Iesaki rakstu:

RÄ«gas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā 9. janvārÄ« tiks izskatÄ«ts digitālās televÄ«zijas krimināllietas prokurora EdvÄ«na Piliksera (attÄ“lā) lÅ«gums saukt pie administratÄ«vās atbildÄ«bas par necieņu pret tiesu JurÄ£i Liepnieku, jo viņa rakstiskajās liecÄ«bās minÄ“tais "neatbilst tam, par ko jārunā, sniedzot liecÄ«bas": Liepnieks, analizÄ“jot prokurora darbÄ«bas un to loÄ£iku, cita starpā Pilikseru bija nosaucis par "padomju tiesÄ«bu sistÄ“mas uzticamu un cÄ«tÄ«gu kalpu". Pietiek šodien atkārtoti publicÄ“ prokurora sašutumu izraisÄ«jušÄs Liepnieka liecÄ«bas, pÄ“c kuru sniegšanas notikušais uzskatāmi parāda, ar ko jārÄ“Ä·inās ikvienam iedzÄ«votājam, nonākot Latvijas tiesas priekšÄ.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai - Jurģa Liepnieka liecība

Izmantojot Kriminālprocesa likuma 503.pantā paredzētās tiesības, iesniedzu tiesai savu liecību rakstveidā un lūdzu to nolasīt tiesas sēdē.

Par man celto grozÄ«to apsÅ«dzÄ«bu sniedzu šÄdu rakstveida liecÄ«bu.

Augsti godātā tiesa!

PÄ“c apsÅ«dzÄ«bas grozÄ«šanas, uzturot savas iepriekšÄ“jās liecÄ«bas, vÄ“los tās papildināt ar sekojošiem papildinājumiem.

Jaunās apsÅ«dzÄ«bas 1. lpp ir rakstÄ«ts - “JurÄ£is Liepnieks apzinoties, ka Andrejam Ä’Ä·im nav atbilstoši Latvijas Republikā spÄ“kā esošiem normatÄ«viem aktiem ar tiesisku darÄ«jumu nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijā, piekrita..."

ŠÄ« apsÅ«dzÄ«bas pamatnostādne, kas apsÅ«dzÄ«bā atkārtosies vÄ“l daudzas reizes, kā jau es esmu to uzsvÄ“ris iepriekš, ir pilnÄ«gi nepamatota. Diemžēl tā ir pamatā arÄ« grozÄ«tajai apsÅ«dzÄ«bai, tāpÄ“c es vÄ“lreiz centÄ«šos to atspÄ“kot ar papildu argumentiem.

Iedomāsimies, ka Andrejam Ēķim būtu bijusi ideja atvērt kafejnīcu, tad prokurors rakstītu:

- JurÄ£is Liepnieks, apzinoties, ka Andrejam Ä’Ä·im nav atbilstoši Latvijas Republikā spÄ“kā esošiem normatÄ«viem aktiem ar tiesisku darÄ«jumu nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu ne ar vienu personu par kafejnÄ«cas atvÄ“ršanu, tomÄ“r piekrita...

Vai šÄds teikums ir jÄ“dzÄ«gs?

KāpÄ“c tādas tiesiskas attiecÄ«bas ar kādu bÅ«tu jānodibina, pirms realizÄ“t kādu biznesa ideju? Mums nebija nevienam jāprasa atļauja un nekādas tiesiskas attiecÄ«bas ne ar vienu jādibina, vienalga, vai mums bÅ«tu ideja atvÄ“rt kafejnÄ«cu vai organizÄ“t tÅ«risma braucienus kosmosā. Saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bu šÄ« biznesa ideja pati par sevi bija noziedzÄ«gs nolÅ«ks tikai tāpÄ“c, ka Ä’Ä·im un man nebija atbilstoši Latvijas Republikā spÄ“kā esošiem normatÄ«viem aktiem ar tiesisku darÄ«jumu nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu ne ar vienu personu par šo ideju.

KāpÄ“c gan tādēļ, lai Ä’Ä·is vai es realizÄ“tu kādu savu biznesa ideju, mums bÅ«tu nepieciešams pirms tam nodibināt vÄ“l ar kādu citu kādas tiesiskas attiecÄ«bas? MÄ“s nedzÄ«vojam ne KirgÄ«zijā, ne Uzbekistānā, ne Ziemeļkorejā, mums nav jāprasa nevienam atļauja, kādas biznesa idejas mÄ“s vÄ“lamies Ä«stenot, un, lemjot par nākotnes biznesa idejām, par to, ko mÄ“s vÄ“lÄ“tos, kādas mums ir idejas, mums ne ar vienu priekš tā nekādas tiesiskas attiecÄ«bas nav jānodibina.

LÄ«dz ar to jau pats apsÅ«dzÄ«bas pamats, paši pirmie teikumi ir balstÄ«ti absurdos un nepamatotos apgalvojumos.

Lasām tālāk -

"PÄ“c tam izmeklÄ“šanā precÄ«zi nenoskaidrotā datumā, bet ne vÄ“lāk kā lÄ«dz 2000. gada 15. februārim JurÄ£is Liepnieks, arÄ« pats neatrazdamies atbilstoši Latvijas Republikā spÄ“kā esošiem normatÄ«viem aktiem ar tiesisku darÄ«jumu nodibinātās tiesiskās attiecÄ«bās ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijā, bÅ«dams pÄ“c Andreja Ä’Ä·a dotā padoma ieradies a/s "Interbaltija Invest" RÄ«gā, Kaļķu ielā 11, un tur iepazinies ar Gintu BandÄ“nu, apzinoties Andreja Ä’Ä·a, Ginta BandÄ“na un arÄ« sava nodoma noziedzÄ«gumu, proti, arÄ« uz vietas reāli apzinoties, ka a/s "Interbaltija Invest" darbÄ«bas veids ar televÄ«zijas vai citu plašsaziņas lÄ«dzekļu apraidi nav saistÄ«ts un arÄ« Gintam BandÄ“nam nav nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijas Republikā un, ja Andreja Ä’Ä·a, Ginta BandÄ“na un viņa paša nodomi tiek realizÄ“ti, tad M.A. Flanagens un sabiedrÄ«ba Kempmayer Media Limited var tikt nevis patiesi, bet tikai fiktÄ«vi iesaistÄ«ti DTV izveidÄ“ Latvijā, vienojās ar Gintu BandÄ“nu par kopÄ«gu M.A. Flanagena apmeklÄ“jumu Londonā..."

