Iesaki rakstu:

Ja daudzviet rietumu pasaulÄ“ ir populāra melnā piektdiena, kad tirgotāju piedāvāto atlaižu uzrunāti, pircÄ“ji pie veikaliem veido iespaidÄ«gas rindas, lai tikai pirmie tiktu iekšÄ, tad, jāteic, Latvijā situācija ir krietni labāka - mums ir “gaidāmā sestdiena”, kurā ļoti liela nācijas daļa ir gatava pavadÄ«t stundām rindā (kā “dzÄ«vajā” tā internetā), lai tiktu nevis pie jaunākā iPhone, bet gan pie Dziesmu svÄ“tku biļetÄ“m. Diemžēl pie biļetÄ“m tikt visiem neizdevās, un tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka tiek ignorÄ“ti elementāri tirgus principi, proti, cenas salāgojamÄ«ba ar pieprasÄ«jumu. Taču šis aspekts mani šoreiz interesÄ“ maz, tāpÄ“c parunāšu par pašu biļešu tirdzniecÄ«bu.

ŠÄ« uzdevuma veikšanai KultÅ«ras ministrija izsludināja konkursu, kurā uzvarÄ“ja “Biļešu paradÄ«ze” (BP). Konkursa nosacÄ«jumi paredz, ka BP nedrÄ«kst piemÄ“rot komisijas maksu par biļešu tirdzniecÄ«bu, toties tā saņem 0.75% no iekasÄ“tās summas. Kopumā, svÄ“tku rÄ«kotāji no viesiem pasākumiem biļetÄ“s cer iekasÄ“t pat 4 miljonus EUR, kas rezultÄ“tos 30 tÅ«kstošus eiro lielos BP ieņēmumos, taču BP nav parasts uzņēmums, tāpÄ“c tas izmanto vadošo juridisko pieeju “māja-kuÄ£is” un paziņo, ka iekasÄ“tā maksa ir interneta veikala lietošanas maksa, nevis komisijas maksa. Šeit mÄ“s vÄ“l varÄ“sim izbaudÄ«t gana skaistu šovu. Diemžēl ar šo likstas nav galā.

Nopietnas problÄ“mas bija sastopamas arÄ« pašÄ biļešu tirdzniecÄ«bas procesā. Visu tirdzniecÄ«bu varÄ“tu sadalÄ«t divās daļās - tirdzniecÄ«ba kasÄ“s un tirdzniecÄ«ba internetā. Jāsaprot, ka tirdzniecÄ«ba kasÄ“s tāpat notiek caur internetu ar speciālu tirgotājam pielāgotu programmu, tāpÄ“c, ja biļetes beidzās, tad tās beidzās visās kasÄ“s reizÄ“. Galvenā programmas priekšrocÄ«ba ir, ka tirgotājam nav jāgaida rindā. Taču, neskatoties uz to, daudzās tirdzniecÄ«bas vietās rinda uz priekšu virzÄ«jās ļoti lÄ“ni. Kā jomas flagmanis izceļama kase Zinātņu akadÄ“mijā, kuras darba laiks beidzās pulksten 15:00 un kuras caurlaidÄ«ba bija 1 klients 25 minÅ«tÄ“s.

Taču tÄ«ri profesionāli mani visvairāk piesaistÄ«ja problÄ“mas ar publisko tirdzniecÄ«bu internetā. Vienkārši, ja kādreiz nāksies ko tādu izstrādāt, negribÄ“tos pieļaut tās pašas kļūdas. Un problÄ“mas bija.

Lai novÄ“rstu sistÄ“mas pilnÄ«gu atkāršanos, tika ieviests rindas princips un ierobežots vienlaicÄ«gi portālam pieslÄ“gušos lietotāju skaits. Kad tas bija sasniedzis kādu konkrÄ“tu vÄ“rtÄ«bu, visi atlikušie tika ievietoti rindā un gaidÄ«ja, kad kāds beigs savu darbu portālā. Lai nodrošinātu rindu uz katra gaidÄ«tāja datora, ja atskaita citu funkciju nodrošināšanai nepieciešamos sÄ«kfailus (cookies), tika izvietots arÄ« sÄ«kfails “queue_uid”, kurš saturÄ“ja unikālu kodu. PārlÅ«ks reizi 30 sekundÄ“s vÄ“rsās pie servera, lai informÄ“tu serveri par to, ka klients vÄ“l turpina gaidÄ«t (nav aizvÄ“ris pārlÅ«ku), un noskaidrotu, vai rinda jau nav pienākusi. Servera pusÄ“ pÄ“c šÄ« koda tika skatÄ«ts, cik kodi ir priekšÄ, kuri izveidoti agrāk nekā manÄ“jais. Tā vismaz tam vajadzÄ“tu strādāt, bet, tā kā servera pusi es neredzu, varu arÄ« kļūdÄ«ties.

