Iesaki rakstu:

SabiedrÄ«bā ir cilvÄ“ki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. SabiedrÄ«ba no viņiem gaida vienÄ«gi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābÅ«t sentimentāli šÄ·ebÄ«gam optimismam un mietpilsoniski izpatÄ«košam optimismam. Šo cilvÄ“ku optimisms nedrÄ«kst bÅ«t pārlieku emocionāls, eksaltÄ“ti pieglaudÄ«gs, salkani maigs, kā arÄ« demagoÄ£iski centrÄ“ts. Šo cilvÄ“ku optimismā ir jājÅ«t racionalitātes, objektivitātes, pragmatisma deva. Tikai tāds optimisms spÄ“s veikt savu funkciju, mudinot cilvÄ“kus pret pasauli izturÄ“ties dzÄ«vespriecÄ«gi, ar ticÄ«bu nākotnei, nemazinot pārliecÄ«bu par esamÄ«bas vÄ“rtÄ«bu un labā uzvaru pār ļauno. Tādam optimismam, to var dÄ“vÄ“t par konstruktÄ«vu optimismu, bÅ«s morāli, psiholoÄ£iski un intelektuāli perspektÄ«va aura, izstarojot vitāli cerÄ«gu gaisotni.

Diemžēl sabiedrÄ«bai nākas tikties arÄ« ar tādu optimismu, kuram ir nomācoša aura. KonstruktÄ«vam optimismam lÄ«dzās mÄ“dz bÅ«t dekonstruktÄ«vs optimisms ar nelabu auru. Ne velti vārdu “aura” lieto pozitÄ«vā nozÄ«mÄ“ un negatÄ«vā nozÄ«mÄ“. Tā, piemÄ“ram, medicÄ«nā par auru sauc pÄ“kšÅ†u nemieru un satraukumu cilvÄ“kā, kas ir histÄ“rijas lÄ“kmes priekšsajÅ«ta. Neapšaubāmi, nomācošs optimisms tikai retos gadÄ«jumos uzjundÄ«s cilvÄ“kā histÄ“rijas lÄ“kmi. Tiekoties ar nomācošu optimismu, visticamākais, cilvÄ“kos visizplatÄ«tākā reakcija bÅ«s dusmas vai sarkasms. Tāds optimisms ir dekonstruktÄ«vs optimisms, un tam sabiedrÄ«bā nav labvÄ“lÄ«ga ietekme.

Amata pienākums izstarot konstruktÄ«vu optimismu ir valsts vadÄ«tājiem, politiskajiem lÄ«deriem, ideoloÄ£iskajiem guru. Jo valsts vadÄ«šanā augstāks amats, jo lielāks pienākums izstarot konstruktÄ«vu optimismu. Tā ir sena politiskā un valstiskā menedžmenta tradÄ«cija. ŠÄ« tradÄ«cija noteikti radās reizÄ“ ar pirmo valstisko formāciju veidošanos.

Domājams, jau pašÄ sākumā radās abi varianti – kostruktÄ«vais optimisms un dekonstruktÄ«vais optimisms. Nav grÅ«ti saprast attiecÄ«gā varianta izvÄ“li. Gudri valdnieki nekad necenšas optimistiski sekli un tukši par kaut ko izteikties. Gudri valdnieki izsakās lietišÄ·i, un viņi optimismu prot apģērbt reāli pamatotā tÄ“rpā. Ap gudriem valdniekiem ir šÄ·ietams spÄ«došs oreols, ko arÄ« apzÄ«mÄ“ ar vārdu “aura”.

PÄ“cpadomju Latvijā konstruktÄ«vs optimisms nav iespÄ“jams. Tas ir ļoti drÅ«ms fakts. Tas uz tautas kolektÄ«vo apziņu un atsevišÄ·u cilvÄ“ku individuālo apziņu noteikti atstāj ļoti graujošu ietekmi. Īpaši graujošu ietekmi tas atstāj uz sociāli domājošiem cilvÄ“kiem. Viņiem rÅ«p tautas dzÄ«ve un valsts nākotne. TicÄ«ba nākotnei ir viens no cilvÄ“ka eksistences fundamentālākajiem nosacÄ«jumiem. Ja cilvÄ“kā nav optimistiskas ticÄ«bas nākotnei, tad tāds cilvÄ“ks strauji degradÄ“jas un zaudÄ“ cilvÄ“cisko seju. Savukārt tauta bez optimistiskas ticÄ«bas nākotnei vairs nav tauta, bet primitÄ«vi “tusÄ“joša” biomasa (“kultÅ«rnācija” ar “likteņkopÄ«bu” un “valstsgribu” “jābÅ«tÄ«bas dimensijas” un “par-politikas” pretÄ«gajā fasÄ“jumā).