Šeit tiek turpināts tas pats arguments, it kā bÅ«tu bijušas nepieciešamas kaut kādas tiesiskas attiecÄ«bas ar kādu, lai vienotos par uzņēmuma dibināšanu, apmeklÄ“tu BandÄ“nu vai pavaicātu adresi. Protams, ka Latvijas likumi neparedz to, ka, lai dibinātu uzņēmumu vai kādam pajautātu adresi, ir nepieciešams pirms tam nodibināt nez kādas tiesiskas attiecÄ«bas - par ko es jau izteicos, bet šeit ir vÄ“l kas, kas tāpat turpmāk vijas cauri visai apsÅ«dzÄ«bai.

MÅ«su vainu it kā pierāda pieredzes trÅ«kums. Es gan jau esmu par to izteicies iepriekš savās liecÄ«bās, bet, tā kā prokurors šÄdi turpina argumentÄ“t savu apsÅ«dzÄ«bu, tad es pakavÄ“šos vÄ“lreiz pie šÄ«s apsÅ«dzÄ«bas tÄ“zes ar citiem argumentiem.

ApsÅ«dzÄ«bas konstrukcija un pamatarguments, ka bez kaut kādas oficiāli vai tiesiski iegÅ«tas atzÄ«šanas, sertifikācijas, licences vai kā tamlÄ«dzÄ«gi mÄ“s nedrÄ«kstÄ“tu iecerÄ“t kādu biznesu, ir tiešs aizguvums no Padomju SavienÄ«bas tiesÄ«bu sistÄ“mas, kurā savukārt sakņojas prokurora pieredze, kurā viņš ir audzis, mācÄ«jies, ieguvis jurista izglÄ«tÄ«bu un profesionāli pilnveidojies, bet šÄda pieredze, pārliecÄ«ba un uzskati nekādi nav piemÄ“rojama mÅ«sdienām.

Å…emot vÄ“rā, ka apsÅ«dzÄ«bā tiek akcentÄ“ta apsÅ«dzÄ“to personu iepriekšÄ“jās pieredzes vai tās trÅ«kums, es vÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu tam, ka, iespÄ“jams, tieši paša prokurora dzÄ«ves pieredzei, strādājot Padomju SavienÄ«bas milicijā un kalpojot Padomju SavienÄ«bas represÄ«vajai tiesÄ«bu sistÄ“mai, ir liela loma tajā, ka apsÅ«dzÄ«ba ir tieši šÄdi uzbÅ«vÄ“ta. Tas, iespÄ“jams, izskaidro, kāpÄ“c šÄ«s apsÅ«dzÄ«bas konstrukcija precÄ«zi kopÄ“ visā pasaulÄ“ slaveno 1964. gada tiesu pār Josifu Brodski.

CitÄ“šu dažas vietas no PSRS Ä»eņingradas pilsÄ“tas Dzeržinska rajona tiesas protokola šajā apkaunojošajā tiesas procesā.

Tiesnese Saveļjeva pratina apsūdzēto Josifu Brodski.

Tiesnese Saveļjeva - Kāda jums vispār ir specialitāte?

Apsūdzētais Brodskis - Dzejnieks, dzejnieks tulkotājs.

Tiesnese Saveļjeva - Kurš ir atzinis, ka jÅ«s esat dzejnieks? Kurš ir pieskaitÄ«jis jÅ«s dzejniekiem?

ApsÅ«dzÄ“tais Brodskis - Neviens. Un kurš mani ir pieskaitÄ«jis cilvÄ“kiem?

Tiesnese Saveļjeva - Jūs kaut kur esat mācījies to?

Apsūdzētais Brodskis - Ko?

Tiesnese Saveļjeva - BÅ«t par dzejnieku. JÅ«s esat centies pabeigt kādu skolu, kur gatavo… kur māca… ?

LÅ«k, tādā garā. Proti, 1964. gadā Padomju SavienÄ«bā politiskās lietās šis ir standarts. Jums nav izglÄ«tÄ«bas, jums nav pieredzes, jums nav atbilstoši spÄ“kā esošiem normatÄ«viem aktiem ar tiesisku darÄ«jumu nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu par to, ka jÅ«s esat dzejnieks? Nav? Tad mÄ“s jÅ«s ieliksim cietumā.

Josifu Brodski kā mÄ“s zinām, notiesāja ar pieciem gadiem piespiedu darba izsÅ«tÄ«jumā. Mums prokurors, domājams, prasÄ«s lÄ«dzÄ«gus sodus, neskatoties uz to, ka šajā lietā tāpat kā Brodska lietā nav neviena cietušÄ un nevienam nav radÄ«ti nekādi zaudÄ“jumi. PÄ“c prokurora ieskata pietiek ar to, ka neviens mÅ«s nav pieskaitÄ«jis digitālās televÄ«zijas veidotājiem, mÄ“s to nekur neesam mācÄ«jušies, mÄ“s pat neesam centušies pabeigt kādu skolu, kur gatavo, kur māca digitālās televÄ«zijas ieviesÄ“jus. MÅ«su vaina tātad ir pierādÄ«ta.

Tā tiešÄm bija PSRS.

