Iesaki rakstu:

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesÄ«bā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrÄ“tus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šÄ« “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vÄ“rtÄ“jumiem – no brÄ«numnÅ«jiņas, kas atrisinās mums visu, lÄ«dz bezatbildÄ«gai, populistiskai avantÅ«rai vai vienkārši kārtÄ“jai stohastiskai solÄ«jumu mākoņu stumdÄ«šanai, no kā galu galā nekas jÄ“dzÄ«gs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. JāatzÄ«st – tie parasti ir vienpusÄ“ji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānÄ«tu?) attiecÄ«go mÄ“rÄ·auditoriju.

Nekas uz šÄ«s pasaules nav tikai balts vai melns. ArÄ« šÄ« “nodokļu reforma”. Velns kā parasti slÄ“pjas detaļās. Savukārt šÄ«s “nodokļu reformas” detaļas ilgu laiku tika slÄ“ptas no mums. Un joprojām daudz kas tiek noklusÄ“ts.

Mīts par sociālo vienlīdzību un darba ņēmēju interesēm

Nenoliedzami, priekšlikums mazināt darbaspÄ“ka nodokļu slogu, pārnesot to uz patÄ“riņu un uzkrāto bagātÄ«bu, ir solis pareizajā virzienā - tas padara mÅ«su ražotājus (un pakalpojumu sniedzÄ“jus) konkurÄ“tspÄ“jÄ«gākus, jo samazina ražošanas izmaksas. Taču liekulÄ«gi ir šo “nodokļu reformu” pasniegt kā rÅ«pes par darba ņēmÄ“jiem. Proti, esošÄ ekonomiskā situācija - tautsaimniecÄ«bas izaugsmes tendences, pieprasÄ«jums darbaspÄ“ka tirgÅ« nosaka to, ka darbaspÄ“ka samaksas pieaugums ir neizbÄ“gams neatkarÄ«gi no šÄ«s reformas (atsevišÄ·Äs nozarÄ“s - pat vÄ“l lielākā apmÄ“rā, kā to piedāvā reforma), taču, ja bÅ«s šÄ« “nodokļu reforma”, tas darba devÄ“jiem dos iespÄ“ju Ä«stenot šo neizbÄ“gamo darba samaksas pieaugumu ar mazākiem papildu IIN (iedzÄ«votāja ienākuma nodoklis) izdevumiem. TāpÄ“c loÄ£isks ir uzņēmÄ“ju organizāciju atbalsts šÄdai “nodokļu reformai”, jo darba devÄ“js no tās bÅ«s ieguvÄ“js.

Savukārt arodbiedrÄ«bu paustais atbalsts šajā kontekstā izskatās mazliet vientiesÄ«gs un dÄ«vains, jo, kā mÄ“s jau to zinām, – “velns slÄ“pjas detaļās”: “nodokļu reformā” kā viens no kompensÄ“jošiem mehānismiem tiek paredzÄ“ts ierobežot iespÄ“jas saņemt atmaksu par izglÄ«tÄ«bas un veselÄ«bas aprÅ«pes izdevumiem, kā arÄ« paaugstināt akcÄ«zes nodokli degvielai, ko sajutÄ«sim mÄ“s katrs, izmantojot savu vai sabiedrisko transporta lÄ«dzekli. Tas ir, šÄ« “nodokļu reforma” ne tikai neuzlabos darba ņēmÄ“ju situāciju (salÄ«dzinot ar to, kāda tā bÅ«tu nākotnÄ“ bez šÄ«s “reformas”, nevis tagad!), tā patiesÄ«bā pasliktinās to, jo paredz galvenokārt uz darba ņēmÄ“ju maciņu rÄ“Ä·ina kompensÄ“t valsts budžeta caurumu, kas veidosies no “nodokļu reformā” paredzÄ“tā ieguvuma darba devÄ“jiem – iespÄ“ju maksāt mazāku IIN par darba samaksas pieaugumu, kura ir neizbÄ“gama un notiktu neatkarÄ«gi no šÄ«s reformas.

Rezultātā darba ņēmÄ“jiem šÄ«s “nodokļu reformas” dēļ nāksies piemaksāt par to (darba samaksas pieaugumu), kas viņiem pienāktos tāpat, arÄ« bez šÄ«s “nodokļu reformas”. Šo sagaidāmo darba samaksas pieaugumu apmÄ“ram 6-7% apmÄ“rā nosaka objektÄ«vie apstākļi, nevis “nodokļu reforma”. Šo ekonomisko situāciju, kurā atrodas mÅ«su tautsaimniecÄ«ba, jau ir paguvuši aprakstÄ«t gandrÄ«z visi sabiedrÄ«bā zināmie ekonomikas eksperti un arÄ« paši uzņēmÄ“ji, to uzskatāmi apliecina arÄ« Statistikas pārvaldes publicÄ“tie dati – http://www.csb.gov.lv/notikumi/videja-darba-samaksa-aug-straujak-45374.html.

Galvenais “nodokļu reformas” kompensācijas mehānisms

SvarÄ«ga nianse, kas ir jāņem vÄ“rā: “nodokļu reformas” Ä«stenošanai tiek paredzÄ“ts izmantot visu iespÄ“jamo fiskālo telpu – gan paaugstinot nodokļu likmes, gan palielinot budžeta deficÄ«tu lÄ«dz maksimumam, kas nozÄ«mÄ“, ka šÄdas nodokļu politikas Ä«stenošanas rezultātā neatliks vairs fiskālās telpas jebkādām citām iniciatÄ«vām un jau samilzušo problÄ“mu risināšanai – valsts autoceļu sakārtošanai, iedzÄ«votāju nodrošināšanai ar veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, atbilstošam finansÄ“jumam zinātnei un izglÄ«tÄ«bai utt.

