NeprincipialitÄtes pirmais baudÄ«jums
Arturs PriedÄ«tis · 26.07.2019. · Komentāri (0)Latviešu inteliÄ£ences sapuvušÄkÄ daļa RÄ«gas pils tronÄ« ir iesÄ“dinÄjusi pilnÄ«gi nepiemÄ“rotu indivÄ«du. Levits nav Latvijas visu iedzÄ«votÄju un pat Latvijas iedzÄ«votÄju vairÄkuma Valsts prezidents. Noticis ir drausmÄ«gs pÄrpratums valsts augstÄkÄs amatpersonas izvÄ“lÄ“. Tiekamies ar inteliÄ£ences sapuvušÄkÄs daļas demontratÄ«vu cinismu. TÄda netikumiskumÄ Ä«pašÄ«ba apliecina izaicinoši nicinošu izturÄ“šanos pret nacionÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm, nacionÄlajiem ideÄliem, latviešu kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bÄm, vispÄrpieņemtÄm valstiskuma normÄm.
Å…irdzÄ«gi ignorÄ“ta ir sabiedrÄ«bas organiski pamatotÄ nevÄ“lÄ“šanÄs latviešu valsts visaugstÄkajÄ amatÄ redzÄ“t citttautieti. TÄdÄ“jÄdi nÄcÄs sastapties ar rupju nekaunÄ«bu un amorÄlu vaļību attieksmÄ“ pret tautas interesÄ“m.
Levita garÄ«gÄs sejas patÄ«kamÄkie vaibsti jau bija skaidri saskatÄmi agrÄk. Par tiem pirms Levita ievÄ“lÄ“šanas argumentÄ“ti brÄ«dinÄja profesors Juris BojÄrs speciÄli sagatavotÄ faktoloÄ£iski bagÄtÄ rakstÄ. Bija arÄ« citas publikÄcijas un to komentÄros apliecinÄtÄ dziÄ¼Ä nevÄ“lÄ“šanÄs RÄ«gas pilÄ« redzÄ“t Levitu.
SabiedrÄ«bai bija labi zinÄma dotÄ kunga gadiem ilgÄ regulÄrÄ lÄ«šana uz RÄ«gas pili. TÄ liecinÄja par dziļu nekaunÄ«bu, kuru noteikti cementÄ“ prÄta trulums, neļaujot funkcionÄ“t elementÄrÄkajÄm morÄles prasÄ«bÄm.
Preambulas farss atklÄja šausmÄ«gu zinÄtnisko nekompetenci ne tikai juridiskajÄs zinÄšanÄs, bet arÄ« etnoloÄ£iskajÄs, politoloÄ£iskajÄs, kulturoloÄ£iskajÄs zinÄšanÄs. Satversme tika neprofesionÄli pamatÄ«gi piecÅ«kota. Par to izsacÄ«jÄs savÄ rakstÄ-brÄ«dinÄjumÄ konstitucionÄlo tiesÄ«bu jautÄjumos kompetentais prof. J.BojÄrs.
Levita izteikumi medijos atklÄja šÄ·ebÄ«gu pseidointelektuÄlismu. AcÄ«mredzot viņa seklais prÄts spÄ“j izdalÄ«t vienÄ«gi kaut kÄdas glamÅ«rÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gas frÄzes. Par to liecinÄja arÄ« runa parlamentÄ un runa pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa.
NeadekvÄtÄ attieksme pret latviešu idiotu apzÄ«mÄ“jumiem “pravietis”, “nÄcijas tÄ“vs”, “otrs Ulmanis”, “preambulas tÄ“vs” atklÄja pašcieņas trÅ«kumu. Sevi cienošs cilvÄ“ks nekad neļautu pret viņu izturÄ“ties tik smieklÄ«gi un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ neakceptÄ“tu viņa raksturojumÄ izmantotos odiozos formulÄ“jumus. Ja tomÄ“r tas turpinÄtos (un tas turpinÄjÄs!!!), tad normÄls cilvÄ“ks pagrieztu muguru viņa pazemotÄjiem (odiozie apzÄ«mÄ“jumi, protams, ir rupjš pazemojums), bet nevis pašapmierinÄti smaidÄ«tu un ar kaut kÄdÄm debilÄm replikÄm vÄ“l vairÄk stimulÄ“tu idiotus.
IzdarÄ«bas ar ielÅ«gumiem uz inaugurÄcijas “ballÄ«ti” atklÄja pilnÄ«gu neaudzinÄtÄ«bu, nesmalkjÅ«tÄ«bu, brutÄli savtÄ«ga aprÄ“Ä·ina pieļaušanu cilvÄ“ciski delikÄtÄs situÄcijÄs. Viesu saraksta slÄ“pšana un “ballÄ«tes” izdevumu slÄ“pšana liecinÄja par noziegumu brÄ«vÄ«bas apziņu.
