Menu
Pilnā versija

Paaudžu konflikta lokālā realitāte

Arturs PriedÄ«tis · 24.05.2016. · Komentāri (19)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Paaudžu konflikti ir bijuši vienmÄ“r. Paaudžu konflikts ir cilvÄ“ces sociālās esamÄ«bas atribÅ«ts. Paaudžu konflikta socioloÄ£ija pastāvÄ“ja pirms socioloÄ£ijas zinātnes rašanās. EiropeÄ«du daiļliteratÅ«rā paaudžu konflikts atspoguļojās ne tikai ŠekspÄ«ra un Turgeņeva „tÄ“vu” un „dÄ“lu” attiecÄ«bās, bet jau antÄ«kajā dramaturÄ£ijā.

Paaudžu konflikti principā ir bijuši katrā laikmetā. VienÄ«gi varÄ“ja atšÄ·irties to agresivitātes pakāpe un pretrunu saturs.

PiemÄ“ram, Raiņa jaunÄ«bā daudzās latviešu Ä£imenÄ“s „tÄ“vu” un „dÄ“lu” pretrunu saturs galvenokārt riņķoja ap konservatÄ«vo un modernizÄ“to saimniekošanas veidu zemes apstrādāšanā, lopkopÄ«bā, viensÄ“tas iekārtošanā. Paaudžu konflikta agresivitātes pakāpe bija ļoti niecÄ«ga. GandrÄ«z nebija. Visbiežāk bija tikai asprātÄ«gi komplimenti vienam par otru, par ko liecina vecāku raksturojums Raiņa vÄ“stulÄ“s māsām un dienasgrāmatas ieraksti par tÄ“va saimniecisko darbÄ«bu. Abas puses viena pret otru izturÄ“jās ar dziļu cieņu. Audzinot „dÄ“lus”, vecāki viņos nostiprināja bÄ«beliski mūžseno sirsnÄ«go un labestÄ«go pietāti pret senčiem. Vecāku vairāk vai mazāk agresÄ«va kritika nebija iespÄ“jama. „DÄ“li” to nepieļāva.

Paaudžu konfliktiem vienmÄ“r ir objektÄ«vs pamats. ObjektÄ«vais pamats ir kultÅ«ras mainÄ«ba. KultÅ«ra nav stagnants. KultÅ«ra nav kaut kas tāds, kas ir apstājies, sastindzis, bez kustÄ«bas. KultÅ«rai vienmÄ“r piemÄ«t dinamika. ArÄ« tad, ja par kultÅ«ras dinamiku neviens Ä«paši nerÅ«pÄ“jās un speciāli netiecās panākt kultÅ«ras dinamiku. KultÅ«rai vienmÄ“r piemÄ«t dinamika tāpÄ“c, ka kultÅ«ras Ä«pašnieki ir dinamiskas bÅ«tnes. CilvÄ“ki nav iedomājami bez darbÄ«bas un uzvedÄ«bas norises, spraiguma, kustÄ«bas. CilvÄ“ki ir radošas bÅ«tnes. CilvÄ“ku radošums neizpaužas tikai zinātnÄ“ un mākslā. Izpaužas arÄ« zupas vārÄ«šanā, malkas skaldÄ«šanā, mājas celtniecÄ«bā, deguna slaucÄ«šanā, frizÅ«ras veidošanā, kaimiņa sveicināšanā, alus dzeršanā, puÄ·u dobes formā, ielas bruģējumā, govs slaukšanā utt.

Neaiztiksim etnisko homeostāzi. Tā liecina par izņēmuma gadÄ«jumiem. Ä»oti reti cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ nekas nemainās daudzu paaudžu laikā. Etniskā homeostāze jau sen vairs neattiecās uz „baltajiem” cilvÄ“kiem. „Balto” cilvÄ“ku kultÅ«rai acÄ«mredzot vienmÄ“r piemita kultÅ«ras dinamika. Etniskā homeostāze ir Ä€frikas un Latīņamerikas džungļos dzÄ«vojošo cilšu kultÅ«ras Ä«pašÄ«ba. Tāds ir tradicionālais etnogrāfiskais priekšstats. Tam ir daudzi pierādÄ«jumi.

