Iesaki rakstu:

Ministru kabinets ir saņēmis Valsts kontroles 2019.gada 5.jÅ«lija vÄ“stuli Nr.10-2.3.1e/750 „Par ielÅ«gumu piešÄ·iršanu” (turpmāk – VÄ“stule) un pateicas par jautājuma aktualizÄ“šanu saistÄ«bā ar ielÅ«gumu piešÄ·iršanu uz sarÄ«kojumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas.

Ministru kabineta ieskatā Valsts kontrole ar savu VÄ“stuli ir iezÄ«mÄ“jusi jaunu jautājuma dimensiju, jo Valsts kontroles revÄ«zijā „Par KultÅ«ras ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizÄ«bu” un „Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldÄ«bu budžetiem” tika sniegts ieteikums par jauna normatÄ«vā akta izstrādi, kurā bÅ«tu noteikts ielÅ«dzamo personu skaits un kategorijas uz valstiski nozÄ«mÄ«giem kultÅ«ras pasākumiem, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas attiecas uz caurskatāmu ieņēmumu gÅ«šanu un ielÅ«gumu izsniegšanas kārtÄ«bu, savukārt VÄ“stulÄ“ aicināts paust viedokli par iespÄ“jām publiskot informāciju par pasākumu apmeklÄ“tājiem, kas ir divi atšÄ·irÄ«gi jautājumi.

AttiecÄ«bā uz Valsts kontroles 2013.gadā sniegto ieteikumu saistÄ«bā ar normatÄ«vā akta izstrādāšanu, kurā bÅ«tu noteikts ielÅ«dzamo personu skaits un kategorijas uz valstiski nozÄ«mÄ«giem kultÅ«ras pasākumiem, norādām, ka VÄ“stules kontekstā nepieciešams pārskatÄ«t un vienoties par veicamā uzdevuma tvÄ“rumu, jo Valsts kontroles revÄ«zijā „Par KultÅ«ras ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizÄ«bu” sniegtais ieteikums par normatÄ«vā regulÄ“juma izstrādi skar valstiski nozÄ«mÄ«gus kultÅ«ras pasākumus, savukārt Valsts kontroles revÄ«zijā „Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldÄ«bu budžetiem” iekļautais ieteikums paredz izvÄ“rtÄ“t ielÅ«gumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu organizÄ“tu pasākumu ietvaros. Papildus VÄ“stulÄ“ akcentÄ“tais jautājums par informācijas publiskošanu skar visus pasākumus, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas.

AttiecÄ«bā uz ielÅ«gumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu organizÄ“tu pasākumu ietvaros, informÄ“jam, ka KultÅ«ras ministrija atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam ir izskatÄ«jusi iespÄ“ju izstrādāt normatÄ«vo aktu, par ko savā 2016.gada 22.decembra vÄ“stulÄ“ Nr.2.1.4/2950 „Par Valsts kontroles finanšu revÄ«ziju ieteikumu ieviešanu” informÄ“ja Valsts kontroli, un ir secinājusi, ka jau spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti nosaka kārtÄ«bu, kādā regulÄ“jams jautājums par ielÅ«gumu izsniegšanu uz nozÄ«mÄ«giem kultÅ«ras pasākumiem:

1)         Likuma par budžetu un finanšu vadÄ«bu 5.panta devÄ«tā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešÄs pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, bet Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 „KārtÄ«ba, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistÄ«tie izdevumi, kā arÄ« maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtÄ«ba” 17.punkts nosaka, ka noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi var norādÄ«t maksāšanas kārtÄ«bu, atvieglojumus, to piemÄ“rošanas nosacÄ«jumus un citus Ä«pašos nosacÄ«jumus. TādÄ“jādi regulÄ“jums par uz valsts budžeta iestāžu organizÄ“tajiem kultÅ«ras pasākumiem ielÅ«dzamo personu loku, skaitu, kā arÄ« ielÅ«gumu kategorijām ir nosakāms attiecÄ«gās valsts budžeta iestādes maksas pakalpojumu cenrādÄ« (piemÄ“ram, Latvijas Nacionālās bibliotÄ“kas publisko maksas pakalpojumu cenrādÄ« noteikta atlaide apmeklÄ“tājiem bibliotÄ“kas noteiktajās akciju dienās 50 % apmÄ“rā un sadarbÄ«bas pasākumu rÄ«košanai kultÅ«ras, izglÄ«tÄ«bas vai zinātnes nozarÄ“s piemÄ“ro 50 % atlaidi, utt.)

