Iesaki rakstu:

Apritot diviem gadiem kopš Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deru brauciena uz Vašingtonu izlÅ«gties sankcijas pašiem pret savas valsts brÄ«vostas pārvaldi un savu politisko konkurentu, kļūst redzams, no kurienes aizgÅ«tas šÄdas idejas — un pirmsākums tām saskatāms nekur citur kā Kremļa politikā.

Lai izprastu šÄdu “iniciatÄ«vu” saknes, mums jāiepazÄ«stas ar vÄ«ru, kurš Latvijas iedzÄ«votājiem varÄ“tu bÅ«t zināms labi ja tikai savu ražoto pārtikas produktu dēļ — daudzos Latvijas veikalos nopÄ“rkami konservÄ“ti dārzeņi no Ukrainas firmas BEPEC. ŠÄ« uzņēmuma Ä«pašnieks ir Vadims Novinskis — Ukrainas miljardieris (kolāžā — pa kreisi), kurš nopelnÄ«jis bagātÄ«bu kuÄ£ubÅ«ves un metalurÄ£ijas nozarÄ“s, bet vÄ“lāk diversificÄ“jies lauksaimniecÄ«bā, pārtikas pārstrādÄ“, gāzes ieguvÄ“, nekustamajā Ä«pašumā un citās nozarÄ“s, šÄ«gada Forbes miljardieru sarakstā ieņemot astoto vietu Ukrainā un 2141. vietu pasaulÄ“.

Dzimis armēņu Ä£imenÄ“ Krievijā, Vadims Novinskis ieguva aviācijas inženiera izglÄ«tÄ«bu un jaunÄ«bā nonāca Ukrainā, kur sasniedza panākumus biznesā, vienlaikus saglabājot prokrieviskus uzskatus. Tikai 2012. gadā, kad pie varas Ukrainā bija Kremļa draugs Viktors Janukovičs, “par nopelniem valsts labā” Vadimam Novinskim beidzot piešÄ·Ä«ra Ukrainas pilsonÄ«bu. Viņš nekavÄ“joties iesaistÄ«jās politikā, piedaloties Augstākās Radas vÄ“lÄ“šanās ar prokrievisku platformu, kandidÄ“jot no galvenokārt krievu apdzÄ«votās Sevastopoles, iekļūstot parlamentā un pievienojoties Viktora Janukoviča bÄ“dÄ«gi slavenajai ReÄ£ionu partijai.

Kad Janukoviču 2014. gadā izsludināja meklÄ“šanā par protestÄ“tāju apšaušanu un kad viņš aizbÄ“ga no valsts, Vadims Novinskis deputāta amatu nepameta, kopā ar pārÄ“jiem ReÄ£ionu partijas biedriem nosaucās par “OpozÄ«cijas bloku” un jau divas reizes ticis pārvÄ“lÄ“ts Augstākajā Radā, paliekot viens no nedaudzajiem, kas joprojām ietur demonstratÄ«vi prokremlisku darbÄ«bu, pārstāvot Doņeckas apgabala vÄ“lÄ“tājus. Ä€rpus politikas ir aktÄ«vs Maskavas patriarhāta dalÄ«bnieks un finansÄ“tājs Ukrainā, ieguvis diakona pakāpi un savureiz aktÄ«vi protestÄ“ja pret Kijivas patriarhāta, Ukrainas Autokefālās pareizticÄ«go baznÄ«cas, uniātu un citu pareizticÄ«go draudžu apvienošanos Ukrainas PareizticÄ«gajā BaznÄ«cā, jo tā pÄ“c sava statusa tagad nostājusies vienā lÄ«menÄ« ar Krievijas pareizticÄ«bu.

Kādā veidā Kremlis atalgoja šo savu nerimstošo atbalstÄ«tāju? Kremlis ielika Vadimu Novinski Krievijas sankciju sarakstā.

2018. gada decembrÄ« toreizÄ“jais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs parakstÄ«ja papildināto sankciju sarakstu, ar kuru liedza iebraukšanu, uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un citas iespÄ“jas Krievijā vairākiem simtiem Ukrainas pilsoņu, tajā skaitā politiskajiem un sabiedriskajiem lÄ«deriem, kā arÄ« viņu dibinātām firmām. Blakus Ukrainas ekspremjeriem ArsÄ“nijam Jaceņukam, JÅ«lijai Timošenko un (kā to jau varÄ“ja sagaidÄ«t) dažādiem nacionālistiem sankcijas tika vÄ“rstas pret Kremļa intereses lobÄ“jošo Vadimu Novinski.

