OdiozÄ odiseja
Arturs PriedÄ«tis · 29.12.2017. · Komentāri (56)Odiseja odiseja ilga 20 gadus. MÅ«su „Äekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tÄpÄ“c, ka mÄ“s esam spÄ“jÄ«gÄki par Itakas iedzÄ«votÄjiem. Mums ir tas, ko viņi pat sapņos nespÄ“ja iztÄ“loties. Mums ir Ä£eokrÄtiskais valstiskums. Bet pats galvenais – mums ir kriminÄli oligarhiskais valstiskums ar visdažÄdÄkÄ veida odiozÄm (nevÄ“lamÄm, pretÄ«gÄm, atbaidošÄm) izdarÄ«bÄm. Ja Odiseja atgriešanos normÄlÄ dzÄ«vÄ“ traucÄ“ja dažÄdi ÄrÄ“jie spÄ“ki, tad latviešu nonÄkšanu normÄlÄ dzÄ«vÄ“ traucÄ“ paši latvieši.
Odisejas (ilgi procesi ar dažÄdiem piedzÄ«vojumiem) un tajÄ skaitÄ odiozas (atbaidošas) odisejas patiesÄ«bÄ ir laba lieta. TÄs palÄ«dz pamatÄ«gÄk izprast cilvÄ“kus, tautas, valstis. Odisejas sazaroti atspoguļo dzÄ«ves Ä«stenÄ«bu. Odiozas odisejas atspoguļo dzÄ«ves Ä«stenÄ«bas sarežģītÄ«bu. ArÄ« tas ir vÄ“lams. CilvÄ“ku smadzenes vislabÄk funkcionÄ“ sarežģītos apstÄkļos. Protams, tas attiecas uz veselÄm smadzenÄ“m. Tas neattiecas uz sagandÄ“tÄm, piesÄrņotÄm, psihiski slimÄm smadzenÄ“m. Odiozas odisejas parasti atklÄj smadzeņu sagandÄ“tÄ«bas, piesÄrņotÄ«bas, psihiskÄs slimÄ«bas pakÄpi. ArÄ« tas ir jÄzina. ValstsvÄ«riem obligÄti jÄzina.
„ÄŒekas maisu” odiozÄ odiseja nevarÄ“ja rasties un 27 gadus turpinÄties bez VDK politiskÄs vadÄ«bas rÄ«kojuma. Ä»oti iespÄ“jams, rÄ«kojumu deva priekšnieki KremlÄ«, aptverot krievu impÄ“rijas Ä£eopolitisko interešu tradicionÄlÄs zonas, kas Krievijai bÅ«s vajadzÄ«gas arÄ« pÄ“c PSRS sabrukuma. Maz ticams, ka procesu iniciÄ“ja tikai LKP CK spice. Saprotams, tÄ vÄ“lÄ“jÄs valdÄ«t arÄ« zem karmÄ«nsarkanbaltÄ karoga. „ÄŒekas maisi” varÄ“ja labi noderÄ“t. TÄ tas praktiski ir bijis visus 27 gadus.
GrÅ«ti ticÄ“t, ka nepiedodamajÄ profesionÄlajÄ nodevÄ«bÄ (neiznÄ«cinot informÄciju VDK likvidÄcijas priekšvakarÄ) vainojami „stÅ«ra mÄjas” Ä£enerÄļi; respektÄ«vi, viņu neprÄts. Dokumenti esot dedzinÄti. KamÄ“r tauta 1989.gada 23.augustÄ priecÄ«gi rindojÄs uz „Baltijas ceļa”, VDK nodaļÄs esot sadedzinÄti papÄ«ru kalni. SavukÄrt „avoti” tika brÄ«dinÄti, ka par viņiem tiek saglabÄta informÄcija. Tas viss ir ļoti jocÄ«gi no pasaulÄ“ pamatoti izslavÄ“tÄ specdienesta puses.
LÄ“mumu par „Äekas maisu” izveidi acÄ«mredzot nepieņēma VDK vadÄ«tÄji. „ÄŒekas maisi” bija vajadzÄ«gi kÄdam lielÄkam un viltÄ«gi tÄlredzÄ«gÄkam spÄ“kam, kas gatavojÄs mūžu mūžos netraucÄ“ti saimniekot pie Dzintara jÅ«ras ar logu uz Eiropu. LoÄ£iski, ka tÄds spÄ“ks varÄ“ja bÅ«t tikai viens – PSKP un VDK nomenklatÅ«ras nelietÄ«gÄkÄ daļa. TÄtad nÄkamÄ kriminÄlÄ oligarhija. KatrÄ ziÅ†Ä „Äekas maisi” ir „perestroikas” mahinÄciju elements.
