Iesaki rakstu:

NespÄ“jot vÄ“l kādai tiesÄ«bsargāšanas iestādei tālāk pārsÅ«tÄ«t avÄ«zi Astoņkājis (www.astonkajis.info), Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam nācies izvÄ“lÄ“ties citu risinājumu – konstatÄ“t, ka „tajā nav sniegtas ziņas, kuras norādÄ«tu uz iespÄ“jama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu”. LÄ«dz ar to ir pielikts punkts mÄ“nešiem ilgušajam Astoņkāja„aizfutbolÄ“šanas” procesam.

Pietiek jau iepriekš informÄ“ja, ka ne tikai Kriminālpolicijas vadÄ«ba Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža vietā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä£enerāldirektore Ināra PÄ“tersone, bet arÄ« Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis ir mÄ“Ä£inājuši iespÄ“jami tālāk no sevis „aizairÄ“t” un tajā minÄ“tos faktus.

Valsts prezidenta VÄ“joņa vietā Astoņkāji „aizfutbolÄ“t tālāk” nācās viņa padomniecei KristÄ«nei Jaunzemei, - viņa izdevumu „izvÄ“rtÄ“šanai” pārsÅ«tÄ«ja LR prokuratÅ«rai, savukārt pats VÄ“jonis, kam bija nosÅ«tÄ«ts aicinājums izvÄ“rtÄ“t AstoņkājÄ« minÄ“tos faktus, no izteikšanās šajā sakarā izvairÄ«jās.

Citu nākamo adresātu atrada Valsts policija, - tās priekšnieka Inta Ķuža vietā atbildÄ“ja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, kurš bija izlÄ“mis, ka Astoņkāji tālāk vajadzÄ“tu nosÅ«tÄ«t KNAB.

Savukārt vismÄ«klaināk izteicās nu jau atlÅ«gumu iesniegusÄ« VID Ä£enerāldirektore Ināra PÄ“tersone, - AstoņkājÄ« publicÄ“tā informācija tikšot „rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“ta un, ņemot vÄ“rā izvÄ“rtÄ“juma rezultātus, VID rÄ«kosies atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajam”.

Tiesa, PÄ“tersone neminÄ“ja ne to, kas ir šie normatÄ«vie akti, ne to, kas ir „citas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes”, kurām VID esot nodevis „plašsaziņas lÄ«dzeklÄ« Astoņkājis sniegto informāciju”, ne to, kā tieši noritÄ“s „pārbaude atbilstoši kompetencei”.

Citu taktiku izvÄ“lÄ“jās DrošÄ«bas policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kura vadÄ«tās iestādes darbinieki tāpat pieminÄ“ti avÄ«zÄ“: viņš oficiālā vÄ“stulÄ“ paziņoja, ka šÄ« „informācija tiks izmantota DrošÄ«bas policijas uzdevumu izpildei, kas noteikta Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 15.panta otrajā daļā”.

Taču, ja arÄ« DrošÄ«bas policija veikšot kādas darbÄ«bas, tās palikšot noslÄ“pumā, jo šÄdas „informācijas konteksts un tās nenodalāmÄ«ba nepieļauj šÄdas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudÄ“ta klasificÄ“tās informācijas pamatota slepenÄ«ba un tādÄ“jādi valsts drošÄ«bas intereses kopumā”.

Taču ar to „futbols” ar Astoņkāji nebeidzās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no izteikšanās Astoņkāja sakarā izvairÄ«jās, savukārt ministrijas (kuras pārziņā ir avÄ«zÄ“ plaši aprakstÄ«tais VID) administrācijas vadÄ«tāja oficiāli apliecināja, ka iesniegums ar pievienoto avÄ«zi esot nosÅ«tÄ«ts izvÄ“rtÄ“šanai… pašam VID.

No izteikšanās izvairÄ«jies arÄ« Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktors Jānis MaizÄ«tis, - viņa vietā biroja (kura darbinieka Aigara Sparāna puskriminālās darbÄ«bas avÄ«zÄ“ bija aprakstÄ«tas Ä«paši plaši) direktora pirmais vietnieks oficiālā vÄ“stulÄ“ apliecina, ka informāciju „pieņemam zināšanai un tālākam darbam”.

„Tā ir vÄ“ršanās tomÄ“r pret tiem, kas mÄ“Ä£ina kaut ko izdarÄ«t, izmeklÄ“t lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – tā MaizÄ«tis par Astoņkāji publiski bija izteicies iepriekš.

Taču visaizrautÄ«gāk Astoņkāja „futbolā” iesaistÄ«jās Jaroslava Streļčenoka vadÄ«tais KNAB un Ä’rika Kalnmeiera vadÄ«tā LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra.

Vispirms prokurors Agnis Pormalis no Astoņkāja mÄ“Ä£ināja atbrÄ«voties ar oficiālu paziņojumu, ka „ziņošanai par iespÄ“jamiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem kompetentās izmeklÄ“šanas iestādes ir norādÄ«tas Kriminālprocesa likuma 386. pantā atkarÄ«bā no šÄ« likuma 387. pantā norādÄ«tās institucionālās piekritÄ«bas, kurās, pievienojot attiecÄ«gus pierādÄ«jumus, Jums arÄ« ir jāvÄ“ršas. ŠÄ«s JÅ«su vÄ“stules šÄdus pierādÄ«jumus nesatur”.

Taču tikt vaļā no Astoņkāja ne mazāk vÄ“lÄ“jās arÄ« KNAB priekšnieks Streļčenoks, - birojs iesniegumu kopā ar pašu avÄ«zi bija nosÅ«tÄ«jis tai pašai Ä¢enerālprokuratÅ«rai „izvÄ“rtÄ“šanai”, jo mÄ“Ä£ināja uzskatÄ«t, ka „iesniegumā sniegto ziņu pārbaudi veikusi Latvijas Republikas prokuratÅ«ra”.

Taču nekas labs Streļčenokam no tā nesanāca, - jau pieminÄ“tais prokurors Pormalis pie viņa vÄ“rsās jau ar garāku vÄ“stuli ar nosaukumu „Par vÄ“stules nepamatotu pārsÅ«tÄ«šanu”, kurā plašÄk aprakstÄ«ja iemeslus, kāpÄ“c prokuratÅ«ra noteikti negribot Ä·erties pie AstoņkājaaprakstÄ«tajiem faktiem.

Tad nu Streļčenokam nācās, „izvÄ“rtÄ“jot iesnieguma saturu, konstatÄ“t, ka tajā nav sniegtas ziņas, kuras norādÄ«tu uz iespÄ“jama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu”. Ar šo pamatojumu KNAB tad arÄ« pavÄ“stÄ«ja, ka „iesniegumā minÄ“to ziņu pārbaude Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā ir pabeigta”.

Kā zināms, cita starpā AstoņkājÄ« bija publicÄ“ts arÄ« bijušÄ iekšlietu ministra Ä’rika JÄ“kabsona iesniegums SAB, kurā bija aprakstÄ«ts, kā miljonārs Vasilijs Meļņiks viņam stāstÄ«jis, ka par "pakalpojumiem" samaksājis pa 100 000 eiro tagadÄ“jam ārlietu ministram Edgaram RinkÄ“vičam un SAB darbiniekam Sparānam. ProkuratÅ«ra saistÄ«bā ar šo iesniegumu nebija vÄ“lÄ“jusies pat uzklausÄ«t JÄ“kabsona liecÄ«bas.