Kā mÄ“s zinām, juridiska persona, kurai, kā apgalvo šajā apsÅ«dzÄ«bā prokurors, esot radÄ«ti zaudÄ“jumi, patiesÄ«bā ir likvidÄ“ta bez nevienas prasÄ«bas pret jebkādu fizisku vai juridisku personu, un šÄ« procesa likumÄ«ba, kā mÄ“s to arÄ« zinām, jau ir pārbaudÄ«ta trÄ«s tiesu instancÄ“s, noskaidrojot, ka tieši tā arÄ« likumÄ«gi tas ir bijis jādara.

ZaudÄ“jumu un cietušÄ neesamÄ«ba ir vÄ“l viena paralÄ“le ar politiskajām Padomju SavienÄ«bas laika apsÅ«dzÄ«bām.

Kā gan citādi lai izskaidro, ka es esmu apsÅ«dzÄ“ts par to, ka, kā norādÄ«ts apsÅ«dzÄ«bā, ierados pie BandÄ“na un sarunāju ar viņu doties uz Londonu, neskatoties uz to, ka apzinājos, arÄ« uz vietas, ka a/s Interbaltija Invest darbÄ«bas veids ar televÄ«zijas vai citu plašsaziņas lÄ«dzekļu apraidi nav saistÄ«ts.

KāpÄ“c gan tam bÅ«tu bijis jābÅ«t saistÄ«tam? Kāds sakars šajā lietā ir tam, kāds ir a/s Interbaltija Invest biznesa modelis un ar ko viņi nodarbojas?

KāpÄ“c es nevarÄ“ju no BandÄ“na paņemt Flanagena adresi? Kam man bija jāprasa atļauja? Ar ko kādas tiesiskas attiecÄ«bas vispirms jānodibina, lai paprasÄ«tu adresi? Kāds sakars BandÄ“na dzÄ«ves pieredzei un tam, ar ko viņam ir kādas tiesiskas attiecÄ«bas, ar to, ka es viņam paprasÄ«ju adresi? Viņš zināja adresi. Man vajadzÄ“ja adresi. BandÄ“ns iedeva adresi. Viss.

Nekāds nodoms, noziedzÄ«gs vai nÄ“, netika apspriests, a/s Interbaltija Invest pieredze jel kādā jomā vispār nespÄ“lÄ“ja nekādu lomu adreses saņemšanā.

LasÄ«t šo apsÅ«dzÄ«bu ir tas pats, kas lasÄ«t Brodska tiesas protokolus. Liekas neticami, ka tas notiek patiesÄ«bā.

Un kā, kāpÄ“c šinÄ« brÄ«di prokuroram jau ir skaidrs, ka "Kempmayer Media Limited" nevar tikt patiesi, bet tikai fiktÄ«vi tikt iesaistÄ«ta DTV izveidÄ“?

KāpÄ“c? ŠÄds apgalvojums ir iespÄ“jams tikai no tās pašas padomju disidentu tiesāšanas shÄ“mas - kurš jÅ«s ir atzinis par DTV ieviesÄ“jiem? Kurš jÅ«s ir pieskaitÄ«jis DTV ieviesÄ“jiem? Neviens, saka prokurors, tātad jÅ«s neesat nekādi patiesi DTV ieviesÄ“ji.

Tieši tāpat kā Brodskis nav nekāds dzejnieks tiesneses Saveļjevas izpratnÄ“. Pret tādām apsÅ«dzÄ«bām ir grÅ«ti aizstāvÄ“ties to agresÄ«vā absurduma dēļ.

PilnÄ«gi vienalga, kāda bÅ«tu bijusi mÅ«su ideja, vienalga bÅ«tu iespÄ“jams izvirzÄ«t šÄdu apsÅ«dzÄ«bu. Tieši tāpat kā padomju laikos - bÅ«tu tikai cilvÄ“ks, pantu atradÄ«sim.

Kurš jÅ«s atzina par cilvÄ“kiem, kas var atvÄ“rt kafejnÄ«cu? Kādas jums ir tiesiskas attiecÄ«bas ar kādu cilvÄ“ku par kafejnÄ«cas atvÄ“ršanu? Nav? Tātad jÅ«s nedrÄ«kstat šÄdas idejas pat plānot. JÅ«s nedrÄ«kstat dibināt uzņēmumus utt. Padomju SavienÄ«bā, kā mÄ“s zinām, šÄdas apsÅ«dzÄ«bas mierÄ«gi varÄ“ja pastāvÄ“t. 1966. gadā Padomju SavienÄ«bas kriminālkodeksā tika ievests pants par apzināti nepatiesu ziņu izplatÄ«šanu, kas nomelno padomju sociālistisko iekārtu.

Par apzināti nepatiesu varÄ“ja faktiski pasludināt pilnÄ«gi jebko. Tieši to šeit dara Piliksers. Aizgājāt pie BandÄ“na, paprasÄ«jāt adresi? Aha - te jÅ«s arÄ« iekritāt. Abi divi, Liepnieks tāpÄ“c, ka prasÄ«ja adresi, un BandÄ“ns tāpÄ“c, ka iedeva. Nav ko palÄ«dzÄ“t tautas ienaidniekiem ar adresÄ“m. Kā BandÄ“ns varÄ“ja zināt, ka Liepnieks ir tautas ienaidnieks - nu, to nu gan vajadzÄ“ja, draudziņ, pašam saprast, kurš ta tā nāk un prasa adreses, tagad jau par vÄ“lu domāt. Tipisks PSRS represÄ“jošÄ tiesiskuma paraugs.

Jāsaka gan, ka līdzīgi konstruētas apsūdzības, protams, pastāv arī mūsdienu Krievijā, kad jāizrēķinās ar politiskajiem oponentiem.