„Perestroikas” Ä«stais un no padomju tautas (cilvÄ“ces) slÄ“ptais mÄ“rÄ·is bija PSRS teritorijÄ pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk ieviest kapitÄlismu un kompartijas virsslÄni piepumpÄ“t ar dolÄru miljoniem un miljardiem. Kompartijas virsslÄņa ilgotais sapnis bija sÄ“dÄ“t pie viena galda ar Rietumu buržuÄziju. Tas nenotika. Rietumu buržuÄzija kategoriski atsacÄ«jÄs sÄ“dÄ“t pie viena galda ar sarkano plebeju laupÄ«tÄjiem. Krievija netika iekļauta kapitÄlistisko valstu kolekcijÄ. TajÄ nav vietas mÅ«sdienu ideÄlÄkajai kriminÄli oligarhiskajai valstij uz planÄ“tas. Rietumu aristokrÄtijas un buržuÄzijas elite atļauj Krievijai galvu turÄ“t virs Å«dens tikai tÄpÄ“c, ka tai ir atomieroÄi.
„Perestroikas” mÄ“rÄ·a sasniegšanas pamatveidi bija „prihvatizÄcija” un denacionalizÄcija. LatvijÄ abos procesos ļoti ieinteresÄ“ti bija daudzi latviešu t.s. trimdinieki. Viņi atmeta kaunu, nacionÄli idejisko stÄju un mantkÄrÄ«bas dÄ«dÄ«ti sÄka mīļi brÄļoties ar vakardienas lielÄkajiem ienaidniekiem - LKP spÄ“kavÄ«riem. Vispirms tas notika AugstÄkajÄ PadomÄ“ un pÄ“c tam SaeimÄ, kur priekšsÄ“dÄ“tÄja krÄ“slÄ sÄ“dÄ“ja bijušais LKP CK sekretÄrs A.Gorbunovs. Trimdinieki viegli panÄca labvÄ“lÄ«gu likumdošanu Ä«pašumu atgÅ«šanÄ. Tas nekas, ka labvÄ“lÄ«gÄ likumdošana bija viena no pirmajÄm neģēlÄ«bÄm tautas bojÄejas sÄgÄ. DenacionalizÄcija arÄ« ir sava veida odioza odiseja. TÄ joprojÄm turpinÄs, izpostot dzÄ«vi tÅ«kstošiem cilvÄ“ku. DenacionalizÄcijas odiseja uzskatÄmi parÄda daudzu latviešu trimdinieku un vietÄ“jo antropoÄ«du morÄlo seju. Mantas dēļ nacionÄlais patriotisms momentÄ ir izkÅ«pÄ“jis. „NoziedzÄ«gÄs okupÄcijas” un „ienÄ«sto komunistu” tÄ“ma nobÄ«dÄ«ta kapa klusuma valstÄ«bÄ.
Lai novÄ“rstu tautas masu uzmanÄ«bu no „prihvatizÄcijas” un denacionalizÄcijas, vajadzÄ“ja ideoloÄ£iski efektÄ«vi rÄ«koties. Amerika netika atklÄta. KÄ parasti, vispiemÄ“rotÄkais lÄ«dzeklis kļuva sÄ«vi ienÄ«sta ienaidnieka piespÄ“lÄ“šana. Jau „perestroikas” gados tÄds ienaidnieks kļuva PSKP un VDK. Tautas masas mudinÄja emocionÄlo enerÄ£iju dedzÄ«gi ziedot partijas un „Äekas” nolÄdÄ“šanai. Tas ir lieliski izdevies. TurklÄt latviešu tautas masas nekad nav spÄ“jušas aptvert, ka partijas un „Äekas” nolÄdÄ“šanu ir noorganizÄ“juši šo institÅ«ciju vadÄ«tÄji nacionÄlo un kriminÄlo noziegumu maskÄ“šanai. NeapšaubÄmi, latviešu tautas masas to bÅ«tu spÄ“jušas aptvert tikai ar inteliÄ£ences palÄ«dzÄ«bu. KÄ zinÄms, „perestroikas” režisoriem izdevÄs totÄli apmuļķot ne tikai tautas masas, bet arÄ« inteliÄ£enci. ApmuļķotÄ inteliÄ£ence tÅ«lÄ«t sÄka apkalpot jaunburžujus un aktÄ«vi palÄ«dzÄ“ja tautai pÅ«st pÄ«lÄ«tes. Latviešu inteliÄ£ences konformisms arÄ« ir odioza odiseja. Tai tÄpat nav redzams gals.