Satraucoši ir arÄ« paustie piedāvājumi risināt šÄ«s ielaistās problÄ“mas (piemÄ“ram, veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu) uz Valsts speciālā budžeta (pensiju) ilgtspÄ“jas rÄ“Ä·ina. Ne LM, ne FM tā arÄ« nav spÄ“jusi sagatavot aprÄ“Ä·inus, kas apliecinātu Valsts speciālā budžeta (pensiju) ilgtspÄ“ju pie sagaidāmas (reālās) demogrāfiskās situācijas. Šeit LM pÄ“dÄ“jā sniegtā atbilde, kas to apliecina:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/030399359B8439FCC225810E004BBFDC?OpenDocument

Pamatots ir jautājums - vai tiešÄm atbildÄ«gās ministrijas nespÄ“j šos aprÄ“Ä·inus sagatavot, izmantojot aktualizÄ“tus datus, vai cenšas slÄ“pt skarbo patiesÄ«bu no sabiedrÄ«bas, lai varÄ“tu vienkārši izmantot saviem Ä«stermiņa politiskajiem mÄ“rÄ·iem valsts speciālā budžeta (tautā sauktu – “sociālā budžeta”) pašreiz esošo uzkrājumu, kurš veidots, lai kompensÄ“tu sagaidāmo “budžeta bedri” tuvākā nākotnÄ“.

Arī Valsts kontrole tā arī nav bijusi spējīga piestādīt savus aprēķinus, kas pamatotu tās paustos apgalvojumus par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju.

Ja, piedāvājot nodokļu reformu, valdÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga piedāvāt sistÄ“misku (nevis tikai atsevišÄ·u aspektu), ilgtspÄ“jÄ«gu risinājumu, tad sanāk, ka patiesÄ«bā valdÄ«bas piedāvātās “nodokļu reformas” galvenie kompensÄ“jošie mehānismi bÅ«s tādi kā jau ierasts kopš “veiksmes stāsta laikiem”: sabrÅ«košie Latvijas ceļi, cilvÄ“ki, kas turpinās mocÄ«ties un mirt rindās, nesagaidÄ«juši pienācÄ«gu medicÄ«nisko aprÅ«pi, medicÄ«niskais personāls, kas spiests strādāt kā klaušu darbos, aizvien bada maizÄ“ mÄ“rdÄ“tā zinātne un tie, kuri kārtÄ«gi maksā nodokļus, cerot uz savām pensijām vecumdienās.

VeselÄ«bas aprÅ«pe un “nodokļu reforma”

Lai arÄ« kā to kādam negribÄ“tos atzÄ«t, virzot šo “nodokļu reformu”, ir ļoti pamatoti diskutÄ“t par atbilstošu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu, jo nu nekādi nebÅ«s iespÄ“jams nodrošināt ilgtspÄ“jÄ«gu mÅ«su valsts konkurÄ“tspÄ“ju un piesaistÄ«t investÄ«cijas (lai arÄ« cik pārdomāti un vilinoši mazi bÅ«tu nodokļi), ja valsts nespÄ“j (nevÄ“las) nodrošināt pienācÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pi darbaspÄ“kam, kas rada šo pievienoto vÄ“rtÄ«bu no investÄ«cijām.

Kā to uzskatāmi parāda pašreizÄ“jās diskusijas ap veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu – šÄ« koalÄ«cija ne tikai nebija paredzÄ“jusi tam nekādu risinājumu, bet gan bija nolÄ“musi Ä«stenot šo “nodokļu reformu”, izmantojot veselÄ«bas aprÅ«pi kā vienu no galvenajiem kompensÄ“jošajiem mehānismiem, kā tas ir jau bijis visu laiku lÄ«dz šim kopš “veiksmes stāsta” laikiem, un arÄ« pats “veiksmes stāsts”. Tikai pateicoties mediÄ·u uzstājÄ«bai un protestiem pret šo esošo, varai tik Ä“rto lietu kārtÄ«bu, jautājums par adekvātu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu nonāca varas politiskajā Ä“dienkartÄ“.

Un, kā jau tas bija redzams no paša šo politisko orÄ£iju sākuma, notiekošais veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ tika izmantots, nevis lai risinātu samilzušÄs nozares problÄ“mas, bet gan lai izmantotu to savstarpÄ“jiem politiskajiem norÄ“Ä·iniem. Uz to uzskatāmi norāda atrastais “risinājums” (kurš visiem tā tiek pasniegts) - paaugstināt “sociālā nodokļa” likmi par vienu procentpunktu, kas dos aptuveni 80 miljonus papildus finansÄ“juma veselÄ«bas aprÅ«pes nozarei. Tas pÄ“c bÅ«tÄ«bas neko neatrisina (ņemot vÄ“rā jau esošo finansÄ“juma caurumu, kas pÄ“c pašas VM aplÄ“sÄ“m vien ir aptuveni 750 miljoni eiro), turklāt tas nonāk fundamentālā pretrunā ar “nodokļu reformas” pamatuzstādÄ«jumu – mazināt nodokļu slogu darbaspÄ“kam.