Mihails Hodorkovskis tika notiesāts par krāpšanas organizÄ“šanu. Kāda sagadÄ«šanās! Visa pasaule to uzskata par politisku lietu, lai gan salÄ«dzinājumā ar šo lietu, kurā es esmu apsÅ«dzÄ“ts, Hodorkovska lietā pat nav tik kliedzošu pierādÄ«jumu par politisku spiedienu. Hodorkovska lietā nav faktu par to, ka Putina padomnieki un Kremļa darbinieki bÅ«tu spieduši ierosināt lietu, piedalÄ«jušies sapulcÄ“s, kurās apspriesta izmeklÄ“šanas gaita un tamlÄ«dzÄ«gi. MÅ«su lietā fakti par Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas darbinieku tiešu un aktÄ«vu piedalÄ«šanos lietas safabricÄ“šanā ir pietiekami.

Viens no šobrÄ«d slavenākajiem Krievijas opozicionāriem Aleksandrs Navaļnijs ir apsÅ«dzÄ“ts veselā virknÄ“ lietu par lÄ«dzekļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu, cita starpā piemÄ“ram par lÄ«dzekļu izlaupÄ«šanu no "LabÄ“jo spÄ“ku apvienÄ«bas", ar kuru Navaļnija firmai "Allekt" bijis lÄ«gums par reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Kāda sagadÄ«šanās!

LabÄ“jo spÄ“ku apvienÄ«ba noliedz, ka viņai bÅ«tu radÄ«ti kādi zaudÄ“jumi. ZaudÄ“jumi nevienam nav radÄ«ti - tas nekas. ProkuratÅ«ra uzskata, ka ir radÄ«ti. Tieši tāpat kā šajā, mÅ«su lietā - lÄ«gums ir, nauda vispār ir kustÄ“jusies – lÄ«dz ar to pietiek. Pat cietušais nav vajadzÄ«gs, gluži kā mÅ«su lietā. Pat zaudÄ“jumi nav vajadzÄ«gi gluži kā mÅ«su lietā.

Tas tā ir tāpÄ“c ka tieši tāpat kā Brodska, Hodorkovska, Navaļnija un lÄ«dzÄ«gas lietas arÄ« šÄ« ir parādÄ«jusies politisku iemeslu dēļ. Tikai tāpÄ“c, ka konkrÄ“tajā politiskajā situācijā bija politisks pasÅ«tÄ«jums salikt cietumos korumpantus, Ä«paši, vÄ“lams, no ŠÄ·Ä“les, Lemberga vai Šlesera aprindām. Tas bija solÄ«jums, ko tieši un netieši saviem vÄ“lÄ“tajiem 2002. gadā bija devis vÄ“lÄ“šanās tikko uzvarÄ“jušais un pie varas nonākušais, valdošais politiskais spÄ“ks - "Jaunais laiks". VÄ“lme pildÄ«t šo solÄ«jumu arÄ« izskaidro premjera biroja darbinieku iesaisti šÄ«s lietas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bā un spiedienā pÄ“c iespÄ“jas ātrāk ierosināt lietu un apsÅ«dzÄ“t ar Andri ŠÄ·Ä“li tolaik saistÄ«tus cilvÄ“kus. Tādai lietai bija vajadzÄ«gi attiecÄ«gi izpildÄ«tāji.

Padomju laiku pieredze labi redzama nākamajā teikumā, apsūdzības otrajā lapaspusē:

„PÄ“c izveidojušos JurÄ£a Liepnieka, Andreja Ä’Ä·a un Ginta BandÄ“na kopÄ«gā noziedzÄ«gā nodoma tiktu panākts, ka tiek oficiāli atzÄ«ts, ka sabiedrÄ«ba "Kempmayer Media Limited" ir uzņēmums, kurš veic DTV izveidošanu Latvijā.”

Ko nozÄ«mÄ“ - oficiāli atzÄ«ts? MÄ“s nedzÄ«vojam vairs valstÄ«, kur biznesa veikšanai bÅ«tu nepieciešams, lai to kāds oficiāli atzÄ«st. VarbÅ«t ir kādi specifiski biznesa veidi, ieroču tirdzniecÄ«ba, radioaktÄ«vu atkritumu glabāšana vÄ“l kādi atsevišÄ·i licencÄ“ti biznesa veidi, bet vispārÄ«gi nÄ“. LÄ«dz ar to mums nevarÄ“ja bÅ«t tāds pilnÄ«gi idiotisks mÄ“rÄ·is vai nodoms, par kuru mÅ«s apsÅ«dz prokurors. Nekādā darbÄ«ba saistÄ«bā ar DTV ieviešanu Latvijā nav licencÄ“ta. Latvijā nav arÄ« tādas valsts iestādes, kas oficiāli atzÄ«st vai noraida tās vai citas biznesa idejas vai biznesa plānus.

Padomju SavienÄ«bā ar šÄdu teikumu apsÅ«dzÄ«bā tiešÄm pietiktu, bet ko tā nozÄ«mÄ“ manā apsÅ«dzÄ«bā? Mums nevarÄ“ja bÅ«t tāds nodoms pat hipotÄ“tiski tāpÄ“c, ka mÅ«su iecerÄ“tajai biznesa idejai nekāda oficiāla atzÄ«šana nav nepieciešama.

Pati teikuma konstrukcija arÄ« rāda, ka prokurors domā padomju laiku un attiecÄ«gi krievu valodas kategorijās. Tikai krieviski saka tā kā šeit - "pÄ“c izveidojušos JurÄ£a Liepnieka, Andreja Ä’Ä·a un Ginta BandÄ“na kopÄ«gā noziedzÄ«gā nodoma tiktu panākts". CilvÄ“ks, kurš domā latviski, izmežģīs smadzenes, cenšoties saprast, kas te vispār ir uzrakstÄ«ts. „PÄ“c izveidojušos kopÄ«gā noziedzÄ«gā nodoma” - šÄds teikums ir neveiksmÄ«gs mÄ“Ä£inājums pārcelt latviešu valodā krievu valodas konstrukciju, kas sāktos ar vārdiem "После сложившейся".