Pie mums visÄ jezgÄ ap VDK atbaidošÄkais ir LPSR AugstÄkÄs padomes 1991.gada 24.augusta lÄ“mums „Par PSRS valsts drošÄ«bas iestÄžu darbÄ«bas izbeigšanu Latvijas RepublikÄ”. TajÄ teikts: „SaskaÅ†Ä ar 1990. gada 4. maija deklarÄciju «Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu», 1991. gada 21. augusta konstitucionÄlo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu» un ievÄ“rojot to, ka PSRS valsts drošÄ«bas iestÄžu un to struktÅ«rvienÄ«bu, arÄ« Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas, darbÄ«ba Latvijas Republikas teritorijÄ atzÄ«stama par noziedzÄ«gu un tÄdu, kas vÄ“rsta pret Latvijas tautas interesÄ“m, Latvijas Republikas AugstÄkÄ Padome nolemj: 1. LikvidÄ“t Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju”. AtbaidošÄkais attiecas uz frÄzi „PSRS valsts drošÄ«bas iestÄžu un to struktÅ«rvienÄ«bu, arÄ« Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas, darbÄ«ba Latvijas Republikas teritorijÄ atzÄ«stama par noziedzÄ«gu un tÄdu, kas vÄ“rsta pret Latvijas tautas interesÄ“m”.
TÄdu lÄ“mumu varÄ“ja pieņemt vienÄ«gi debili cilvÄ“ki vai nelabojami nelieši. LÄ“muma pieņēmÄ“ji jau tolaik ļoti labi zinÄja, ka VDK reÄli turpina darbÄ«bu LR. No VDK uz DP un citÄm LR drošÄ«bas iestÄdÄ“m darbÄ tolaik jau bija pÄrgÄjuši VDK kadri ar visiem uzticamajiem slepenajiem „avotiem” un dzÄ«vÄ“ norÅ«dÄ«to profesionÄlo tehnoloÄ£iju. TÄdÄ“jÄdi lÄ“mums ir pretÄ«ga izdarÄ«ba, un arÄ« idiotiska izdarÄ«ba. AugstÄkÄ Padome, pasludinot VDK par noziedzÄ«gu struktÅ«ru, reizÄ“ netieši pasludinÄja pati savas valsts (proti, atjaunotÄs LR) drošÄ«bas struktÅ«ras par noziedzÄ«gÄm. Tas bija tas pats, ja, piemÄ“ram, ASV Kongress CIP, FIB pasludinÄtu par noziedzÄ«gÄm struktÅ«rÄm. TurklÄt lÄ“mumu ir parakstÄ«juši tÄdi LKP funkcionÄri kÄ A.Gorbunovs un I.Daudišs. Viņu fundamentÄlais ieguldÄ«jums VDK vadÄ«šanÄ un kontrolÄ“ ir vispÄrzinÄms fakts. TÄtad arÄ« viņi paši sevi pasludinÄja par noziedzniekiem! Bet tas taÄu ir absurds! Vai viņi to nesaprata? Šis groteskais absurds labi parÄda, kÄda bezjÄ“dzÄ«ba LR bija jau no paša sÄkuma. NeapšaubÄmi, kriminÄli oligarhiskÄ valstÄ«, kurÄ no cilvÄ“ces katru brÄ«di nÄkas slÄ“pt noziedzÄ«go bÅ«tÄ«bu, savÄdÄk nemaz nevar bÅ«t. Var bÅ«t tikai absurdi meli un absurda rÄ«cÄ«ba. Un tÄ tas turpinÄs joprojÄm.
