Iesaki rakstu:

Decembra pašÄ sākumā apcerÄ«gi un mazliet skumÄ«gās noskaņās atvadÄ«jāmies no LNT ziņām. ArÄ« man bija tāda kā savāda sajÅ«ta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šÄ·ities vienmÄ“r klātesošs? NozÄ«mÄ«gās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brÄ«di iepriekš ar sekojošo neizbÄ“gamo ņemšanos par to, kā tā drÄ«kst, vai vispār drÄ«kst un kur skatās policija NEPLP!

Teikšu atklāti, man personÄ«gi šÄ« aiziešana nāk kā neliels atvieglojums. Galu galā jau gadiem ilgi mums, nelielajai un ne pārāk maksātspÄ“jÄ«gai latviešu auditorijai, katru vakaru bija veselas trÄ«s atsevišÄ·i producÄ“tas TV ziņu programmas, un ekonomiski man šÄ« situācija šÄ·itās absurda. Beidzot šÄ« sirrealitāte ir beigusies, lai arÄ« atgriešanās realitātÄ“ mÄ“dz bÅ«t skarba.

Mazu privāto masu mediju biznesa modelis vairs nebija iespÄ“jams apstākļos, kad pats princips – masu mediju monopols – vairs nav spÄ“kā, ir beigts un pagalam. Gan komercija, gan politika vairs nav atkarÄ«ga tikai no masu medijiem vien, to loma pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā ir strauji marginalizÄ“jusies.

RaksturÄ«gi, ka LNT dibinātājs un lÄ«deris Andrejs Ä’Ä·is kompāniju pārdeva skandināviem Ä«si pÄ“c 2010. un 2011. gada vÄ“lÄ“šanu batālijām. Modelis bija sevi izsmÄ“lis. Ja reiz politika vairs nav pilnÄ«bā atkarÄ«ga no TV, nav arÄ« ekonomiska pamata ziņu dienesta uzturÄ“šanai. Skandināvi pamocÄ«jās, pamocÄ«jās un visu saimniecÄ«bu pārdeva amerikāņiem. Tie galu galā apskatÄ«jās, par ko naudiņa ienāk, par ko iziet, un izdarÄ«ja secinājumus. Bez mÅ«su lokālās apcerÄ«bas un gaišajām skumjām – čiks, un nost!

Tā kā es neesmu ticis prom no darbiem pavisam, manos pienākumos joprojām ietilpst ziņu lasÄ«šana un klausÄ«šanās, plus iknedēļas atmaskojošo TV raidÄ«jumu trÄ«s sÄ“rijas svÄ“tdienas vakaros. AtšÄ·irÄ«bā no vairākuma publikas, kas to dara brÄ«vprātÄ«gi, man par šo aumež grÅ«ti izciešamo nodarbi maksā, bet svÄ“tdienas vakars tomÄ“r sačakarÄ“ts. Turpmāk vakari bÅ«s vieglāki, un gan jau arÄ« TV3 nepaliks šai formātā un grafikā mūžīgi.

Protams, pašiem žurnālistiem no visa tā prieka maz. Galu galā tieši LNT ziņās strādāja spÄ“cÄ«ga komanda, neapšaubāmi augstas klases profesionāļi, ar kuriem sadarbÄ«ba veidojās skaidri un veiksmÄ«gi. Tagad TV saimniecÄ«bas sakratÄ«šanas rezultātā bÅ«s attiecÄ«gas pārmaiņas arÄ« darba tirgÅ«.

Atliek cerÄ“t, ka pie laba papildinājuma tiks gan tie mediji, kas šobrÄ«d iepeldÄ“juši jaunu modeļu un formātu meklÄ“jumos, gan firmas un kantori, kas darbojas pÄ« ār, public affairs, komunikāciju stratÄ“Ä£iju un citās visnotaļ smalkās imateriālās jomās. Krietnā daļā no šÄ«m anštaltÄ“m skapÄ«tÄ« mÄ“dz bÅ«t ducis dažādu smaržinātu tÄ“ju, ko piedāvāt apmeklÄ“tāja izvÄ“lei, bet no duča it kā skolotu darbinieku nav neviena paša, kurš prastu salikt komatus trÄ«s rindkopu tekstiņā.

Tā kā jaunajā, komunikatÄ«vo platformu laikmetā vairs nav jātÄ“rÄ“ ārprātÄ«gas summas savu ziņu izplatÄ«šanai, akcents no izmaksām apraidÄ“ pāries uz izmaksām satura ražošanā. Nevis viens reklāmas rullÄ«tis miljons reižu pirms un pÄ“c ziņām, bet miljons tieši virzÄ«tu ziņu pa taisno patÄ“rÄ“tājam.

Reiz tālajā 1995. gadā, brÄ«di pirms banku krÄ«zes sprādziena, kādam savam draugam teicu, ka viss ir cauri. Beigas. Uz ko atbildÄ“ saņēmu maksimu, kura derÄ“s arÄ« šodien: Ä«stu beigu nemaz nav, ikkatras beigas ir kaut kā cita sākums. VienmÄ“r.

Pārpublicēts no aprinkis.lv