AcÄ«mredzami valstij tiešÄm nāktos ar varu spiest ārā nepilsoņus no viņu komforta zonas, lai motivÄ“tu naturalizÄ“ties un neatteikt pilsonÄ«bu saviem jaunpiedzimušajiem. Tas nozÄ«mÄ“tu centienus apgrÅ«tināt šos cilvÄ“kus viņu privilÄ“Ä£ijās brÄ«vi ceļot. Tiesa, diez vai naturalizācijas problÄ“mu dēļ vairākās Eiropas valstÄ«s tiks atcelts arÄ« LR nepilsoņiem noteiktais bezvÄ«zu režīms.

Toties jau tagad mÅ«su valsts drošÄ«bu reglamentÄ“jošie likumi ļauj neizlaist no valsts austrumu virzienā cilvÄ“kus, kurus varÄ“tu turÄ“t aizdomās par iespÄ“jamu atbalstu terorismam, centieniem apdraudÄ“t Latvijas vai tās nervozo kaimiņvalstu mierÄ«go ikdienu. VajadzÄ“tu tikai robežsardzes «sietu» padarÄ«t vÄ“l smalkāku, mÅ«su drošÄ«bnieku aizdomas – aizdomÄ«gākas.

Vai tad nepastāv kaut tÄ«ri teorÄ“tiska iespÄ“ja, ka aizkaitināts/-a nepilsonis/-e pÄ“kšÅ†i var doties uz Maskavu ar kaut kādiem ļauniem nolÅ«kiem. VarbÅ«t ievest te kādas spridzekļu shÄ“mas (ne visi taču ir draugos ar internetu!), varbÅ«t tur nodot savākto izlÅ«kinformāciju? VarbÅ«t sodÄ«t Kremli par tā vienaldzÄ«bu, atstājot tautiešus “fašistu jÅ«gā”? MÅ«su robežsargi un specdienesti, ierobežojot ceļotāju plÅ«smu, preventÄ«vi gādātu arÄ« par drošÄ«bu kaimiņvalstÄ«.

ŠÄds vai lÄ«dzÄ«gs policejiski delikāts mājiens, iespÄ“jams, liktu nepilsoņiem pārvÄ“rtÄ“t savas Ä“rtÄ«bas. Protams, mans piedāvājums izklausās pietiekami šizoÄ«di. Taču tas ir gluži loÄ£isks risinājums vÄ“l šizoÄ«dākai problÄ“mai: kā mums preventÄ«vi novÄ“rst Krievijas iebrukumu, ko tik aizrautÄ«gi cenšas izsaukt pašmāju «ganuzÄ“ni»?