“Lai ienaidnieki baidÄ«tos, jāsāk sist savus draugus”

2020. gada aprÄ«lÄ« Krievija pamainÄ«ja sankciju sarakstu un Vadimu Novinski no tā izņēma. Taču 2021. gada augustā Krievija ieviesa sankcijas pret vÄ“l vienu savu sabiedroto — patlaban lielākās Ukrainā aktÄ«vās prokrieviskās partijas “Опозиційна платформа — За життя” (OPZŽ) izpildkomitejas priekšnieku Serhiju Ä»ovočkinu, agrāko Viktora Janukoviča laiku prezidenta administrācijas galvu, kurš arvien ir Augstākās Radas deputāts un ietur nemainÄ«gi prokrievisku politiku.

AnalÄ«tiÄ·i mÄ“Ä£ināja izskaidrot, ko varÄ“tu nozÄ«mÄ“t šÄda rÄ«cÄ«ba — Kremlis liek sankciju sarakstos pats savus redzamākos draugus: vienubrÄ«d izveidojās paradokss, ka Krievijas sabiedrotais miljardieris Novinskis Krievijā bija sankciju sarakstā, kamÄ“r Eiropā viņš bija starp Ukrainas delegātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā.

IzrādÄ«jās, ka arvien vairāk sarÅ«košo prokrievisko elektorātu Ukrainā pārstāvošÄ partija OPZŽ it kā sastāv no diviem iekšienÄ“ savstarpÄ“ji konkurÄ“jošiem blokiem — ir ar gāzes ieguves un tirdzniecÄ«bas nozari saistÄ«tie Boiko, Ä»ovočkins un viņu sabiedrotie, bet vÄ“l ir arÄ« deputātu grupa, kuras galvgalÄ« ir Viktors Medvedčuks lÄ«dz ar Ukrainas politikas nemainÄ«go pÄ«lāru — Rabinoviču no Odesas. Un abas šÄ«s ietekmes grupas cÄ«nās par kontroli partijas iekšienÄ“.

Ekonomists Ä»ovočkins var gÅ«t panākumus gāzes biznesā, parlamenta vÄ“lÄ“šanās un zinātnÄ“, taču tas viņu nepasargās no Krievijas sankcijām, ja iekšÄ“jam sāncensim Viktoram Medvečukam (kolāžā — centrā) ir trumpis, kuru pārsist nav iespÄ“jams: uz ukraiņu Ä£imenÄ“ dzimušÄ, taču Krievijā milzu biznesu izvÄ“rsušÄ Medvedčuka meitiņas kristÄ«bām 2004. gadā ieradies pats Vladimirs Putins, tādā veidā — saskaņā ar slāvu tradÄ«cijām — kļūstot par Medvedčuku Ä£imenes “kÅ«mu”.

Karma apgājusi pilnu apli

Kad pÄ“c ilgāka pārtraukuma Viktors Medvedčuks atgriezās politikā un 2019. gadā tika ievÄ“lÄ“ts parlamentā, Ukraina bija izmainÄ«jusies. Tauta tagad pievÄ“rsa uzmanÄ«bu visam, ko viņš kādreiz darÄ«jis — sākot jau no jurista darbÄ«bas astoņdesmitajos, kad viņam tika uzdots tiesā aizstāvÄ“t dažādus pretpadomju disidentus un kad šis “sabiedriskais aizstāvis” (pret kuru paši disidenti skaļi iebilda) aizstāvÄ“ja nevis savus klientus, bet gan PSRS un VDK intereses, piebalsojot prokuroriem. Viens no disidentiem — dzejnieks un tulkotājs, pedagogs Vasils Stuss — cietumā mira, savukārt jau šajos laikos Viktors Medvedčuks filmā par Vasilu Stusu nospÄ“lÄ“ja pats sevi, kameras priekšÄ atkārtojot savu uzvedÄ«bu PSRS laiku tiesā, palÄ«dzot prokuroriem pierādÄ«t dzejnieka vainu. Cits disidents Kuncevičs, kurš cietumā palika dzÄ«vs, tagad saka: “Toreiz advokāts Medvedčuks uzlÄ“ja netÄ«rumus man vÄ“l vairāk nekā prokurors!”

TurpretÄ«, kad vÄ“sturnieks Vahtangs Kipiani nesen publicÄ“ja akadÄ“miski izsvÄ“rtu, nepolitisku grāmatu par Stusa tiesas prāvu, Medvedčuks caur tiesu mÄ“Ä£ināja grāmatu aizliegt un uz Ä«su brÄ«di to pat arÄ« panāca; iznākumā Medvedčuka ainas no filmas izgrieza, savukārt saceltā ažiotāža grāmatu padarÄ«ja par gada lielāko bestselleru — citu starpā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, apmeklÄ“dams ikgadÄ“jo grāmatu izstādi, demonstratÄ«vi nopirka tieši šo grāmatu.

