Iesaki rakstu:

Ir, protams, interesanti airBaltic sakarā medijos lasÄ«t ziņu par tās prezidenta atalgojuma apmÄ“ru, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja” vai „nolaišanās laikā radās dažas tehniskas problÄ“mas” un tamlÄ«dzÄ«gas ziņas, kuras tiek pamanÄ«tas un kurām parasti seko publikas vÄ“traina reakcija. Protams, tas neko labu par aviokompāniju neliecina, taču vairāk vai mazāk tā ik pa laikam gadās visiem. Taču šoreiz vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz kaut ko nesalÄ«dzināmi nopietnāku, iespÄ“jams, lielākajai auditorijas daļai neizprotamu problÄ“mu, taču konsekvenču ziņā ļoti nepatÄ«kamu.

Pirmdien, 2017.gada 2.oktobrÄ« portālā „Dienas Bizness” rakstā ar virsrakstu „airBaltic pirmo komercreisu veica pirms 22 gadiem” AS Air Baltic Corporation KorporatÄ«vās komunikācijas vadÄ«tāja Alise Briede sniedz informāciju, ka 2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija). http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/airbaltic-pirmo-komercreisu-veica-pirms-22-gadiem-467151

No pirmā acu uzmetiena it kā laba ziņa, pozitÄ«va informācija, mÄ“rÄ·auditorija – potenciālie pasažieri, priecājas par jauniem galamÄ“rÄ·iem, taču ir pilnÄ«gi skaidrs, ka airBaltic kaut kas ir nogājis greizi. Un tas ir kārtÄ“jais aiz borta atstātais pasažieris, bet kaut kas nesalÄ«dzināmi nopietnāks.

Uzņēmumam airBaltic ir par dārgu naudu pasÅ«tÄ«ts, konsultantu vispusÄ«gi izanalizÄ“ts, labi pārdomāts un izstrādāts, valdes izlolots un galu galā padomes un akcionāra akceptÄ“ts nopietns dokuments - 5 gadu attÄ«stÄ«bas plāns. Tas pagājušÄ gada novembrÄ« tika prezentÄ“ts arÄ« kādā intermodālā transporta konferencÄ“, tāpÄ“c par to, kuros maršrutos airBaltic saskata vislabākās attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas un tāpÄ“c atklās jaunus maršrutus nākamo piecu gadu laikā, ir publiski pieejama informācija:

https://twitter.com/thatjohn/status/752839145547001856?s=09

SalÄ«dzinot pirms nepilna gada izstrādāto airBaltic 5 gadu attÄ«stÄ«bas plānu ar „Dienas Biznesā” atklātÄ«bā nodotajiem kompānijas plāniem 2018.gadam, ar lielu pārsteigumu un neizpratni jāsecina, ka tie ir pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi! Protams, kaut kas nedaudz galamÄ“rÄ·u sarakstā varÄ“tu pamainÄ«ties, jo kaut kas nav izdevies vai parādÄ«jusies kāda jauna un negaidÄ«ta iespÄ“ja, piemÄ“ram, šogad Liepāja, par ko ir Ä«pašs stāsts, taču kopumā viena gada laikā ilgtermiņa stratÄ“Ä£ijā nekam bÅ«tiskam mainÄ«ties nevajadzÄ“tu.

Taču rodas iespaids, ka tiek runāts par divām dažādām kompānijām, ka airBaltic KorporatÄ«vās komunikācijas vadÄ«tāja ir ko galÄ«gi sajaukusi, jo airBaltic nākamā gada lidojumu jauno galamÄ“rÄ·u sarakstā iekļautās Lisabona, Malaga, Splita, Bordo, Gdaņska – neviena no šim visām vÄ“l pirms gada nešÄ·ita pat piecu gadu attālumā, taču tagad pÄ“kšÅ†i ir kļuvušas par jaunām labākajām iespÄ“jām.

Toties pirms gada prezentÄ“tās „labākās iespÄ“jas” – neviena! Vai vienkārša sakritÄ«ba? ŠÄda varbÅ«tÄ«ba tÄ«ri matemātiski ir ļoti maz ticama, lai varÄ“tu vispār tikt nosaukta par sakritÄ«bu. Šim negaidÄ«tajam pavÄ“rsienam varÄ“tu bÅ«t trÄ«s racionāli izskaidrojumi:

a) akcionārs un padome tiek/tika maldināti;

b) valde nepilda pašas izstrādāto plānu;

c) valdes lēmumi netiek balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem kritērijiem.

ŠÄda praktiskās rÄ«cÄ«bas nesakritÄ«ba ar iepriekšÄ“jiem nodomiem varÄ“tu arÄ« nozÄ«mÄ“t, ka airBaltic piecgades plāna „ražošana” nav nepieciešama, jo kompānijas valde ir pierādÄ«jusi, ka tai nav ne jausmas, kā aviācijas tirgus pat pÄ“c gada vai diviem izskatÄ«sies. PapÄ«rs, protams, pacieš visu, bet tas tomÄ“r gala rezultātā iznāk ļoti dārgs „papÄ«rs” - fikcija, kas gribot negribot jāapmaksā solidāri visiem airBaltic pasažieriem.

Vai šÄdas 2018. gada vasaras sezonai iecerÄ“tās radikālās atkāpes un spontānus lÄ“mumus atbalsta arÄ« uzņēmuma padome un akcionārs? Vai viņiem šÄ«s izmaiņas šÄ·iet uzmanÄ«bas vÄ“rtas, un par ko tās liecina? Vai ir vÄ“l citas aviācijas jomas, par kurām airBaltic valdei nav ne jausmas?

„Novirzes no plāna” parasti ir pirmais, kas labiem vadÄ«tājiem norāda uz virzienu, kuru vÄ“rts papÄ“tÄ«t - kas nogājis greizi, kas nav bijis pareizi. Tā ir labas pārvaldÄ«bas prakses neatņemama sastāvdaļa. ProblÄ“mas ar pārvaldÄ«bu pašas no sevis nepāriet – tām nav gadÄ«juma raksturs kā nereti ar tehniskajām vai komunikācijas kļūdām.

Ja kompāniju vada cilvÄ“ki, kuri no aviācijas maz ko saprot vai pieņem iracionālus lÄ“mumus – tā ir pavisam nopietna problÄ“ma: manuprāt, daudz vairāk uzmanÄ«bas vÄ“rta nekā, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja”.

* Raksta autora pseidonīms