ŠÄds koalÄ«cijas piedāvātais “risinājums” – izvÄ“lÄ“ties veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu sasaistÄ«t ar darbaspÄ“ka nodokļiem (Bismarka sistÄ“ma) ir novecojis un reālajai situācijai (ņemot vÄ“rā demogrāfijas un darbaspÄ“ka tirgus tendences) visnotaļ neadekvāts. Turklāt tas var radÄ«t nopietnus draudus “sociālajam budžetam” nākotnÄ“, jo ir acÄ«m redzami, ka ar ieņēmumiem no šÄ« viena procentpunkta nepietiks. Un kas bÅ«s tālāk? Kā tiks sasniegts kārtÄ“jo reizi solÄ«tais mÄ“rÄ·is – šoreiz nu jau 2020.gadā veselÄ«bas aprÅ«pei nodrošināt vismaz 4% no IKP? Ja tas netiks veidots uz “sociālā budžeta” rÄ“Ä·ina, tad kāpÄ“c šÄdu risinājumu nevarÄ“ja veidot uzreiz, bet tika izvÄ“lÄ“ts tieši ”sociālais budžets”? VarbÅ«t tāpÄ“c, ka neviens tā arÄ« Ä«sti netaisās šo mÄ“rÄ·i sasniegt? Tie izrādÄ«sies tikai kārtÄ“jie tukšie šÄ«s koalÄ«cijas solÄ«jumi.

ŠÄds “risinājums” ir kārtÄ“jais varas mazspÄ“jas apliecinājums “nodokļu reformas” sāgā - nespÄ“ja Ä«stenot situācijai adekvātu, sistÄ“miski pareizu un ilgtspÄ“jÄ«gu pieeju.

Nemaz nerunājot par to, ka rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gai valdÄ«bai lÄ«dz ar šo “risinājumu” bÅ«tu bijis jāsniedz sabiedrÄ«bai skaidrs plāns – kā, kam un cik šÄ« nauda tiks novirzÄ«ta (jo kā mÄ“s redzam, vajadzÄ«bu ir daudz vairāk nekā solÄ«tās naudas), kā arÄ« jānosprauž skaidru ceļa karti, kā veselÄ«bas aprÅ«pei tiks nodrošināts šis nozarei kārtÄ“jo reizi apsolÄ«tais finansÄ“jums 4% apmÄ“rā no IKP - ja vien tiešÄm kāds to gatavotos pildÄ«t. Un obligāti – lÄ«dz ar solÄ«to finansÄ“jumu pretÄ« noliekot konkrÄ“tu pasākumu un reformu plānu, ko valdÄ«ba apņemas Ä«stenot, lai šis finansÄ“jums nepazustu kā “melnajā caurumā”.

Neko no tā valdība nav spējusi izdarīt. Bet tā taču ir deklarēta kā viena no valdības galvenajām prioritātēm! Sanāk, ka tas ir apliecinājums vai nu valdības meliem, vai nu mazspējai?

BÄ“du brāļi – Latvijas ceļi

Diemžēl situācija ar Latvijas ceļiem ir analoÄ£iska. Redzot notiekošo, ar skumju ironiju nākas atzÄ«t, ka mÅ«su valstÄ« galvenā veselÄ«bas un ceļu problÄ“ma ir tā, ka tie sabrÅ«k pārāk lÄ“ni - varai tas rada ilÅ«ziju, ka uz veselÄ«bas aprÅ«pes un ceļu rÄ“Ä·ina var risināt visas citas problÄ“mas, un tā tas arÄ« tiek darÄ«ts kopš “veiksmes stāsta” laikiem.

Tikai atšÄ·irÄ«bā no veselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekiem un pacientiem, kas gaida rindās, Latvijas ceļi sabrÅ«k klusÄ“jot. TāpÄ“c “nodokļu reformas” ietvarā tiem vajadzÄ«gais finansÄ“jums nav paredzÄ“ts, lai gan gatavojot “nodokļu reformu” vajadzÄ“ja aktualizÄ“t diskusiju par atbilstoša finansÄ“juma nodrošināšanu arÄ« ceļu infrastruktÅ«rai, savādāk mÄ“s paliksim pie sasistas siles tiešÄ un netiešÄ nozÄ«mÄ“.

Tas kļūst Ä«paši aktuāli pašlaik: ne tikai tāpÄ“c, ka piedāvātajā “nodokļu reformas” ietvarā ceļu uzturÄ“šanai nav paredzÄ“ts nepieciešamais finansÄ“jums – akcÄ«zes nodokļa ieņēmumus no likmes paaugstināšanas ir paredzÄ“ts novirzÄ«t citām vajadzÄ«bām, bet arÄ« tādēļ, ka ceļiem paredzÄ“tais Eiropas struktÅ«rfonda finansÄ“jums tiek strauji apgÅ«ts un pÄ“c 2018.gada Saeimas vÄ“lÄ“šanām ir paredzams nozÄ«mÄ«gs tā sarukums - lÄ«dz 2020.gadam tas bÅ«s pilnÄ«bā apgÅ«ts.

Saskaņā ar SM sniegto informāciju ikgadÄ“jās nepieciešamās valsts autoceļu tÄ«kla ilgtspÄ“jÄ«gai uzturÄ“šanai nepieciešamās izmaksas tiek lÄ“stas 720 miljonu eiro apmÄ“rā. 2017. gadā paredzÄ“tais finansÄ“jums ceļu uzturÄ“šanai neveido pat pusi no nepieciešamā - 287 miljonus eiro, no kuriem Eiropas struktÅ«rfondu finansÄ“jums veido nozÄ«mÄ«gu daļu - 128 miljonus.

