Iesaki rakstu:

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanās par KPV.LV nobalsoja 120 264 balsstiesÄ«gie, kas sastādÄ«ja 14,25%, tādÄ“jādi dodot 16 vietas.¹ KPV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam pat tika uzticÄ“ts izveidot valdÄ«bu.² VarÄ“tu pat teikt, ka partija nokļuva pie zvaigznÄ“m, bet…

Kā atceramies – valdÄ«ba netika izveidota. TomÄ“r KPV iekļuva to partiju skaitā, kuras veidoja koalÄ«ciju un ieguva pat trÄ«s ministru amatu vietas.³ ŠÄds rezultāts jaunam politiskajam spÄ“kam ir vairāk nekā ļoti labs. Tiesa, jau balsojuma laikā par valdÄ«bas apstiprināšanu pieci KPV deputāti balsoja “Pret”.⁴

Tādejādi visai loÄ£iski, ka vienas partijas dalÄ«tais balsojums par valdÄ«bas apstiprināšanu, Ä«paši, ja valdÄ«bā ir pašas ministri, novedÄ«s pie frakcijas sadalÄ«šanās. Pirmais KPV deputātu frakciju atstāja Aldis Gobzems, kurš bija partijas Ministru prezidenta amata kandidāts, pÄ“c Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanām partiju pameta Linda Liepiņa, pÄ“c OIK parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas vadÄ«bas ievÄ“lÄ“šanas - Karina SprÅ«de un visbeidzot arÄ« Didzis Šmits. TādÄ“jādi KPV frakcijā palika tikai 12 deputāti. Šajā sakarā jāatzÄ«mÄ“, ka 2019.gada maijā veiktā aptauja uzrādÄ«ja, ka KPV atbalsta tikai 1,1% vÄ“lÄ“tāju.⁵

Nav jābÅ«t ģēnijam, lai saprastu, ka KPV nākamās Saeimas vÄ“lÄ“šanās ne tikai nesaņems tādu atbalstu, kāds bija tikko notikušajās, bet vispār ir apšaubāma tās iekļūšana Saeimā. Bet nu, laiks rādÄ«s.

BÅ«tiskākais, ko vÄ“los pateikt – paanalizÄ“t KPV notikušÄs aktivitātes, lai mÄ“Ä£inu saprast – vai KPV tagad ir stÅ«rÄ« iedzÄ«ta vilka politika un vai drÄ«zumā nesāks skanÄ“t trauksmes zvani ārkārtas vÄ“lÄ“šanām.

KPV Saeimā ievÄ“lÄ“to nesaskaņu un dažādu domstarpÄ«bu ir bijis tik daudz, ka diezgan droši šai partijai var iedot godpilno 1.vietu par ietekmes zaudÄ“šanu visÄ«sākā laika posmā.

Tas, ka partiju pirmais atstāja tās Ministru prezidenta amata kandidāts, jau bija visnotaļ unikāla lieta. Tik daudzu deputātu aiziešana arÄ« nav biežs gadÄ«jums, bet partijas dibinātāja atcelšana no frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja biedra amata – tas jau atkal nebijis gadÄ«jums. KautrÄ«ga pieminÄ“šana, ka frakcijas vadÄ«tājs Atis Zakatistovs izdots kriminālvajāšanai, jau tad vien tāds sÄ«kums sanāk.

LÄ«dz ar to var uzskatÄ«t, ka visi tā saucamie vadÄ«tāji dažādu iemeslu vairs nav noteicÄ“ji un vietas tukšas nevar palikt.

Tad nu KPV ir sākušies iekšÄ“jie procesi, kuru rezultātā varu savās rokās cenšas iegÅ«t jaunas sejas. Te arÄ« ilgi nebija jāgaida turklāt, notikušÄs darbÄ«bas izskatās tik koordinÄ“tas, ka tās par sakritÄ«bām, varÄ“tu nosaukt tika prātā jukušais. Proti, visi trÄ«s partijas "KPV LV" ministri - labklājÄ«bas ministre Ramona Petraviča, iekšlietu ministrs Sandis Ä¢irÄ£ens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro - pārtraukuši darba attiecÄ«bas ar savu ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Darba attiecÄ«bas uzteiktas LabklājÄ«bas ministrijas parlamentārajam sekretāram Robertam Spručam, Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārajam sekretāram Aldim Blumbergam un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārajam sekretāram Kristam Berganam-BerÄ£im.

