Iesaki rakstu:

No 50 pÄ“c apgrozÄ«juma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder „nerezidentiem”, un arÄ« no 50 mÄ«lÄ“tākajiem patÄ“riņa produktu zÄ«moliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder „nerezidentiem”, - šÄdu ainu rāda Lursoftveiktā analÄ«ze par „nerezidentu” reālo lomu Latvijas tautsaimniecÄ«bā.

„Nerezidenti ir visas institÅ«cijas, kas reÄ£istrÄ“tas ārvalstÄ«s, un privātpersonas, kuru mājsaimniecÄ«bas atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušÄs Latvijā uz laiku, kas Ä«sāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arÄ« ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institÅ«ciju un citas pārstāvniecÄ«bas Latvijā,” – tā terminu „nerezidents” skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Å…emot par pamatu šo definÄ«ciju, Lursoft analizÄ“ja datus par Latvijas 50 pÄ“c apgrozÄ«juma lielākajiem uzņēmumiem un par 50 mÄ«lÄ“tākajiem patÄ“riņa produktu zÄ«moliem no „Latvijas mÄ«lÄ“tāko zÄ«molu topa”, fiksÄ“jot gan šo uzņēmumu Ä«pašnieku mÄ«tnes zemi, gan arÄ« to tautsaimniecisko nozÄ«mi – valsts kopbudžetā pÄ“rn nomaksātos nodokļus un ārvalstu investÄ«cijas Latvijā reÄ£istrÄ“to uzņēmumu pamatkapitālā.

ŠÄ«s analÄ«zes rezultāts ir divas iespaidÄ«gas tabulas, kas uzskatāmi apliecina „nerezidentu” patieso lomu Latvijas tautsaimniecÄ«bā: no 50 pÄ“c apgrozÄ«juma lielākajiem uzņēmumiem 58% ir „nerezidentu” Ä«pašumā, turklāt no pirmā lielāko uzņēmumu desmitnieka vietÄ“jam (valsts) kapitālam pieder tikai divi – AS Latvenergo un AS Sadales tÄ«kls.

VÄ“l nomācošÄks ir „rezidentu” pārsvars mÄ«lÄ“tāko patÄ“riņa produktu zÄ«molu saimnieku vidÅ«: no 50 mÄ«lÄ“tākajiem patÄ“riņa produktu zÄ«moliem 62% kontrolÄ“ „nerezidenti”, un pirmajā desmitniekā jau atkal ir tikai divi vietÄ“jā kapitāla uzņēmumiem piederoši zÄ«moli – Lido un RÅ«jienas saldÄ“jums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa šo situāciju komentÄ“ šÄdi: „Publiskotie saraksti vÄ“lreiz apliecina, ka vietÄ“jā kapitāla pārstāvÄ«ba Latvijas lielajos uzņēmumos ir neliela. Kaut arÄ« sākotnÄ“ji šÄ·iet, ka daļai dalÄ«bnieku kā pārstāvÄ«bas valsts norādÄ«ta Latvija, tomÄ“r, vÄ“rtÄ“jot šo uzņēmumu dalÄ«bnieku sastāvu redzams, ka TOPu galvgalÄ« nonākušie uzņēmumi galvenokārt ir valsts kapitālsabiedrÄ«bas – Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš. Tikai neliela daļa TOPu uzņēmumu, kuru dalÄ«bnieku sastāvā nav 100% nerezidentu – ārvalstu kapitāla, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu.

VÄ“rtÄ“jot TOPu uzņēmumu dalÄ«bnieku pārstāvÄ“to nerezidentu valstis, jāteic, ka pašlaik, kad Ä«paša uzmanÄ«ba finanšu sektorā tiek pievÄ“rsta klienta riska izvÄ“rtÄ“šanai, “zini savu klientu” principa ievÄ“rošanai u.c. kontrolei, klienta dalÄ«bnieku struktÅ«ras noskaidrošana ir Ä«paši aktuāla. Klientu šÄ·irošana ES dalÄ«bvalstu un trešo valstu naudas/ kapitāla izcelsme nu jau kļuvusi par visai ierastu praksi. TomÄ“r, padziļināti šo jautājumu nevÄ“rtÄ“jot, var nonākt galÄ“jÄ«bās, kas Latvijas ekonomikai kopumā nebÅ«tu vÄ“lamas. Tā, piemÄ“ram, praksÄ“ var redzÄ“t virkni gadÄ«jumu, kad nerezidents no Eiropas investÄ“jis Latvijā, tomÄ“r nākamajā „solÄ«” faktiskais investors ir no, piemÄ“ram, Krievijas vai Uzbekistānas.

ŠÄ« parādÄ«ba savukārt liek apskatÄ«t šo jautājumu vÄ“l no cita aspekta. Kā bÅ«tisks trÅ«kums informācijas pieejamÄ«bai un caurskatāmÄ«bai vairākkārt uzsvÄ“rts tas, ka tiesiskā forma “akciju sabiedrÄ«ba” pašlaik nedod iespÄ“ju precÄ«zi noskaidrot akcionāru pārstāvÄ«bas valsti. Šeit gan jāatzÄ«mÄ“, ka jau teju pusgadu ir spÄ“kā NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likums, kas paredz, ka ikvienai juridiskai personai (tai skaitā arÄ« akciju sabiedrÄ«bām) jāsniedz informācija par tās patiesā labuma guvÄ“jiem, tas ir, tiem, kam pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesÄ«gajām akcijām vai kas to tiešÄ vai netiešÄ veidā kontrolÄ“. TomÄ“r jau pašlaik mÄ“s praksÄ“ redzam, ka ne visas juridiskās personas šo normu izpilda vai arÄ« dažkārt paziņošanu veic formāli, piemÄ“ram, ja akcionāra – juridiskas personas valsts reÄ£istrÄ“ta ārvalstÄ«s, norāda, ka patiesā labuma guvÄ“ju nav iespÄ“jams noskaidrot.

Raugoties uz nerezidentu ieguldÄ«jumiem Latvijas tautsaimniecÄ«bā un vienlaikus vÄ“rojot politikas veidotāju “uzņemto kursu”, gribÄ“tos, lai lÄ“mumi ir konstruktÄ«vi, pragmatiski un izsvÄ“rti. Par šo domājot, jāatgādina ekonomista J. Ošleja savulaik izteiktā atziņa: "Ä€rvalstu investÄ«cijas ir tikai starpmÄ“rÄ·is, bet galamÄ“rÄ·is – bagāti cilvÄ“ki bagātā Latvijā. Lai vietÄ“jie uzņēmÄ“ji vairāk pelnÄ«tu un arÄ« investÄ“tu naudu atkal mÅ«su valstÄ«, valstij kopumā vajadzÄ“tu vairāk rÅ«pÄ“ties par savÄ“jiem!"”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.