No vÄ“stures mÄcÄmies to, ka neko nemÄcamies
Agris Purviņš* · 25.10.2021. · Komentāri (0)Kaut arÄ« ziņas par ASV vadÄ«tÄs NATO operÄcijas kaunpilno politisko un militÄro sagrÄvi AfganistÄnÄ divdesmit gadu karÄ pret starptautiski atzÄ«to teroristisko organizÄciju TALIBAN ir pazudušas no vadošo pasaules mediju pirmajÄm lapaspusÄ“m, notikumi AfganistÄnÄ joprojÄm ir viena no svarÄ«gÄkajÄm Ä£eopolitiskÄm aktualitÄtÄ“m arÄ« Latvijai. Īpaši jau tÄpÄ“c, ka daudzi mÅ«su latviešu karavÄ«ri ir zaudÄ“juši savas dzÄ«vÄ«bas šajÄ zemÄ“, karojot gan Padomju armijas, gan NATO valstu spÄ“ku sastÄvÄ. Ir arÄ« tÄdi, kuri pabijuši abos karos.
Minhenes drošÄ«bas konferences vadÄ«tÄjs un bijušais VÄcijas vÄ“stnieks ASV Volfgangs Išingers pavÄ“stÄ«jis, ka AfganistÄnai jÄkļūst par svarÄ«gu mÄcÄ«bu Eiropas SavienÄ«bai (ES) ilgtermiņa perspektÄ«vÄ [1].
GrÅ«ti iebilst VÄcijas vÄ“stniekam, bet vai tiešÄm mÄ“s gÅ«sim vÄ“sturisko mÄcÄ«bu tagad, ja lÄ«dz šim neesam spÄ“juši to gÅ«t, kaut arÄ« “mÄcÄ«bu” nav trÅ«cis?
KÄdus secinÄjumus no šÄ« kara AfganistÄnÄ gÅ«s Rietumu politiÄ·i, to mÄ“s gan jau redzÄ“sim, bet mums svarÄ«gÄk ir tas, kÄ uz notikumiem AfganistÄnÄ reaģēs mÅ«su valsts politiÄ·i un sabiedrÄ«ba ne tikai publiskajÄ retorikÄ, bet arÄ« praktiskajÄ darbÄ«bÄ attiecÄ«bÄ uz mÅ«su valsts drošÄ«bu.
MÅ«su NeatkarÄ«bas kara vadÄ«tÄjs un Latvijas armijas komandieris Ä£enerÄlis PÄ“teris Radziņš bez savÄm izcilajÄm militÄrÄm zinÄšanÄm un prasmÄ“m bija nozÄ«mÄ«gs Ä£eopolitikas militÄrais analÄ«tiÄ·is, kurš spÄ“ja tÅ«lÄ«t pÄ“c NeatkarÄ«bas kara savos darbos paredzÄ“t lielos notikumus, kas satricinÄja pasauli 1939.gadÄ. TajÄ laikÄ reti kurš politiÄ·is viÅ†Ä ieklausÄ«jÄs, jo nespÄ“ja pieņemt, ka cilvÄ“ce pÄ“c divdesmit gadiem sarÄ«kos nÄkošo pasaules lielo karu.
ŠajÄ rakstÄ pieskaršos dažÄm Ä£enerÄļa PÄ“tera Radziņa atziņÄm un tam, kÄ tÄs ir reflektÄ“jušas notikumos AfganistÄnÄ mÅ«sdienÄs.
Par pasaules politiku
Ä¢enerÄlis PÄ“teris Radziņš: “Pasaules politikÄ patiesÄ«ba un taisnÄ«gums nespÄ“lÄ“ nekÄdu lomu, tÄpat arÄ« labdarÄ«ba un citas kÄdas jÅ«tas, bet noteicošÄ loma tajÄ ir vienÄ«gi spÄ“kam un pašlabumam: ikviens dara tikai to, kas viņam nes labumu, ja tikai to ar savÄm spÄ“jÄm var paveikt, rÄ“Ä·inoties pie tam kÄ ar acumirkļa apstÄkļiem, tÄ arÄ« ar nÄkotnÄ“ paredzamiem gadÄ«jumiem un apstÄkļiem.”[2]
MÅ«su valsts drošÄ«bas pamatÄ ir NATO piektais pants, kura izpildi mums faktiski garantÄ“ ASV, kurai savukÄrt ir vadošÄ un noteicošÄ lomÄ NATO valstu alianse. Piektais pants mÅ«su politiÄ·iem un arÄ« daļai sabiedrÄ«bai rada bezrÅ«pÄ«gu ilÅ«ziju, ka “labdarÄ«ba un citas jÅ«tas nes labumu”.