Tā, lÅ«k, tieši tik kvalitatÄ«vi un tik saprotami ir noformulÄ“ts noziedzÄ«gais nodoms, par kuru tālāk bÅ«s runa piecdesmit lapaspušu garumā! NoziedzÄ«gais nodoms, kurš ir šÄ«s apsÅ«dzÄ«bas pamatā.

Tas ir tas mans noziedzÄ«gais nodoms, par kuru saskaņā ar apsÅ«dzÄ«bu pasaule sadevās rokās, lai to Ä«stenotu. Es tā saku tāpÄ“c, ka tālākajās lapaspusÄ“s tiek apgalvots, ka cilvÄ“ki, kurus es pat nepazÄ«stu, cilvÄ“ki, ar kuriem es neesmu ticies, neesmu sarakstÄ«jies vai runājis pa telefonu, nekad neesmu apspriedis šo vai kādu citu nodomu, tomÄ“r telepātiski ir uzzinājuši šo te nodomu, panākt, lai "Kempmayer Media Limited" tiek oficiāli atzÄ«ts par DTV ieviesÄ“ju, un visi ir sākuši veikt no brÄ«va prāta dažādas darbÄ«bas, lai šo nodomu Ä«stenotu. Visi pārÄ“jie apsÅ«dzÄ“tie, pat neredzot mani, kāds pat nezinot par manu eksistenci, vienalga ir Ä«stenojuši manu nodomu. Kā mÄ“s redzÄ“sim tālāk, apsÅ«dzÄ«bas sadaļas viena pÄ“c otras tā arÄ« sākas – „realizÄ“jot JurÄ£a Liepnieka nodomu …” un tālāk gari apraksti, ko CITI cilvÄ“ki ir darÄ«juši pat bez jel kādas saziņas ar mani. AbsolÅ«ti lielākā daļa no šiem cilvÄ“kiem patiesÄ«bā vispār nekad ar mani nekad neko nav apsprieduši un mums nekas nekad nav bijis kopÄ“js. Lietas materiālos nav nekā, kas norādÄ«tu uz pretÄ“jo.

ApsÅ«dzÄ«bā nav norādÄ«ts, kā šie dažādie un daudzie cilvÄ“ki uzzināja manu nodomu, kādā veidā mums izveidojās kopÄ«gs nodoms un, galvenais, kāda bija viņu motivācija darÄ«t visas šÄ«s lietas, lai Ä«stenotu manu nodomu. ApsÅ«dzÄ«bā nekur nav norādÄ«ts, kā es realizÄ“ju organizatoriskās darbÄ«bas, kā, kur, kad sazinājos ar izpildÄ«tājiem, kā es pārliecināju viņus, kā iesaistÄ«ju, kā koordinÄ“ju un kontrolÄ“ju viņu darbÄ«bas, kā es darÄ«ju visu to, kas bÅ«tu bijis jādara organizatoram. Nekā tāda nav ne apsÅ«dzÄ«bā, ne lietas materiālos. Vienkārši tiek apgalvots, ka visi nez kāpÄ“c esot Ä«stenojuši manu nodomu vai arÄ« mums ir radies kopÄ«gs nodoms.

ApsÅ«dzÄ«bā tiek apgalvots, ka cilvÄ“ki faktiski telepātiski, proti, bez reālas saziņas uzzināja, ko es it kā vÄ“los, un tad nesavtÄ«gi, bet mÄ“rÄ·tiecÄ«gi veltÄ«ja savu turpmāko dzÄ«vi manu nodomu Ä«stenošanai. Un tas, lietojot apsÅ«dzÄ«bas leksiku, ir oficiāls dokuments un oficiāls viedoklis.

ApsÅ«dzÄ“to rÄ«cÄ«bas loÄ£iska pamatojuma trÅ«kums ir tas, kas visvairāk šokÄ“ uzrādÄ«tajā apsÅ«dzÄ«bā.

VÄ“l viens piemÄ“rs. ApsÅ«dzÄ«bas 4. lpp, sestās sadaļas pašÄ sākumā ir rakstÄ«ts burtiski sekojošais:

“2001. gada janvārÄ« JurÄ£is Liepnieks, Andrejs Ä’Ä·is un Gints BandÄ“ns, kopÄ«gi turpinādami organizÄ“t minÄ“tā noziedzÄ«gā nodoma realizÄ“šanu, nolÅ«kā radÄ«t viņu kopÄ«gajā ieskatā piemÄ“rotākus apstākļus minÄ“tās krāpšanas saistÄ«bā ar DTV izveidošanu Latvijas Republikā un ar sabiedrÄ«bas “Kempmayer Media Limited” kā fiktÄ«va DTV Latvijas Republikā izveidotāja izmantošanu gaitā un rezultātā gÅ«stamā labuma sadalei, vienojās par sabiedrÄ«bas “Kempmayer Media Limited” dalÄ«bnieku (akcionāru) sastāva paplašināšanu un pamatkapitāla palielināšanu.”

UzrakstÄ«ts it kā speciāli tā, lai neko nevarÄ“tu saprast. Gribot negribot teikums jāpārlasa vairākas reizes, lai varÄ“tu uztvert domu. Doma ir - nolÅ«kā radÄ«t labākus apstākļus krāpšanas rezultātā gÅ«stamā labuma sadalei nolÄ“ma palielināt akcionāru sastāvu.