Šis “nodokļu reformas” pašreizÄ“jais ietvars paredz tālāku ceļu infrastruktÅ«ras sabrukumu vÄ“l lielākā apmÄ“rā, ja jau tagad – pie “nodokļu reformas” apstiprināšanas netiks paredzÄ“ts risinājums, kas nodrošina valsts budžetā ceļu uzturÄ“šanai nepieciešamo finansÄ“jumu, nu vismaz tādā apmÄ“rā, lai kompensÄ“tu sagaidāmo nozÄ«mÄ«go finansÄ“juma samazinājumu no Eiropas struktÅ«rfondiem. MÄ“Ä£ināt to risināt pÄ“c tam - tas bÅ«s kā censties peldÄ“t ar sasietām rokām, jo reālās iespÄ“jas piesaistÄ«t papildu finansÄ“jumu ceļu uzturÄ“šanai bÅ«s ļoti niecÄ«gas: “nodokļu reformas” Ä«stenošana aizņems visu iespÄ“jamo fiskālo telpu – nebÅ«s iespÄ“jams naudu ceļiem ne aizņemties, ne Ä«stenot privātos-publiskos partnerÄ«bas projektus (jo tās bÅ«s papildus saistÄ«bas budžetam), atliks vien cerÄ“t uz iespÄ“jamiem budžeta pārpalikumiem (piemÄ“ram pārpildot akcÄ«zes nodokļa ieņēmumus), kas pat pie cerÄ«gām budžeta prognozÄ“m sastādÄ«s salÄ«dzinoši niecÄ«gas summas, pat ja tās visas tiks novirzÄ«tas ceļiem, nevis citām “prioritātÄ“m”, kā tas mums tagad tiek solÄ«ts.

TāpÄ“c ir nepieciešams nekavÄ“joties uzsākt diskusiju par tāda risinājuma radÄ«šanu, kas spÄ“tu nodrošināt valsts autoceļu tÄ«kla ilgtspÄ“jÄ«gu uzturÄ“šanu.

Skaidrs, ka ir jāatjauno Valsts autoceļu fonds. ŠÄds fonds dotu dubultu labumu – tas kalpotu ne tikai kā maciņš, bet arÄ« kā svarÄ«gs plānošanas elements, jo skaidri zinot ceļiem atvÄ“lÄ“to naudas plÅ«smu bÅ«tu iespÄ“jams plānot un organizÄ“t daudz efektÄ«vāku tās apgÅ«šanu: valstij plānojot un izsludinot laicÄ«gi projektus, savukārt uzņēmÄ“jiem plānojot savas investÄ«cijas iekārtās un cilvÄ“kresursos atbilstoši reāli sagaidāmajam pieprasÄ«jumam, lai to spÄ“tu apkalpot efektÄ«vāk un kvalitatÄ«vāk. Rezultātā – mazākas darbu izmaksas, augstāka kvalitāte.

Diemžēl ceļi neiet uz vÄ“lÄ“šanām un nevar atdot savu balsi par kādu no politiskajām partijām, bet iedzÄ«votāji politiÄ·iem atgādina par šo kopÄ“jo sabiedrÄ«bas sāpi tikai tad, kad ir jau kļuvuši par izdangāto ceļu Ä·Ä«lniekiem. LÄ«dz ar to nekas principiāli nemainās un arÄ« netiek plānots mainÄ«t.

Redzot, ka koalÄ«cijai pietrÅ«kst drosmes vai politiskā brieduma sākt to risināt, šÄ« raksta autors, izmantojot iespÄ“ju, kad Saeimā tiek izskatÄ«ti grozÄ«jumi Autoceļu likumā, ir iesniedzis priekšlikumu atjaunot Valsts autoceļu fondu. Ir izdevies panākt, ka Saeimas TautsaimniecÄ«bas komisijā tiek konceptuāli atbalstÄ«ts priekšlikums par fonda atjaunošanu. Ir uzsāktas diskusijas par to, kā tas bÅ«tu izdarāms. Par ko atsevišÄ·i koalÄ«cijas politiÄ·i jau ir pauduši neapmierinātÄ«bu. VarbÅ«t tāpÄ“c, ka nu Satiksmes ministrijai ir dota reāla iespÄ“ja piedāvāt likumdevÄ“jam savu risinājumu, kas reāli var sakārtot situāciju ar Latvijas ceļiem, un politiÄ·iem par to bÅ«s jālemj – vairs nevarÄ“s spÄ“lÄ“t liekulÄ«bas spÄ“les.

Taču, lai arÄ« ir izdevies iniciÄ“t diskusijas Saeimā par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, pat izveidot TautsaimniecÄ«bas komisijā darba grupu, kurai ir jāizstrādā risinājums, taču, zinot koalÄ«cijas darba stilu, visdrÄ«zāk šis process beigsies ar kārtÄ“jiem samuļļātiem, tukšiem solÄ«jumiem, ja vien sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jums nepiespiedÄ«s varai rast reālu risinājumu - tāpat kā tās tika panākts ar veselÄ«bas aprÅ«pi. Ir acÄ«mredzami - kamÄ“r tiek turÄ“ts šis sabiedrÄ«bas spiediens, tikmÄ“r kaut kas tiek risināts un darÄ«ts. Savādāk tas bÅ«s kā ar mediÄ·iem bija lÄ«dz šim – naudas nav, bet jÅ«s turaties! Un kamÄ“r jÅ«s turaties – naudas jums nebÅ«s! Diemžēl tā.

PašvaldÄ«bām – “Laimes lācis”?

