Iesaki rakstu:

Tā jautājumu un komentāru gÅ«zma, ko pÄ“dÄ“jo nedēļu laikā esmu saņēmis saistÄ«bā ar bÄ“dÄ«gi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radÄ«t aizdomas, ka, pašam nezinot, esmu kaut kā ticis iecelts par vienÄ«go atbildÄ«go par šÄ« staba nojaukšanu. KamÄ“r tās ir tikai aizdomas, pastāstÄ«šu par to, kas noticis, notiek un notiks saistÄ«bā ar šo objektu.

Jautājums par Pārdaugavas staba nojaukšanu lÄ«dz šim bijis Ä“rts “karstais kartupelis” visu politisko spektru galiem un visu partiju aÄ£itācijas “gājieniem”. VÄ“l pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārÄ« okupācijas monumenta tÄ“ma ar simtprocentÄ«gu garantiju raisÄ«ja skaļas un polarizÄ“jošas diskusijas jebkurā formātā, kur tā uzplaiksnÄ«ja.

Atļaušos izteikt pieņēmumu, ka visbiežāk tiem politiÄ·iem, kas ik pa laikam skaļi piebalsoja iecerÄ“m monumentu demontÄ“t, bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka lieta lÄ«dz darÄ«šanai netiks, jo to šobrÄ«d liedz Latvijas-Krievijas 1994. gada vienošanās. Tas nav kāds pÄ“kšÅ†s, nupat noskaidrots secinājums — galu galā Saeima jau vairākkārt dažādos laikos un sastāvos noraidÄ«jusi iniciatÄ«vas par Pārdaugavas staba demontāžu. IniciatÄ«vas vienmÄ“r iestrÄ“ga pie viena un tā paša faktora — Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām.

Pieminekli nojaukt liedz Krievijas un Latvijas noslÄ“gtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzÄ«bu. Vienošanās 13. pants paredz, ka Latvija nodrošina memoriālo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«juma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. ŠÄdas saistÄ«bas nav, piemÄ“ram, Lietuvai un Igaunijai.

Dokumentā konkrÄ“tais objekts gan nav pieminÄ“ts. Taču pÄ“c tā spridzināšanas 1997. gadā Krievija un Latvija apmainÄ«jās ar notām, kurās Latvijas un Krievijas vienošanās saistÄ«ta arÄ« ar objektu Uzvaras parkā. Esmu uzrunājis ārlietu ministru, aicinot šÄ«s notas publiskot, ņemot vÄ“rā jautājuma bÅ«tiskumu. ŠÄ« lÄ«guma izpildi, starp citu, joprojām uzrauga EDSO.

Iepriekš Saeimā par šÄ« pieminekļa nojaukšanu diskutÄ“ja 2019. gadā, taču šo procesu piebremzÄ“ja Covid-19 pandÄ“mija. 10 822 Latvijas pilsoņi kolektÄ«vajā iesniegumā lÅ«dza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu, un Saeima pirmo reizi vÄ“sturÄ“ virzÄ«ja iniciatÄ«vu tālākai vÄ“rtÄ“šanai komisijās.

Jautājums tika nodots divām Saeimas komisijām — Ä€rlietu komisijai, kas vÄ“rtÄ“tu ar monumentu saistÄ«tās starptautiskās saistÄ«bas, un IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijai, kas tuvāk spriestu par kultÅ«rvÄ“sturiskajiem, mākslinieciskajiem un citiem aspektiem saistÄ«bā ar monumentu un tā potenciālo demontāžu (neņemos spriest par viņu secinājumiem).

Ä€rlietu komisijā tolaik secinājums, balstoties uz Ä€rlietu ministrijas atzinumu, bija visai nepārprotams — ievÄ“rojot savas saistÄ«bas, demontāža nav variants, ko apsvÄ“rt. Tas gan neliedz veikt apkārtÄ“jās vides — parka, monumenta apkārtnes laukuma, pārveidi pÄ“c saviem ieskatiem. 2020.gadā 4.maija deklarācijas klubs aicināja pārsaukt šo objektu, nodÄ“vÄ“jot to par Okupācijas laukumu.

Vai pÄ“c Krievijas nežēlÄ«gās karadarbÄ«ba Ukrainā situācija ir mainÄ«jusies? Un vai Latvijas saistÄ«bas, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, ir mainÄ«jušÄs?