Tagad Levits visu apšÄ¼Äks ar savu klÄtbÅ«tni: BrÄļu kapus, tautas vadoņu kapus, pienÄks laiks Dziesmu svÄ“tkiem, LÄ«go pasÄkumiem, Raiņa suminÄšanas dienÄm. BrÄ«vÄ«bas piemineklis un Stikla kalns jau ir apšÄ¼Äkti. Vienas izjÅ«tas ir tad, kad to dara ne visai cienÄ«jami latviešu prezidenti, bet pavisam citas izjÅ«tas ir tad, kad to dara ļoti aprobežots un ļoti nekaunÄ«gs prezidents-cittautietis. Tad tu jÅ«ties kÄ ar mÄ“sliem apšÄ¼Äkts, apkaunots esi pats un apkaunota ir tava dzimtene un tÄs emocionÄli simboliskÄs vÄ“rtÄ«bas. TÄ vien liekas, ka Levits cenšas pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk apšÄ¼Äkt (kinologs teiktu – “iezÄ«mÄ“t”) visu, kas ir dÄrgs latvietim.
Levita valdÄ«šanas sÄkumu noteikti var pretstatÄ«t "Maskavas" valdÄ«šanai padomju laikÄ. Ja "Maskava" valdÄ«ja atklÄti, nemaskÄ“ti voluntÄri, daudz neslÄ“pjot Latvijas pakļautÄ«bu un Latvijas nepieciešamÄ«bu izpildÄ«t "Maskavas" gribu, tad Levits jau ir sÄcis valdÄ«t viltÄ«gi. Viņš tÄ“lo pieticÄ«bu Ä“šanÄ, telpu noformÄ“jumÄ, iepirkumos lielveikalÄ, bet tajÄ pašÄ laikÄ izšÄ·Ä“rdÄ«gi sarÄ«ko banketu 800 jurašu tipa atkritumiem par saskrÅ«vÄ“tÄm cenÄm, divkÄršo padomnieku skaitu un tÄtad ievÄ“rojami palielina Valsts prezidenta budžetu, izvirzÄ«jis prasÄ«bu pamatÄ«gi atsvaidzinÄt JÅ«rmalas mÄju. Bet tas noteikti nebÅ«s viss, ko viņš viltÄ«gi centÄ«sies panÄkt savÄ labÄ. Viņa valdÄ«šana vispÄr bÅ«s viltÄ«gi nomaskÄ“tu viltÄ«bu hronika.
Īpaša uzmanÄ«ba ir pievÄ“ršama RÄ«gas pils jaunÄ saimnieka neprincipialitÄtei. Levits nav bezprincipÄls cilvÄ“ks. Viņam piemÄ«t stabils princips. Levita galvenais un vienÄ«gais dzÄ«ves princips ir neprincipialitÄte – izmanÄ«ga laipošana, nekad nesakot ne “jÄ” vai “nÄ“”, ja tas kaut kÄdÄ veidÄ var slikti atsaukties uz viņu.
Levita garÄ«gÄs sejas patÄ«kamajos vaibstos stingru principu un uzskatu ievÄ“rošana nebija saskatÄma jau agrÄk. Droši var prognozÄ“t: nebÅ«s saskatÄma arÄ« turpmÄk! Toties bÅ«s saskatÄma totÄla neprincipialitÄte. Tas ir obligÄti jÄņem vÄ“rÄ.
Naivi ir cerÄ“t, ka tagad RÄ«gas pilÄ« bÅ«s principialitÄtes, taisnÄ«guma un tiesiskuma arbitrs. Gluži pretÄ“ji! Viss notiks no savtÄ«ga izdevÄ«guma viedokļa, kas tiks viltÄ«gi nomaskÄ“ts ar pseidovalstisku un pseidonacionÄlu demagoÄ£iju. TÄ vien liekas, ka RÄ«gas pilÄ« tagad ir visneprincipiÄlÄkais iemiesojums aizvadÄ«tajos 30 gados, kad neprincipialitÄte ir cilvÄ“ciskÄs bÅ«tÄ«bas izpausme. Tiekamies ar konformismu kÄ konkrÄ“ta indivÄ«da mentalitÄtes Ä«pašÄ«bu.
Divi piemÄ“ri. Pirmais piemÄ“rs ir ziņa, ka “izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministre Šuplinska Levitam nodod informÄciju par pÄrkÄpumiem LU rektora vÄ“lÄ“šanu procesÄ”. InternetÄ lasÄms: “Šuplinska stÄstÄ«ja, ka puses pÄrrunÄjušas LU rektora vÄ“lÄ“šanu procesu un IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (IZM) saskatÄ«tos pÄrkÄpumus tajÄ. Ministre ar IzglÄ«tÄ«bas un kvalitÄtes valsts dienesta (IKVD) atzinumu tikšanÄs laikÄ prezidentu nav iepazÄ«stinÄjusi, tomÄ“r atstÄjusi to prezidentam. "Valsts prezidents sacÄ«ja, ka tas ir politiski un juridiski korekti virzÄ«t šo jautÄjumu uz Ministru kabinetu," sacÄ«ja Šuplinska”.