Å…emot vÄ“rā, ka “nodokļu reformas” piedāvātais IIN samazinājums vissāpÄ«gāk sitÄ«s pa pašvaldÄ«bu maciņiem un valdÄ«ba jau ir apsolÄ«jusi, ka tas tiks kompensÄ“ts, nodrošinot pašvaldÄ«bu finansÄ“jumu 19,5% apmÄ“rā no kopÄ“jiem budžeta ieņēmumiem, gan nenosakot – no kādiem ieņēmumiem un uz kā rÄ“Ä·ina, šÄ« tad bÅ«tu iespÄ“ja veikt izmaiņas pašvaldÄ«bu budžetu veidošanas principos, lai veicinātu pašvaldÄ«bu motivāciju un iespÄ“jas veicināt attÄ«stÄ«bu un uzņēmÄ“jdarbÄ«bu savās teritorijās – paredzot, ka to ieņēmumi veidosies ne tikai no to teritorijā dzÄ«vojošo cilvÄ“ku IIN ieņēmumiem, bet arÄ« to teritorijā Ä«stenotās saimnieciskās darbÄ«bas - piemÄ“ram PVN, vai IIN no pašvaldÄ«bu teritorijā strādājošajiem, tādejādi radot motivāciju pašvaldÄ«bām un to iedzÄ«votājiem ļaut izvietot ražošanas objektus savās teritorijās, kuri rada zināmas neÄ“rtÄ«bas, iespaidu uz vides kvalitāti, kurus nu vietvarai bÅ«s iespÄ“jams kompensÄ“t ar reāliem materiāliem labumiem, kas pašvaldÄ«bai tiktu gÅ«ti pateicoties uzņēmÄ“jdarbÄ«bas attÄ«stÄ«šanai tās teritorijā.

EsošÄ sistÄ“ma, kad pašvaldÄ«ba var darÄ«t jebko vai nedarÄ«t neko savas teritorijas attÄ«stÄ«bai un tās vajadzÄ«bas tiks nosegtas caur PašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fondu, ir kropļojoša un reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu degradÄ“joša. VÄ“l vairāk reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu kropļojošs un bremzÄ“jošs ir esošais administratÄ«vi teritoriālais sadalÄ«jums, kas savulaik tika radÄ«ts, politiskajiem spÄ“kiem “sadÄ«lojot” savu ietekmi reÄ£ionos, nevis domājot par sekmÄ«gu reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu. Ja esošajai varai tiešÄm rÅ«pÄ“tu attÄ«stÄ«t Latvijas reÄ£ionus (nevis tikai dažus atsevišÄ·us reÄ£ionus…), tad jau sen bÅ«tu bijis jāveic teritorijas administratÄ«vā sadalÄ«juma reforma – balstot to nevis uz politiskajām ambÄ«cijām, bet gan vadoties no reÄ£ionu reālā ekonomiskā un demogrāfiskā potenciāla, veidojot tādu sadalÄ«jumu, kurš radÄ«tu pilnasinÄ«gi funkcionÄ“jošas teritoriālās vienÄ«bas, kuras bÅ«tu spÄ“jÄ«gas uzturÄ“t tajās dzÄ«vojošajiem cilvÄ“kiem nepieciešamo infrastruktÅ«ru un pakalpojumus – izglÄ«tÄ«bu, veselÄ«bas aprÅ«pi utt.

Savādāk jebkuram, kurš esošajā situācijā mÄ“Ä£inās Ä·erties pie ielaisto reÄ£ionālo problÄ“mu risināšanas - vai tā bÅ«tu skolu tÄ«kla optimizācija, vai veselÄ«bas aprÅ«pes sakārtošana, vai reÄ£ionālo ceļu tÄ«kla optimizācija (tās visas ir lietas, kas neizbÄ“gami bÅ«s jāpaveic) - tas bÅ«s kā vilkt aiz vienas vietas no meža laukā “laimes lāci”, tas ir - nolemt sevi neveiksmei un politiskajai pašnāvÄ«bai. Un tāpÄ“c nekas nenotiek un nenotiks (bÅ«s tikai muļļāšanās), kamÄ“r apstākļi uz to nepiespiedÄ«s visskaudrākajā veidā.

Klejojot fiskālās telpas meklējumos

ValdÄ«bas diskusija par to, kur rast papildu fiskālo telpu veselÄ«bas aprÅ«pei, uzskatāmi parāda, ka šo jautājumu valdÄ«ba nemaz nebija domājusi risināt un joprojām nav gatava to risināt.

Proti, ja jau “nodokļu reformas” galvenais uzdevums ir mÅ«su uzņēmÄ“ju konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšana, kas tiek panākts caur darbaspÄ“ka nodokļu sloga samazināšanu, tad kāda velna pÄ“c papildu fiskālā telpa veselÄ«bas aprÅ«pei tiek meklÄ“ta tieši uz darbaspÄ“ka nodokļu sloga rÄ“Ä·ina?

Ja jau vara beidzot ir saņēmusies reformÄ“t nodokļu sistÄ“mu – pārnesot nodokļu slogu no darbaspÄ“ka uz patÄ“riņu un kapitālu, tad loÄ£iski bÅ«tu meklÄ“t šo papildus fiskālo telpu (arÄ« tai pašai veselÄ«bas aprÅ«pei) pÄ“c tā paša principa. TomÄ“r piedāvāts tiek darÄ«t pretÄ“ji. Sanāk tāda kā politiskā šizofrÄ“nija.

Ja tomÄ“r uzdrošinātos palÅ«koties patÄ“riņa nodokļu virzienā, izrādÄ«tos, ka izvÄ“le nav liela – akcÄ«zes nodoklis jau ir iesaistÄ«ts kā “nodokļu reformas” kompensÄ“jošais mehānisms, atliek vÄ“l PVN. Un te sākas savdabÄ«ga laipošana.