TaÄu ir vÄ“l viens atbaidošs un reizÄ“ smieklÄ«gs moments: netieši pasludinot VDK mantinieci DP un citas atjaunotÄs LR drošÄ«bas iestÄdes par noziedzÄ«gÄm struktÅ«rÄm, AugstÄkÄ Padome principÄ rÄ«kojÄs pareizi. TÄs patiešÄm kļuva noziedzÄ«gas struktÅ«ras, jo atbalsta LR kriminÄli oligarhisko iekÄrtu ar tÄs lielÄkajÄm kaislÄ«bÄm – „prihvatizÄciju” un masveida zagšanu. DP un citu drošÄ«bas iestÄžu darbÄ«ba savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir noziedzÄ«ga darbÄ«ba kriminÄli oligarhiskÄs valsts kontekstÄ.
GandrÄ«z 30 gadus ilgÄ „Äekas maisu” odiozÄ odiseja ir pamatÄ«gi sagandÄ“jusi latviešu tautas apziņu (tautas atmiņu, tautas Ä“tosu). Latviešu tautas apziņai jauns trieciens ir K.Kangera vadÄ«tÄ sociÄlÄ kampaņa (valsts komisijas formÄtÄ) ap „Äekas maisiem”.
Valsts komisiju izveidoja 2014.gada 20.augustÄ saskaÅ†Ä ar MK rÄ«kojumu Nr.433. RÄ«kojuma nosaukums ir šÄds: „Par speciÄlÄs starpdisciplinÄrÄs komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei”. RÄ«kojumÄ teikts: „SaskaÅ†Ä ar likuma "Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabÄšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu" 18. panta 1.2 daļu izveidot speciÄlo starpdisciplinÄro komisiju bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu zinÄtniskai (tai skaitÄ vÄ“sturiskai un juridiskai) izpÄ“tei, kÄ arÄ« materiÄlÄ un morÄlÄ kaitÄ“juma izvÄ“rtÄ“šanai, ko bijusÄ« Valsts drošÄ«bas komiteja nodarÄ«jusi Latvijas Republikai un tÄs iedzÄ«votÄjiem”.
„ÄŒekas maisu” komisijas izveidošana ir ļoti dÄ«vains pasÄkums. Tas nav izskaidrojams tikai ar valdošÄs kliÄ·es iracionalitÄti. ValdÄ«ba izveidoja komisiju, bet tajÄ pašÄ laikÄ komisijai liedza izpildÄ«t tai doto uzdevumu - nepielaida pie „maisiem”. ArÄ« tas ir grotesks absurds. Tas nav saprotams. Toties saprotams ir tas, ka valdÄ«ba praktiski uzkurinÄja sociÄlo histÄ“riju. PrimÄrÄ kļuva sociÄlÄ histÄ“rija, bet nevis zinÄtniskÄ darbÄ«ba. KÄpÄ“c tÄ notika? Lai zinÄtniski pÄ“tÄ«tu VDK dokumentus, nav vajadzÄ«gs tos publicÄ“t un tajÄ skaitÄ nav vajadzÄ«gs atvÄ“rt „Äekas maisus”, par kuru atvÄ“ršanas nepieciešamÄ«bu sÄka histÄ“riski klaigÄt melnas kaislÄ«bas apdullinÄti tautieši ar komisijas priekšnieku Kangeri priekšgalÄ.
DÄ«vaini ir valdÄ«bas rÄ«kojumÄ fiksÄ“tie uzdevumi. Ko nozÄ«mÄ“ vÄ“sturiskai izpÄ“tei, kad VDK vÄ“sture jau sen ir zinÄma pamatÄ«gÄk nekÄ, teiksim, Dziesmu svÄ“tku vÄ“sture? Ko nozÄ«mÄ“ juridiskai izpÄ“tei? Tas vispÄr nav saprotams! Ko nozÄ«mÄ“ izvÄ“rtÄ“t materiÄlo kaitÄ“jumu? Ko nozÄ«mÄ“ izvÄ“rtÄ“t morÄlo kaitÄ“jumu? Tas atkal vispÄr nav saprotams! Ko nozÄ«mÄ“ izvÄ“rtÄ“t atsevišÄ·i nodarÄ«to kaitÄ“jumu LR un atsevišÄ·i iedzÄ«votÄjiem? KÄdu kaitÄ“jumu VDK varÄ“ja nodarÄ«t LR, ja LR tika inkorporÄ“ta PSRS?