Visu tamlÄ«dzÄ«go darbÄ«bu rezultātā Viktors Medvedčuks bija ukraiņu sabiedrÄ«bas vairākumam tiktāl apriebies, ka viņu izslÄ“dza no trÄ«spusÄ“jās kontaktgrupas Minskā, kur viņš nez kā bija iekļuvis kā Ukrainas (nevis Krievijas!) pārstāvis, un par dažādiem pārkāpumiem aizvÄ“ra viņam piederošus TV kanālus — piemÄ“ram, par valsts valodas nelietošanu. Atklājās, ka deviņdesmitajos gados nelikumÄ«gi privatizÄ“ts naftas vads Aizkarpatos nonācis Medvedčuka firmas Ä«pašumā — to atdeva atpakaļ valstij. Visbeidzot pret pašu “Putina kÅ«mu” ierosināja krimināllietu, un šobrÄ«d viņš atrodas mājas arestā.

ŠÄdos apstākļos, lai nezaudÄ“tu ietekmi partijas OPZŽ iekšienÄ“, viņam nekas cits nav atlicis kā panākt pašam savu (un lÄ«dz ar to Kremļa) politisko sabiedroto iekļaušanu Krievijas sankciju sarakstā, lai novÄ“rstu viņu ietekmes pieaugumu Ukrainas iekšpolitikā — tā spriež analÄ«tiÄ·i.

Turklāt drÄ«z vien tā kļuva par sistÄ“mu, nevis nejaušÄ«bu: lÄ«dzās Ä»ovočkinam un tā māsai sankciju sarakstā Kremlis iekļāva vÄ“l citus redzamus prokrieviskus deputātus — agrākos Ukrainas prezidenta amata kandidātus Vilkulu un Murajevu. Zem Krievijas sankcijām nonāca pat Koļesņikovs, kurš savulaik bija panācis krievu valodai “reÄ£ionālo” statusu Ukrainā (tas tagad atcelts). VienÄ«gais no zināmākajiem “krievvalodÄ«gā elektorāta interešu pārstāvjiem”, kas nav Kremļa sankciju sarakstā — tas pats Rabinovičs no Odesas.

Ko darīs Amerika?

ParalÄ“li šim procesam tieši tas pats noticis ar pretÄ“jā politiskā spektra pārstāvjiem. 2014. gada pavasarÄ«, kad Krievija jau bija anektÄ“jusi Krimu, kad Donbasā ārdÄ«jās separātistu grupÄ“jumi un kad tie centās ieņemt arvien jaunas teritorijas, par Dņipropetrovskas apgabala gubernatoru valsts vidienÄ“ iecÄ“la Ihoru Kolomoiski — vietÄ“jo miljardieri, visvairāk pazÄ«stamu kā “Privatbank” grupas dibinātāju.

Izsviedis no apgabala administrācijas visas Janukoviča laiku paliekas un demonstratÄ«vi uzvilcis sarkanmelno ukraiņu nacionālās pretošanās kustÄ«bas OUN-UPA karogu pie apgabala iestāžu durvÄ«m, viņš par savu naudu saformÄ“ja Nacionālās gvardes bataljonus “Dņipro” ar numuriem no 1 lÄ«dz 12, kas apturÄ“ja separātistu virzÄ«šanos uz priekšu, kā arÄ« finansÄ“ja humāno palÄ«dzÄ«bu civiliedzÄ«votājiem. (Cita starpā tas iemūžināts arÄ« latviešu režisora Jāņa Vingra dokumentālajā filmā “Volontieri”.)

Vienlaikus “Privatbank” brÄ«vprātÄ«gajiem izmaksāja 10 tÅ«kstošus dolāru par katra bruņota separātista noÄ·eršanu. Divu dienu laikā visi “separi” pilsÄ“tā bija izÄ·erti, tāpÄ“c nacionālisti sāka braukt peļņā uz Mariupoli, Ä·Ä“ra turienes bandformÄ“jumu dalÄ«bniekus un bagāžniekā veda atdot Kolomoiskim, lai saņemtu savus desmit tÅ«kstošus.

Gadu vÄ“lāk, kad visas terorisma briesmas Dņipro apkārtnÄ“ bija novÄ“rstas, prezidents Petro Porošenko padzina Kolomoiski no gubernatora amata un nacionalizÄ“ja “Privatbank” ar aizbildinājumu, ka tā tÅ«lÄ«t bankrotÄ“šot. IzrādÄ«jās pavisam pretÄ“ji: banka bija un ir pelnoša. Kad ar tiesvedÄ«bām Londonā nesekmÄ“jās Kolomoiski nogremdÄ“t, tad šogad Vašingtona ielika Kolomoiski vienā no saviem sankciju sarakstiem. Tāpat kā visos iepriekšminÄ“tajos gadÄ«jumos tika publicÄ“tas frāzes bez konkrÄ“tiem faktiem.