Ir savādi, ka “nodokļu reformas” virzÄ«tāji kā kompensācijas mehānismu labprātāk izvÄ“las sociālās apdrošināšanas izmaksas, kas tieši ietekmÄ“ darbaspÄ“ka izmaksas un lÄ«dz ar to - mÅ«su konkurÄ“tspÄ“ju, turklāt tā tiek sists tikai un vienÄ«gi pa “balto” biznesu, bet “Ä“nas” neskar nemaz. Savukārt no patÄ“riņa nodokļiem tiek piedāvāts izmantot tikai un vienÄ«gi akcÄ«zes nodokļa palielināšanu. Tā ir ļoti savdabÄ«ga (nosauksim to tā) pieeja. LoÄ£iska un pamatota argumentācija tai joprojām nav sniegta. UzņēmÄ«go reformatoru ortodoksālās bailes no diskusijām ap PVN likmes pārskatÄ«šanu, kā iespÄ“jamo alternatÄ«vu kompensācijas mehānismu veidošanā, liek sarkastiski pasmaidÄ«t un pajautāt - vai tiešÄm FM ir patiesie šÄ«s “nodokļu reformas” autori, un vai tiešÄm šÄ«s “reformas” virsmÄ“rÄ·is ir plaši deklarÄ“tā mÅ«su uzņēmÄ“ju konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšana?

Proti. Degviela (galvenais akcÄ«zes nodokļa ieņēmumu avots) ir gandrÄ«z katra produkta izmaksas sastāvdaļa (tieši vai netieši), tāpÄ“c degvielas akcÄ«zes nodokļa paaugstinājums “sitÄ«s” pa visu mÅ«su uzņēmÄ“ju produkcijas vai pakalpojuma izmaksām, tāpat kā lietuviešu ražotāja izmaksās bÅ«s Lietuvas degvielas akcÄ«ze, Polijas ražotāja – Polijas, un jo augstāka tā bÅ«s Latvijas ražotājam, jo dārgāka bÅ«s mÅ«su produkcija, salÄ«dzinot ar citu valstu ražotāju produkciju, kas gulÄ“s vienā un tajā pašÄ plauktā un konkurÄ“s ar mÅ«sÄ“jo. Cik tas ir gudri un pārdomāti Ä«stenot šÄdu “nodokļu reformas” risinājumu, kas pasliktina mÅ«su konkurÄ“tspÄ“ju, jo tas bÅ«s nodokļu slogs, kas gulsies tikai uz mÅ«su pašu uzņēmÄ“ju pleciem?

Savukārt PVN nodokļu izmaiņas (ja jau nodokļu reformatori ir nolÄ“musi Ä·erties pie nodokļu celšanas) skartu ne tikai mÅ«su pašražotās produkcijas (pakalpojumu) izmaksas, bet vienlÄ«dz attiektos arÄ« uz importÄ“to – apliktu arÄ« citu valstu ražotāju produkciju ar tādu pašu nodokļa pieaugumu, savukārt mÅ«su eksportÄ“tājus tas neskartu vispār, jo tiem ir iespÄ“ja atgriezt samaksāto PVN par eksportÄ“to produkciju. Tas ir – tādejādi mÄ“s nemazinātu savu konkurÄ“tspÄ“ju. MÄ“s pat varÄ“tu to stiprināt pašmāju tirgÅ« pareizi izmantojot piesauktās mega reformas iespÄ“jas.

Proti, ja jau pieÄ·eras PVN izmaiņām, tad Ä«stenojot to apdomāti (kā to aicina VienotÄ«ba) un drosmÄ«gi (kā to aicina FM) – paaugstināt PVN bāzes likmi, lai radÄ«tu pietiekamu fiskālo telpu, kuras ietvaros beidzot var ieviest samazināto PVN likmi atsevišÄ·Äm pārtikas produktu grupām (par ko zemnieki un ZZS vadÄ«tā ZemkopÄ«bas ministrija aÄ£itÄ“ jau gadiem ilgi, ir pat darba grupas sagatavoti priekšlikumi – tikai kāpÄ“c tie netika pat iesniegti izskatÄ«šanai?) – tam bÅ«tu trÄ«skāršs pozitÄ«vs efekts: tas reāli mazinātu sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu un nabadzÄ«bu, jo pārtikas izdevumiem “trÅ«cÄ«go” budžetā ir lielāks Ä«patsvars, nekā “turÄ«gajiem”, savukārt šÄ«s PVN likmes negatÄ«vais efekts tiktu kompensÄ“ts proporcionāli katra kopÄ“jam patÄ“riņam caur paaugstināto PVN likmi– tas ir bagātie maksātu vairāk. Turklāt atšÄ·irÄ«bā no “sociālā nodokļa” tas tiktu maksāts arÄ« no “Ä“nu ekonomikas” ienākumiem (aplokšÅ†u algām). Pareizi piemÄ“rojot šo samazināto PVN likmi, tas dotu konkurÄ“tspÄ“jas priekšrocÄ«bas mÅ«su pašmāju ražotājiem (vietÄ“jiem svaigajiem produktiem) tiem konkurÄ“jot ar citiem importa produktiem (kuri neklasificÄ“tos kā “svaigi produkti”), kuriem tiktu piemÄ“rota pilnā PVN likme.

Tas viss ir zināms un darāms, bet “nodokļu reformas” virzÄ«tāji izvairās pat apspriest to – uzreiz tiek biedÄ“ts ar inflācijas pieaugumu, kas nav nopietni un ir diletantisks arguments, jo akcÄ«zes nodokļa izmaiņas radÄ«s analoÄ£isku spiedienu uz inflāciju, turklāt šajā gadÄ«jumā tā tiks radÄ«ta spiežot augšup tikai mÅ«su pašu saražotā cenu, nevis tiks izkliedÄ“ta uz visiem – arÄ« importÄ“tajiem produktiem. Kā labā tiek Ä«stenots šÄds “nodokļu reformas” risinājums? MÅ«su uzņēmÄ“ju konkurÄ“tspÄ“jas stiprināšana ir “nodokļu reformas” virsmÄ“rÄ·is – tiešÄm?!

