Iesaki rakstu:

Vai nesen publicÄ“tās sarunas, kurās politiskie lÄ«deri apspriež procesus valstÄ«, kārto lietas, mÄ“Ä£ina slÄ“pt iespÄ“jamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrÄ«nu? Kā vÄ“rtÄ“jama prokuratÅ«ras un KNAB darbÄ«ba sakarā ar šo lietu? Ko šÄ«s sarunas liecina par mums un mÅ«su valsti? Kas bÅ«tu darāms deputātiem un vÄ“lÄ“tājiem? KomentÄ“t šos jautājumus esmu aicinājusi advokātu Aldi Alliku, kas krimināltiesÄ«bās specializÄ“jies finanšu un ekonomisko noziegumu jomā, lielākoties pārstāvot cietušos.

No juridiskā viedokļa sarunu ierakstu noplÅ«de nav pareiza. No pilsoniskā viedokļa tas dažkārt ir apsveicams. SabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zināt. RietumvalstÄ«s, kur ir augsti politiskās atbildÄ«bas standarti, arÄ« ar publicÄ“tām sarunām bÅ«tu gana, lai šÄdi politiÄ·i zaudÄ“tu amatu un statusu, lai sabiedrÄ«ba no viņiem novÄ“rstos. Pie mums sabiedrÄ«bas standarti ir citādi, lÄ«dz ar to publicÄ“tajos sarunu izvilkumos mani neizbrÄ«na un nepārsteidz pilnÄ«gi nekas, arÄ« runātāju leksika.

Šlesers savulaik skaidri pateica: ja tauta viņu atkārtoti ievÄ“lÄ“jusi, tātad tā atzÄ«st par labu visu, ko un kā viņš iepriekš ir darÄ«jis. LiekulÄ«ba un divkosÄ«ba ir liela mÅ«su sabiedrÄ«bas problÄ“ma. Katrs taču Saeimas mājas lapā var uzzināt, kuri deputāti balsoja pret iespÄ“ju veikt kratÄ«šanu Šlesera dzÄ«vesvietā. Žēl, ka nav iespÄ“jams apskatÄ«ties sarakstus ar tiem, kas viņu un ŠÄ·Ä“li savulaik ievÄ“lÄ“ja Saeimā, bet Lembergu vÄ“l nesen – pašvaldÄ«bā. Tajos noteikti bÅ«tu atrodams dažs labs no tiem, kas patlaban klaigā un šausminās.

Cik nav tādu, kas, satiekot kādu no šiem "trÄ«s A", smaida un klanās, bet aiz muguras runā ko citu! Cik nav tādu, kas paši lamājas krieviski! Cik nav tādu, kas devuši piecÄ«šus ceļu policistiem! Cik nav tādu, kas meklÄ“juši galus un kontaktus, lai atrisinātu savas vai savu draugu un radu problÄ“mas policijā, prokuratÅ«rā vai tiesā! AtšÄ·iras tikai mÄ“rogi.

Linča tiesai pierādījumus nevajag

Kā jurists nevaru komentÄ“t KNAB un prokuratÅ«ras darba kvalitāti, jo neesmu iepazinies ar visiem tās krimināllietas materiāliem, uzklausÄ«jis attiecÄ«gos procesa virzÄ«tājus utt. Prokuroru Māri Leju augsti vÄ“rtÄ“ju kā profesionāli. AcÄ«mredzot ar noklausÄ«tajām sarunām vien ir bijis par maz, lai prokurors cerÄ“tu panākt tiesā notiesājošu spriedumu.

Katrā lietā ir nepieciešami konkrÄ“ti pierādÄ«jumi – mutiski, rakstiski un lietiski. Ar publiskotajiem sarunu atšifrÄ“jumu fragmentiem vien pietiek tikai linča tiesai. TomÄ“r linča tiesa nav valstisks risinājums. Okupācijas laikā arÄ« valsts tiesām, lai notiesātu, nereti pietika tikai ar iekšÄ“jo pārliecÄ«bu, ka, lÅ«k, šis jau nu gan ir budzis, buržujs, valsts ienaidnieks... Vai tad vÄ“lamies tur atgriezties?

Ko darÄ«t tālāk? Manuprāt, ir mazi bÄ“rni un ir pieauguši bÄ“rni. BÄ“rni vienmÄ“r un visur pārbauda atļautā un aizliegtā robežas. PamÄ“Ä£ināja kaut ko sliktu, bet palika nesodÄ«ts? Ies tālāk un pārbaudÄ«s, ko vÄ“l var sastrādāt, kamÄ“r par to nekas nedraud. Ja bÄ“rns burtiski vai pārnestā nozÄ«mÄ“ nedabÅ«s pa dibenu, viņš nemitÄ“sies.

Pieaugušiem puisÄ«šiem rotaļu mašÄ«niņu vietā tagad ir lieli, dārgi auto. Ūdenspistoļu vietā – Ä«sti ieroči. Kā pieaugušus rezgaļus ir iespÄ“jams apturÄ“t? Tāpat kā mazus – tikai sadodot pa dibenu. Un pieaugušiem puikām tā sadošana pa dibenu vai pa purnu nozÄ«mÄ“ apdraudÄ“jumu viņu brÄ«vÄ«bai (cietumsods), mantai (konfiskācija) vai veselÄ«bai (linča tiesa). Pirmie divi – tiesiskie varianti – šoreiz atkrituši, bet trešais jau ir apspriests.

Saeima kā vēlētāju spogulis

Kas ir tie, kuri spÄ“j sadot pa dibenu politiÄ·im? VÄ“lÄ“tāji. Bet mÅ«su vÄ“lÄ“tājs lielākoties nekādu saikni starp savu izvÄ“li un to, ko pÄ“c tam dara viņa izvÄ“lÄ“tais politiÄ·is, nesaskata vai arÄ« nevÄ“las saskatÄ«t. Daudzi vÄ“lÄ“tāji spriež apmÄ“ram tā: jā, Lembergs varbÅ«t zog, taču dalās ar citiem – skat, kā Ventspili sakopis!

Laiku pa laikam tiek aktualizÄ“ts jautājums par tautas vÄ“lÄ“tu prezidentu, un tad visās aptaujās Lembergs ir augšgalā. Tātad lielākā sabiedrÄ«bas daļa par prezidentu vÄ“las tieši Lembergu. Nevis, piemÄ“ram, Levitu. Levits, redz, tāds nesaprotams cilvÄ“ks. Runā dikti savādi – kaut ko par vÄ“rtÄ«bām, principiem un virsprincipiem, pilsonisko atbildÄ«bu, Satversmes kodolu, valsti… Lembergs – cita lieta! VarbÅ«t, ka atkal sazagsies, taču gan jau arÄ« mums no tā visa kaut ko atmetÄ«s. ApmÄ“ram tādas ir daudzu vÄ“lÄ“tāju domas un runas.

PolitiÄ·iem mÄ“s katrās vÄ“lÄ“šanās uzticam lemt un risināt politiskus, ekonomiskus un ideoloÄ£iskus jautājumus. Uzticam viņiem strādāt latviešu tautas un Latvijas valsts labā. Taču Saeima ir un paliks savu vÄ“lÄ“tāju spogulis – katrs vÄ“lÄ“tājs to ievÄ“l "pÄ“c sava ģīmja un lÄ«dzÄ«bas". Gudru un atbildÄ«gu deputātu spÄ“j ievÄ“lÄ“t tikai gudrs un atbildÄ«gs vÄ“lÄ“tājs.