Kur šeit ir jel kāda loÄ£ika? Kādā veidā akcionāru skaita palielināšana var atvieglot vai palÄ«dzÄ“t labuma sadali? Es personiski domāju tieši otrādi, es domāju, ka jebkuru labumu sadalÄ«t parasti ir vieglāk, ja ir mazāk to, starp kuriem jādala. Prokurors ir pārliecināts par pretÄ“jo. Ja jums ir viena tortÄ«te, uzaiciniet tik daudz draugu, cik vien pazÄ«stiet, jo tā bÅ«s vieglāk sadalÄ«t. Labi, nav mana darÄ«šana, lai prokurors dala savus labumus kā viņam patÄ«k, bet es tiešÄm nesaprotu kāpÄ“c un uz kāda pamata prokurors šÄdu neloÄ£isku domāšanu piedÄ“vÄ“ man. ApsÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka mÄ“s tā esam domājuši, ka tāds ir bijis mÅ«su nolÅ«ks. ŠinÄ« apsÅ«dzÄ«bā prokurors nevienu savu apgalvojumu nepamato ne ar kādiem pierādÄ«jumiem, tāpÄ“c arÄ« šajā gadÄ«jumā nevar uzzināt, kāpÄ“c man tiek piedÄ“vÄ“ta šÄda domāšana, un lÄ«dz ar to nav Ä«sti skaidrs, kā tieši šos absurdos apgalvojumus atspÄ“kot.

TāpÄ“c, augsti godātā tiesa, varu tikai apliecināt, ka es nekad tā neesmu domājis, uzskatu šÄdu domāšanu par muļķīgu un neloÄ£isku. Nevaru iedomāties pat teorÄ“tiski nevienus apstākļus, kuros, lai atvieglotu peļņas vai labuma sadali, kāds nolemj palielināt labuma guvÄ“ju skaitu. Sēž, piemÄ“ram, trÄ«s pie miljona un domā, kā lai sadala vieglāk šo miljonu trÄ«s daļās? TiešÄm, kā labāk sadalÄ«t, viens saka - pasauksim vÄ“l trÄ«s cilvÄ“kus un dalÄ«sim sešÄs daļās. Jā, visi sajÅ«smā, tā gan ir laba ideja! TiešÄm tā ir daudz vieglāk. Prokurors apgalvo, ka šÄdi mÄ“s esam domājuši, šÄds mums ir bijis nodoms.

Augsti godātā tiesa, es noraidu šÄ«s apsÅ«dzÄ«bas. Es domāju, ka vispiemÄ“rotākā labuma dalÄ«šana ir, bÅ«sim atklāti - visu man. Nu, ja nevar visu man, tad katrā ziņā cik maz daļās vien iespÄ“jams.

Padomju okupācijas gados cilvÄ“ki tika izsÅ«tÄ«ti uz SibÄ«riju par to, ka Gaujā vācu zemÅ«denÄ“m ar lukturÄ«šiem ceļu rādÄ«ja, un neviens nemeklÄ“ja nekādu loÄ£iku šajās apsÅ«dzÄ«bās. Padomju laikā nekāda loÄ£ika nebija vajadzÄ«ga apsÅ«dzÄ«bām. ArÄ« šajā apsÅ«dzÄ«bā ir lÄ«dzÄ«gi. Tās autori nav Ä«paši centušies panākt loÄ£iku savos apgalvojumos. BÅ«s cilvÄ“ks - pantu atradÄ«sim, tas ir princips, kurš šeit ir pielietots.

GrozÄ«tās apsÅ«dzÄ«bas 45. sadaļā (50.-53.lpp.) es esmu apsÅ«dzÄ“ts par to, ka kopā ar Svārpstonu un Zabecki mÄ“s novirzÄ«jām finanšu lÄ«dzekļus manam personiskajām labumam. PilnÄ«gi nav saprotams, kāpÄ“c Svārpstonam ar Zabecki bija uznākusi tāda filantropijas lÄ“kme? Kas tie bija par iemesliem, kas diviem augstas klases profesionāļiem lika izšÄ·irties par likuma pārkāpšanu, pašiem no tā nekādu labumu negÅ«stot, bet rÄ«kojoties Liepnieka labuma dēļ. Kāda bija viņu motivācija? Kā jau esmu liecinājis, mÄ“s nebijām nedz draugi, nedz vispār iepriekš pazÄ«stami, kāpÄ“c viņi tā darÄ«ja? Kā es panācu lai viņi tā rÄ«kojas? Naudu viņi par to nesaņēma, nekādus citus labumus arÄ« nÄ“, kāpÄ“c viņi tā rÄ«kojās.

Otrkārt, grozītajā apsūdzībā prokurors jau apgalvo, ka vispār nekādi pakalpojumi netika sniegti "Kempmayer Latvija". Ka nauda SIA "Sofists" maksāta ne par ko. Augsti godātā tiesa, tā nekādā gadījumā nav taisnība.

Lietas materiālos atrodas 700 lapaspušu biezs tālaika mediju monitorings, kas lieliski atspoguļo bezprecedenta mediju interesi un ažiotāžu, kas SIA "Sofists" un "KMLat" lÄ«gumā darbÄ«bas laikā norisinājās mediju telpā. Prokurors mani apsÅ«dz par to, ka tajā laikā, kad nebija tāda Latvijas medija, kurš neinteresÄ“tos par "Kempmajeru" un digitālās televÄ«zijas ieviešanas apstākļiem, es sÄ“dÄ“ju pludmalÄ“, dzÄ“ru aliņu un nelikos par to visu ne zinis, lai gan saskaņā ar "KMLat" un SIA "Sofists" lÄ«gumu man bÅ«tu bijis jāstrādā un jāsniedz konsultācijas "KMLat" tieši par sabiedrisko attiecÄ«bu jautājumiem. NÄ“, tā nav taisnÄ«ba, godātā tiesa. Tas nebija tā, ka es nelikos ne zinis un ka es nebÅ«tu darÄ«jis pÄ“c labākās sirdsapziņas visu, kas sabiedrisko attiecÄ«bu menedžerim un konsultantam tādā situācijā bÅ«tu jādara.