Galvenais “nodokļu reformas” mÄ«ts

Mums tiek pasniegts, pat uzstājÄ«gi masÄ“ts smadzenÄ“s viedoklis, ka “nodokļu reforma” bÅ«s brÄ«numnÅ«jiņa mÅ«su tautsaimniecÄ«bai un tāpÄ“c vÄ“rtÄ“jams kā valdÄ«bas varoņdarbs. Tas ir sarÅ«gtinoši skumji. Jo tas nebÅ«t tā nav. Šai koalÄ«cijai (tās rÄ«cÄ«bspÄ“jai) tas tiešÄm ir varoņdarbs. Un visdrÄ«zāk tieši tāpÄ“c tas tā arÄ« tiek pasniegts – lai sabiedrÄ«ba neiedomātos sagaidÄ«t un prasÄ«t no tās ko vairāk, bet bÅ«tu pateicÄ«ga pat par šo galu galā sastrādāto “vanckaru”.

Diemžēl esošÄ vara, kā jau tai ierasts, nav spÄ“jusi pildÄ«t dotos solÄ«jumus, pat sapinoties attiecÄ«bā uz savām izvirzÄ«tajām prioritātÄ“m, nemaz nerunājot par sistÄ“miska un ilgtspÄ“jÄ«ga risinājuma izveidi (piemÄ“ram – tā arÄ« nespÄ“jot dot atbildi kā tiks nodrošināts nepieciešamais finansÄ“jums Latvijas autoceļu infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanai, kā tiks nodrošināts Latvijas ekonomikas produktivitātes celšanai tik nepieciešamais finansÄ“jums zinātnei, pÄ“tniecÄ«bai un inovācijām, utt.) – lÄ«dz ar to jau sākotnÄ“ji savā “risinājumā” paredzot vairāku simtu miljonu lielus caurumus valsts pastāvÄ“šanai un attÄ«stÄ«bai absolÅ«ti nepieciešamu vajadzÄ«bu finansÄ“šanai.

Bet tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka, lai cik skaisti un pārliecinoši tiktu pasniegta šÄ« “nodokļu reforma”, neskatoties uz to, ka tā ir solis pareizajā virzienā, tā diemžēl reāli nesasniegs nevienu no tās izvirzÄ«tajiem virsmÄ“rÄ·iem – nenodrošinās ilgtspÄ“jÄ«gu valsts attÄ«stÄ«bu, ietekme uz tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“ju bÅ«s nenozÄ«mÄ«ga, tā galu galā var sanākt pat ar pretÄ“ju efektu - ņemot vÄ“rā “nodokļu reformā” iestrādātos risinājumus veselÄ«bas finansÄ“jumam, kas radÄ«s neparedzamu papildus spiedienu uz “sociālo budžetu”, lÄ«dz ar to riskus darbaspÄ“ka nodokļu sloga pieaugumam, kā arÄ« ņemot vÄ“rā “nodokļu reformā” iestrādātos “caurumus”, kas neizbÄ“gami novedÄ«s pie šÄ«s “nodokļu reformas” reformas – jauniem nodokļu grozÄ«jumiem jau pārredzamā nākotnÄ“, tādejādi graujot investoru uzticÄ«bu Latvijas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas videi – kārtÄ“jo reizi apliecinot varas nespÄ“ju nodrošināt skaidru un stabilu nodokļu politikas ietvaru, kas jebkuram investoram ir daudz svarÄ«gāk par kārdinošÄm nodokļu likmÄ“m, uz kurām turklāt vÄ“l nevar paļauties. Tāds bÅ«s sausais atlikums no šÄ«s “nodokļu reformas” varoņstāsta, ja koalÄ«cija aroganti atteiksies no iespÄ“jas to uzlabot, bet virzÄ«s cauri Saeimai tās apstiprināšanu steidzamÄ«bas kārtÄ«bā.

Pat uzlÅ«kojot tautsaimniecÄ«bas procesus šauri - tikai caur fiskālo plāksni (kā to piedāvā reformas virzÄ«tāji), ir acÄ«mredzami, ka ar šÄdu "nodokļu reformu", lai cik tā skaisti tiktu pasniegta ( bet patiesÄ«bā piedāvā risināt tikai atsevišÄ·us aspektus, upurÄ“jot tiem pārÄ“jos) nebÅ«s iespÄ“jams nodrošināt valsts ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu.

To nosaka arÄ« mÅ«sdienu ekonomikas paradigma – izšÄ·irošais faktors valsts ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai un labklājÄ«bas veidošanai ir nevis zemi nodokļi (kas investoru uztverÄ“ drÄ«zāk tiek vÄ“rtÄ“ts kā “bezmaksas siers” vai kā diskonts iebojātai precei (investÄ«ciju videi)), bet cilvÄ“ki - uzņēmÄ«gi un radoši, ar atbilstošÄm prasmÄ“m, kas ir spÄ“jÄ«gi radÄ«t ko jaunu un vÄ“rtÄ«gu globālās ekonomikas pieprasÄ«jumam, un kuriem ir iespÄ“jas to Ä«stenot šajā valstÄ«. Ja tas netiek nodrošināts, lai cik čakli mÄ“s bÅ«tu, lai cik rÅ«pÄ«gi censtos sadalÄ«t to, kas mums ir, mÄ“s turpināsim paši sevi dzÄ«t aizvien dziļāk nabadzÄ«bas slazdā un nolemjam sevi kļūt par piedÄ“kli citu valstu labklājÄ«bai, jo pašu spÄ“jas radÄ«t ko jaunu un vÄ“rtÄ«gu tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi mÄ“rdÄ“tas.