Saskaņā ar Valsts sekretāru 2019.gada 4.jÅ«lija sanāksmes protokollÄ“muma (prot. Nr.26 47.§) „Par normatÄ«vo aktu skaitu un projektu kvalitāti” 3.punktu Tieslietu ministrijai kopÄ«gi ar Finanšu ministriju un pārÄ“jām ministrijām uzdots izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jas nevirzÄ«t apstiprināšanai Ministru kabineta sÄ“dÄ“ normatÄ«vos aktus, kas nosaka maksas pakalpojumu cenrāžus, bet to apstiprināšanu atstāt ministra kompetencÄ“, un lÄ«dz 2019.gada 1.novembrim Valsts sekretāru sanāksmÄ“ informÄ“t par izvÄ“rtÄ“šanas rezultātiem un iespÄ“jamiem risinājumiem.

2)         Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma 82.panta pirmā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrÄ«bas valde pieņem lÄ“mumus visos kapitālsabiedrÄ«bas darbÄ«bas jautājumos, izņemot tos, kuros lÄ“mumus saskaņā ar šo likumu un kapitālsabiedrÄ«bas statÅ«tiem pieņem attiecÄ«gi dalÄ«bnieks, kapitāla daļu turÄ“tājs, dalÄ«bnieku sapulce, kā arÄ« padome (ja tāda ir izveidota). KapitālsabiedrÄ«bas valdes pienākums ir pieņemt ekonomiski pamatotus lÄ“mumus. Tas nozÄ«mÄ“, ka pirms darÄ«juma veikšanas, kā arÄ« jebkāda lÄ“muma pieņemšanas, valdei ir rÅ«pÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“jamie kapitālsabiedrÄ«bas ieguvumi un riski. Ja valde ir noslÄ“gusi kapitālsabiedrÄ«bai neizdevÄ«gu lÄ«gumu vai pieņēmusi pretlikumÄ«gu lÄ“mumu, tai ir jāatlÄ«dzina kapitālsabiedrÄ«bai radÄ«tie zaudÄ“jumi, ja tādi radušies. TādÄ“jādi kapitālsabiedrÄ«bas biļešu cenu politika, kā arÄ« bezmaksas ielÅ«gumu un biļešu izsniegšanas kārtÄ«bas izstrāde ir kapitālsabiedrÄ«bas valdes atbildÄ«ba, ievÄ“rojot Komerclikuma, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas likuma un Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma normas. IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to, kārtÄ«ba, kādā kapitālsabiedrÄ«ba piešÄ·ir atlaides biļetÄ“m un izsniedz bezmaksas ielÅ«gumus, jānosaka kapitālsabiedrÄ«bas valdes apstiprinātā iekšÄ“jā normatÄ«vajā aktā, kurā nosakāmi bezmaksas ielÅ«gumu piešÄ·iršanas kritÄ“riji, personu loks, amatpersona, kura pieņem lÄ“mumu par bezmaksas ielÅ«gumu piešÄ·iršanu, maksimālais bezmaksas ielÅ«gumu skaits no kopÄ“jā biļešu skaita, kā arÄ« cita pÄ“c katras kapitālsabiedrÄ«bas ieskatiem bÅ«tiska informācija.

