Iesaki rakstu:

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pÄ“c tam pats atbildÄ“jis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lÅ«dzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvÄ“ku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arÄ« atbildÄ“t: „Maz, ja salÄ«dzina ar diviem miljoniem valsts iedzÄ«votāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznÄ«cināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzÄ«votāji!” Neticat? LÅ«k, ieskats nesenā pagātnÄ“…

Ar «Pasaules valdÄ«bas» „zaļo papÄ«rÄ«šu” un pašmāju kangaru palÄ«dzÄ«bu tika ievazāta „demokrātijas” sÄ“rga – pie varas „likumÄ«gi” nokļuva mazskaitlÄ«gi (pilnÄ«gi pietiek ar 200 indivÄ«diem) bandÄ«tiski mafiozi grupÄ“jumi – „partijas”, kuras tā saucamās „demokrātijas” un pašu izdoto „Likumu” aizsegā uzurpÄ“ja varu, nesodÄ«ti izlaupÄ«ja valsts Ä«pašumus un dabas bagātÄ«bas, nežēlÄ«gi izmantoja un, Ä«stenojot «Zelta miljarda» koncepciju, radÄ«ja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzÄ«votājiem.

Jau „demokrātijas” ieviešanas pirmajos mÄ“nešos mākslÄ«gi radÄ«ja masveidÄ«gu bezdarbu – apturÄ“ja ražošanas objektu darbu, izlaupÄ«ja un izdemolÄ“ja faktiski visus smagās un vieglās rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumus (izņemot vienu metalurÄ£isko rÅ«pnÄ«cu, kurai bija ieplānots atbildÄ«gs uzdevums – pārkausÄ“jot, neatgriezeniski iznÄ«cināt visu likvidÄ“to ražotņu tehnoloÄ£iskās iekārtas un aprÄ«kojumu).

Tāds pats liktenis piemeklÄ“ja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecÄ«bas un zivsaimniecÄ«bas uzņēmumus. IznÄ«cināja arÄ« vairums gaļas un lauksaimniecÄ«bas produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas. PÄ“c tam likvidÄ“ja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamÄ«bas preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sÄ“rkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzÄ«gas mežu platÄ«bas un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuÄ£us. IzlaupÄ«ja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – lÄ«dz pat elektrolÄ«niju vadiem un lietus Å«dens kolektoru restÄ“m.

NekavÄ“joties iznÄ«cināja aizsardzÄ«bas sistÄ“mas rÅ«pnÄ«cas, likvidÄ“ja karaklausÄ«bu un izformÄ“ja kaut cik kaujas spÄ“jÄ«gu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi. Valdošai kliÄ·ei pietuvinātie veica apbÅ«vi piejÅ«ras kāpu zonās un citās aizsargājamās teritorijās un dabas liegumos.

Faktiski visa valsts iedzÄ«votāju apgāde ar pārtikas un rÅ«pniecÄ«bas precÄ“m kļuva atkarÄ«ga no importa piegādÄ“m, kuras kontrolÄ“ja tie paši mafiozie grupÄ“jumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa „lielveikali”, kuros par dempinga cenām tirgoja importÄ“tos, ar veselÄ«bai kaitÄ«gām vielām piesātinātos un Ä£enÄ“tiski modificÄ“tos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamÄ«bas, faktiski „vienreizÄ“jās lietošanai” paredzÄ“tās (pārsvarā plastmasas) rÅ«pniecÄ«bas preces.

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu un devalvÄ“ja skolotāja profesiju. „Demokrātija” un „cilvÄ“ka tiesÄ«bas” radÄ«ja praktiski neaizkaramu mazgadÄ«go un nepilngadÄ«go noziedznieku – narkomānu un huligānu paaudzi, kuras „izglÄ«tÄ«bas” nodrošināšanai, citu skolÄ“nu un skolotāju aizsardzÄ«bai, skolās dežūrÄ“ja policija.

Sagrāva veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, ārstu darba apmaksu nostādÄ«ja „ārpus likuma”. Vecākās paaudzes cilvÄ“ki, saņemot pensiju zem „iztikas minimuma”, palika bez medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensÄ“tām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mÄ“neši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklÄ“ja arÄ« pārÄ“jos iedzÄ«votājus.