Nevar noliegt, ka ASV ÄrpolitikÄ ir kÄdu laiku pastÄvÄ“jis ideÄlisms, bez kura diez vai mÄ“s tiktu uzņemti NATO. TomÄ“r iepriekšÄ“jÄ prezidenta paziņojums “Amerika vispirms” un pašreizÄ“jÄ prezidenta nevÄ“lÄ“šanÄs turpmÄk pildÄ«t “starptautiskÄ policista” lomu liecina par to, ka ASV pamazÄm no “labdarÄ«bas” atsakÄs.
PÄ“c AL QAEDA lÄ«dera Osama bin Ladena nogalinÄšanas 2011.gadÄ ASV politiskÄs dienas kÄrtÄ«bÄ tika aktualizÄ“ts jautÄjums par ASV armijas izvešanu no AfganistÄnas. TomÄ“r tikai pÄ“c desmit gadiem ASV armija tika izvesta. PašreizÄ“jais ASV valsts prezidents nolÄ“ma, ka demokrÄtijas ieviešana AfganistÄna ir kļuvusi pÄrÄk dÄrga, un deva savai armijai pavÄ“li Ä«sÄ termiÅ†Ä atstÄt AfganistÄnu.
Viņa politiskajÄ retorikÄ izskanÄ“ja rÅ«pes par tiem, kuri noticÄ“ja “amerikÄņu vÄ“rtÄ«bÄm”, bet realitÄtÄ“ afgÄņus, kuri sadarbojÄs ar Rietumiem, glÄba ukraiņu specvienÄ«ba un ASV brÄ«vprÄtÄ«gie no organizÄcija “Pineapple Express”, kurÄ apvienojÄs atvaļinÄtie ASV karavÄ«ri, kas bija dienÄ“juši AfganistÄnÄ. ASV valdÄ«ba glÄba tos, kuriem bija izdevies pašu spÄ“kiem, ar ukraiņu specvienÄ«bas vai ar atvaļinÄto ASV karavÄ«ru palÄ«dzÄ«bu iekļūt Kabulas lidostÄ.
ASV karaspÄ“ka izvešanas operÄcija pasauli pÄrsteidza ar savu Ätrumu un talibu spÄ“ju tik Ä«sÄ laikÄ pÄrņemt valsti. Spriežot pÄ“c visa notiekošÄ un Rietumu reakcijas, tad arÄ« ASV savus NATO sabiedrotos nebija savlaicÄ«gi informÄ“jusi, jo tie šajÄ situÄcijÄ izrÄdÄ«ja apjukumu un negatavÄ«bu tÄdam notikumu pavÄ“rsienam.
Diemžēl šÄ« haotiskÄ AfganistÄnas atstÄšana stipri iedragÄja ASV kÄ uzticamas sabiedrotÄs reputÄciju. ŠajÄ kontekstÄ vajadzÄ“tu atcerÄ“ties arÄ« Budapeštas memoranda garantiju nerealizÄ“šanu attiecÄ«bÄ uz Ukrainas valsts teritoriÄlÄs integritÄtes nodrošinÄšanu. Protams, ka pasaule diez vai vÄ“lÄ“jÄs karu starp ASV un Krieviju, bet ņemot vÄ“rÄ to, ka šo memorandu parakstÄ«ja ASV prezidents, tad atbalsts Ukrainai varÄ“ja bÅ«t jÅ«tamÄks. JebkurÄ gadÄ«jumÄ tas nav salÄ«dzinÄms ar to, kas tika sniegts AfganistÄnai.