Pirms kāda laika plaši un vairākkārtÄ“ji izskanÄ“ja tieslietu ministra paustais, norādot, ka Tieslietu ministrija (TM) zinot pieņemamu juridisku risinājumu monumenta demontāžas Ä«stenošanai. Lieki nekavÄ“joties, sasaucu Ä€rlietu komisijas sÄ“di, kurā deputāti varÄ“tu uzklausÄ«t TM un iepazÄ«ties ar šo inovatÄ«vo risinājumu. Diemžēl TM pārstāvis neuzskatÄ«ja par vajadzÄ«gu uz sÄ“di ierasties. Komisijā uzklausÄ«jām Ä€rlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju un kopÄ«gi diskutÄ“jām par tālāko rÄ«cÄ«bu.

KopÄ«gi lemjot, Komisija vienojās nosÅ«tÄ«t RÄ«gas Domei vÄ“stuli, piedāvājot tai Ä«stenot operatÄ«vi paveicamus risinājumus — pastāvÄ«gu informatÄ«vo stendu uzstādÄ«šanu pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šÄ pieminekļa vÄ“sturisko kontekstu, nosaukuma maiņu (to, starp citu, 2020.gadā rosināja 4.maija deklarācijas klubs, aicinot pārdÄ“vÄ“t to par Okupācijas laukumu), kā arÄ« bÅ«ves inženiertehnisko pārbaudi, lai pārliecinātos par struktÅ«ras atbilstÄ«bu sabiedrÄ«bas drošuma prasÄ«bām. VÄ“stuli ar šiem trÄ«s piedāvājumiem Ä€rlietu komisija RÄ«gas domei nosÅ«tÄ«ja marta beigās. Tāpat, koleÄ£iāli vienojoties, Tieslietu ministrijai tika uzdots piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu, kas iepriekš saskaņots Ministru Kabinetā.

Termiņš bija 15.04., un lÄ«dz šim brÄ«dim vÄ“l neesam saņēmuši MK saskaņotu dokumentu, ko varÄ“tu skatÄ«t Ä€rlietu komisija.

Tieslietu ministrs nupat publiski spekulÄ“ja par to, kāpÄ“c nez Komisija prasot MK saskaņojumu — sak, tā esot laika novilkšana. Lai nebÅ«tu pārpratumu: Komisija jau vienu reizi sanāca, lai uzklausÄ«tu TM, bet paši TM neieradās. Lai nesāktos kārtÄ“jais “pingpongs” un lai netiktu tÄ“rÄ“ts ne tikai Komisijas deputātu, bet arÄ« visu pieaicināmo ministriju un institÅ«ciju pārstāvju laiks, uzdevām tādu uzdevumu, ar kuru tālāk jau bÅ«tu iespÄ“jams kvalitatÄ«vi strādāt.

LÄ«dztekus tam Saeimas Ä€rlietu komisija jau martā uzsāka darbu pie visu, kopskaitā 58, divpusÄ“jo Latvijas un Krievijas lÄ«gumu pārskatÄ«šanas, sākot no jaunākajiem lÄ«gumiem.

Darbs pašlaik ir pusÄ“, un par lielu daļu lÄ«gumu Komisija jau ir lÄ“musi, ka to izpilde ir apturama. Ir skaidrs, ka nonāksim arÄ« pie ar šo monumentu saistÄ«tās 1994. gada lÄ«guma izskatÄ«šanas, un kopÄ«giem spÄ“kiem meklÄ“sim risinājumus un iespÄ“jas, kā tiesiski iespÄ“jams mainÄ«t status quo Uzvaras parkā.

UzsvÄ“ršu vÄ“lreiz — Saeimas Ä€rlietu komisijas kompetence ir tikai starptautiskie lÄ«gumi, resp., Ä€rlietu komisija jebkurā gadÄ«jumā nelemj par monumenta demontāžu vai atstāšanu. ĪpašumtiesÄ«bas uz zemi, uz kuras atrodas objekts, ir RÄ«gas domei (neiedziļinoties 30 gadu ilgajās juridiskajās peripetijās ar un ap objektu).

MÅ«su kompetencÄ“ ir lÄ«gumu pārskatÄ«šana, ko arÄ« iespÄ“ju un saprāta robežās mÄ“s darām.