Laukos iznÄ«cināja visas algotās darbavietas, likvidÄ“ja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotÄ“kas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzÄ«votājiem vitāli nepieciešamo infrastruktÅ«ru. VairākkārtÄ«gi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicÄ«gi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsÄ“tām un lauku apdzÄ«votajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecÄ«bas produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arÄ« atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecÄ«bas pārtrauca ražošanu un izputÄ“ja. Laucinieki masveidā meklÄ“ja darbu pilsÄ“tās, jaunākie un uzņēmÄ«gākie darba meklÄ“jumos devās uz ārzemÄ“m, bet vecākie un nespÄ“jÄ«gākie, palikuši praktiski bez eksistences lÄ«dzekļiem un medicÄ«niskās aprÅ«pes, apmira turpat uz vietas.

ZÄ“la un plauka „prihvatizācija”, kuru visai veikli izmantoja bijušÄ režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) „biznesam”. Viņi arÄ« bija tie, kuri izveidoja „uzņēmÄ“ju” kastu, kas, atbrÄ«voti no darba režīma un darba aizsardzÄ«bas noteikumiem, par ubaga grašiem nekaunÄ«gi izmantoja bezizejas situācijā nonākušos un absolÅ«ti beztiesÄ«gos darba meklÄ“tājus. LÄ«dzÄ«gā veidā radās arÄ« „baņķieri” un „miljonāri”, kuru izvirtušo dzÄ«vesveidu sÄ«ki jo sÄ«ki „apgaismoja” un slavÄ“ja neskaitāmie „glancÄ“tie” žurnāli un televÄ«zija.

Praktiski visi masu informācijas lÄ«dzekļi (avÄ«zes, žurnāli, TV un radio) atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rÄ«cÄ«bā, kas ikdienā, veicot iedzÄ«votāju „smadzeņu skalošanu”, tos izmantoja savu savtÄ«go mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai un „demokrātisko” vÄ“rtÄ«bu sludināšanai. CilvÄ“kus centās pieradināt pie domas, ka slepkavÄ«bas, visu veidu noziedzÄ«ba, vardarbÄ«ba, narkomānija un izvirtÄ«ba ir normāla ikdienas parādÄ«ba. Paaudžu paaudzÄ“s glabātās un laika pārbaudi izturÄ“jušÄs nacionālās vÄ“rtÄ«bas – tauta, Ä£imene, cieņa pret sievieti, bÄ“rnu audzināšana, uzvedÄ«bas normas Ä£imenÄ“, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatÄ«vajā sfÄ“rā valdÄ«ja visatļautÄ«bas, vardarbÄ«bas, narkomānijas, izvirtÄ«bas un nesodāmas noziedzÄ«bas gaisotne.

Nāvessods tika atcelts. Noziedznieki – slepkavas, izvarotāji, bandÄ«ti, huligāni u.c., ievÄ“rojot viņu „cilvÄ“ka tiesÄ«bas” un „trÅ«kumus likumdošanā”, tika saudzÄ“ti jebkuriem lÄ«dzekļiem. Retos gadÄ«jumos viņi saņēma simboliskus sodus, bet visbiežāk tika atbrÄ«voti no atbildÄ«bas, jo viņi taču palÄ«dzÄ“ja Ä«stenot „Zelta miljarda” koncepciju – godÄ«go cilvÄ“ku skaita samazināšanu. ArÄ« tos „neveiksminiekus”, kurus tomÄ“r ielika cietumā, turÄ“ja sanatorijas apstākļos – jāstrādā nebija un viņu uzturÄ“šanai tika izlietoti daudz lielāki lÄ«dzekļi, nekā bija pensija vairumam pensionāru. Protams, ka šie „neveiksminieki” savā atpÅ«tas namā „labi uzvedās” un pÄ“c neilga laika tika atbrÄ«voti, lai turpinātu „Zelta miljardam” tik svarÄ«gā uzdevuma izpildi – turpinātu slepkavot, izvarot u.t.t..

