Iesaki rakstu:

Kopš februāra sākuma, kad “daudziem” par lielu izbrÄ«nu Saeima nobalsoja par priekšlikumu aizliegt publiskajos iepirkumos piedalÄ«ties ārzonu kompānijām, ofšoru tÄ“ma ir bijusi kā lakmusa papÄ«rs politiskās pārliecÄ«bas un gribas izgaismošanai. Nodokļu maksātāju naudas izlietojuma – tātad arÄ« publisko iepirkumu – jautājumi ir bÅ«tiski un pieprasa principiālu pieeju, bet tās vietā varÄ“jām vÄ“rot iespaidÄ«gu politisko akrobātiku, partijām “stingri iestājoties par ofšoru ierobežošanu” un vienlaikus neatbalstot to dalÄ«bas ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Protams, var tikai pabrÄ«nÄ«ties par tiem domas lidojumiem, kādas gatavi veidot ofšoru ierobežošanas pretinieki. PÄ“c skaļām iebildÄ“m no Finanšu ministrijas un konkrÄ“tām partijām un likumsakarÄ«gā Valsts prezidenta lÄ“muma neizsludināt februārÄ« pieņemtos grozÄ«jumus Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz ierobežot ārzonās reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu dalÄ«bu valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos, šÄ·iet, bija tādi, kas cerÄ“ja, ka jautājums tā arÄ« nogrims nebÅ«tÄ«bā. Tā vietā Nacionālā apvienÄ«ba piedāvāja jaunus grozÄ«jumus – tādus, kas novÄ“rš visas Valsts prezidenta paustās bažas par ofšoru ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Nonākot lÄ«dz jautājuma atkārtotai skatÄ«šanai Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijā, argumentācija pret ārzonu kompāniju dalÄ«bas ierobežošanu publiskajos iepirkumos bija diezgan paredzama – gan ierÄ“dniecÄ«ba, gan atsevišÄ·i komisijas deputāti, principiāli iecirtušies, ka otra puse neko vispār nesaprot, turpināja malt vienu un to pašu. BÅ«šot Eiropas Komisijas (EK) sankcijas, bÅ«šot tiesu darbi, tas vispār esot neizdarāms, to vispār nevajag, kuru vispār tas interesÄ“ un tā tālāk. Tas viss par spÄ«ti tam, ka Valsts prezidenta kancelejas juridiskie pārstāvji tikšanās laikā apstiprināja, ka, patiesi, Valsts prezidenta paustās bažas ar Nacionālās apvienÄ«bas iesniegtajiem koriģētajiem grozÄ«jumiem ir novÄ“rstas.

Finanšu ministrija ir vÄ“rsusies Eiropas Komisijā, lÅ«dzot atzinumu par grozÄ«jumu atbilstÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas normatÄ«vajiem aktiem – uz to balstÄ«jās Finanšu ministrijas pretestÄ«ba likuma grozÄ«jumiem. Norāde, ka atbilde uz tendenciozo iesniegumu, kurā lÅ«gts nevis izvÄ“rtÄ“t grozÄ«jumus, bet gan apstiprināt neatbilstÄ«bu, tāpat pÄ“c bÅ«tÄ«bas neko nedos, jo skata iepriekšÄ“jo grozÄ«jumu versiju, raisÄ«ja neveiklu klusumu.

Uz atgādinājumu, ka Bulgārijā, Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«, šÄdi un vÄ“l stingrāki ierobežojumi jau ir spÄ“kā un ka Eiropas Komisijai iebildumi nav bijuši, sadzirdÄ“jām atbildi, ka Eiropas Komisija droši vien to bulgāru likumu vienkārši nav pamanÄ«jusi.

Īpaši Ä£eniāls šÄ·ita ierosinājums ārzonu kompāniju dalÄ«bas ierobežošanu publiskajos iepirkumos iestrādāt šajā pašÄ likumā, bet citādāk – lai it kā bÅ«tu laiks tos apspriest (par spÄ«ti tam, ka mums ir bijuši divi mÄ“neši visai iespÄ“jamai spriedelÄ“šanai – tikai neviens negribÄ“ja diskutÄ“t).