Kampaņa ir sociÄli ļoti bÄ«stama. Bet, lÅ«k, tas vedina hipotÄ“tiski jautÄt, vai kampaņa nav kÄda Ärzemju specdienesta operÄcija Latvijas teritorijÄ. To realizÄ“ ne tikai Kangeris. ZinÄtniskÄs pÄ“tÄ«šanas demagoÄ£iskajÄ aizsegÄ kÄds spÄ“ks Latvijas sabiedrÄ«bu vÄ“las uzturÄ“t permanenta haosa un permanentas psihozes stÄvoklÄ«. ZinÄtniskÄs intereses ir maskÄ“šanÄs priekš muļķiem. Ne velti internetÄ lasÄmi Kangera ciniskie vÄrdi: „Lai katrs pats pÄ“c tam skaidrojas, kÄ tur nokļuva un kÄda bija viņa sadarbÄ«ba ar VDK. MÄ“s nevaram izmeklÄ“t katra cilvÄ“ka likteni, nespÄ“jam noteikt, kurš piekrita brÄ«vprÄtÄ«gi, kurš piespiedu kÄrtÄ”. TÄ nerunÄ zinÄtnieks. TÄ runÄ sociÄlÄs histÄ“rijas stimulÄ“tÄjs kÄda spÄ“ka uzdevumÄ. Nav grÅ«ti iedomÄties, kÄdas valsts speciÄlie dienesti savÄ laikÄ bija ieinteresÄ“ti izmantot ASV, KanÄdas, Zviedrijas latviešu emigrantu pÄ«lÄru pakalpojumus. Tas var turpinÄties arÄ« šodien.
Par laimi kampaņas dÄ«vainÄ«bas beidzot saskata viens no Kangera kolÄ“Ä£iem. VÄ“sturnieks A.Lerhis 2017.gada 20.decembrÄ« portÄlÄ „Delfi” raksta: „Iepriekš komisija diezgan bieži ir deklarÄ“jusi nostÄju, ka "vispirms maisu atvÄ“ršana, pÄ“c tam pÄ“tniecÄ«ba". Rodas iespaids, ka tiek strÄdÄts sabiedrisko attiecÄ«bu labÄ – spodrinot komisijas publisko tÄ“lu, pasniedzot sevi kÄ cÄ«nÄ«tÄjus par "maisu" atvÄ“ršanu. Komisija nav izdarÄ«jusi visu, lai nonÄktu pie sava galvenÄ uzdevuma – sÄkt pÄ“tÄ«t kartotÄ“ku. KartotÄ“ka vÄ“l nav izpÄ“tÄ«ta, bet viedoklis par to jau gatavs – jÄatver! Kopš Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas informÄcijas trÅ«kuma dēļ dažÄdos apgalvojumos kartotÄ“kas saturs bieži ir ticis mistificÄ“ts un pÄrvÄ“rtÄ“ts. Komisijai valdÄ«ba iedeva naudu kartotÄ“kas izpÄ“tei, bet tiek darÄ«ts cits darbs – komisija darbojas kÄ klasiska pÄ“tniecÄ«bas iestÄde papildus LatvijÄ jau pastÄvošÄm vÄ“stures pÄ“tniecÄ«bas iestÄdÄ“m. TurklÄt jÄņem vÄ“rÄ komisijai triju gadu laikÄ piešÄ·irtais budžets, kas nav bijis gluži mazs (2015.–2017. gadÄ, tÄtad trÄ«s gadus, pa 250 000 eiro gadÄ, tÄtad kopÄ 750 000 eiro). TÄ vietÄ, lai koncentrÄ“tos uz padomju represiju mehÄnisma izpÄ“ti, komisija ievÄ“rojamÄ mÄ“rÄ ir koncentrÄ“jusies uz personÄliju izpÄ“ti un vainÄ«go meklÄ“šanu (pÄ“tÄ«jumos ir jau publicÄ“ti plaši vainÄ«go un aizdomÄs turÄ“to personu Ä£imeņu apraksti, ieskaitot viņu bÄ“rnus).”
