Paaudžu konflikta lokÄlÄ realitÄte
Arturs PriedÄ«tis · 24.05.2016. · Komentāri (19)Paaudžu konflikti ir bijuši vienmÄ“r. Paaudžu konflikts ir cilvÄ“ces sociÄlÄs esamÄ«bas atribÅ«ts. Paaudžu konflikta socioloÄ£ija pastÄvÄ“ja pirms socioloÄ£ijas zinÄtnes rašanÄs. EiropeÄ«du daiļliteratÅ«rÄ paaudžu konflikts atspoguļojÄs ne tikai ŠekspÄ«ra un Turgeņeva „tÄ“vu” un „dÄ“lu” attiecÄ«bÄs, bet jau antÄ«kajÄ dramaturÄ£ijÄ.
Paaudžu konflikti principÄ ir bijuši katrÄ laikmetÄ. VienÄ«gi varÄ“ja atšÄ·irties to agresivitÄtes pakÄpe un pretrunu saturs.
PiemÄ“ram, Raiņa jaunÄ«bÄ daudzÄs latviešu Ä£imenÄ“s „tÄ“vu” un „dÄ“lu” pretrunu saturs galvenokÄrt riņķoja ap konservatÄ«vo un modernizÄ“to saimniekošanas veidu zemes apstrÄdÄšanÄ, lopkopÄ«bÄ, viensÄ“tas iekÄrtošanÄ. Paaudžu konflikta agresivitÄtes pakÄpe bija ļoti niecÄ«ga. GandrÄ«z nebija. VisbiežÄk bija tikai asprÄtÄ«gi komplimenti vienam par otru, par ko liecina vecÄku raksturojums Raiņa vÄ“stulÄ“s mÄsÄm un dienasgrÄmatas ieraksti par tÄ“va saimniecisko darbÄ«bu. Abas puses viena pret otru izturÄ“jÄs ar dziļu cieņu. Audzinot „dÄ“lus”, vecÄki viņos nostiprinÄja bÄ«beliski mūžseno sirsnÄ«go un labestÄ«go pietÄti pret senÄiem. VecÄku vairÄk vai mazÄk agresÄ«va kritika nebija iespÄ“jama. „DÄ“li” to nepieļÄva.
Paaudžu konfliktiem vienmÄ“r ir objektÄ«vs pamats. ObjektÄ«vais pamats ir kultÅ«ras mainÄ«ba. KultÅ«ra nav stagnants. KultÅ«ra nav kaut kas tÄds, kas ir apstÄjies, sastindzis, bez kustÄ«bas. KultÅ«rai vienmÄ“r piemÄ«t dinamika. ArÄ« tad, ja par kultÅ«ras dinamiku neviens Ä«paši nerÅ«pÄ“jÄs un speciÄli netiecÄs panÄkt kultÅ«ras dinamiku. KultÅ«rai vienmÄ“r piemÄ«t dinamika tÄpÄ“c, ka kultÅ«ras Ä«pašnieki ir dinamiskas bÅ«tnes. CilvÄ“ki nav iedomÄjami bez darbÄ«bas un uzvedÄ«bas norises, spraiguma, kustÄ«bas. CilvÄ“ki ir radošas bÅ«tnes. CilvÄ“ku radošums neizpaužas tikai zinÄtnÄ“ un mÄkslÄ. Izpaužas arÄ« zupas vÄrÄ«šanÄ, malkas skaldÄ«šanÄ, mÄjas celtniecÄ«bÄ, deguna slaucÄ«šanÄ, frizÅ«ras veidošanÄ, kaimiņa sveicinÄšanÄ, alus dzeršanÄ, puÄ·u dobes formÄ, ielas bruģējumÄ, govs slaukšanÄ utt.
Neaiztiksim etnisko homeostÄzi. TÄ liecina par izņēmuma gadÄ«jumiem. Ä»oti reti cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ nekas nemainÄs daudzu paaudžu laikÄ. EtniskÄ homeostÄze jau sen vairs neattiecÄs uz „baltajiem” cilvÄ“kiem. „Balto” cilvÄ“ku kultÅ«rai acÄ«mredzot vienmÄ“r piemita kultÅ«ras dinamika. EtniskÄ homeostÄze ir Ä€frikas un Latīņamerikas džungļos dzÄ«vojošo cilšu kultÅ«ras Ä«pašÄ«ba. TÄds ir tradicionÄlais etnogrÄfiskais priekšstats. Tam ir daudzi pierÄdÄ«jumi.
KultÅ«ra nav stagnants. TaÄu starp kultÅ«ras Ä«pašniekiem var bÅ«t stagnÄti. TÄtad var bÅ«t cilvÄ“ki, kuri dievina vecas metodes, vecu kÄrtÄ«bu, vecas sistÄ“mas. StagnÄts nav tas pats, kas visos laikmetos populÄrais konservators. StagnÄta mentalitÄtes centrÄ ir stÅ«rgalvÄ«ga neiecietÄ«ba. Pat var teikt – aprobežota stÅ«rgalvÄ«ba. Konservatora mentalitÄtes centrÄ ir izteikti kritiska attieksme. Pat var teikt – pÄrlieku kritiska piesardzÄ«ba pret visu jauno, nepÄrbaudÄ«to, nezinÄmo. Konservators vÄ“las vispirms 100 reizes nomÄ“rÄ«t un tikai pÄ“c tam nogriezt. Tas nav tas pats, kas stagnÄta vÄ“lÄ“šanÄs. StagnÄts vispÄr nevÄ“lÄs kaut ko jaunu darÄ«t, pieņemt, atļaut u.tml. To nepieļauj stagnÄta intelekta sastingtÄ«ba. Konservatora intelekts ir elastÄ«gs intelekts.