KultÅ«ras ministrija 2014.gadā pÄ“c Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojuma saņemšanas aktualizÄ“ja jautājumu par biļešu cenu politiku, kā arÄ« bezmaksas ielÅ«gumu un biļešu izsniegšanas kārtÄ«bu valsts kapitālsabiedrÄ«bās, kurās KultÅ«ras ministrija ir valsts kapitāla daļu turÄ“tāja (turpmāk – kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bas). KultÅ«ras ministrija informÄ“, ka iekšÄ“jā kārtÄ«ba, kādā organizÄ“jama ielÅ«gumu piešÄ·iršana, ir noteikta 10 no 14 kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bās, savukārt četrās kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bās kārtÄ«bas par ielÅ«gumu piešÄ·iršanu nav apstiprinātas ar iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu, taču ir definÄ“ti skaidri ielÅ«gumu piešÄ·iršanas principi.

Papildus ar kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bām noslÄ“gtajos lÄ«dzdarbÄ«bas lÄ«gumos par atsevišÄ·u valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultÅ«ras jomā ir noteikts ierobežojums, ka kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas reprezentācijas nolÅ«kos izsniegt ielÅ«gumus ne vairāk kā 6 % apmÄ“rā no kopÄ“jā biļešu skaita vidÄ“ji gadā. MinÄ“tais ierobežojums ir noteikts vienādā apjomā visām kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bām un ir saistÄ«ts ar kultÅ«rkapitālsabiedrÄ«bā izstrādāto biļešu cenu politiku, katras izrādes (koncerta) māksliniecisko vÄ“rtÄ«bu un popularitāti, kā arÄ« izrādes (koncerta) vajadzÄ«bām pieejamām telpām.

AttiecÄ«bā uz visiem pasākumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas, norādām, ka tie ir ārkārtÄ«gi daudzveidÄ«gi – diplomātiskie, sporta, kultÅ«ras, reprezentatÄ«vie un citi pasākumi, kā arÄ« pasākumu loks, ko pilnÄ«bā vai daļēji finansÄ“ valsts budžeta iestādes, bet ko organizÄ“ to sadarbÄ«bas partneri, piemÄ“ram, nevalstiskās organizācijas u.tml., kā arÄ« atšÄ·iras organizÄ“to pasākumu saturs un ieinteresÄ“to personu loks, lÄ«dz ar to uzskatām, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav iespÄ“jams visiem no valsts budžeta finansÄ“tiem pasākumiem izstrādāt vienotus nosacÄ«jumus.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, neatbalstām jauna ārÄ“jā normatÄ«vā akta izstrādi attiecÄ«bā uz ielÅ«dzamo personu skaita un kategoriju noteikšanu.

SekmÄ“jot labu pārvaldÄ«bu un vairojot sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos un ņemot vÄ“rā, ka šÄ« jautājuma risināšana skar vairāku resoru kompetenci, bÅ«tu izskatāma iespÄ“ja Valsts kancelejai izstrādāt Ministru kabineta ieteikumus, veidojot vienotu izpratni un pamatprincipus par ielÅ«gumu piešÄ·iršanu uz valsts pārvaldes iestāžu organizÄ“tiem pasākumiem atkarÄ«bā no pasākuma tipa, rÄ«kotāja, ieņēmumu gÅ«šanas iespÄ“jām un citiem faktoriem, paredzot iespÄ“ju katram resoram izstrādāt atsevišÄ·us nosacÄ«jumus vai iekšÄ“jos normatÄ«vos aktus, ņemot vÄ“rā noteiktos pamatprincipus.