KultÅ«ra nav stagnants. Taču starp kultÅ«ras Ä«pašniekiem var bÅ«t stagnāti. Tātad var bÅ«t cilvÄ“ki, kuri dievina vecas metodes, vecu kārtÄ«bu, vecas sistÄ“mas. Stagnāts nav tas pats, kas visos laikmetos populārais konservators. Stagnāta mentalitātes centrā ir stÅ«rgalvÄ«ga neiecietÄ«ba. Pat var teikt – aprobežota stÅ«rgalvÄ«ba. Konservatora mentalitātes centrā ir izteikti kritiska attieksme. Pat var teikt – pārlieku kritiska piesardzÄ«ba pret visu jauno, nepārbaudÄ«to, nezināmo. Konservators vÄ“las vispirms 100 reizes nomÄ“rÄ«t un tikai pÄ“c tam nogriezt. Tas nav tas pats, kas stagnāta vÄ“lÄ“šanās. Stagnāts vispār nevÄ“lās kaut ko jaunu darÄ«t, pieņemt, atļaut u.tml. To nepieļauj stagnāta intelekta sastingtÄ«ba. Konservatora intelekts ir elastÄ«gs intelekts.

Paaudžu konflikts ir kultÅ«ras iekšÄ“jais funkcionālais konflikts. Tā funkcija ir veicināt kultÅ«ras attÄ«stÄ«bu. KultÅ«ras Ä«pašnieki ir dažādi. Pastāv dažādas sociālās grupas. Tajā skaitā sociālās vecuma grupas, - „tÄ“vu” grupa, „dÄ“lu” grupa. Starp sociālajām grupām rodas dažādas pretrunas. Tiek meklÄ“ti kompromisi, kas ir pozitÄ«vs avots konstruktÄ«viem kultÅ«ras pārveidojumiem – kultÅ«ras inovācijām.

Paaudžu konfliktiem ir atšÄ·irÄ«ga ne tikai agresivitātes pakāpe un pretrunu saturs. VÄ“l ir atšÄ·irÄ«ga intensitāte. Sastopami mazāk intensÄ«vi paaudžu konflikti un ļoti intensÄ«vi paaudžu konflikti. „TÄ“vu” un „dÄ“lu” attiecÄ«bas var bÅ«t bez spraiguma un spÄ“cÄ«guma, bez augstas iedarbÄ«bas pakāpes un minimāla ražīguma. Taču var bÅ«t ļoti intensÄ«vas attiecÄ«bas, kad paaudžu konflikta intensitāte izraisa spilgtu un radikālu iznākumu. Tā tas parasti ir pārejas laikmetos, kad kultÅ«ra bÅ«tiski mainās. RelatÄ«vi mierÄ«gajos vÄ“sturiskajos posmos starp pārejas laikmetiem paaudžu konflikti nav intensÄ«vi.

MÅ«sdienu unikālajā pārejas laikmetā paaudžu konfliktam ir milzÄ«ga agresivitātes pakāpe un intensitāte. Pretrunu saturs aptver cilvÄ“ka darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikācijas visu spektru. Turklāt nav runa par pretrunām, bet gan par antagonismu. Paaudžu konfliktā tiekamies ar pretÄ“ju tendenču, naidÄ«gu spÄ“ku cīņu un neatrisināmām pretrunām ne šodien, ne rÄ«tdien.

Latvijā „dÄ“li” uzskata, ka „tÄ“vi” ir smagi un neārstÄ“jami slimi. Viņi ir inficÄ“ti ar šauri ierāmÄ“tu skatÄ«jumu uz pasauli, sekliem un bÄ«stami novecojušiem padomju laika stereotipiem par politiku, par to, ko drÄ«kst darÄ«t un nedrÄ«kst darÄ«t. „TÄ“vi” neļauj izvÄ“rsties talantÄ«gajiem jauniešiem, jo ražošanas resursi atrodas vecās paaudzes korumpÄ“to politiÄ·u pārziņā.