Pasaule dažÄdu faktoru ietekmÄ“ strauji mainÄs un ir gÅ«ti paredzÄ“t kÄdu ietekmi TALIBAN lielÄ uzvara nesÄ«s pasaulei, kÄ tÄ ietekmÄ“s ASV un arÄ« mÅ«su valsti. TomÄ“r gan mÅ«su politiÄ·iem, gan NBS Apvienotajam štÄbam, plÄnojot mÅ«su valsts aizsardzÄ«bas turpmÄko stratÄ“Ä£iju, vajadzÄ“tu paredzÄ“t, ka starpvalstu “labdarÄ«bas” var arÄ« nebÅ«t.
Stipri ieteicams drošÄ«bas stiprinÄšanas nolÅ«kÄ LatvijÄ atjaunot obligÄto militÄro dienestu pÄ“c Lietuvas parauga. Neskatoties uz politiÄ·u bravurÄ«gajiem paziņojumiem, nedomÄju, ka mÅ«su sabiedrÄ«ba ir gatava un spÄ“jÄ«ga patstÄvÄ«gi stÄties pretÄ« nÄkotnes iespÄ“jamajiem izaicinÄjumiem, ja tikai 1 %[3] tautas ir apmÄcÄ«ti rÄ«koties ar ieroci kaujas laukÄ. Ja mÄ“s paši nevÄ“lamies aizsargÄt SAVU valsti, tad diez vai citi to gribÄ“s darÄ«t!
Par armijas garu
Ä¢enerÄlis PÄ“teris Radziņš: “Ja mÄ“s salasÄ«sim vairÄkus simtus vai tÅ«kstošus cilvÄ“ku, apmÄcÄ«sim tos kara darbÄ«bai, apbruņosim un sadalÄ«sim grupÄs pÄ“c karaspÄ“ka organizÄcijas, tad tas vÄ“l karaspÄ“ks nebÅ«s, bet tikai apbruņots ļaužu bars. Lai pÄ“dÄ“jo pÄrvÄ“rstu par karaspÄ“ku, ir vajadzÄ«gs ieviest viÅ†Ä karaspÄ“ka garu un kara disciplÄ«nu.”[4]
Patiesi, ir grÅ«ti 300 000 lielo afgÄņu armiju, kuru gandrÄ«z divdesmit gadus apmÄcÄ«ja un apbruņoja NATO valstis, nosaukt citÄdÄk kÄ par “ļaužu baru”. InteresantÄkais visÄ tajÄ ir tas, ka karavÄ«riem smÄ“Ä·Ä“tavÄs tas bija pilnÄ«gi skaidrs un afgÄņu armijas straujais sabrukums viņus nepÄrsteidza, bet politiskajiem lÄ«deriem nez kÄpÄ“c afgÄņu armijas sabrukums bija liels pÄrsteigums.
JautÄjums ir tikai, vai politiÄ·i kÄrtÄ“jo reizi neieklausÄ«jÄs armijas Ä£enerÄļos vai Ä£enerÄļi savas karjeras vÄrdÄ politiÄ·iem teica to, ko politiÄ·i vÄ“lÄ“jÄs dzirdÄ“t. Ja tas tÄ, tad viņus par karavÄ«riem ir grÅ«ti nosaukt un viņi ir pelnÄ«juši dziļu nicinÄjumu, jo, kÄ Ä£enerÄlis PÄ“teris Radziņš rakstÄ«ja, “tas nav Ä«sts karavÄ«rs, kurš dzen politiku un ne ar savÄm militÄrÄm spÄ“jÄm, bet ar veiklu politikas dzÄ«šanu cenšas taisÄ«t karadienesta karjeru, piemÄ“roties stiprÄko politisko partiju ieskatiem”[5]. BÅ«tu labi, ja arÄ« Latvijas Ä£enerÄļi to ņemtu vÄ“rÄ gan tagad, gan nÄkotnÄ“, ka akla izdabÄšana politiÄ·iem rada smagas sekas attiecÄ«bÄ uz armiju, tÄs garu un kaujas spÄ“jÄm.