Epilogs – patiesÄ«bas brÄ«dim

Diemžēl valsts vara joprojām krampjaini turas pie maldinošÄs mazspÄ“jnieku radÄ«tas dogmas, ka valsts tÄ“riņi attÄ«stÄ«bai ir nepieļaujams risks, kuru tā nedrÄ«kst atļauties, ja atdeve no šiem tÄ“riņiem nav grāmatvediski precÄ«zi izrÄ“Ä·ināma. Tas pirmām kārtām vissāpÄ«gāk sit pa mÅ«su zinātni, pÄ“tniecÄ«bu un inovāciju sistÄ“mu. LÄ«dz ar to neļauj veidot augsti produktÄ«vo “zināšanu ekonomiku”, kas ir pamats ilgtspÄ“jÄ«gas valsts konkurÄ“tspÄ“jas un labklājÄ«bas veidošanai.

Runas par “zināšanu ekonomikas” veidošanu ir tikai tukša “SÅ«nu ciema” muldÄ“šana – naudas tai nav bijis un nav arÄ« paredzÄ“ts. SalÄ«dzinošÄ situācija ir dramatiska, un tā visai skaidri un skaudri iezÄ«mÄ“ mÅ«su nākotnes izaugsmes iespÄ“jas:

Proti. PÄ“tot pasaules pieredzi iezÄ«mÄ“jas acÄ«mredzama sakarÄ«ba – labklājÄ«bas valstis, tādas kā Zviedrija, Somija, Dānija, kuras mÄ“s stādām sev par piemÄ“ru, šo savu labklājÄ«bu ir sasniegušas, ilgstoši, vairākus gadus nodrošinot finansÄ“jumu pÄ“tniecÄ«bai un attÄ«stÄ«bai vismaz 3% apmÄ“rā no IKP, lai radÄ«tu nepieciešamo fundamentu ilgtspÄ“jÄ«gi produktÄ«vai ekonomikai. Latvija savā Nacionālajā attÄ«stÄ«bas plānā (NAP) ir paredzÄ“jusi sasniegt tikai 1,5% no IKP un tikai 2020. gadā. Kā to nav grÅ«ti saprast – modernās ekonomikas apstākļos tas nebÅ«s pietiekami, lai izveidotu pietiekoši produktÄ«vu un konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu ekonomiku, kas spÄ“tu nodrošināt labklājÄ«bu plašam sabiedrÄ«bas slānim. Taču pat šis, nepamatoti pieticÄ«gais NAP nospraustais mÄ“rÄ·is netiek pildÄ«ts, un arÄ« “nodokļu reformas” ietvarā tam nav paredzÄ“ta vieta.

ŠÄdi turpinot virzÄ«t Latvijas tautsaimniecÄ«bu, iespÄ“ja pelnÄ«t un vairot labklājÄ«bu paliek reāla tikai šauram sabiedrÄ«bas slānim – tiem, kuri spÄ“j radÄ«t kaut ko jaunu un vÄ“rtÄ«gu (tādi uzņēmumi mums ir ), bet pārÄ“jiem (aptuveni 80 - 90% uzņēmumu) globālās konkurences apstākļos vienÄ«gā iespÄ“ja ražot un pastāvÄ“t - to darÄ«t lÄ“tāk nekā citiem, tas ir vairot savu labklājÄ«bu uz savu lÄ«dzpilsoņu rÄ“Ä·ina: izmantot lÄ“tāko risinājumu, maksāt zemākas algas, cenšoties “optimizÄ“t” nodokļus. No šejienes – pieaugošÄ sociālā nevienlÄ«dzÄ«ba un nabadzÄ«ba. Tās sakne un galvenais cÄ“lonis – valdÄ«bas piekoptā politika, tās nespÄ“ja domāt un plānot ilgtermiņā, un atbilstoši tam rÄ«koties. Un ar nodokļu reformu to neatrisināt. VÄ“l jo vairāk – ar šÄdu “nodokļu reformu”.

Apgalvot pretÄ“jo var tikai tas, kuram nav pietiekamas sajÄ“gas par tautsaimniecÄ«bas procesiem, kas tos uzlÅ«ko tikai no vienas šauras prizmas (lÄ«dzÄ«gi kā raugoties uz ziloni no pÄ“cpuses to var redzÄ“t tikai kā mazu striÄ·Ä«ti piestiprinātu pie sienas, kura kustās nezināmā virzienā), vai arÄ« apgalvo to, lai maldinātu sabiedrÄ«bu ar apzinātu politisko demagoÄ£iju.

Esošais nodokļu slogs mÅ«su uzņēmÄ“jiem ir nepanesams ne jau sakarā ar esošajām nodokļu likmÄ“m, bet gan mÅ«su ekonomikas zemā produktivitātes lÄ«meņa dēļ, kam par iemeslu lielā mÄ“rā ir valdÄ«bas neparedzamie un nepārdomātie lÄ“mumi. Ä»oti gribÄ“tos, lai šÄ« “nodokļu reforma” nebÅ«tu viens no tiem. Izskatās gan, ka pamata šÄdām cerÄ«bām nav, bet cerÄ«bas jau paliek, pat ja reformā tām neatliek “fiskālās telpas”. 

Red.piez.: autors rakstam pievienojis arÄ« vairākus grafikus, ko tehnisku iemeslu dēļ nevaram adekvāti pievienot. Interesentiem tie apskatāmi ŠEIT.