Interesanti, ka Kangeris neko nesaka par kÄda cita „avotu” saraksta publicÄ“šanu. KÄda intervija liecina par viņa kompetenci vÄcu okupÄcijas atbalstÄ«šanÄ: „Pie VDK dokumentiem ir krÄjums par vÄcu okupÄcijas laika aÄ£entiem. Ar kÄdiem 2000 vÄrdiem. Biezs žurnÄls. SastÄdÄ«ts pÄ“c kara. Tur ir par ArÄja komandas dalÄ«bniekiem un tamlÄ«dzÄ«gi.[..] TicamÄ«ba ir liela, jo to sarakstu var salÄ«dzinÄt ar 1943. gada vÄcu sarakstiem, kur uzskaitÄ«ta pÄrtikas devu, cigarešu izsniegšana. VÄ“sturnieks Andrievs Ezergailis jau to ir publicÄ“jis. TomÄ“r interesantÄki tÄdi saraksti bÅ«tu no 1941. gada. Diemžēl arhÄ«vÄ tÄdu nav. VÄcieši tos iznÄ«cinÄja. Ir vienÄ«gi vadošÄ personÄla, 20 galveno cilvÄ“ku uzskaitÄ«jums.”
LoÄ£iska ir prasÄ«ba reizÄ“ ar vÄcu laika, padomja laika "avotu" sarakstu publicÄ“šanu publicÄ“t arÄ« Livonijas laika, cara laika, pirmskara Latvijas laika, bet galvenais - šodienas kriminÄlÄs LR visu piecu speciÄlo dienestu "avotu" sarakstus. Latviešu tauta vÄ“l nekad nav dzÄ«vojusi tÄdÄ valstiskajÄ ÄrprÄtÄ, kÄds valda pÄ“cpadomju periodÄ. TÄpÄ“c ir jÄzina šÄ« ÄrprÄta nelegÄlo atbalstÄ«tÄju vÄrdi. VÄcieši iznÄ«cinÄja savu "avotu" sarakstus, bet latvieši speciÄli kaut kÄdÄ nelietÄ«gÄ nolÅ«kÄ atstÄja ziņas par saviem "avotiem". KÄpÄ“c vÄcieši bija godÄ«gÄki par latviešiem?
2017.gada 18.decembrÄ« „Diena” publicÄ“ja interviju ar Kangeri. SavukÄrt „Delfi” publicÄ“ja pÄrskatu par interviju (citÄti no pÄrskata).
Intervija ir interesanta un savÄ ziÅ†Ä unikÄla. To vÄ“los Ä«paši pasvÄ«trot. Neatceros otru tekstu, kurÄ skaidri un gaiši bÅ«tu parÄdÄ«ta LPSR skaistÄ pÄrkrÄsošanÄs par LR, kad faktiski nekas nemainÄ«jÄs un varu saglabÄja LKP/VDK nelietÄ«gÄkÄ daļa, DP turpinÄja darbu VDK kadri, komunistu zaglÄ«gÄkie partijas sekretÄri sÄka laupÄ«t tautas kopÄ«pašumus, LKP CK ideoloÄ£ijas guru un viens no LPSR VDK politiskajiem komandieriem kļuva LR parlamenta priekšnieks.
Kangeris intervijÄ saka: "IzskatÄs, ka ir bijuši kÄdi cilvÄ“ki, kas tika pÄrvervÄ“ti strÄdÄt Latvijas Republikas labÄ. MÄ“s zinÄm, ka 30 Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) štata darbinieku pÄrgÄja Latvijas Republikas darbÄ, tad loÄ£isks ir jautÄjums – katram no viņiem bija savi aÄ£enti, vai viņi šos aÄ£entus ņēma vai neņēma lÄ«dzi?"
IntervijÄ lieliski redzam, ka joprojÄm ir „labie” Äekisti, par kuriem nedrÄ«kst runÄt atklÄti, un „sliktie” Äekisti". Kangeris skaidro: „Te vÄ“l no drošÄ«bas aspekta ir cits jautÄjums. Esmu runÄjis ar MaizÄ«ša kungu, kad pieminÄ“ju, ka varÄ“tu šo kartotÄ“ku publicÄ“t, radÄs jautÄjums, vai mums vajadzÄ“tu kaut ko izņemt ÄrÄ.”
Uz žurnÄlista jautÄjumu, vai valstij pÄrvilinÄto aÄ£entu vÄrdi jÄsargÄ, Kangeris atbild: "JÄ, jÄ, tur ir tas jautÄjums, kas visu šo sarežģī. Bijušais SAB priekšnieks Kažociņš izteicÄs, ka bÅ«tu jÄatlasa publicÄ“jamie. RunÄju ar MaizÄ«ša kungu, viņš nopÅ«tÄs – tad mums arÄ« no "Delta" datubÄzes vajadzÄ“tu šo to izņemt. Tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« šie materiÄli tikuši operatÄ«vÄm vajadzÄ«bÄm izmantoti, tie nav glabÄti kÄ tÄ«ri arhÄ«va materiÄli.”