Jau uzreiz ir skaidrs, ka ar šÄdu mehānismu rindā var iestaties no vairākām iekārtām un vairākiem pārlÅ«kiem. PiemÄ“ram, uz mana portatÄ«vā datora ir Google Chrome, Mozilla Firefox, Opera un Internet Explorer. Zinot, ka sÄ«kfaili tiek glabāti katram pārlÅ«kam atsevišÄ·i, es no sava datora varu ieņemt četras vietas rindā. Ja man ir vairāk datoru, tad attiecÄ«gi arÄ« vairāk vietas.

Tālāk sākās pats interesantākais - brÄ«dÄ«, kad rinda tiek izstāvÄ“ta, pie klienta tiek novietots sÄ«kfails “ok_to_shop”, kura saturs ir viens vienÄ«gs vieninieks. IT jomas pārstāvji lieliski zina, ka daudzos gadÄ«jumos nulle tiek interpretÄ“ta kā “False”, bet jebkas, kas lielāks par nulli, un parasti tas ir vieninieks, tiek interpretÄ“ts kā “True”. Tātad tiek novietots sÄ«kfails “ok_to_shop” = 1, un tieši šÄ« sÄ«kfaila esamÄ«ba nosaka to, vai rinda jau izstāvÄ“ta vai arÄ« lietotājam jāturpina gaidÄ«t.

SÄ«kfailu Ä«patnÄ«ba ir tā, ka tie glabājās uz jÅ«su datora, tāpÄ“c tehniski nav šÄ·Ä“ršÄ¼u tos izdzÄ“st, modificÄ“t vai pievienot jaunus. TāpÄ“c nolÄ“mu pārbaudÄ«t, vai tiešÄm piekļuve tiek kontrolÄ“ta caur brÄ«vi modificÄ“jamu sÄ«kfailu.

DarbÄ«bas kuras veicu: 1) izdzÄ“su visus sÄ«kfailus kas attiecas uz BP mājas lapu 2) iegāju https://www.bilesuparadize.lv, notika pārvirzÄ«šana (redirekts) uz www2.bilesuparadize.lv, kur tad arÄ« pÄ“c visa spriežot tika kontrolÄ“ta rinda. 3) patvaļīgi pievienojou iztrÅ«kstošo sÄ«kfailu 4) no jauna devos uz https://www.bilesuparadize.lv, un “JÅ«s neticÄ“siet ko es tur ieraudzÄ«ju!”. IeraudzÄ«ju iespÄ“ju iegādāties biļetes. Iegādāties, nestāvot rindu.

Visa šÄ« izpÄ“te man aizņēma aptuveni 1 stundu un 15 minÅ«tes. Savukārt sÄ«kfaila uzstādÄ«šanu, ja zinu kas jāuzstāda, es varu veikt mazāk nekā vienā minÅ«tÄ“.

Bija jau vÄ“l arÄ« tradicionāli ierastās problÄ“mas: 1) DDoS uzbrukums, kurš varbÅ«t nemaz nebija uzbrukums, jo slodze bija dabÄ«gi liela, bet varbÅ«t arÄ« bija, to nu grÅ«ti pateikt. 2) Veca un caurumaina webservera versija, un tur nu uzņēmums pats ir vainÄ«gs, ka neseko lÄ«dzi lapas drošÄ«bai.

ŠÄ·iet, radušos situāciju visprecÄ«zāk raksturoja Krišs Rauhvargers: “Nākotnes tehnoloÄ£ijas” nejÄ“gu izpildÄ«jumā nodrošina to, ka attiecÄ«go tehnoloÄ£iju pārzināšana dod priekšroku pār pārÄ“jiem. Tas nav labi.” PriecÄ«gus svÄ“tkus visiem, un Dievs, sargi dzimteni! https://www.youtube.com/watch?v=C-V6gUjIV1g

Pārpublicēts no Facebook