Iesaki rakstu:

Portālā Pietiek ir publicÄ“ts Latvijas vÄ“stures institÅ«ta pÄ“tnieka Zigmāra Turčinska raksts, kura autors ir sašutis par VDK dokumentu izpÄ“tes komisijas “zinātniskās (ne)izpratnes lÄ«meni”. Atsaucoties uz vienu, no konteksta izrautu, tÄ«ri informatÄ«va rakstura materiālu LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas interneta vietnÄ“, Z. Turčinskis izdara tālejošu secinājumu, ka “padomju okupācijas nebija”, ka “komisija kopumā nav nolaidusies tik zemu, lai iepazÄ«tos ar lÄ«dzšinÄ“jiem Latvijas vÄ“sturnieku publicÄ“tajiem darbiem par attiecÄ«go tÄ“mu” un tādēļ nonākusi pie “aplamiem secinājumiem”. Tā kā tas ir noticis manis dēļ, jÅ«tos atbildÄ«gs un esmu spiests reaģēt.

Pirmkārt, Z. Turčinska pieminÄ“tais Zinātnieka Ä“tikas kodekss, kura neievÄ“rošanā viņš apsÅ«dz LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisiju, nepārprotami nosaka, ka “kritikā, diskusijās un polemikā zinātniekam (neatkarÄ«gi no zinātniskā grāda un tituliem) jāievÄ“ro vienlÄ«dzÄ«bas princips, nepieļaujot personÄ«gu attiecÄ«bu kārtošanu un kritizÄ“jamās personas kariÄ·Ä“šanu”. Diemžēl Z. Turčinska komentārā pÄ“dÄ“jā ir daudz vairāk nekā kritikas, diskusijas un polemikas, tādēļ šeit atbildu tikai uz to, ko Z. Turčinska rakstā, manuprāt, iespÄ“jams uzskatÄ«t par kritiku.

Otrkārt, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas interneta vietnÄ“ atrodamais materiāls, kurš izraisÄ«jis Z. Turčinska sašutumu, ir tÄ«ri informatÄ«vs un paredzÄ“ts tikai tam, lai komisijas interneta vietnÄ“ vienkopus bÅ«tu atrodama informācija par VDK oficiālā nosaukuma izmaiņām laikā no 1940. gada lÄ«dz 1991. gadam, kā arÄ« šÄ«s institÅ«cijas bijušajiem vadÄ«tājiem. Nekādu secinājumu tajā nav vispār. Man nav ne zināms, ne arÄ« saprotams, kādēļ Z. Turčinskis šo informatÄ«vo materiālu dÄ“vÄ“ par “zinātnisko esenci” un “komisijas eksperta atzinumu” (lai gan attiecÄ«gais materiāls ne uz ko tādu pat nepretendÄ“).

Treškārt, materiāls, kuru Z. Turčinskis dÄ“vÄ“ par “zinātnisko esenci” un par kuru viņš ir tā sašutis, tika ievietots LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas interneta vietnÄ“ aptuveni pirms mÄ“neša – pusotra. Ja tajā, pÄ“c Z. Turčinska domām, ir sarakstÄ«ts tik daudz aplamÄ«bu, tad kādēļ viņš visu šo laiku klusÄ“ja un nekādā veidā nedarÄ«ja savu viedokli zināmu komisijai? Un kādēļ šo viedokli Zigmārs Turčinskis pirmo reizi publiskoja “Latvijas AvÄ«zÄ“” tajā dienā, kad Liepājā notika LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas organizÄ“tā starptautiskā zinātniskā konference?

Ceturtkārt, 1940. gada 27. augusta “ValdÄ«bas VÄ“stnesÄ«” tik tiešÄm ir publicÄ“ta “Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas konstitÅ«cija (pamatlikums)”, kā to norāda Z. Turčinskis savā rakstā. Taču aiz minÄ“tās konstitÅ«cijas ir atrodams Latvijas PSR Augstākās Padomes 1940. gada 26. augusta sÄ“des atreferÄ“jums. Tajā minÄ“ts, ka V. Lācis iesniedz Augstākās padomes apspriešanai valdÄ«bas sastāvu. Tajā par iekšlietu tautas komisāru minÄ“ts Alfons Noviks. PÄ“c tam minÄ“ts, ka LPSR Augstākā padome pieņem šo valdÄ«bas sastāvu. Kādēļ minÄ“to atreferÄ“jumu esmu pamanÄ«jis es, bet nav pamanÄ«jis Z. Turčinskis, tas man nav zināms.

