Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ«s rindas rakstu pÄ“c tam, kad esmu izlasÄ«jis visu negāciju par Baibu Broku publiskajos interneta resursos, - šÄ·iet, lielākā daļa rakstÄ«tāju bÅ«tu gatavi LU prorektori un Biatlona federācijas prezidenti paši savām rokām nožņaugt. Saprotu, ka aizstāvÄ«bas raksts izsauks tikpat lielu asinskāri ne tikai pret Baibu Broku, bet arÄ« mani.

NevÄ“los vilkt paralÄ“les ar Baibas Brokas ieslodzÄ«šanu pirmstiesas izmeklÄ“šanas izolatorā uz divām dienām ar politiskiem paziņojumiem par IndriÄ·a Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā. Kādas tur paralÄ“les – tikai sakritÄ«bas dēļ abi notikumi vienlaikus. Tikai sakritÄ«ba – vispirms publiski pierādÄ«t, ka slikta ir rektora komanda, bet pÄ“c tam – ka slikts ir pats rektors.

Šoreiz stāsts ir par kaut ko citu – par sporta federāciju finansÄ“šanu Latvijā. Latvijas likumdošana paredz, ka visa atbildÄ«ba par notiekošo vienā vai otrā sporta veidā – par izlašu sagatavošanu un atlasi, par dalÄ«bu starptautiskās sacensÄ«bās, par bÄ“rnu un jaunatnes sportu, par tiesnešiem, treneriem, tehniskajiem darbiniekiem gulstas uz attiecÄ«gā sporta veida federācijas pleciem.

Ir bagātākas un nabagākas federācijas, un lielākoties tas atkarÄ«gs no tā – bagātāka vai nabagāka ir globālā federācija, rāda vai nerāda sporta veidu televÄ«zijā un vai sporta veidam ir gana daudz sekotāju amatieru – bÄ“rnu, jauniešu un senioru, kam var nopārdot inventāru, suvenÄ«rus, krekliņus, bumbas utt. Jo tieši kupls sporta veida tautas sportistu pulks parasti ļauj katrā sporta veidā izstrādāt jaunas tehnoloÄ£ijas, dizainu vai funkcionalitāti.

Latvijā bagātākā federācija ir Futbola federācija, un tik bagāta tā ir galvenokārt tādēļ, ka tai ir ļoti bagāta globālā mātes organizācija FIFA un Eiropas reÄ£ionālā organizācija UEFA. Tādēļ cīņā par Futbola federācijas vadÄ«bu tiek sasaukti kongresi vai katru mÄ“nesi, bet ļoti reti ir dzirdams par aktivitātÄ“m un savstarpÄ“jiem kašÄ·iem, vÄ“lot citu sporta veidu federāciju prezidentus.

Tāpat federācijas bagātÄ«bu lielā mÄ“rā nosaka – sporta veids ir olimpiskais vai neolimpiskais. Olimpiskajiem sporta veidiem tiek ievÄ“rojami lielāka valsts dotācija.

Ir dārgāki vai lÄ“tāki sporta veidi. Biatlons ir ievÄ“rojami dārgāks sporta veids nekā orientÄ“šanās, bet ievÄ“rojami lÄ“tāks nekā autosports. Latvija varÄ“tu ieguldÄ«t visu savu sporta naudu, lai iedabÅ«tu F1 trasÄ“ vienu Latvijas sportistu, bet tad neviena cita sportista Latvijā nebÅ«tu.

Es ceru, ka visi lasÄ«tāji ir pamanÄ«juši, ka par sporta federāciju vadÄ«tājiem ļoti reti tiek celti labākie sportisti vai treneri. Par sporta federāciju vadÄ«tājiem parasti tiek celti cilvÄ“ki, kas labi orientÄ“jas finansÄ“s, kas var piesaistÄ«t sponsorus vai paši sponsorÄ“t.

Tā hokeja federāciju vada Aigars KalvÄ«tis, tenisa federāciju – Juris Savickis, rokasbumbas federāciju – Mārtiņš Bičevskis, autosporta – Jānis Naglis utt. Un arÄ« valdes un padomes sporta federācijās nereti ir nokomplektÄ“tas ar baņkieriem, politiÄ·iem un lielierÄ“dņiem, kas vajadzÄ«bas gadÄ«jumā spÄ“j federācijai „pienest” naudu.

Mazākām federācijām par prezidentiem parasti vÄ“l cilvÄ“kus no sava sporta veida ar zināmu ietekmi sabiedrÄ«bā un pazÄ«šanās loku uzņēmÄ“ju aprindās. Baiba Broka pati itin profesionāli ir gan slÄ“pojusi, gan šÄvusi, tādēļ arÄ« ievÄ“lÄ“ta par Biatlona federācijas prezidenti. Viņai tika viena no nabadzÄ«gākajām federācijām starp olimpisko sporta veidu federācijām, kaut biatlons tiek itin bieži translÄ“ts televÄ«zijā.