KonstruktÄ«va optimisma neiespÄ“jamÄ«bas iemesls nav gari jāizskaidro. To principā jau sen zina katrs normāls cilvÄ“ks. Kriminālajā kapitālismā ar noziegumu brÄ«vÄ«bu (organizÄ“tās noziedzÄ«bas juridisko leÄ£itimitāti) optimisms ir iespÄ“jams vienÄ«gi sakarā ar zagšanas apjoma palielināšanos, kā tas tagad ir pandÄ“mijas laikā, kad ir radusies jauna skaista iespÄ“ja izzagt 4 miljardus.

Un vÄ“l kas! “KultÅ«rnācijai” ar “likteņkopÄ«bu” un “valstsgribu” “jābÅ«tÄ«bas dimensijas” un “par-politikas” pretÄ«gajā fasÄ“jumā nemaz neinteresÄ“ konstruktÄ«vs optimisms par tautas un valsts nākotni. Latvijā Ä«sta valsts nekad nav bijusi pÄ“cpadomju periodā, un tagad arÄ« no latviešu tautas nekas liels nav palicis pāri, jo kriminālais kapitālisms nevarÄ“ja neÄ£enerÄ“t primitÄ«vi “tusÄ“jošu” biomasu, kuras sociālā, morālā, nacionālā vienaldzÄ«ba, idejiskais trulums un metafiziskais seklums ir redzams katram, kurš Latvijas ārÄ“s vÄ“l ir spÄ“jÄ«gs Homo sapiens formātā kaut ko saredzÄ“t, izprast un novÄ“rtÄ“t.

Latvijā konstruktīvs optimisms nav iespējams arī kadru politikas dēļ. Latvijā nevar būt gudri un godīgi valdnieki. Tā tas ir varas visos līmeņos un ne tikai varas viszemākajos līmeņos.

Pirmkārt, kriminālajā kapitālismā pie varas tiek vienÄ«gi šÄ« noziedzÄ«gā valstiskuma atzinÄ“ji, slavÄ“tāji un pilnveidotāji. Otrkārt, latvieši pie varas laiž tikai negudrus un negodÄ«gus tipus. Jo augstāks krÄ“sls, jo tajā sēž cilvÄ“ciski mazvÄ“rtÄ«gāks latvietis. Tā tas ir bijis visus pÄ“cpadomju gadus, un arÄ« tā iemesls nav gari jāizskaidro. Tā ir latviešu valstiskā menedžmenta klasika, ko dāsni cementÄ“ tautas mentalitātes specifika.

Latvijas lÄ«dzšinÄ“jiem valdniekiem smadzenÄ“s tomÄ“r ir novÄ“roti kaut kādi procesi. Visi Valsts prezidenti un premjerministri ir zinājuši par nepieciešamÄ«bu “tautā sÄ“t” optimismu. Taču neviens no viņiem nav pratis atšÄ·irt konstruktÄ«vu optimismu no dekonstruktÄ«va optimisma. Visi no viņiem “tautā ir sÄ“juši” tādu optimismu, ka kļūst neÄ“rti, neveikli, pārņem kauna sajÅ«ta sintezÄ“ ar pretÄ«gumu. Visjaunākajā laikā (pÄ“c 2018.gada 6.oktobra Saeimas vÄ“lÄ“šanām) Latvijas varas struktÅ«rās vispār ir sācies debilitātes laikmets. ValdÄ«bai ir “583 darāmie darbi”, bet RÄ«gas pilÄ« iesÄ“dināts pusizglÄ«tots “nācijas tÄ“vs”, kuram dzÄ«vÄ“ vislielākā vÄ“rtÄ«ba ir t.s. angļu brokastis, bet vislielākais ienaidnieks ir t.s. kontinentālās brokastis. No tām viņš vairās daudz paniskāk nekā no iespÄ“jas visu mūžu veÄ£etÄ“t bez izglÄ«tota, gudra un godÄ«ga cilvÄ“ka reputācijas.