SIA "Sofists" izgatavotais 700 lapaspušu mediju monitorings vÄ“l nemaz neatspoguļo visu to ziņu apjomu, kas bija jāizlasa, jāpārdomā, uz ko bija jāreaģē. Manā rÄ«cÄ«bā bija vÄ“l vismaz tikpat apjomÄ«gs televÄ«zijas ziņu ierakstu monitorings. Aiz katras no šÄ«m 700 lapaspusÄ“m ir kāds žurnālists, kurš zvanÄ«ja vai rakstÄ«ja "KMLat" un "KMLat" lÄ“mums par informācijas sniegšanu, sagatavošanu un tamlÄ«dzÄ«gi. Visu šo lÄ“mumu sagatavošanā un apspriešanā es piedalÄ«jos. Bez tam, reaģējot uz visu šo nepieredzÄ“ti lielo tālaika Ministru prezidenta un lielākās politiskās partijas uzkurināto mediju interesi, SIA "Sofists" ieteica un organizÄ“ja veselu virkni sabiedrisko attiecÄ«bu pasākumu, sākot ar "Kempayer" nolÄ«gto, tajā brÄ«dÄ« pasaulÄ“ pašu pieredzÄ“jušÄko digitālās televÄ«zijas ieviešanas inženieru vizÄ«ti Latvijā, viņu sagatavošanu un informÄ“šanu, beidzot ar Andra ŠÄ·Ä“les publiski izteiktajiem piedāvājumiem iegādāties DLRTC ar visu lÄ«gumu ar "Kempmajeru", ja jau valsts to uzskata pÄ“kšÅ†i par neizdevÄ«gu, un apņemšanos ieviest digitālo televÄ«ziju privāti, gan lÄ«dzÄ«gu piedāvājumu un apņemšanos izteikšanos no PÄ“tera Šmidres puses un veselu virkni ar to saistÄ«tu aktivitāšu, ieskaitot preses konferences, tikšanās ar presi un tamlÄ«dzÄ«gi. Protams, ka šajos apstākļos notika nemitÄ«ga sazināšanās gan ar Svārpstonu, gan tieši vai caur Svārpstonu ar Flanagenu. Apgalvot, ka nekādi pakalpojumi netika sniegti, nekas netika darÄ«ts, ir pilnÄ«gi un absolÅ«ti meli. Pret kuriem man nebija iespÄ“jas aizstāvÄ“ties visus šos sešus gadus, kopš lieta atrodas tiesā, jo agrāk prokuratÅ«ra apgalvoja, ka tikai viens no SIA "Sofists" izstādÄ«tajiem rÄ“Ä·iniem ir fiktÄ«vs.

GrozÄ«tā apsÅ«dzÄ«ba apgalvo, ka SIA "Sofists" nav vispār nekādus sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumus sniedzis un lÄ«gums ir fiktÄ«vs. Šie apgalvojumi ir pilnÄ«gi nepamatoti. Tieši otrādi, es rÄ“Ä·inājos ar to, ka visas manas atlikušÄs kapitāldaļas "KMUK" arÄ« pāries Andra ŠÄ·Ä“les Ä«pašumā, kā tas bija paredzÄ“ts (un, kā var redzÄ“t no lietas materiāliem, Andra ŠÄ·Ä“les pārstāvji tās jau uzskata par savām), un es pelnÄ«šu, kā ierasts, ar sabiedrisko attiecÄ«bu un mārketinga pakalpojumiem. Es prognozÄ“ju, ka digitālās televÄ«zijas ieviešana un analogās televÄ«zijas apraides atslÄ“gšana bÅ«s saistÄ«ta ar masÄ«vu un lielu iedzÄ«votāju informÄ“šanas kampaņu, kuras uzdevums bÅ«s izskaidrot visus ar šo pāreju un dekoderu izplatÄ«šanu saistÄ«tos aspektus. Un tieši šÄ«s kampaņas, kā arÄ« tālāko komunikāciju organizÄ“šana un nodrošināšana bija mans nolÅ«ks, slÄ“dzot šo lÄ«gumu. Situācija izvÄ“rtās savādāk, un man nācās sniegt savus pakalpojumus pavisam citā situācijā, taču rÄ“Ä·ini jebkurā gadÄ«jumā tika izrakstÄ«ti par saskaņā ar lÄ«gumu sniegtiem darbiem, kas arÄ« ir vienÄ«gais iemesls, kāpÄ“c Svārpstons tos apmaksāja.

Vienā epizodÄ“ prokurors norādÄ«jis, ka noziedzÄ«gais nodoms ir ticis realizÄ“ts, man “epizodiski klātesot”. Tas vismaz šajā epizodÄ“ it kā varÄ“tu izskaidrot, kā es realizÄ“ju organizatoriskās darbÄ«bas, kā sazinājos ar izpildÄ«tājiem. Runa ir par lÄ«guma atsevišÄ·u punktu saskaņošanu, kurai es tiešÄm vienreiz biju liecinieks.

Augsti godātā tiesa! Ja Jānis Loze ar Mārtiņu KvÄ“pu tajā konferenču zālÄ“ bÅ«tu centušies sazāģēt lÄ«Ä·i un es bÅ«tu bijis šai darbÄ«bai “epizodiski klātesošs”, tad jā, es saprastu, ka esmu vainÄ«gs. Iedomājieties, uz galda lÄ«Ä·is, tie tur zāģē, liek maisos, viss asinÄ«s, bet es tikai ieeju, papļāpāju par citām lietām, izeju ārā, vÄ“lāk vÄ“l ienāku un pÄ“c tam saku, kāpÄ“c jÅ«s mani apsÅ«dzat, es taču lÄ«Ä·i nezāģēju. Tad es saprastu, ja mani apsÅ«dz. Bet, augsti godātā tiesa, viņi nezāģēja lÄ«Ä·im nost kājas, nemÄ“rcÄ“ja sÄ“rskābÄ“ lÄ«Ä·im pirkstus, neko tādu nedarÄ«ja. Tur nebija lÄ«Ä·a uz galda, nebija asiņu. Uz galda bija papÄ«ri, dokumenti. Viņi apsprieda kaut kādus juridiskus formulÄ“jumus, juridiskas nianses, paragrāfus un tiesÄ«bu normas, tā tomÄ“r ir pilnÄ«gi savādāka situācija, un, kā jau es esmu liecinājis, iepriekš nekas ne pirms, ne pÄ“c tam nav licis man domāt, ka viņi bÅ«tu darÄ«juši ko nelikumÄ«gu. ArÄ« šobrÄ«d es nedomāju, ka viņi darÄ«ja tur kaut ko nelikumÄ«gu.