JāatzÄ«mÄ“, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecÄ«gā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecÄ«go Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatÄ«šanā, kā arÄ« veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatÄ«vajos aktos noteiktos pienākumus. Visbiežāk par parlamentārajiem sekretāriem ir attiecÄ«gās partijas pārstāvji, turklāt, visnotaļ ietekmÄ«gi, lai varÄ“tu realizÄ“t savas funkcijas.

Parlamentārā sekretāru maiņa visbiežāk ir saistÄ«ta ar personāliju pārbÄ«dÄ“m partijā, bet konkrÄ“tajā gadÄ«jumā notikušais liecina par spÄ“ku samÄ“ra izmainÄ«šanu partijas iekšienÄ“. TomÄ“r vairāki frakcijas deputāti norādÄ«ja, ka nesaskaņas ar ministriem vÄ“l vairāk šÄ·els jau tā sadrumstaloto partiju un saasina iekšÄ“jās attiecÄ«bas.

Daļa partijas biedru neatbalsta šÄdu ministru attieksmi - muguras uzgriešanu savÄ“jiem. Savukārt paši atlaistie arÄ« nejÅ«tas pārāk labi. Proti, Spručs uzskata, ka savus pienākumus pildÄ«jis maksimāli labi un neslÄ“pj vilšanos, sakot, ka viņš ticis atlaists, un nav saņēmis nekādu skaidrojumu. “IespÄ“jams, es rÄ«t izstāšos arÄ« no šÄ«s politiskās organizācijas,” LTV sacÄ«ja Spručs, atzÄ«stot, ka ir ļoti vÄ«lies.⁶

Īpašas uzmanÄ«bas vÄ“rts ir arÄ« ekonomikas ministra Ralfa Nemiro 19.jÅ«nijā pieņemtais lÄ“mums atlaist “Latvenergo” padomi. Viņš skaidroja, ka lÄ“mums atlaist “Latvenergo” padomi pieņemts, ņemot vÄ“rā trešdien, 19.jÅ«nijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvÄ“rtÄ“jumu.

“Pieņēmu izšÄ·irÄ«gu lÄ“mumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,” sacÄ«ja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arÄ« skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecÄ«go lÄ“mumu.⁷

Vienu gan var uzteikt – R.Nemiro lieki laiku nekavÄ“ – šodien saņem ziņojumu, rÄ«t atlaiž, bet – vai tas neliecina, ka varbÅ«t pat nav centies iedziļināties jautājuma bÅ«tÄ«bā? Kā argumenti tika minÄ“ti, ka atlaistā “Latvenergo” padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par “Sadales tÄ«kla” tarifu samazināšanu, kā arÄ« vairāki uzņēmuma rādÄ«tāji varÄ“tu bÅ«t uzlabojami. Diskutabls jautājums, kas ir strauji vai nestrauji. Tā arÄ« – pat ideālā uzņēmumā bÅ«s rādÄ«tāji, kurus varÄ“s uzlabot. Tamdēļ nākas nonākt pie secinājuma, ka iemesls vairāk meklÄ“jams nevis profesionālajos jautājumos, bet kādos citos.

PÄ“c iepriekšÄ“jās padomes atlaišanas AS “Latvenergo” padomes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā R.Nemiro iecelis Pāvelu Rebenoku. JātzÄ«mÄ“, ka Nemiro deklarācijā norādÄ«jis, ka viņš ir valdes loceklis SIA "ECB Assets". Tāpat publiska informācija liecina, ka Nemiro ir sadarbÄ«bas partneris zvÄ“rinātu advokātu birojā "Rebenoks&Vilders". Advokātu biroja partneris Pāvels Rebenoks patlaban ir zāļu ražotāja "Olainfarm" padomes priekšsÄ“dÄ“tājs.⁸

ŠÄdi paskatoties, vairs nerodas ne mazākās šaubas, ka R.Nemiro atlaida iepriekšÄ“jo padomi, lai tās vietā ieceltu savu draugu.