Papildus norādām, ka Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 24.novembra rÄ«kojumu Nr.701) kopsavilkumā kā viens no iekļautajiem reformu virzieniem sadaļā „SabiedrÄ«bas intereses” ir „VirzÄ«ba uz „nulles birokrātiju”, normatÄ«visma mazināšana, labāka regulÄ“juma politikas attÄ«stÄ«šana, pāreja uz efektivitātes auditiem, administratÄ«vo procedÅ«ru vienkāršošana un atskaišu mazināšana”. Savukārt kā dažas no bÅ«tiskākajām konstatÄ“tajām problÄ“mām ir: „[20] Reformas un valsts pārvaldes darba uzlabojumi ir jāvÄ“rtÄ“ no ekonomijas, efektivitātes un lietderÄ«bas viedokļa, koncentrÄ“jot intelektuālos un finanšu resursus prioritārajās jomās. Valsts pārvalde mÄ“dz noteikt virkni uzdevumu (piemÄ“ram, Valsts pārvaldes attÄ«stÄ«bas politikas pamatnostādnÄ“s 2014. – 2020.gadam ir 86 (astoņdesmit seši) uzdevumi, no tiem daļa ar regulāru atskaitÄ«šanās mehānismu Ministru kabinetam), radot bÅ«tisku cilvÄ“kresursu patÄ“riņu un valsts pārvaldes iekšÄ“jo administratÄ«vo slogu.”; „[21] Aizvien plašÄk tiek diskutÄ“ts jautājums par liberālāku valsts pārvaldÄ«bu un juridiskās kultÅ«ras maiņu, skrupuloza normatÄ«vā regulÄ“juma vietā virzoties uz vispārÄ«gākiem tiesÄ«bu principiem. „Nulles birokrātijas” pieejas ieviešana ir priekšnoteikums pārejai uz mazu un analÄ«tisku valsts pārvaldi, vienlaikus skaidri apzinoties, ka uzraudzÄ«bas un kontroļu funkciju mazināšana valsts pārvaldÄ“ pieprasa lielāku individuālo atbildÄ«bu un fundamentālu domāšanas maiņu gan valsts pārvaldÄ“, gan arÄ« sabiedrÄ«bā.”

AttiecÄ«bā uz VÄ“stulÄ“ pausto aicinājumu sniegt viedokli par nepieciešamÄ«bu noteikt atklātÄ«bas prasÄ«bas sarÄ«kojumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas – pienākumu publisku finansÄ“jumu saņēmušu pasākumu rÄ«kotājiem publiskot ielÅ«gto personu un institÅ«ciju sarakstu, informÄ“jam, ka, ņemot vÄ“rā plašo personu loku, uz kuriem bÅ«tu attiecināms šÄds nosacÄ«jums, saskatām bÅ«tiskus riskus attiecÄ«bā uz Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā ietvertās tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un VispārÄ«gās datu aizsardzÄ«bas regulas nosacÄ«jumu izpildi par personas datu tiesisku apstrādi.

Apkopojot informāciju par personām un gadÄ«jumiem, kad tiek izsniegti ielÅ«gumi uz sarÄ«kojumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas, tika konstatÄ“tas vairākas datu subjektu kategorijas, kuru personu datu publicÄ“šana nav atbalstāma vai rada neatbilstoši mÄ“rÄ·im augstu administratÄ«vo slogu:

1)         fiziskas un juridiskas personas, kuras nav iesaistÄ«tas valsts pārvaldes lÄ“mumu pieņemšanā vai nav izteikušas lÅ«gumu viņām piešÄ·irt ielÅ«gumus, tomÄ“r pÄ“c rÄ«kotāja iniciatÄ«vās tādus ir saņēmušas;

2)         nepilngadÄ«gas personas (bÄ“rniem un pusaudžiem paredzÄ“ti pasākumi);

3)         personas, kuru dati nav publicÄ“jami drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas nolÅ«kos;

4)         tās personas, kuras ir tikušas ielÅ«gtas, bet šo ielÅ«gumu nepieņem vai pasākumu neapmeklÄ“;