„TÄ“vi” neklusÄ“ un atbild „dÄ“liem”. AtbildÄ“ populārākais ir „tÄ“vu” satraukums par jaunās un vidÄ“jās paaudzes vieglprātÄ«go attieksmi pret dzÄ«vi, bez jÄ“gas burzoties ap patÄ“rÄ“šanu un izklaidi. „TÄ“viem” ļoti nepatÄ«k korupcijas un zagšanas milzÄ«gā izplatÄ«ba jauneklÄ«go valsts un pašvaldÄ«bu ierÄ“dņu kontingentā, viņu alkatÄ«gā gatavÄ«ba iztirgot svešiem nacionālās bagātÄ«bas, patriotisma trÅ«kums un verdziskā pielÄ«šana Rietumu kaklakungiem. „TÄ“vus” ļoti satrauc jaunatnes necienÄ«gā attieksme pret pagātni, rusofobijas, nacisma un antisemÄ«tisma iezombÄ“tÄ«ba.

Tāda bija lÄ«dzšinÄ“jā izpratne par latviešu paaudžu konfliktu. Taču visjaunākie latviešu sabiedriskie notikumi aicina pārskatÄ«t paaudžu konflikta lokālo iedabu. Ä»oti spÄ“cÄ«gs iemesls kļuva kņada ap Stambulas konvenciju. ŠÄ« kņada liecina, ka uz paaudžu konfliktu nākas lÅ«koties pilnÄ«gi citādāk, nekā tas tika darÄ«ts lÄ«dz šim.

Latviešu paaudžu konflikta pretrunu saturs, agresivitātes pakāpe un intensitāte acÄ«mredzot nav tikai dažādu vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu sadursme. Runa nav tikai par sociālisma un liberālisma, reālisma un postmodernisma, racionālisma un iracionālisma, demokrātijas un totalitārisma, sociālistiskā valstiskuma un Ä£eokrātiskā valstiskuma, reliÄ£iozitātes un sekularizācijas, sociālisma ekonomikas un tirgus ekonomikas, vispārcilvÄ“ciskās morāles un liberāli plurālistiskās morāles vÄ“rtÄ«bu sadursmi. Latviešu paaudžu konfliktam noteikti ir zināma specifika. Noteikti ir lokālais rakurss.

Latviešu sabiedrÄ«bā paaudžu konflikts nav tikai dažādu filosofisko un politisko uzskatu, ideoloÄ£iju un ekonomisko mācÄ«bu, estÄ“tisko un morāles vÄ“rtÄ«bu konflikts. Tas patiesÄ«bā ir ievÄ“rojami dziļāks konflikts. Tas skar cilvÄ“ka cilvÄ“ciskuma pamatus. Skar tos cilvÄ“ciskuma pamatus, kuri cilvÄ“ku atšÄ·ir no citām dzÄ«vajām radÄ«bām un vispār cilvÄ“ku padara par cilvÄ“ku – Homo sapiens.

Izrādās, visdziļākajā bÅ«tÄ«bā tas ir konflikts starp civilizÄ“tÄ«bu un mežonÄ«bu, izglÄ«totÄ«bu un neizglÄ«totÄ«bu, zināšanām un tumsonÄ«bu, garÄ«gumu un bezgarÄ«gumu, inteliÄ£enci un barbarismu, cilvÄ“kiem un postcilvÄ“kiem, labo un ļauno, gaismu un tumsu, Dievu un Sātanu.

Stambulas konvenciju aicināja ratificÄ“t jaunāko paaudžu hominÄ«di. Viņu rÄ«cÄ«bā atklājās gan fundamentāla neizglÄ«totÄ«ba un tumsonÄ«ba, gan bezgarÄ«gums un barbarisms, gan mežonÄ«ba un sātanisms. Tātad atklājās atavistiskas izpausmes, kuras cilvÄ“kam ir palÄ«dzÄ“jusi pārvarÄ“t izglÄ«tÄ«ba, audzināšana, zinātne, māksla, reliÄ£ija, ideoloÄ£ija. Šodienas civilizācija un kultÅ«ra uzskatāmi liecina par mÅ«sdienu cilvÄ“ku kardinālo attālināšanos no senajiem senčiem raksturÄ«gajām Ä«pašÄ«bām. TurpretÄ« latviešu jaunāko paaudžu garÄ«gais satvars liecina par atavismu.