IntervijÄ Kangeris paškritiski saka: "Tad jautÄjums – uz to man pašam vÄ“l nav Ä«sti skaidras atbildes – ja mÄ“s runÄjam par to nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu, tad šis viens gads, kad eksistÄ“ja ceturtÄ maija republika, – kÄ to ieskaitÄ«t? Vai tÄ jau bija Latvijas Republika vai ne? No viena aspekta mÄ“s varÄ“tu tulkot, ka visi aÄ£enti, kas toreiz strÄdÄja VDK, automÄtiski kļuva par Latvijas Republikas aÄ£entiem.”
Diemžēl Kangerim nav atļauts atsacÄ«ties no negodÄ«gÄs pieejas: „Mans uzskats, ka šo kartotÄ“ku var publicÄ“t tikai kÄ Latvijas VDK aÄ£entu kartotÄ“ku – neko vairÄk, bez komentÄriem. VienÄ«gais kopsaucÄ“js ir tas, ka personas tur kaut kÄdÄ veidÄ ir iereÄ£istrÄ“tas. DažkÄrt tagad diskusijÄs prasa, ka mums jÄnovÄ“rtÄ“, kurš bija labs vai slikts, kurš brÄ«vprÄtÄ«gi vai piespiedu kÄrtÄ iesaistÄ«ts. To mÄ“s nevaram darÄ«t pat tad, ja mÅ«su rokÄs bÅ«tu tie materiÄli, kas aizvesti no Latvijas. Ja kÄds parakstÄ«ja savu sadarbÄ«bas lÄ«gumu vai kÄ to sauca, tur jau viņš neuzrÄdÄ«ja, vai viņu piespieda vai ne.”
„ÄŒekas maisu” odiozÄ odiseja griezÄ«gi atklÄj nepatÄ«kamu ainu – tautas masu apziņas sagandÄ“tÄ«bu. Par to liecina komentÄri internetÄ un raksti medijos. Ä»oti daudzi cilvÄ“ki nav spÄ“jÄ«gi apjÄ“gt, ka šodien tÄpat kÄ padomju laikÄ pastÄv "avotu" institÅ«ts. Tagad simtiem latviešu sadarbojas ar DP, CIP, krievu, vÄcu, zviedru, ebreju, NATO u.c. speciÄlajiem dienestiem. Ä»oti daudzi cilvÄ“ki nespÄ“j saskatÄ«t visu "avotu" tipoloÄ£isko kopÄ«bu. Daudziem nav saprotams, ka latviešu "avoti" bija cara laikÄ, vÄcu okupÄcijas laikÄ un ka šie "avoti" principÄ ne ar ko neatšÄ·iras no padomju laika "avotiem". Nav izpratnes par to, ka valsts nevar pastÄvÄ“t bez "avotiem".
MÅ«su Odisejs vÄ“l nav apkampis Penelopi. Toties ir ticies ar AtÄ“nu, kura ir paÄukstÄ“jusi samÄ“rÄ pareizu taktiku odisejas izbeigšanai. „ÄŒekas maisu” pÄrkvalificÄ“šana arhivÄlijÄs nav slikts risinÄjums. TomÄ“r vispareizÄkais risinÄjums ir „maisus” atdot to Ä«pašnieku tiešajiem mantiniekiem Kr.Barona ielÄ 99a. SavukÄrt viņu profesionÄlais pienÄkums ir „maisus” nekavÄ“joties sadedzinÄt tÄpat kÄ sadedzinÄja dokumentus 1989.gada 23.augustÄ un, domÄjams, vÄ“l citÄs dienÄs. TurklÄt šodienas „kantoris” vecos papÄ«rus varÄ“tu aizvest ar savu transportu un saviem krÄvÄ“jiem. Tas neizmaksÄtu dÄrgi. NevajadzÄ“tu tÄ“rÄ“t naudu jaunÄm mÄ“belÄ“m, Ä«paši drošu telpu iekÄrtošanai, speciÄlu sargu algošanai, kam skaistas summas jau ir saskaitÄ«juši tie cilvÄ“ciņi, kuri odisejas pÄ“dÄ“jÄ etapÄ saoduši lielisku iespÄ“ju sadalÄ«t kÄdu nieka miljonu.