5)         pasākuma rÄ«kotājs ir nevalstiska organizācija, kas lÄ«dzfinansÄ“šanas vai citu lÄ«gumu ietvaros saņem pilnu vai daļēju finansÄ“jumu atsevišÄ·u pasākumu rÄ«košanai.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2019.gada 6.augustā vÄ“stulÄ“ Nr.1-13.7/2871 „Par Valsts kontroles vÄ“stuli par ielÅ«gumu piešÄ·iršanu” pausto viedokli: „Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas cita starp, ietver arÄ« tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju. Kā atzinusi Satversmes tiesa, vārda brÄ«vÄ«ba aptver ļoti plašu jomu un ietver divus aspektus – privāto un publisko aspektu. Vārda brÄ«vÄ«bas privātais aspekts nozÄ«mÄ“, ka katrai personai ir tiesÄ«bas uz saviem uzskatiem, tiesÄ«bas turÄ“ties pie tiem un brÄ«vi tos paust. Savukārt vārda brÄ«vÄ«bas publiskais aspekts citstarp attiecas uz ikviena tiesÄ«bām brÄ«vi saņemt informāciju. TiesÄ«bas saņemt informāciju ir cilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu neatņemama sastāvdaļa. Savukārt demokrātiskas valsts funkcionÄ“šanas neatņemama pazÄ«me ir tās pārskatāmÄ«ba un informācijas par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu pieejamÄ«ba. Pārvaldes iestādÄ“m savā ikdienas darbā jāievÄ“ro un jāpiemÄ“ro cilvÄ“ktiesÄ«bu normas, kas noteiktas SatversmÄ“ un citos likumos. Ikvienam cilvÄ“kam saskaņā ar Satversmi ir tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tam par valsts pārvaldes sistÄ“mas institÅ«ciju darbÄ«bu, lai pārliecinātos, ka tās efektÄ«vi, godÄ«gi un taisnÄ«gi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrÄ«bas uzticÄ“tās funkcijas. AtklātÄ«ba tiek veicināta ar informāciju par valsts darbÄ«bu, lai rastos ticÄ«ba, ka lÄ“mumi tiek pieņemti, ievÄ“rojot taisnÄ«guma principu, un samazinātos interešu konflikta iespÄ“jas. Savukārt informācija par valsts lÄ«dzekļu izmantošanu nodokļu maksātājiem jādara zināma viegli saprotamā veidā. Informācijas pieejamÄ«bas tiesÄ«bas var tikt ierobežotas tikai ar likumu un tikai Ä«paši paredzÄ“tos gadÄ«jumos .

LÄ«dz ar to tiesÄ«bu uz informācijas pieejamÄ«bu pamatmÄ“rÄ·is ir nodrošināt sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt, kā valsts pārvalde pilda tai uzticÄ“tās funkcijas, un, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem, kas noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Valsts pārvalde savā darbÄ«bā ietver labas pārvaldÄ«bas principu, kas, cita starp, ietver atklātÄ«bu pret privātpersonu un sabiedrÄ«bu, kā arÄ« valsts pārvaldes pienākums ir informÄ“t sabiedrÄ«bu par savu darbÄ«bu.

Demokrātiskā valstÄ« sabiedrÄ«bai ir jābÅ«t iespÄ“jām sekot lÄ«dzi publisko lÄ«dzekļu izlietojumam, lai pārliecinātos, ka šo lÄ«dzekļu izlietojums kopumā ir vÄ“rsts uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu un publiskie lÄ«dzekļi netiek izmantoti negodprātÄ«gi, piemÄ“ram, ar publisko varu apveltÄ«to personu savtÄ«gu interešu Ä«stenošanai. Turklāt, tā kā tiesÄ«bas piekļūt iestāžu rÄ«cÄ«bā esošai informācijai, kas saistÄ«ta ar valsts (plašÄkā nozÄ«mÄ“) budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu, ir vÄ“rstas uz publiskās pārvaldes darbÄ«bas caurskatāmÄ«bu, šÄ«s tiesÄ«bas ir attiecināmas arÄ« uz informāciju par valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu un nodibinājumu budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu .

Tā kā valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu izsniegtie ielÅ«gumi uz dažādiem to organizÄ“tajiem pasākumiem ir saistÄ«ti ar valsts budžeta izlietojumu, sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zināt, vai valsts budžeta lÄ«dzekļi tiek izlietoti tiesiski un sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Tieslietu ministrijas ieskatā kārtÄ«bai, kas paredz šÄdu ielÅ«gumu izsniegšanu, pÄ“c iespÄ“jas jābÅ«t atklātākai un caurskatāmākai, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu iespÄ“jas sekot lÄ«dzi publiskās pārvaldes budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam. TomÄ“r, publiskojot ielÅ«gto personu vai institÅ«ciju sarakstu, ir jāņem vÄ“rā datu aizsardzÄ«bas principi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 21.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti un ar ko atceļ DirektÄ«vu 95/46/EK (VispārÄ«gā datu aizsardzÄ«bas regula) (turpmāk – VispārÄ«gā datu aizsardzÄ«bas regula) 4.panta 1.punktu personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisku personu. Jāņem vÄ“rā, ka saskaņā ar VispārÄ«gās datu aizsardzÄ«bas regulas preambulas 14.apsvÄ“rumu VispārÄ«gā datu aizsardzÄ«bas regula nav attiecināma uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas [..], tostarp juridiskas personas (šajā gadÄ«jumā konkrÄ“tā uzņēmuma) nosaukumu, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formu un kontaktinformāciju, piemÄ“ram, amatpersonu vārdi, uzvārdi un amata nosaukumi. Fiziskas personas tiesÄ«bas uz datu aizsardzÄ«bu ir nošÄ·iramas personai, kas vienlaikus veic saimniecisko darbÄ«bu kā juridiska persona uzņēmumā, vai veic amata pienākumus kā amatpersona, vÄ“rtÄ“jot to, ka datu apstrāde ir veicama, lai sasniegtu konkrÄ“tu mÄ“rÄ·i (tam nepieciešamajā apjomā). VispārÄ«gās datu aizsardzÄ«bas regulas prasÄ«bas uz juridisko personu netiek attiecinātas, ja tiek apstrādāti personas dati, kas veic saimniecisko darbÄ«bu – uz fiziskas personas, kura pārstāv šo juridisko personu, datiem, kuri izmantojami kontaktinformācijai ar šo juridisko personu. PÄ“c analoÄ£ijas to var piemÄ“rot arÄ« amatpersonām, tām veicot savus tiešos pienākumus. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Tieslietu ministrija vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka publicÄ“jot ielÅ«gto personu sarakstu, jāatšÄ·ir to fizisko personu dati, kas bauda tiesÄ«bas uz personas datu aizsardzÄ«bu un citu personu dati, kam netiek piemÄ“roti VispārÄ«gās datu aizsardzÄ«bas regulas noteikumi.

Ikviena pamattiesÄ«bu ierobežojuma pamatā ir jābÅ«t apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzÄ«gs, proti, ierobežojumam jābÅ«t noteiktam svarÄ«gu interešu – leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a – labad. Norādām, ka Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantÄ“ ikvienam tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu. ŠÄdas tiesÄ«bas ir garantÄ“tas arÄ« Latvijai saistošÄs Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 8.pantā, proti, ikvienam ir tiesÄ«bas uz savas privātās (..) dzÄ«ves (..) un sarakstes neaizskaramÄ«bu. MinÄ“tajam pantam ir arÄ« otra, ne mazāk bÅ«tiska daļa, kas paredz, ka publiskās institÅ«cijas nedrÄ«kst traucÄ“t nevienam baudÄ«t šÄ«s tiesÄ«bas, izņemot gadÄ«jumus, kas ir paredzÄ“ti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrÄ«bā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošÄ«bu vai valsts ekonomiskās labklājÄ«bas intereses, lai nepieļautu nekārtÄ«bas vai noziegumus, lai aizsargātu veselÄ«bu vai tikumÄ«bu vai lai aizstāvÄ“tu citu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas. Lai nepārkāptu Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 8.panta pirmajā daļā noteikto par tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi, ir jānodrošina piemÄ“rota un adekvāta tiesiskā aizsardzÄ«ba, proti, jāievÄ“ro datu aizsardzÄ«bas pamatprincipi, lai novÄ“rstu patvaļīgu un nesamÄ“rÄ«gu 8.panta tiesÄ«bu ierobežojumu. MinÄ“tais attiecas uz visiem datu vākšanas, apstrādes, glabāšanas un izmantošanas posmiem un ikvienu personu (fizisko vai juridisko), kura veic datu apstrādi.

ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas pamattiesÄ«bu hartas 7.pants paredz, ka ikvienai personai ir tiesÄ«bas uz savas privātās un Ä£imenes dzÄ«ves, dzÄ«vokļa un saziņas neaizskaramÄ«bu. TomÄ“r tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu nav absolÅ«tas. Tās var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas kalpo leÄ£itÄ«mam mÄ“rÄ·im un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrÄ«bā. Eiropas SavienÄ«bas pamattiesÄ«bu hartas 52.panta 1.punktā ir prasÄ«ts ne tikai tas, ka visiem pamattiesÄ«bu ierobežojumiem ir jābÅ«t „noteiktiem tiesÄ«bu aktos”, bet arÄ« tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievÄ“rojot samÄ“rÄ«guma principu. (..) Proti, tajā samÄ“rÄ«gums nav noteikts kā vispārÄ“js Eiropas SavienÄ«bas princips, bet daudz konkrÄ“tāk, kā jebkura pamattiesÄ«bu ierobežojuma bÅ«tisks priekšnosacÄ«jums.

Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrÄ«bā, ir jāvÄ“rtÄ“ vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samÄ“rÄ«gs. Lai izvÄ“rtÄ“tu personas pamattiesÄ«bu ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzÄ«tie lÄ«dzekļi ir piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesÄ«bas mazāk ierobežojoši (saudzÄ“jošÄki) lÄ«dzekļi; 3) vai labums, ko iegÅ«s sabiedrÄ«ba, ir lielāks par indivÄ«da tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m nodarÄ«to zaudÄ“jumu (skatÄ«t, piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu).

Å…emot vÄ“rā, ka fizisko personu, kas ir tikušas ielÅ«gtas, saraksta norādÄ«šana vai publicÄ“šana bÅ«tu vÄ“rtÄ“jama kā datu subjekta tiesÄ«bu uz datu aizsardzÄ«bu ierobežojums, bÅ«tu nepieciešams veikt samÄ“rÄ«guma izvÄ“rtÄ“jumu. Papildus norādām, ka VÄ“stulÄ“ nav norādÄ«ts, kādas personas datu kategorijas plānots publicÄ“t, kā arÄ« nav norādÄ«ts pamatojums, kādēļ šÄ« informācija nepieciešama attiecÄ«gā mÄ“rÄ·a sasniegšanai un vai plānoto mÄ“rÄ·i nav iespÄ“jams sasniegt ar mazāk personas tiesÄ«bām uz personas datu aizsardzÄ«bu ierobežojošiem lÄ«dzekļiem.

IevÄ“rojot minÄ“to, Tieslietu ministrijas ieskatā, attiecÄ«bā uz pienākumu publiskot ielÅ«gto personu un institÅ«ciju sarakstu, pÄ“c iespÄ“jas bÅ«tu jāsamazina tādas informācijas publicÄ“šana, kas skar personas datus. PiemÄ“ram, publiskot varÄ“tu tādu informāciju kā – saņemto ielÅ«gumu skaits un institÅ«ciju, kas ir izsniegusi attiecÄ«gos ielÅ«gumus. Savukārt kārtÄ«bu, kādā tiek publiskota attiecÄ«gā informācija, varÄ“tu noteikt vienotas vadlÄ«nijas.”

LÄ«dzÄ«ga satura jautājums skatÄ«ts Satversmes tiesas 2019.gada 6.marta spriedumā lietā Nr.2018-11-01, kas skar amatpersonu atlÄ«dzÄ«bas publicÄ“šanu. Spriedumā iekļauti argumenti, ka tiesÄ«bu aktiem jāatbilst sabiedrÄ«bas interešu mÄ“rÄ·im un jābÅ«t samÄ“rÄ«giem ar izvirzÄ«to leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i. PublicÄ“jot ielÅ«gto personu sarakstus uz visiem sarÄ«kojumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas, pastāv pamatotas šaubas, vai sabiedrÄ«bas vÄ“lme un tiesÄ«bas bÅ«t informÄ“tai par to, kam un kāpÄ“c tiek piešÄ·irti bezmaksas ielÅ«gumi, ir samÄ“rojamas ar iesaistÄ«to personu leÄ£itÄ«majām tiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un personas datu tiesisku apstrādi.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, neatbalstām ielÅ«gto personu sarakstu publiskošanu uz visiem pasākumiem, kas tiek finansÄ“ti no nodokļu maksātāju naudas, bet izvÄ“rtÄ“tu iespÄ“ju atbalstÄ«t personu kategoriju saraksta publiskošanu uz noteiktā sarakstā iekļautiem nozÄ«mÄ«giem pasākumiem, lÄ«dzÄ«gi kā tas tika Ä«stenots, organizÄ“jot XXV VispārÄ“jos latviešu dziesmu un XV Deju svÄ“tkus.