VÄ“l viena afgÄņu armijas problÄ“ma bija tÄ, ka tÄ bija veidota kÄ algotņu armija, un šÄdu armiju trÅ«kums ir tajÄ, ka algotņi tajÄs dien materiÄlu labuma pÄ“c un ideoloÄ£iskas vai morÄles vÄ“rtÄ«bas tajÄs ir izņēmums. Algotņi ir gatavi nogalinÄt par naudu, bet tie nav gatavi dēļ naudas mirt. TÄ kÄ ASV valdÄ«ba nodrošinÄja finansÄ“jumu afgÄņu karavÄ«ru algÄm un pateica, ka to vairs nedarÄ«s un papildus neatbalstÄ«s afgÄņu armiju ne no gaisa, ne no zemes, tad vairÄk kÄ skaidrs, ka šim “ļaužu baram” nebija nekÄdas intereses karot.
Par vadību
Ä¢enerÄlis PÄ“teris Radziņš: “Kauju zaudÄ“ kaujas laukÄ nevis tas, kuram ir lielÄki zaudÄ“jumi un vai mazÄks karaspÄ“ks, bet tas, kurš pirmais sÄk šaubÄ«ties par uzvaru.”[6]
TajÄ brÄ«dÄ«, kad virspavÄ“lnieks paziņo, ka karš ir zaudÄ“ts, tas ir zaudÄ“ts! Šo karu zaudÄ“ja ne jau armija, bet politiskÄ valsts vadÄ«ba. TALIBANS, kurš ir bruņots ar “kalašÅ†ikoviem”, kura karavÄ«ri pÄrsvarÄ nÄk no neizglÄ«totiem zemnieku vidus un pat lasÄ«t nemÄk, spÄ“ja diktÄ“t savus noteikumus varenÄkajai armijai pasaulÄ“ un tÄs valsts prezidentam.
Man nav ne mazÄko šaubu par to, ka tie 2 000 ASV karavÄ«ri, kuri bija vÄ“l palikuši AfganistÄnÄ, kopÄ ar sabiedrotajiem spÄ“tu atvÄ“sinÄt TALIBANA karotÄju ambÄ«cijas un normÄli, ar cieņu atstÄt AfganistÄnu, nepametot tajÄ savus cilvÄ“kus un tehniku. Armijai vajadzÄ“ja dod tikai pavÄ“li, bet tam nebija politiskÄs gribas. Karš bija zaudÄ“ts ASV valsts vadÄ«bas galvÄs un sirdÄ«s. Kara vÄ“sture kÄrtÄ“jo reizi apliecinÄja to, ka nav nozÄ«mes tam, cik liela un stipra armija tev ir, bet gan tam, cik liela ir tÄs vadÄ«bas griba un spÄ“ja cÄ«nÄ«ties par savÄm vÄ“rtÄ«bÄm.
Tieši tÄpat kÄ mÅ«su vÄ“sturÄ“, kad 1939.gadÄ mums bija armija, kura, pat neskatoties uz ienaidnieka lielo pÄrspÄ“ku, varÄ“ja, gribÄ“ja un spÄ“ja cÄ«nÄ«ties par savu valsti, bet mums nebija valsts politiÄ·u un armijas vadÄ«bas gribas un ticÄ«bas savai armijai. KÄ rezultÄtÄ mÄ“s zaudÄ“jÄm valsti bez neviena šÄviena, kas nospiež mÅ«s, tÄpat kÄ vÄ“l daudzas paaudzes AmerikÄ nospiedÄ«s ASV armijas kaunpilnÄ AfganistÄnas atstÄšana.
* atvaļinÄts armijas majors, partijas NS “TaisnÄ«gums” valdes loceklis
Foto: https://moderndiplomacy.eu/2021/10/16/the-taliban-afghanistan-dilemmas/
[1] https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-08-25/minhenes-drosibas-konferences-vaditajs-afganistanai-jaklust-par-svarigu-macibu
[2] JaunÄkÄs ziņas, Nr. 176 (1920, 5. augusts).
[3] https://nra.lv/politika/303759-pabriks-x-stunda-var-pienakt-nevajag-dzivot-iluzijas.htm
[4] Latvijas kareivis, Nr. 88 (1920, 8. jūnijs).
[5] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1921, 12.oktobris).
[6] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1920, 25.novembris).