Iesaki rakstu:

Šajā šÄ·ietami klusajā un sirsnÄ«gajā svÄ“tku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar ZiemassvÄ“tku brÄ«numu, smiekliem un dāvāšanas prieku, bet arÄ« krietni skumjākām emocijām.

Pirms mÄ“neša Pietiek rakstÄ«ja par to, ka Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienesta (NMPD) stāvoklis tuvojas bioloÄ£iskajai nāvei. Pati esmu medicÄ«nai cieši piesaistÄ«ta, sekoju lÄ«dzi aktuālajam nozarÄ“. NelaimÄ«gā kārtā 24. decembrÄ« - pašÄ ZiemassvÄ“tku vakarā - nācās saskarties ar NMPD, turklāt veselām divām brigādÄ“m. Secinājums ir tikai viens - visi nav vienā maisā liekami.

No rÄ«ta puses viss nešÄ·ita tik skumji. Atbrauca brigāde, sniedza konsultāciju, aizbrauca. GodÄ«gi jāsaka - profesionalitātes maz. Ar radiem pārrunājām pÄ“c tam - algas jau viņiem mazas, darbs smags, atbildÄ«ba milzÄ«ga. CilvÄ“cÄ«gi var jau to visu saprast.

Un tad pienāca vakars. Šim pašam slimniekam stāvoklis kļūst kritisks. LÄ«dz tiek zaudÄ“ta samaņa. Mums nav citu variantu kā saukt atkal NMPD brigādi. Un atbrauca. Ilgi brauca. Beigās noskaidrojām - braukuši teju vai 80 kilometrus lÄ«dz mums.

Te arÄ« ir, par ko aizdomāties. Man nav informācijas, cik šÄdu brigāžu vispār ir, bet rodas jautājums. Pacients ir galÄ“ji smagā stāvoklÄ«. DzÄ«vÄ«ba karājas mata galā, jo nevar paelpot. Viss kļūst tumši zils, bet ātrās palÄ«dzÄ«bas nav. Protams, te runa ir par resursu sadali, plānojumu.

Un tad beidzot ieradās - tumsā gaismas jau pa gabalu redzam, sirēnas gaudo, tātad palīdzība ir klāt. Un mūsu pacients vēl mazliet elpo. Elpo reti, bet cīņa par dzīvību notiek.

No mašÄ«nas steidzÄ«gi izkāpj pavisam jauns ārsts un tikpat jauna ārsta palÄ«dze. Un te sākas otrs stāsts. MinÅ«tes laikā tiek savākta informācija par pacientu, sirds pieslÄ“gta monitoram. ArÄ« es redzu, ka sirds strādā šÄ·ietami labi. Bet tā elpošana ir gauži bÄ“dÄ«ga. Abi mediÄ·i mÅ«sos radÄ«ja dziļu mieru. Salaida vairākus medikamentus vÄ“nā, mierÄ«gi veica trahejas intubāciju. Un mÅ«su acu priekšÄ slimnieks atguva ādas krāsu.

Te varam salÄ«dzināt viena dienesta divas brigādes. Pirmā bez sevišÄ·as ieinteresÄ“tÄ«bas. VienaldzÄ«ba augstā lÄ«menÄ«. Otrā tik sirsnÄ«ga un rÅ«pÄ«ga. Es pat nepieminÄ“šu profesionalitāti- par to viss tāpat ir vairāk nekā skaidrs. Pat mÄ“s - blakus esošie radinieki lieliski sapratām, ka pirmā brigāde nebija uzdevumu augstumos. TomÄ“r šie atbraukušie mediÄ·i aicināja nenosodÄ«t, situācijas esot dažādas. Dienestā strādājot profesionāļi.

Saprotu - aizstāv savus kolÄ“Ä£us. Kas, protams, ir saprotami, bet šajā situācijā jau jautājumu nebija. Un tomÄ“r - algu viņi saņem vienu. Dieva laime, ka otrajā reizÄ“ atbrauca nevis meitenes, kas bija pa dienu, bet gan RÄ«gas brigāde ar numuru 128. MÅ«su pateicÄ«bas vārdus dakterim un viņa palÄ«dzei nevar aprakstÄ«t teikumos.

Te ir tas brÄ«dis, kad patiesi ir, ko aizdomāties, redzot, kā mÅ«su acu priekšÄ tiek izglābts tuvs cilvÄ“ks, bet šie cÄ“lā darba darÄ«tāji netiek valsts lÄ«menÄ« pienācÄ«gi novÄ“rtÄ“ti.

TaisnÄ«ba bija Pietiek, ka daļēji NMPD tuvojas klÄ«niskai nāvei. TomÄ“r ir arÄ« šajā organizācijā varoņi, kas spÄ“j no nāves glābt citus. SirsnÄ«gs paldies par to!