Nodokļu sistÄ“mas reforma stumj paÅ¡nodarbinÄtos Ä“nu ekonomikÄ vai liek doties emigrÄcijÄ
Partijas Saskaņa Saeimas frakcija · 18.11.2021. · Komentāri (0)SociÄldemokrÄtiskÄs partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanÄ par likumprojekta “GrozÄ«jumi likumÄ “Par valsts sociÄlo apdrošinÄšanu” (1153/Lp13) pieņemšanu 2. lasÄ«jumÄ, likumprojektu neatbalstÄ«ja un balsoja “pret” šÄdu apsvÄ“rumu dēļ.
PagÄjušÄ gada novembrÄ«, pieņemot spÄ“kÄ esošo likumu “Par valsts sociÄlo apdrošinÄšanu”, Saeima vienlaikus uzdeva Ministru kabinetam iesniegt Saeimai grozÄ«jumus likumÄ par pašnodarbinÄto sociÄlo apdrošinÄšanu no 2022. gada 1. janvÄra.
Tas bija uzdevums valdÄ«bai, lai novÄ“rstu kritiku, kas tika pausta likuma pieņemšanas laikÄ, un rastu pašnodarbinÄto personu sociÄlÄs aizsardzÄ«bas risinÄjumus, vienlaikus saglabÄjot viņu motivÄciju darbam un labprÄtÄ«gai nodokļu maksÄšanai.
Un ko Saeima saņēma? VienÄ«gie likumprojekta 2. lasÄ«jumÄ atbalstÄ«to grozÄ«jumu beneficiÄri ir pašnodarbinÄtie, kas gÅ«st ienÄkumus no lauksaimnieciskÄs ražošanas vai no intelektuÄlÄ Ä«pašuma. Viņiem noteikti labvÄ“lÄ«gÄki obligÄto iemaksu aprÄ“Ä·ina laika nosacÄ«jumi.
Visiem pÄrÄ“jiem pašnodarbinÄtajiem valdÄ«ba neatrada labÄku risinÄjumu kÄ saglabÄt sociÄlÄs apdrošinÄšanas pasÄkumu sistÄ“mu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2021. gada 31. decembrim, arÄ« pÄ“c 2022. gada 1. janvÄra un uz nenoteiktu laiku.
PÄrsvarÄ pašnodarbinÄtie ir tie, kas gandrÄ«z visu savu apgrozÄ«jumu tÄ“rÄ“ nepieciešamÄm precÄ“m un pakalpojumiem. Tie ir santehniÄ·i, dzÄ«vokļu remonta veicÄ“ji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrÄfi, arÄ« mÄjskolotÄji un privÄtskolotÄji. Tie ir kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandÄ“mijas situÄcijÄ pavisam nesokas.
ŠÄ« nodokļu sistÄ“ma atstÄj pašnodarbinÄto patÄ“riņam un uzkrÄjumiem aptuveni sešdesmit procentu ienÄkumu. TurklÄt, jo mazÄki ir pašnodarbinÄto ienÄkumi, jo relatÄ«vi lielÄka ienÄkumu daļa ir obligÄtÄ sociÄlÄ iemaksa. ŠÄdos apstÄkļos obligÄtas sociÄlÄs iemaksas kļūst nesamÄ“rÄ«gi lielas.
Valsts, ieturot aptuveni 40 procentu ienÄkumu sociÄlajai iemaksai, aizbildinÄs, ka nodrošina sociÄlo aizsardzÄ«bu. PatiesÄ«bÄ ne valsts, bet paši pašnodarbinÄtie to nodrošina no savas naudas. Un kÄds labums no šÄ«s aizsardzÄ«bas nÄkotnÄ“, ja nauda pÄrtikai, drÄ“bÄ“m un komunÄlajiem maksÄjumiem ir jÄtÄ“rÄ“ šodien? Tie ir tÄ“riņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tÅ«lÄ«t. Nodokļu sistÄ“mas reforma stumj pašnodarbinÄtos Ä“nu ekonomikÄ vai liek doties emigrÄcijÄ.
IzskatÄs, ka valsts neatzÄ«st, ka pašnodarbinÄtie ir individuÄlie uzņēmÄ“ji. Par saviem lÄ«dzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas lÄ«dzekļus, nepieciešamo profesionÄlo vidi, savas profesionÄlÄs kvalifikÄcijas paaugstinÄšanu. TikmÄ“r salÄ«dzinÄjumÄ ar privÄto uzņēmumu Ä«pašniekiem pašnodarbinÄto nodokļu slogs ir lielÄks. ValdÄ«bas nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lÄ“tiem algotiem darbiniekiem darbaspÄ“ka tirgÅ« un iekļauties konkurencÄ“ par darbavietÄm.
IzskatÄmais likumprojekts ir tam apliecinÄjums. Tas sašaurina uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iespÄ“jas valstÄ«, izskauž pašnodarbinÄtos kÄ sociÄlo šÄ·iru un tÄ veicina sociÄlo nevienlÄ«dzÄ«bu.
ValdÄ«bai uzdotais mÄjas darbs nav izpildÄ«ts. ŠÄdu likumprojektu SociÄldemokrÄtiskÄs partijas “Saskaņa” frakcija neatbalsta un balsoja “pret”.