Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “GrozÄ«jumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasÄ«jumā, likumprojektu neatbalstÄ«ja un balsoja “pret” šÄdu apsvÄ“rumu dēļ.

PagājušÄ gada novembrÄ«, pieņemot spÄ“kā esošo likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozÄ«jumus likumā par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

Tas bija uzdevums valdÄ«bai, lai novÄ“rstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikā, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzÄ«bas risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātÄ«gai nodokļu maksāšanai.

Un ko Saeima saņēma? VienÄ«gie likumprojekta 2. lasÄ«jumā atbalstÄ«to grozÄ«jumu beneficiāri ir pašnodarbinātie, kas gÅ«st ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā Ä«pašuma. Viņiem noteikti labvÄ“lÄ«gāki obligāto iemaksu aprÄ“Ä·ina laika nosacÄ«jumi.

Visiem pārÄ“jiem pašnodarbinātajiem valdÄ«ba neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistÄ“mu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2021. gada 31. decembrim, arÄ« pÄ“c 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.

Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrÄ«z visu savu apgrozÄ«jumu tÄ“rÄ“ nepieciešamām precÄ“m un pakalpojumiem. Tie ir santehniÄ·i, dzÄ«vokļu remonta veicÄ“ji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arÄ« mājskolotāji un privātskolotāji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandÄ“mijas situācijā pavisam nesokas.

ŠÄ« nodokļu sistÄ“ma atstāj pašnodarbināto patÄ“riņam un uzkrājumiem aptuveni sešdesmit procentu ienākumu. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatÄ«vi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. ŠÄdos apstākļos obligātas sociālās iemaksas kļūst nesamÄ“rÄ«gi lielas.

Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzÄ«bu. PatiesÄ«bā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šÄ«s aizsardzÄ«bas nākotnÄ“, ja nauda pārtikai, drÄ“bÄ“m un komunālajiem maksājumiem ir jātÄ“rÄ“ šodien? Tie ir tÄ“riņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tÅ«lÄ«t. Nodokļu sistÄ“mas reforma stumj pašnodarbinātos Ä“nu ekonomikā vai liek doties emigrācijā.

Izskatās, ka valsts neatzÄ«st, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmÄ“ji. Par saviem lÄ«dzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas lÄ«dzekļus, nepieciešamo profesionālo vidi, savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. TikmÄ“r salÄ«dzinājumā ar privāto uzņēmumu Ä«pašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. ValdÄ«bas nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lÄ“tiem algotiem darbiniekiem darbaspÄ“ka tirgÅ« un iekļauties konkurencÄ“ par darbavietām.

Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iespÄ“jas valstÄ«, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šÄ·iru un tā veicina sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu.

ValdÄ«bai uzdotais mājas darbs nav izpildÄ«ts. ŠÄdu likumprojektu Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.

Novērtē šo rakstu:

0
0