Levita sacÄ«tajÄ atsedzas viltÄ«ga remdenÄ«ba. Viņš nevar nezinÄt par rektora vÄ“lÄ“šanu negodÄ«gumu. Medijos ir skaidri un gaiši pateikts, ka LU Satversmes sapulce neatbalstÄ«ja nevienu no abiem kandidÄtiem. Levits tÄpat nevar nezinÄt par Brokas korupcijas skandÄlu un ieinteresÄ“tÄ«bu sadalÄ«t LU jauno korpusu celtniecÄ«bai paredzÄ“tos miljonus. TÄdÄ situÄcijÄ neprincipÄli (nenosodoši) izturÄ“ties pret LU spÄ“j tikai rÅ«dÄ«ts konformists.
Levits lavierÄ“ arÄ« tÄpÄ“c, ka zina par ministru prezidenta un ministru velmi “diskutÄ“t”, bet nevis principÄli novÄ“rtÄ“t noziegumus “reakcijas stiprajÄ pilÄ«” (Rainis par LU). Levits lieliski apzinÄs nepieciešamÄ«bu neizrÄdÄ«t savu viedokli. Viņš ir lietas kursÄ par “583 darÄmo darbu” nomocÄ«tÄs valdÄ«bas patoloÄ£isko tieksmi katru reizi stundÄm ilgi diskutÄ“t, vai “2+
Un vÄ“l kas. Ja Levits gribÄ“tu bÅ«t (spÄ“tu bÅ«t) principÄls tautas kalps, tad viņš adekvÄti novÄ“rtÄ“tu Muižnieka noziedzÄ«go izdarÄ«bu pret “KNAB”. Par to mediji pavÄ“stÄ«ja 18.jÅ«lijÄ. TÄtad jau vairÄkas dienas pirms Šuplinskas kundzes ziņojuma RÄ«gas pilÄ« 22.jÅ«lijÄ. Jau 18.jÅ«lijÄ Levitam kopÄ ar valdÄ«bu bija jÄpieņem lÄ“mums par Muižnieka atbrÄ«vošanu no darba un sodÄ«šanu par valsts iestÄdes nomelnošanu. Muižnieks 18.jÅ«lijÄ publiski lielijÄs: “LU bÅ«vniecÄ«bas iepirkumi notiek kristÄlskaidri”. TÄdi vÄrdi nomelno “KNAB”, kas rektora Muižnieka uztverÄ“ ir nepamatoti vÄ“rsies pret viņa vietnieci Broku.
Otrs piemÄ“rs attiecas uz Levita apkaunojošo neprincipialitÄti plašÄkÄ vÄ“sturiski politiskÄ kontekstÄ. CitÄts no 2019.gada 23.jÅ«lijÄ internetÄ ievietotÄs informÄcijas sakarÄ ar Lietuvas prezidenta vizÄ«ti LatvijÄ: "Latvijas prezidents Egils Levits aicinÄjis Latviju un Lietuvu ciešÄk sadarboties enerģētikas jomÄ, kÄ arÄ« paudis pÄrliecÄ«bu, ka Eiropas armija papildinÄtu NATO, nevis konkurÄ“tu ar alianses spÄ“kiem."
Tas ir sevišÄ·i lišÄ·Ä«gs izteikums! Eiropas armijas uzdevums bÅ«tu izdzÄ«t no Eiropas amerikÄņus, kuri ir uzkundzÄ“jušies Eiropai pÄ“c II Pasaules kara. Eiropas armiju gribÄ“ja jau senÄk izveidot, taÄu amerikÄņi to nepieļÄva. Ar tÄdu Levita sevišÄ·i lišÄ·Ä«gu izteikumu Latvija un latvieši atkal nonÄk pazemojošÄ stÄvoklÄ«, atbalstot Eiropas valdnieku ASV un nodevÄ«gi novÄ“ršoties no eiropiešu patiesajÄm interesÄ“m.
Bet viss ir pareizi! Uz RÄ«gas pils troni tika izvirzÄ«ts rafinÄ“ti neprincipÄls cittautietis, kurš var vienÄ«gi Latviju un latviešu tautu apkaunot ar savu pseidointelektuÄlismu un nelimitÄ“to amoralitÄti. TÄdu cittautieti izvirzÄ«ja un atbalstÄ«ja latviešu inteliÄ£ences sapuvušÄkÄ daļa. Tai puvuma smaka ir dzÄ«ves nepieciešamÄ«ba, bet neprincipialitÄte sagÄdÄ baudu.