NedrÄ«kst arÄ« nepieminÄ“t kā premjera, tā arÄ« pārÄ“jo politisko spÄ“ku pārstāvju paustais par notikušo. Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lÄ“mumi par AS “Latvenergo” padomes maiņu ir nepārdomāti un sasteigti, kā arÄ« neatbilst labas pārvaldÄ«bas principiem, šÄdu viedokli sociālajā tÄ«klā “Twitter” paudis premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņaprāt, šiem lÄ“mumiem trÅ«kst pamatojuma. “Pieprasu ministra paskaidrojumus,” raksta Kariņš.⁹

Viss iepriekš minÄ“tais parāda, ka KPV faktiski ir partija, kura zaudÄ“jusi visu savu vÄ“lÄ“tāju atbalstu, pielaista pie varas un ļoti labi apzinās, ka nākamoreiz šÄdas iespÄ“jas nebÅ«s. Tamdēļ notiek spÄ“le uz visu banku. Proti, maksimāli iegÅ«t kādu informāciju vai izveidot aizmetņus, kuri varÄ“tu nākotnÄ“ noderÄ“t.

Tiesa, nav izslÄ“gta iespÄ“jamÄ«ba, ka vÄ“lāk KPV bÅ«s tikai plika izkārtne, bet faktiski visu “dienas kārtÄ«bu” noteiks cits politisks spÄ“ks. RespektÄ«vi – vairāk sanāk stÅ«rÄ« iedzÄ«ta vilka politika, kuru nosacÄ«ti pieļaus, lÄ«dz zināmai robežai, arÄ« pārÄ“jie politiskie spÄ“ki. Jāapzinās, ka KPV izslÄ“gšana no valdÄ«bas pašlaik nav vienkārša iespÄ“jama, jo tādā gadÄ«jumā valdÄ«ba kritÄ«s.

ArÄ« pārÄ“jās koalÄ«cijas partijas saprot, ka KPV faktiski ir norakstāmi, bet, ar detonatoru rokās. Proti, bez viņiem nav iespÄ“jams nodrošināt koalÄ«cijai vairākumu. TādÄ“jādi KPV tiks pieļauts uzvesties daudz brÄ«vāk nekā citos gadÄ«jumos, ja vien nesapratÄ«s, ka ārkārtas vÄ“lÄ“šanas ir daudz izdevÄ«gāk rÄ«kot, jo tad Saeimas sastāvs noteikti bÅ«s citādāks.

Ja nonāks lÄ«dz ārkārtas vai pienāks kārtÄ“jās Saeimas vÄ“lÄ“šanas, tad pÄ“c vÄ“lÄ“šanu rezultātu paziņošanas nav šaubu, ka KPV atradÄ«sies ļoti dziļā bezdibenÄ«.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults

2 https://www.apollo.lv/6462291/prezidents-izveidot-valdibu-uztic-gobzemam

3 https://lvportals.lv/norises/301537-apstiprinata-jauna-valdiba-2019

4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/

5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanai-lielakais-kritums-attistibaipar-apsteidz-jauno-vienotibu.a318237/

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/visi-kpv-lv-ministri-partraukusi-darba-attiecibas-ar-saviem-parlamentarajiem-sekretariem.a322122/

7 http://www.la.lv/nemiro-pastasta-kas-tiesi-vinam-nepatika-latvenergo-padomes-darba

8 https://www.apollo.lv/6504171/potenciala-ekonomikas-ministra-paradsaistibas-47-320-eiro

9 https://ritakafija.lv/2019/06/20/premjers-latvenergo-padomes-maina-ir-nepardomata-un-sasteiga/