Paradokss ir tāds, ka tagadÄ“jais Ukrainas prezidents Zelenskis popularitāti ieguva, veidojot humora šovus Kolomoiska TV kanālā “1+1”, arÄ« viņa partija “Tautas kalps” nosaukta vispopulārākā politiskās satÄ«ras seriāla vārdā, taču ASV liek savus nominālos sabiedrotos sankciju sarakstā tikpat cÄ«tÄ«gi, cik Kremlis liek savus sabiedrotos Krievijas sankciju sarakstā.

Kolomoiska gadÄ«jums nav nejaušÄ«ba — zem Vašingtonas sankcijām nonācis pieredzÄ“jušais ekonomikas žurnālists Aleksandrs Dubinskis pÄ“c tam, kad iesaistÄ«jās politikā un no Zelenska partijas iekļuva parlamentā ar rietumniecisku politisko platformu. Vašingtonā viņu apvainojuši… mÄ“Ä£inājumos ietekmÄ“t ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanas, pie kam Krievijas interesÄ“s (!).

Vispirms ieliek sankciju sarakstā, pÄ“c tam izspiež naudu par izņemšanu no tā

Tādus notikumus redzot attÄ«stāmies vairāku gadu garumā, arÄ« Ukrainā tika ieviests savs sankciju saraksts, taču tajā drÄ«z vien bez visādiem separātistiem, Krimas aneksijas veicinātājiem, Kremļa lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem, organizÄ“tās noziedzÄ«bas lÄ«deriem un citiem valsts drošÄ«bu apdraudošiem elementiem sāka iekļaut arÄ«… pašu valsts pilsoņus.

Kā tas ir iespÄ“jams un kam tas ir izdevÄ«gi, drÄ«z vien kļuva skaidrs: daži korumpanti policijā bija nolÄ“muši ar to nopelnÄ«t. “Tautas kalpu” lielākās frakcijas lÄ«deris Dāvids Arahamija zināja teikt, ka vismaz 108 Ukrainā uz vietas dzÄ«vojoši pilsoņi vispirms ielikti sankciju sarakstā tajā sadaļā, kurā uzskaitÄ«ti uz ārzemÄ“m aizbÄ“guši “likumÄ«gie zagļi”, kriminālās autoritātes, kaujinieku vadoņi un vardarbÄ«bas propagandÄ“tāji. Tad pie šiem prettiesiski apvainotajiem cilvÄ“kiem, kas sarakstā iekļauti bez nekāda pamatojuma, ieradušies starpnieki un piedāvājuši par samaksu 100 lÄ«dz 300 tÅ«kstošu dolāru apmÄ“rā “izlabot šo nepatÄ«kamo kļūdiņu”. Kad tas nāca gaismā, dažu nedēļu laikā saraksts tika iztÄ«rÄ«ts, bet no policijas patrieca visu StratÄ“Ä£iskās izmeklÄ“šanas departamenta vadÄ«bu.

ŠÄds ir starptautiskais fons demokrātiskā valstÄ« agrāk neiedomājamai situācijai, kurā Latvijas tieslietu ministrs kopā ar savu parlamentāro sekretāru brauc uz Vašingtonu izlÅ«gties sankciju uzlikšanu pašu valsts iestādei — Ventspils brÄ«vostas pārvaldei, kā arÄ« savam politiskajam oponentam Aivaram Lembergam. Izrādās, ka citās valstÄ«s tamlÄ«dzÄ«gi gadÄ«jumi jau bija konstatÄ“jami, un ekonomisko sankciju pielietošanas “pionieris” šajā veidā — izmantot sankcijas politiskā nozÄ«mÄ“, lai ar to palÄ«dzÄ«bu kārtotu iekšpolitiskās lietas jebkādas valsts iekšienÄ“ — ir Kremlis. Vienlaikus skaidrs arÄ«, ka starptautisko sankciju jÄ“ga un nozÄ«me, ja tās piemÄ“ro politiskajiem oponentiem vai vienkārši sāk tirgot to uzlikšanu un atcelšanu par maksu, patlaban degradÄ“ pašu ekonomisko sankciju kā starptautisko tiesÄ«bu institÅ«ta bÅ«tÄ«bu.

Lasāmviela: https://www.liga.net/politics/articles/medvedchuk-poprosil-zachem-kreml-vvel-sanktsii-protiv-levochkina-i-jdet-li-opzj-raskol

https://news.liga.net/politics/news/predlagali-do-300-000-arahamiya-zayavil-chto-v-spisok-sanktsiy-snbo-oshibki-vnesli-namerenno

https://home.treasury.gov/news/press-releases/sm1232