Turklāt, saskaņā ar citiem likumiem, piemÄ“ram, Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātÄ«bas likumu, sabiedrÄ«bai jau tagad ir iespÄ“jas saņemt no iestādes to interesÄ“jošo informāciju.

Valsts kontroles komentārs: premjers un kultūras ministrs birokrātiskā vēstulē noraida Valsts kontroles aicinājumu uz atklātību

Valsts kontrolei adresÄ“tā vÄ“stulÄ“, ko parakstÄ«jis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un kultÅ«ras ministrs Nauris Puntulis, noraidÄ«ts pirms pieciem gadiem sniegtais ieteikums izstrādāt skaidri saprotamu kārtÄ«bu, kam tiek piešÄ·irti bezmaksas ielÅ«gumi uz valstiski nozÄ«mÄ«giem, no valsts budžeta finansÄ“tiem pasākumiem. Ministru kabinets noraidÄ«jis arÄ«  aicinājumu publiskot informāciju par uzaicinātajām personām.

Valsts kontrole uzskata, ka jebkurai publiskā sektora institÅ«cijai, kas saņem publisko finansÄ“jumu un to izmanto pasākumu rÄ«košanai, bÅ«tu atklāti jānorāda ielÅ«gto personu vai institÅ«ciju saraksts. ŠÄdas informācijas, kas jau ir pasākuma rÄ«kotāju rÄ«cÄ«bā, publiskošana neradÄ«tu arÄ« papildu administratÄ«vo slogu, bet atbilstu labas pārvaldÄ«bas principiem un veicinātu sabiedrÄ«bas pārliecÄ«bu par publisko lÄ«dzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lÄ“mumu atbilstÄ«bu sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Uz Valsts kontroles aicinājumu Ministru prezidentam rosināt plašÄku diskusiju par ielÅ«gumu piešÄ·iršanu uz budžeta finansÄ“tiem pasākumiem saņemta gandrÄ«z astoņu lappušu gara vÄ“stule. Tajā, piesaucot pat virzÄ«bu uz “nulles birokrātiju”, privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un personas datu aizsardzÄ«bu, Valsts kontrolei tiek norādÄ«ts, ka spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti jau nosaka bezmaksas ielÅ«gumu izsniegšanas kārtÄ«bu. Savukārt publicÄ“jot ielÅ«gto personu sarakstus uz visiem par nodokļu maksātāju naudu rÄ«kotiem pasākumiem, sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas saņemt šÄdu informāciju varot bÅ«t nesamÄ“rojamas ar personu tiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

“ŠÄ« atbilde ir nepatÄ«kams birokrātijas un atrakstÄ«šanās paraugs un apliecina valdÄ«bas nevÄ“lÄ“šanos stiprināt atklātu un godprātÄ«gu valsts pārvaldi, pat ļoti vienkāršÄ gadÄ«jumā. Ir pagājuši pieci gadi institucionāla “futbola”, un ielÅ«gumu jautājums no Valsts kancelejas lemšanas lÄ«meņa atkal nonācis KultÅ«ras ministrijas lauciņā, kur acÄ«mredzami nekas nemainÄ«sies.  Latvijas iedzÄ«votāji, kam nākas godprātÄ«gi piemaksāt par teātra izrāžu, koncertu, Dziesmu svÄ“tku un citu pasākumu biļetÄ“m varÄ“s vien noraudzÄ«ties un aizdomāties, kuri no klātesošajiem ir vienlÄ«dzÄ«gāki par citiem un kāpÄ“c,” norāda Valsts kontroliere Elita KrÅ«miņa.