ApsÅ«dzÄ“t mani par šo “epizodisko klātesamÄ«bu” atkal ir tieši tas pats, kas tika praktizÄ“ts padomju gados.

Latvijas Okupācijas muzejā glabājas tā sauktās franču grupas lietas materiāli. Franču grupa bija izcili tālaika latviešu intelektuāļi, kas laika posmā no 1945. lÄ«dz 1950. gadam mÄ“dza tikties viens pie otra dzÄ«vokļos, lai tulkotu no franču valodas un apspriestu ar franču kultÅ«ru saistÄ«tus jautājumus. Viņi iztulkoja lielu apjomu franču literatÅ«ras un dzejas.

Tad, lÅ«k, visi, pat tie, kas tikai epizodiski bija klātesoši šajās tikšanās reizÄ“s, 1951. gadā tika notiesāti ar gariem gadiem izsÅ«tÄ«jumā. Kurtam Fridrihsonam, Elzai StÄ“rstei un Ievai Lasei kā organizatoriem tika piespriesti pat 25 gadi izsÅ«tÄ«jumā SibÄ«rijā. Tāpat kā šajā lietā viņi tika apsÅ«dzÄ“ti par it kā esošiem nodomiem un it kā nelikumÄ«gu darbÄ«bu. Viņiem, lÅ«k, nebija iepriekš nodibinātu tiesisku attiecÄ«bu ne ar vienu, kas pieļautu šÄdas tikšanās, šÄdu tulkošanu un apspriešanos. Epizodiska klātesamÄ«bā šÄdā vienkārši par nelikumÄ«gu pasludinātā tikšanās reizÄ“ kļuva par pietiekamu vainas pierādÄ«jums. Šie un desmitiem tÅ«kstošu citu lÄ«dzÄ«gu Latvijas okupācijas laiku apsÅ«dzÄ“tāju darbi ir tie piemÄ“ri, uz kuriem acÄ«mredzot mācÄ«jās un auga PSRS tiesÄ«bu jurists un milicijas izmeklÄ“tājs EdvÄ«ns Piliksers. Viņš pats bija šÄ«s padomju tiesÄ«bu sistÄ“mas uzticams un cÄ«tÄ«gs kalps. Ne visiem mainÄ«t savu domāšanu un ierasto darba stilu pensijas vecumā ir viegli, un es to saku tāpÄ“c, ka iepriekšÄ“jā pieredze un dzÄ«ves gājums ir faktors, kuru Piliksers atkal un atkal tik ļoti uzsver attiecÄ«bā pret mani un citiem apsÅ«dzÄ“tajiem, padarot to par apsÅ«dzÄ«bas sastāvdaļu un vienu no balstiem.

VÄ“sturisku iemeslu dēļ padomju režīma noziegumi un tajos iesaistÄ«tie, kā zināms, nav tiesāti procesā, kas lÄ«dzinātos Nirnbergas procesam, neskatoties uz to, ka daudzi ir uzskatÄ«juši, ka šÄdam procesam bÅ«tu vieta un tāda trÅ«kums vÄ“l aizvien ietekmÄ“ arÄ« mÅ«sdienu tiesisko klimatu Latvijā. Par padomju tiesisko tradÄ«ciju ietekmi šodienas procesos tika plaši diskutÄ“ts arÄ« šÄ«gada konstitucionālās tiesÄ«bpolitikas seminārā BÄ«riņos EgÄ«la Levita vadÄ«bā. Nirnbergas procesa laikā tika tiesāti ne tikai nacistu kara noziedznieki. Divpadsmit tā sauktajos sekojošajos procesos pie atbildÄ«bas tika saukti arÄ« citu grupu nacistu noziedznieki. AtsevišÄ·s, tā sauktais tiesnešu process bija veltÄ«ts tam, lai tiesātu trešÄ reiha Tieslietu ministrijas augstākos ierÄ“dņus, prokurorus un tiesnešus, kas veicināja valdošÄs partijas interešu Ä«stenošanu un likuma varas piemÄ“rošanu nacionālsociālistu ideoloÄ£ijas interesÄ“m. Nešaubos, ja šÄds process vai jebkāda padomju laiku milicijas un prokuratÅ«ras darbinieku darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šana bÅ«tu notikusi, mums te nevajadzÄ“tu komentÄ“t apsÅ«dzÄ«bu, kas uzrakstÄ«ta pÄ“c principa, lai tikai bÅ«tu cilvÄ“ks - pantu atradÄ«sim -, un kurā par apzināti nepatiesu un fiktÄ«vu bez jebkāda pamatojuma tiek pasludināts jebkas, kas prokuroram ir nepieciešams sava mÄ“rÄ·a sasniegšanai, un kurā prokuroru nemulsina tas, ka kopÄ«gs nodoms ir cilvÄ“kiem, kuri nav pat pazÄ«stami viens ar otru un kuri nesazinās savā starpā nedz tieši, nedz caur kādu, kā arÄ« tas, ka acÄ«mredzami nav redzams nekāds iemesls vai motivācija, kas liktu viņiem rÄ«koties tā, kā apraksta prokurors.

Augsti godātā tiesa, es pilnībā neatzīstu savu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, uzskatu apsūdzību par nelikumīgu un politiski motivētu. Paldies!

2013.gada 4. septembrī.

Jurģis Liepnieks