Inventārs sportistiem ir dārgs (bail iedomāties, cik dārga ir Rastorgujeva šautene), tautas sportistu skaits biatlonam nav kupls (nav to, kas pirktu tieši tādas pašas slÄ“pes kā izlases lÄ«derim). Pārbraucieni pa globālajām sacensÄ«bām sportistiem maksā dārgi, pie kam komandā ir ne tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, bet arÄ« gandrÄ«z desmit sportistu, kurus televÄ«zijā rāda reti, bet uzvārdus un rezultātus sporta žurnālisti piemirst vai nevÄ“las publicÄ“t.

Komandai lÄ«dzi dodas arÄ« treneri un slÄ“pju speciālisti, bet gan sportistiem, gan treneriem ir jāēd, jālej bākā benzÄ«ns, jāguļ viesnÄ«cas gultā, nevis teltÄ« pie trases. Un atcerÄ“simies – Andrejs Rastorgujevs jau bÅ«tu mainÄ«jis sporta pavalstniecÄ«bu, startÄ“tu kādas lielākas valsts izlases sastāvā, saņemtu par to pieklājÄ«gu stipendiju, ja par Biatlona federācijas vadÄ«tāju nebÅ«tu kļuvusi Baiba Broka, kas cik necik sakārtoja izlases finanses.

Biatlona federācijai valsts dotācija labākajā gadÄ«jumā sedz 25% visu izdevumu, iespÄ“jams, ka vÄ“l itin daudz izdodas savākt no pašvaldÄ«bām, kuras pārstāv konkrÄ“tie sportisti. PārÄ“jā nauda ir jāsavāc federācijai, kas šajā gadÄ«jumā nozÄ«mÄ“ – federācijas prezidentei Baibai Brokai.

Esmu visai ilgu laika posmu OrientÄ“šanās federācijas prezidents un ar milzu prieku šo pienākumu atstājis pirmajam, kas bija gatavs to uzņemties. Tolaik bija ļoti grÅ«ti izlÅ«gties nelielu sponsorÄ“jumu Latvijas izlases dalÄ«bai Pasaules čempionātā laikā.

GandrÄ«z viss atbalsts, ko izlÅ«dzos, nāca no lielajām Latvijas zāļu ražošanas un vairumtirdzniecÄ«bas kompānijām – vienkārši es šo institÅ«ciju vadÄ«tājus itin labi pazinu. PalÄ«dzÄ“ja „Latvijas gāze” un „Latvijas valsts meži”. ViesnÄ«cām un inventāram, kā arÄ« sporta nometnÄ“m naudas sanāca daudz par maz, kur nu vÄ“l lidmašÄ«nu biļetÄ“m.

Un tomÄ“r – tas notika laikā, kad Māra Kučinska un Danas Reiznieces – Ozolas nodokļu reforma vÄ“l nebija notikusi un varÄ“ja izlÅ«gties ziedot no peļņas. Tagad tā nav – un daudz mazāk palicis ziedotāju. Es pat lāga nesaprotu, kā pašreizÄ“jai OrientÄ“šanās federācijas un Biatlona federācijas vadÄ«bai izdodas savilkt galus kopā.

PÄ“rn Saeimas komisijās daudz iznāca piedalÄ«ties sÄ“dÄ“s kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB atbildÄ«gajām amatpersonām. Pārsteidza viņu negatÄ«vā attieksme pret sportu un sporta nevalstiskajām organizācijām. Radās iespaids, ka šajās valsts struktÅ«rās valda pārliecÄ«ba: sporta dzÄ«vi vada blēži, finansÄ“juma piesaiste ir korupcija utt.

Baibas Brokas mÄ“Ä£inājumu piesaistÄ«t finansÄ“jumu no celtniekiem nosaukt par korupciju var tikai cilvÄ“ki, kas nekad nav izstiepuši tukšu sauju pret iespÄ“jamajiem sponsoriem smaidot un klanoties. Tas ir patiesi nepateicÄ«gs pasākums, kurā lielā mÄ“rā nākas pazemoties, bet lielākoties – saņemt atteikumu. VÄ“l jāpiebilst, ka KNAB publiski nopeltie celtnieki sponsorÄ“juši Biatlona federāciju 2017. gadā, kad LU Rakstu māja vÄ“l bija tāls un grÅ«ti sasniedzams sapnis.

Atļaušos prognozÄ“t:

- krimināllieta par it kā korupciju, atbalstot Biatlona federāciju, Rāvim, Milleram un Brokai vilksies gadiem un beigsies NEARKO, toties reputācija būs sagrauta, un tas atstās iespaidu arī uz biznesu;

- rezultāts – nomelnot Latvijas Universitātes vadÄ«bu ir sasniegts, tagad politiÄ·i centÄ«sies par rektoru iecelt sev uzticamu politisku figÅ«ru (prognozÄ“ju, ka nesekmÄ«gi un IndriÄ·is Muižnieks paliks rektora amatā, tiesa, vÄ“l daudz sirmāks un ar lielākām aterosklerotiskām pangām sirds asinsvados);

- uzzinājuši, ka par sporta federāciju sponsorÄ“šanu var tikt pieskaitÄ«ti korumpantiem, uzņēmÄ“ji pārstās ziedot sporta federācijām. ŠÄ« KNAB interpretācija, ka ziedojums federācijai ir korupcija, atstās dramatiskas sekas Latvijas sportam – uz Eiropas un pasaules čempionātiem Latvijas sportisti pārtrauks braukt.

Novērtē šo rakstu:

0
0