“Nācijas tÄ“vs” nekad neuztraucas par savu reputāciju. Toties par neizbÄ“gamo perspektÄ«vu notiesāt riebÄ«gās kontinentālās brokastis viņš trakoti uztraucas. TāpÄ“c tiek cÄ«tÄ«gi plānotas ārzemju ekskursijas. Pasaules viesnÄ«cās ir t.s. angļu brokastis, un “nācijas tÄ“vam” vislielāko baudu diennaktÄ« sagādā dažas pavadÄ«tās rÄ«ta stundas, uzpildoties pie bezmaksas Ä“diena “zviedru galda”. PandÄ“mijas mÄ“neši, kad nelido lidmasÄ«nas un ir jābarojas RÄ«gā vai JÅ«rmalā pie latviešu apmaksātā bezmaksas Ä“diena galda, noteikti bÅ«s traÄ£iskākais periods “nācijas tÄ“va” mūžā.

No visiem Valsts prezidentiem “nācijas tÄ“vs” ir visÄ£eniālākais dekonstruktÄ«vā optimisma speciālists. Katra viņa publiskā prezentācija ir ne vien sentimentāli šÄ·ebÄ«ga un mietpilsoniski izpatÄ«koša, bet arÄ« pseidointelektuāli un glamÅ«rÄ«gi piesātināta ar leksisko bižutÄ“riju – kretÄ«niskiem “jaunvārdiem”.

“Nācijas tÄ“vs” ar reti riebÄ«gu verbālo auru 2020.gada Lieldienās iepriecināja vietÄ“jo sabiedrÄ«bu, solot tai augšupceļu pÄ“c pandÄ“mijas: "VÄ“sture māca, ka katra krÄ«ze reiz beidzas un krÄ«zei vienmÄ“r seko strauja izaugsme (!?). Latvija, pateicoties mÅ«su cilvÄ“ku pacietÄ«bai (!?) un mÅ«su valsts izsvÄ“rtajai politikai (!?), pieder pie tām nedaudzajām (!?) pasaules valstÄ«m, kas salÄ«dzinoši labi spÄ“j šo situāciju kontrolÄ“t (!?) un vadÄ«t (!?!?). Tādēļ ir pamatotas cerÄ«bas, ka Latvija varÄ“tu piederÄ“t pie tām valstÄ«m, kuras pirmās (!?)atgÅ«sies no krÄ«zes un sāks savu augšupceļu (!?). Savu augšupceļu (!?) Bet nedaudz citādā – labākā virzÄ«bā (!?) nekā lÄ«dz šim".

Kā redzam, “nācijas tÄ“vam” var bÅ«t labs un slikts augšupceļš. Psihiski veseliem cilvÄ“kiem ir tikai labs augšupceļš. “Nācijas tÄ“vs” saka, ka mums lÄ«dz šim arÄ« bija augšupceļš, bet tas nebija labs augšupceļš. Tagad bÅ«s augšupceļš "labākā virzÄ«bā". Vai kāds var atturÄ“ties no vÄ“trainiem smiekliem?

“Nācijas tÄ“va” idiotisms ir tik amizants, ka izraisa vÄ“trainus smieklus. “Nācijas tÄ“vs” parāda, ka idiotisms spÄ“j ne tikai sadusmot un atbaidÄ«t, bet arÄ« pamatÄ«gi uzjautrināt. Tātad var bÅ«t komisks idiotisms un nekomisks idiotisms. Neapšaubāmi, “nācijas tÄ“va” vārdi par situācijas "vadÄ«šanu" nesmÄ«dina. Sanāk, ka mÅ«su vara prot vadÄ«t pandÄ“miju. Tāds dekonstruktÄ«vs optimisms asociÄ“jas ar psihisku slimÄ«bu.