Tādas loÄ£ikas piruetes, protams, var tikai apbrÄ«not, bet tomÄ“r: runa tomÄ“r ir nevis par kādiem abstraktiem verbāliem dueļiem, bet gan par reālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un principu. Balsojuma rezultāts tomÄ“r apbÄ“dināja – četriem deputātiem balsojot “Par” un sešiem atturoties, komisija nolÄ“ma grozÄ«jumus neatbalstÄ«t.

Politiskās izšÄ·iršanās brÄ«dis bÅ«s balsojums Saeimas sÄ“dÄ“ 26.aprÄ«lÄ«. Likuma grozÄ«jumu gars ir ļoti vienkāršs – uzņēmumi, kuri slÄ“pjas ārzonās un nevÄ“las piedalÄ«ties mÅ«su ekonomikas un valsts bÅ«vÄ“šanā, nevar piedalÄ«ties valsts iepirkumos un pelnÄ«t uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina.

Liegums ārzonās reÄ£istrÄ“tiem uzņēmumiem nav pretrunā ar Eiropas SavienÄ«bas publisko iepirkumu direktÄ«vu – dalÄ«bvalstÄ«m ir iespÄ“ja no publiskajiem iepirkumiem izslÄ“gt dalÄ«bniekus, kas reÄ£istrÄ“ti tādās jurisdikcijās, kas nemaksā nodokļus. VÄ“l jo vairāk, Latvijai kā valstij ir tiesÄ«bas un, vÄ“lÄ“tos teikt, pienākums aizsargāt savu nodokļu bāzi. Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni 3/4 daļas no visiem budžeta ieņēmumiem, tāpÄ“c mums mÅ«su nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtÄ«gi bÅ«tiska. Esam pieņēmuši lÄ“mumu iegrožot čaulas kompāniju darbÄ«bu, bet vienlaikus atļausim ārzonās reÄ£istrÄ“tiem uzņēmumiem piedalÄ«ties iepirkumos?

Pieņemot piedāvātos grozÄ«jumus Publisko iepirkumu likumā, mÄ“s gan atrisinām praktiskus jautājumus, ieviešot termina “ārzona” definÄ«ciju mÅ«su likumdošanā (par kā nepieciešamÄ«bu diskutÄ“ts jau kopš 2008.gada), gan arÄ« iedibinām principu – principu, kas nodod skaidru vÄ“stÄ«jumu, ka ārzonu kompānijas un to paveidi Latvijas publiskajos iepirkumos un nodokļu maksātāju naudas izlietojumā nav ne vÄ“lami, ne gaidÄ«ti.

LÄ«dz šim esam redzÄ“juši, ka tā vietā, lai pievienotos cīņai pret ārzonu kompānijām, pret negodprātÄ«gumu un Ä“nu ekonomiku, daudzi vÄ“las saglabāt tos pašus, negodÄ«gos spÄ“les noteikumus. LÄ«dz šim esam redzÄ“juši un dzirdÄ“juši, ka iepriekš skaļi paustais atbalsts ārzonu kompāniju ierobežošanai atsevišÄ·iem politiskajiem spÄ“kiem ir tikai “publiski korekta” un draudzÄ«ga retorika. Lai arÄ« negribas, tomÄ“r jāuzdod klasiskais jautājums – kā interesÄ“s? Vai tas ir tikai slinkums un priekššÄ·ietamas bailes no kādiem mistiskiem, nereāliem sodiem? Vai arÄ« kas cits?

Ceru, ka Saeimas vairākums arÄ« šoreiz saglabās vÄ“su prātu, nepakļausies nepamatotai biedÄ“šanai, un apzināsies, ka ārzonu kompānijām nedrÄ«kst ļaut baroties no mÅ«su kopÄ“jā katla. Cerams, ka tad politiskā dancošana ap “ofšoriem” bÅ«s apturÄ“ta un tā vietā Latvija, rādot paraugu citiem, bÅ«s uzsākusi cīņu pret negodprātÄ«giem, konkurenci kropļojošiem uzņēmumiem, bet cilpa ap tiem, kuri izvÄ“las vieglu un slÄ“ptu peļņas gÅ«šanu, savilksies arvien ciešÄk.