Piektkārt, pilnÄ«bā piekrÄ«tu Z. Turčinskim, ka LPSR Valsts drošÄ«bas tautas komisāra Šustina vārds bija Semjons. Taču tā laika LPSR presÄ“ viņš nereti tiek saukts par SÄ«mani, ko Z. Turčinskis nevar nezināt. Lai cilvÄ“ki “no malas” saprastu, ka presÄ“ atrodamais SÄ«manis Šustins ir tas pats Semjons Šustins, es atļāvos sagatavotajā materiālā lietot šÄdu formulÄ“jumu: “SÄ«manis [arÄ«: Semjons] Šustins”. Var jau bÅ«t, ka Semjonu vajadzÄ“ja rakstÄ«t pirmo. Taču vai šÄds izteiksmes veids ir pamats tam, lai publiski paziņotu, ka es nezinu, kas ir “LPSR NKGB «narkoms»”? ArÄ« paša Z. Turčinska pÄ“tÄ«jumos ir iespÄ“jams atrast diskutablus formulÄ“jumus, taču tas nekad nav bijis par iemeslu, lai es atļautos viņu publiski apvainot “elementāru zināšanu trÅ«kumā”.

Sestkārt, Z. Turčinskis savā rakstā lieto tādus terminus, kā “Latvijas PSR NKVD” un “narkoms”. Publicistikā nereti ir sastopami gan šÄdi, gan arÄ« dažādi citi termini Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta un tā vadÄ«tāja apzÄ«mÄ“šanai. 1940. gadā šÄ«s institÅ«cijas oficiālais nosaukums latviešu valodā bija “Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts”, bet krievu valodā “Народный комиссариат внутренних дел Латвийской ССР” (saÄ«sināti: НКВД ЛССР). Tādēļ uzskatu, ka tieši šÄdi termini šÄ«s institÅ«cijas apzÄ«mÄ“šanai attiecÄ«gajā valodā ir jālieto, turklāt, nejaucot tos kopā. Kāda iemesla dēļ Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta saÄ«sinājumu Z. Turčinskis raksta, vispirms minot “Latvijas PSR” latviešu valodā, savukārt pÄ“c tam lieto krievu valodas saÄ«sinājumu “NKVD”, turklāt ar latviešu valodas burtiem, man nav zināms.

SeptÄ«tkārt, atsauces uz Latvijas PSR oficiālajiem izdevumiem minÄ“tajā materiālā ir izmantotas apzināti, jo tieši no tiem iespÄ“jams uzzināt oficiālos (uzsveru: oficiālos) VDK nosaukumus latviešu valodā un to izmaiņas laika gaitā. Protams, ka tie nav vienÄ«gie avoti, taču es neko tādu arÄ« neapgalvoju. Nekādā veidā neesmu mÄ“Ä£inājis noliegt, ka faktiskos lÄ“mumus par LPSR VDK oficiālo nosaukumu maiņu un šÄ«s institÅ«cijas vadÄ«tājiem pieņēma Maskavā. Kādā veidā no atsauces uz “ValdÄ«bas VÄ“stnesi” Z. Turčinskis ir secinājis, ka es PSRS drošÄ«bas dienestu neuzskatu par okupācijas režīma drošÄ«bas dienestu, man nav saprotams.

Astotkārt, Z. Turčinska raksts liecina, ka viņam nepatÄ«k veids, kādā LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas interneta vietnÄ“ ir izklāstÄ«ta minÄ“tā informācija par VDK. PiekrÄ«tu, ka varbÅ«t arÄ« cits veids bÅ«tu piemÄ“rotāks un šo informāciju bÅ«tu nepieciešams izklāstÄ«t savādāk, vai kā citādi uzlabot. Ja Z. Turčinskis tiešÄm vÄ“lÄ“jās uzlabot šo materiālu, tad neapšaubāmi visefektÄ«vākais veids bÅ«tu vÄ“rsties vai nu tieši pie G. Zelmeņa, kā šÄ«s informācijas autora, vai arÄ« pie komisijas vadÄ«bas ar konkrÄ“tiem priekšlikumiem. Z. Turčinska izvÄ“lÄ“tais veids, izmantojot publiskus apvainojumus plašsaziņas lÄ«dzekļos, pilnÄ«gi noteikti ir visgarākais veids un akadÄ“miskajā vidÄ“, uz piederÄ«bu kurai pretendÄ“ arÄ« pats Z. Turčinskis, nepieņemams veids.

Ja Zigmārs Turčinskis vÄ“las uzskatÄ«t Gintu Zelmeni par “diletantu un nekompetentu”, tad manis pÄ“c viņš to var darÄ«t arÄ« turpmāk. Taču savā rakstā Z. Turčinskis bez jebkāda pamata ir publiski apšaubÄ«jis arÄ« visas LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas kompetenci. Tādēļ uzskatu, ka Zigmāra Turčinska pienākums ir publiski atvainoties komisijai.

No savas puses turpmāku publisku šÄ jautājuma apspriešanu ar Zigmāru Turčinski uzskatu par izbeigtu.