No nodokļu maksÄtÄju kabatas par mÄ“Ä£inÄjumiem uzlabot VÄ“joņa runasspÄ“jas samaksÄti vairÄk nekÄ 1700 eiro
PIETIEK · 22.02.2018. · Komentāri (48)VairÄk nekÄ 1700 eiro – šÄda summa pagÄjušÄ gada nogalÄ“ no nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļiem iztÄ“rÄ“ta, lai mÄ“Ä£inÄtu mÄcÄ«t Valsts prezidentu Raimondu VÄ“joni publiski uzstÄties un nebÄ“gt no žurnÄlistu jautÄjumiem, kÄ tas vÄ“l ceturtdien notika pÄ“c NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes sÄ“des.
KÄ rÄda Valsts prezidenta kancelejas informÄcija, pagÄjušÄ gada 26. septembrÄ« VÄ“joņa kanceleja noslÄ“gusi uzņēmuma lÄ«gumu ar aktrisi Zani Daudziņu. SaskaÅ†Ä ar lÄ«gumu Daudziņa apņēmusies par 1139,96 eiro (izmaksÄtÄ summa) lÄ«dz gada beigÄm sniegt VÄ“jonim „publiskÄs runas, sarunu risinÄšanas, komunikÄcijas mÄkslas, tehniskÄs un teksta analÄ«zes konsultÄcijas”.
TaÄu ar to VÄ“joņa apmÄcÄ«šanai nav bijis pietiekami, un pagÄjušÄ gada 16. novembrÄ« noslÄ“gts vÄ“l viens uzņēmuma lÄ«gums – šoreiz ar PÄ“teri Krilovu. Par 600,04 eiro (izmaksÄtÄ summa) pazÄ«stamais režisors lÄ«dz pat gada beigÄm ir sniedzis Valsts prezidentam „konsultÄcijas publiskÄs uzstÄšanÄs jomÄ”.
„IestÄdes darbÄ«bas nodrošinÄšanas vajadzÄ«bÄm” – šis saskaÅ†Ä ar Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tÄja Arņa SalnÄja oficiÄlo skaidrojumu ir pamatojums abu šo uzņēmuma lÄ«gumu slÄ“gšanai un nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanai prezidenta runasspÄ“ju uzlabošanai.
KÄ zinÄms, VÄ“jonis jau ilgÄku laiku kļuvis par kritikas un pat izsmiekla upuri saistÄ«bÄ ar neveiklÄ«bu publiskas uzstÄšanÄs reizÄ“s – tostarp ne tikai angļu, bet arÄ« latviešu valodÄ. Tiesa, pÄ“dÄ“jÄ laikÄ aizvien biežÄk Valsts prezidentam tiek pÄrmesta ne tikai daudz neveiklÄ«ba uzstÄjoties, cik runu tukšums un satura trÅ«kums.
Ceturtdien pÄ“c NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes (NDP) sÄ“des, kurÄ tika apspriesti tÄdi svarÄ«gi jautÄjumi kÄ finanšu iestÄžu situÄcija, Latvijas Bankas prezidenta IlmÄra RimšÄ“viÄa kriminÄlprocess un Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktora amata kandidÄta izvirzÄ«šana, VÄ“jonis žurnÄlistu priekšÄ uzstÄjÄs ar Ä«su paziņojumu, ko nolasÄ«ja no lapiņas, bet pÄ“c tam no jautÄjumiem faktiski aizbÄ“ga.
Viss, ko VÄ“jonis varÄ“ja pateikt par RimšÄ“viÄa un finanšu sektora tÄ“mu, bija:
„NDP sÄ“dÄ“ atbildÄ«gie dienesti sniedza vispusÄ“ju informÄciju par aktuÄlo situÄciju Latvijas finanšu sektorÄ. SniegtÄ informÄcija atkÄrtoti apliecina, ka valsts finanšu sistÄ“ma ir stabila. Tiek Ä«stenoti nepieciešamie pasÄkumi, lai nodrošinÄtu, ka pilnÄ«bÄ tiek ievÄ“rotas Latvijas iedzÄ«votÄju intereses un respektÄ“tas Latvijas starptautiskÄs finanšu saistÄ«bas.
TomÄ“r vairÄki atsevišÄ·i notikumi pÄ“dÄ“jo dienu laikÄ apliecina, ka vidÄ“jÄ un ilgtermiÅ†Ä mums jÄturpina Ä«stenot uzlabojumus banku un finanšu sektorÄ, jÄturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgÄšanu, veidojot stipru un labi pÄrraudzÄ«tu finanšu sektoru.
MÅ«su mÄ“rÄ·is ir tiesiska valsts. Tolerance pret koruptÄ«vÄm un kriminÄli sodÄmÄm rÄ«cÄ«bÄm mÅ«su valstÄ« nav pieļaujama. VainÄ«gie tiks saukti pie atbildÄ«bas, neatkarÄ«gi no amata, statusa un ietekmes.
TÄpÄ“c tiesÄ«bsargÄjošÄm un finanšu kontroles iestÄdÄ“m ir jÄturpina uzsÄktais darbs – neatkarÄ«gi, profesionÄli, principiÄli un operatÄ«vi.
ValdÄ«bai jÄturpina mÄ“rÄ·tiecÄ«gi strÄdÄt, lai apzinÄtu visus iespÄ“jamos riskus un tos samazinÄtu un novÄ“rstu.
TiesÄ«bsargÄjošÄm iestÄdÄ“m ir svarÄ«ga sadarbÄ«ba ar ASV kolÄ“Ä£iem, lai iegÅ«tu visu nepieciešamo informÄciju tÄlÄkai darbÄ«bai un izmeklÄ“šanai.
Aicinu ikvienu no mums rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t ziņu avotus, neļauties dažÄdÄm sazvÄ“restÄ«bas teorijÄm un nepÄrbaudÄ«tai informÄcijai, kÄ arÄ« neizplatÄ«t baumas un pieņēmumus. Ä»ausim dienestiem strÄdÄt.”
KÄ zinÄms, VÄ“joņa kanceleja, rÅ«pÄ“joties par prezidenta publiskÄs komunikÄcijas neveiksmÄ“m, ir darbÄ pieņēmusi gan stratÄ“Ä£iskÄs attÄ«stÄ«bas padomnieku, šo amatu ieņemot neveiksmÄ«gajam reklÄmas nozares pÄrstÄvim, deputÄta Dzintara ZaÄ·a brÄlim Zigurdam ZaÄ·im, gan arÄ« stratÄ“Ä£iskÄs attÄ«stÄ«bas konsultanti, savukÄrt amatu ir zaudÄ“jis lÄ«dzšinÄ“jais prezidenta preses padomnieks JÄnis Siksnis.