Tātad tika izdarÄ«ts viss, lai likvidÄ“tu gan tautiskumu, gan „valsts” politisko neatkarÄ«bu, gan ekonomisko patstāvÄ«bu. Lai šÄ« „valsts” (pagaidām) varÄ“tu pastāvÄ“t tikai no lielvalstÄ«m atvÄ“lÄ“tajās robežās. ArÄ« šÄ«s robežas, atsakoties no ievÄ“rojamas teritorijas daļas, tika noteiktas jaunā „Molotova-RÄ«bentropa” (Maskavas-Vašingtonas) pakta slepenajos pielikumos, par kuru saturu, piedaloties inscenÄ“tajā balsojumā par iestāšanos jaunajā Eiropas valstu savienÄ«bā, tautai nekas nebija zināms. LÄ«dz ar to likvidÄ“ja pat iluzoro valsts „neatkarÄ«bu” – manipulÄ“jot ar valsts pamatlikuma normu interpretācijām un veicot tautai „smadzeņu skalošanu”, iestājās citā valstu savienÄ«bā un atdeva daļu valsts teritorijas kaimiņvalstij. Lai tas viss notiktu „likumÄ«gi”, attiecÄ«gi „pielaboja” un „izskaidroja” likumus.

Protams, bez importa piegādÄ“m šÄ« „valsts” nevarÄ“tu izdzÄ«vot pat trÄ«s dienas. Un pats par sevi saprotams, ka šÄ«s „importa piegādes” kontrolÄ“ja pašmāju un ārzemju mafija, nosakot ko, kur, cik un par kādu cenu tirgot. Tātad šis mākslÄ«gais veidojums (saukts par „neatkarÄ«gu valsti”) faktiski bija tikai nolietotu automašÄ«nu, lÄ“tas un veselÄ«bai bÄ«stamas sintÄ“tiskās pārtikas noieta tirgus. Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patÄ“riņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slÄ“pās štancÄ“ts, neremontÄ“jams plastmasas daikts ar maksimāli Ä«su kalpošanas laiku, lai pÄ“c iespÄ“jas ātrāk tas atkal bÅ«tu jāpÄ“rk jauns. Un pats galvenais – šÄ«s „valsts” iedzÄ«votāji kļuva par ārkārtÄ«gi lÄ“ta un bezpalÄ«dzÄ«ga darbaspÄ“ka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidÄ«ga emigrācija – simtiem tÅ«kstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmÄ«gākie, sevis un savas Ä£imenes iztikas meklÄ“jumos, devās svešumā. Daudzi pÄ“c tam pie sevis izveda arÄ« Ä£imenes. Pa to laiku valstÄ« turpinājās „dzÄ«res mÄ“ra laikā” – visos plašsaziņās lÄ«dzekļos, bet jo sevišÄ·i televÄ«zijā – nebeidzami „šovi”, seriāli, koncerti, konkursi, loterijas, sacensÄ«bas, balsošanas, kā arÄ« narkotiku, veselÄ«bai kaitÄ«gu produktu un zāļu (pat ārstiem nezināmu) reklāmas, u.t.t..

Lai aprakstÄ«tu kaut daļu no tā, kā pašmāju kangari pÄ“c ārvalstu „padomnieku” ieteikumiem un „zaļo papÄ«riņu” injekcijām nodeva iedzÄ«votāju ilgas pÄ“c savas neatkarÄ«gas Dzimtenes, „izvaroja” valsts pamatlikumu un „piefrizÄ“ja” pārÄ“jos likumus savu un savu „bosu” savtÄ«go nodomu Ä«stenošanai, vajadzÄ«gas vairākas grāmatas.

Nešaubos, ka tiks darÄ«ts viss, lai neviens šÄdas grāmatas ne tikai neizdotu, bet pat nesarakstÄ«tu! Tāpat nešaubos, ka tie, kuri tomÄ“r mÄ“Ä£inās šÄdu grāmatu sarakstÄ«t, tiks izsmieti, noÄ·engāti un sabiedrÄ«bas acÄ«s padarÄ«ti par debiliem Ä«patņiem, kuri nekā nesajÄ“dz no „demokrātijas” labumiem.

Tāpat varu iedomāties, kas notiks ar sevišÄ·i ietiepÄ«gajiem – viņi vai nu neuzmanÄ«gi smÄ“Ä·Ä“jot izkritÄ«s pa logu, vai nevietā nokāpjot no trotuāra, pakļūs zem auto riteņiem… Kuriem mafiju „bosiem” gan patiktu lasÄ«t savu nekrologu?

Pārpublicēts no http://www.azillando.eu/