Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvāko dienu laikā partijas nosauks Latvijas Valsts prezidenta kandidāta vārdu. Nacionālā apvienÄ«ba nu jau otro reizi virza Egilu Levitu. ZÄ«mÄ«gi, ka, nosaucot savu izvÄ“li, Nacionālā apvienÄ«ba (NA), kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevÄ“las analizÄ“t pretendenta darbÄ«bu neatkarÄ«bas atgÅ«šanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrÄ«na.

(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas VÄ“stnesis), Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris.) „KrievvalodÄ«gie iedzÄ«votāji – tas ir ne tikai pasÄ«vs, bet arÄ« varens Krievijas aktÄ«vs. Pirmkārt, jādara viss iespÄ“jamais, lai atstātu krievvalodÄ«gos iedzÄ«votājus tajos reÄ£ionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpÄ“c, ka mÄ“s nevaram atļauties milzÄ«ga bÄ“gļu viļņa uzņemšanu, bet arÄ« tāpÄ“c, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektÄ«vu. RÄ“Ä·inoties ar ekonomisko izdevÄ«gumu, Krievijai ir nekavÄ“joties jāuzsāk plaša investÄ«ciju ekspansija.” (Tulkojis Bruno Javoišs.)

1990. g. rudenÄ« ar krievu disidentu V. Bukovski Polijā Vroclavā poļu BrÄ«vÄ«bas partijas dibināšanas kongresa laikā apspriedām nepieciešamÄ«bu veidot fondu krievu militāristu vajadzÄ«bām uzsākt lauksaimniecÄ«bas vai citādu biznesu KrievzemÄ“. Pret tādu domu viņš iebilda, ka tas kontingents nekad nestrādās. Viņi vienmÄ“r radÄ«s nepatikšanas, lai kur nebÅ«tu.

LÄ«dzÄ«gu domu pauda V. Tolpežņikovs tā paša gada sanāksmÄ“ SalaspilÄ«. Tur izskatÄ«jām vietÄ“jās Pilsoņu komitejas uzlikto veto Salaspils pašvaldÄ«bas lÄ“mumam dot atļauju bÅ«vÄ“t divas 55 dzÄ«vokļu mājas krievu militārpersonu vajadzÄ«bām. Viņš LNNK un LTF vadÄ«tajai pašvaldÄ«bai teica: „Man, krievam jums, latviešiem jāsaka, ka no tā kontingenta bÅ«s tikai nepatikšanas?!...”

 Bet tas 4. maija varturiem netraucÄ“ja okupantu militāristus piesaistÄ«t Latvijai, saucot to par nepieciešamo kompromisu.

Šodien Krievijā un aiz tās robežām Ä«stenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrÄ«na. Tā ir Karaganova plāna turpinājums praksÄ“.

5. Saeimas valdÄ«bas galvenie ārpolitiskās darbÄ«bas rezultāti bija lÄ«gums ar Krieviju par pilnÄ«gu karaspÄ“ka izvešanu lÄ«dz 1994. g. 31. augustam. E. Levits no partijas Latvijas ceļš bija Latvijas tieslietu ministrs (arÄ« Ministru prezidenta biedrs) laikā, kad bija jāīsteno Karaganova doktrÄ«na: 1993. gada 8. marts — 1994. gada 19. septembris. Uz lÄ«guma ir E. Levita paraksts.

No Vācijas un pārÄ“jām Varšavas bloka valstÄ«m lÄ«dz 1990.g. demobilizÄ“ja virsniekus skaitā lÄ«dz 20 000 (pārsvarā jaunākus par 38 gadiem). Viņi vislabprātāk izvÄ“lÄ“jās par dzÄ«ves vietu Latviju un Krimu. Tagad izlases militāristi, viņu bÄ“rni un mazmazbÄ“rni rāda savu attieksmi pie okupācijas falla Pārdaugavā. Krimā zaļie cilvÄ“ciņi savu iedabu parādÄ«juši, un Krievija okupÄ“jusi daļu Ukrainas, nu lielkrievu nacisti mudina Latvijā darÄ«t to pašu. Pat Putina opozÄ«cijas cilvÄ“ki vedina, lai ASV nodarbojas ar Ekvadoras jautājumu, bet postPSRS zonu lai atstāj Krievijas ziņā.

Pats NA apmīļotais censonis no partijas Pleskavas ceļš (tautas dots nosaukums) 2015.g. savu rÄ«cÄ«bu dÄ“vÄ“ par kompromisu, un „pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarÅ«k”. (10.03. 2015, LR1 http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/egils-levits-prezidenta-kandidaturai-jabut-jegpilnai.-ar-mani-ru.a49411/ (46. minÅ«te)

Lielais kompromisu meistars, Ä«stenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulÄ“. PārÄ“jie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzÄ“s. Ar ko šis Kremļa kurmis atšÄ·iras no okupācijas varas, kura bagātÄ«gi pieslānÄ«ja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?

Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldÄ«tās varas bagātÄ«gi dota. PÄ“c paraksta likšanas uz nodevÄ«gā dokumenta amatā par grašiem nevajadzÄ“ja uzkavÄ“ties un viņam tika sameklÄ“ts megaatalgots darbiņš.

MinÄ“šu divus paša censoņa citātus.

­„Prezidenta kandidatÅ«rai jābÅ«t jÄ“gpilnai. Ar mani runājušas dažādas partijas.”

„Pilsoņu kongresa koncepcija bija starptautiski tiesiski, valststiesiski loÄ£iska, legāla un pareiza.”

Vai tās dažas partijas neredz, ka no latviskas Latvijas interešu viedokļa šÄ« kandidatÅ«ra ir nodevÄ«ga un nejÄ“dzÄ«ga. Ar savu rÄ«cÄ«bu kopā ar pārÄ“jiem Kremļa kurmjiem šis kandidāts ir vairojis Saskaņas un Krievu partijas piekritÄ“jus!

Nemaz nerunājot, ka nav piedalÄ«jies Pilsoņu kongresa darbā un to nodevis tÅ«lÄ«t pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas. Tagad labi izteikties par Pilsoņu kongresu ir izdevÄ«gi un dod labus rezultātus. LÅ«k, NA aizgÅ«tnÄ“m slavÄ“ faktiski Saskaņas labdari. NA ir nacionāli tukši darboņi bez izpratnes par dekolonizāciju un deokupāciju.

Esot ievÄ“lÄ“ta jauna Saeima, kas pārtrauks Latvijas noplicināšanu. Bet metodes ir vecās. Paristi balsošot par Levitu, ja izkārtošot viņiem komisāra vietu ES (06.02.2019. Panorāma)! Prasta tirgošanās kā lupatu bodÄ“. Der jebkurš, ja vien tiek pie siles. Kādas latviešu tautas izredzes! Viss pārdošanai! LiekulÄ«bas tirgus. Pārdošanā Kremļa kurmis.

Novērtē šo rakstu:

0
0