Daudziem patÄ«k bārstÄ«ties ar skaļiem paziņojumiem, Ä«paši šobrÄ«d, par to, kā jebkas, izņemot personÄ«gu ierašanos ar buldozeru un āmuru uz momentālu monumenta demontāžu šajā pÄ“cpusdienā, ir politisks gļēvums, izdabāšana Krievijai, angažētÄ«ba, antinacionālisms un viss cits, kas ienāk prātā. Ka Krievija nepildot nevienu vienošanos — kas, vairāk vai mazāk, ir patiesÄ«ba -, un ka mÄ“s arÄ« tad jau neko neesam viņiem parādā — kur arÄ« ir zināma daļa patiesÄ«bas. Bet Latvija nav Krievija, un Latvija nevÄ“las bÅ«t Krievija — un mums nav jāvadās no viņu piemÄ“ra.

Sakarsuši prāti mÄ“dz novest pie skaļākiem un stingrākiem vārdiem, jā, bet no politiÄ·u — valsts amatpersonu — puses es tomÄ“r gribÄ“tu kādreiz redzÄ“t atbildÄ«gāku attieksmi. Valstiskāku — ar atbildÄ«bu pret valsti un sabiedrÄ«bu, kura ieklausās šajos paziņojumos un ņem vÄ“rā to, ko viņi saka. Es tiešÄm neesmu pārliecināts, ka skaļākie kliedzÄ“ji, kuri bravÅ«rÄ«gi ierosina spridzināt Pārdaugavas stabu tÅ«lÄ«t un tagad, ir apsvÄ“ruši visus ar to saistÄ«tos riskus (un tādi ir, nebÅ«sim naivi), apsvÄ“ruši visas iespÄ“jamās Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās sekas, un, galu galā, bÅ«tu spÄ“jÄ«gi uzņemties atbildÄ«bu par savu retoriku jebkurā no iznākumiem.

Kliegt mākam mēs visi, un reti kas ir tik iedarbīgs kā trāpīgi piemeklēta metafora un revolucionārs sauklis.

Bet tas iedarbojas tikai tiktāl, cik nepieciešams uzkurināt un musināt cilvÄ“kus. Kas varÄ“tu novest mÅ«s lÄ«dz tā okupācijas staba demontāžai? GarlaicÄ«gais, ar skaļiem lozungiem un PR-Ä«giem gājieniem neapveltÄ«tais darbs pie juridiski tehniskā risinājuma, kas varÄ“tu pavÄ“rt ceļu monumenta demontāžai, Latvijai nepārkāpjot savas saistÄ«bas, neradot liekus riskus un saglabājot savu starptautisko reputāciju. Tas nenotiks rÄ«t, bet tas varÄ“tu notikt drÄ«z. Protams, vÄ“lÄ“šanu gadā “drÄ«z” nevienam neder — vajadzÄ“ja aizvakar un ar salÅ«tu.

Ja bÅ«tu mana teikšana, ja bÅ«tu Nacionālās apvienÄ«bas teikšana, tad šÄ« staba Pārdaugavā sen vairs nebÅ«tu. Tas neeksistÄ“tu arÄ« prātos tai sabiedrÄ«bas daļai, kas to padarÄ«jusi par teju kultisku rituālu norises vietu. Esmu par šÄ« objekta nojaukšanu.

Esmu strādājis, lai “lÄ«dz kaulam” izprastu juridisko situāciju un vÄ“sturi, kas saistÄ«ta ar šo stabu. Atļaušos teikt, ka ievÄ“rojami vairāk nekā 99% visskaļāko paziņojumu paudÄ“ju. Esmu piedāvājis alternatÄ«vus risinājumus un esmu uzturÄ“jis šo jautājumu Komisijas dienaskārtÄ«bā, pamatÄ«gi un padziļināti iepazÄ«stinot deputātus ar visām niansÄ“m.

Nav nekā vieglāka kā trivializÄ“t, kariÄ·Ä“t un “dauzÄ«t” izdomāto grÄ“kāzi — katrā ziņā tas ir daudz vieglāk nekā reāli strādāt ar ko tik emocionāli, morāli sakāpinātu, juridiski piņķerÄ«gu un starptautiski strÄ«dÄ«gu kā šÄ« objekta eksistences jautājums.

Savā politiskajā darbÄ«bā lielākoties izdevies ievÄ“rot principu — izdarÄ«t un tad stāstÄ«t, ne otrādāk. Redzu, ka Saeimas Ä€rlietu komisija savu darbu spÄ“s izdarÄ«t lÄ«dz galam.