Ļoti riebīgi atklājās mežonība un sātanisms. Tas izpaudās totāli necienīgajā attieksmē pret reliģiju, Baznīcu, Latvijas reliģiskajiem līderiem. Tā pret reliģiju, Baznīcu, reliģiskajiem līderiem izturas tikai mežoņi, barbari, tumsoņas, ļauno garu pārņemti nekrietni cilvēki.

Esmu pārliecināts, ka latviešu sabiedrÄ«bā pirmo reizi tik riebÄ«gi atklājās mežonÄ«ba un sātanisms. Latvieši nekad nav bijuši pārāk reliÄ£iozi. Savā laikā par to žēlojās vācbalti. KurzemÄ“, ZemgalÄ“, VidzemÄ“ padomju laikā un agrāk baznÄ«cÄ“nu skaits nebija liels. ArÄ« pÄ“cpadomju laikā tas nav bijis lepni iespaidÄ«gs. Turklāt aizvadÄ«tajos gados tas ir strauji samazinājies. Ateisms ir gājis plašumā.  Tas vienmÄ“r pastāvÄ“ja. Bet agrāk nekas neliecināja par latviešu ateistu pretÄ«go publisko izturÄ“šanos.

Nākas atgādināt par ateistiem. Viņi noliedz Dieva esamību. Viņi nav reliģiozi cilvēki. Viņi neapmeklē dievkalpojumu, nelūdz Dievu. Bet tas nenozīmē, ka viņi neciena reliģiju, Baznīcu, reliģiozus cilvēkus, mācītājus, bīskapus, arhibīskapus, metropolītus, kardinālus, pāvestus. Ateisti nav mežoņi, barbari, tumsoņas, ļauno garu pārņemti nekrietni cilvēki.

Diemžēl tādi izrādÄ«jās latviešu „dÄ“li”, aizstāvot Stambulas konvenciju. Lai apmierinātu savas obskurantiskās ambÄ«cijas, viņi Latvijas reliÄ£iskajiem lÄ«deriem pārmeta atrautÄ«bu no realitātes, muļķību izplatÄ«šanu, nekompetenci, zināšanu trÅ«kumu, neiedziļināšanos lietas bÅ«tÄ«bā, nevÄ“lÄ“šanos dzÄ«vot saskaņā ar eiropeiskajām vÄ“rtÄ«bām, cilvÄ“ktiesÄ«bu ignorÄ“šanu, BÄ«beles demagoÄ£isku un tendenciozu interpretÄ“šanu, atsacÄ«šanos aizsargāt sievietes no ļaunajiem vÄ«riešiem, nevÄ“lÄ“šanos audzināt bÄ“rnus saskaņā ar „sociālā dzimuma” prasÄ«bām, izvairÄ«šanos realizÄ“t bÄ“rnu seksuālās audzināšanas programmas bÄ“rnudārzā, pamatskolā.

Latviešu „dÄ“li” (sātanisma fanes un fani) nav spÄ“jÄ«gi saprast vairākus kardinālus momentus. 

Pirmkārt, viņu „teorÄ“tiskajām zināšanām” par „genderismu”, „dzimumneintrālo audzināšanu”, „dzimumu atšÄ·irÄ«bu neesamÄ«bu”, „sieviešu šÄ·iru”, „vÄ«riešu šÄ·iru”, „dzimuma mainÄ«šanu”, „sociālo dzimumu” var pievienoties tikai mežoņi, barbari, sātanisti.

Otrkārt, viņi nav spÄ“jÄ«gi saprast, ka ir garÄ«gi letāli nobrukuši lÄ«dz pilnÄ«gi citiem cilvÄ“ciskuma pamatiem. Tie principiāli atšÄ·iras no „tÄ“vu” cilvÄ“ciskuma pamatiem. Viņu krampjaini saviebtais perversais cilvÄ“ciskums ir vienÄ«gi nicināms un iznÄ«cināms cilvÄ“ciskums. Tas ir „cilvÄ“ciskums”, bet nevis cilvÄ“ciskums. ArÄ« to „dÄ“li” nav spÄ“jÄ«gi saprast.

Protams, par to nav jābrÄ«nās. Sapratne ir cilvÄ“ku prerogatÄ«va – izņēmumu tiesÄ«bas un priekšrocÄ«ba. PostcilvÄ“ku sapratne nav cilvÄ“ku sapratne.

Novērtē šo rakstu:

0
0