Paaudžu konflikts ir kultÅ«ras iekšÄ“jais funkcionÄlais konflikts. TÄ funkcija ir veicinÄt kultÅ«ras attÄ«stÄ«bu. KultÅ«ras Ä«pašnieki ir dažÄdi. PastÄv dažÄdas sociÄlÄs grupas. TajÄ skaitÄ sociÄlÄs vecuma grupas, - „tÄ“vu” grupa, „dÄ“lu” grupa. Starp sociÄlajÄm grupÄm rodas dažÄdas pretrunas. Tiek meklÄ“ti kompromisi, kas ir pozitÄ«vs avots konstruktÄ«viem kultÅ«ras pÄrveidojumiem – kultÅ«ras inovÄcijÄm.
Paaudžu konfliktiem ir atšÄ·irÄ«ga ne tikai agresivitÄtes pakÄpe un pretrunu saturs. VÄ“l ir atšÄ·irÄ«ga intensitÄte. Sastopami mazÄk intensÄ«vi paaudžu konflikti un ļoti intensÄ«vi paaudžu konflikti. „TÄ“vu” un „dÄ“lu” attiecÄ«bas var bÅ«t bez spraiguma un spÄ“cÄ«guma, bez augstas iedarbÄ«bas pakÄpes un minimÄla ražīguma. TaÄu var bÅ«t ļoti intensÄ«vas attiecÄ«bas, kad paaudžu konflikta intensitÄte izraisa spilgtu un radikÄlu iznÄkumu. TÄ tas parasti ir pÄrejas laikmetos, kad kultÅ«ra bÅ«tiski mainÄs. RelatÄ«vi mierÄ«gajos vÄ“sturiskajos posmos starp pÄrejas laikmetiem paaudžu konflikti nav intensÄ«vi.
MÅ«sdienu unikÄlajÄ pÄrejas laikmetÄ paaudžu konfliktam ir milzÄ«ga agresivitÄtes pakÄpe un intensitÄte. Pretrunu saturs aptver cilvÄ“ka darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikÄcijas visu spektru. TurklÄt nav runa par pretrunÄm, bet gan par antagonismu. Paaudžu konfliktÄ tiekamies ar pretÄ“ju tendenÄu, naidÄ«gu spÄ“ku cīņu un neatrisinÄmÄm pretrunÄm ne šodien, ne rÄ«tdien.
LatvijÄ „dÄ“li” uzskata, ka „tÄ“vi” ir smagi un neÄrstÄ“jami slimi. Viņi ir inficÄ“ti ar šauri ierÄmÄ“tu skatÄ«jumu uz pasauli, sekliem un bÄ«stami novecojušiem padomju laika stereotipiem par politiku, par to, ko drÄ«kst darÄ«t un nedrÄ«kst darÄ«t. „TÄ“vi” neļauj izvÄ“rsties talantÄ«gajiem jauniešiem, jo ražošanas resursi atrodas vecÄs paaudzes korumpÄ“to politiÄ·u pÄrziņÄ.
„TÄ“vi” neklusÄ“ un atbild „dÄ“liem”. AtbildÄ“ populÄrÄkais ir „tÄ“vu” satraukums par jaunÄs un vidÄ“jÄs paaudzes vieglprÄtÄ«go attieksmi pret dzÄ«vi, bez jÄ“gas burzoties ap patÄ“rÄ“šanu un izklaidi. „TÄ“viem” ļoti nepatÄ«k korupcijas un zagšanas milzÄ«gÄ izplatÄ«ba jauneklÄ«go valsts un pašvaldÄ«bu ierÄ“dņu kontingentÄ, viņu alkatÄ«gÄ gatavÄ«ba iztirgot svešiem nacionÄlÄs bagÄtÄ«bas, patriotisma trÅ«kums un verdziskÄ pielÄ«šana Rietumu kaklakungiem. „TÄ“vus” ļoti satrauc jaunatnes necienÄ«gÄ attieksme pret pagÄtni, rusofobijas, nacisma un antisemÄ«tisma iezombÄ“tÄ«ba.
TÄda bija lÄ«dzšinÄ“jÄ izpratne par latviešu paaudžu konfliktu. TaÄu visjaunÄkie latviešu sabiedriskie notikumi aicina pÄrskatÄ«t paaudžu konflikta lokÄlo iedabu. Ä»oti spÄ“cÄ«gs iemesls kļuva kņada ap Stambulas konvenciju. ŠÄ« kņada liecina, ka uz paaudžu konfliktu nÄkas lÅ«koties pilnÄ«gi citÄdÄk, nekÄ tas tika darÄ«ts lÄ«dz šim.
Latviešu paaudžu konflikta pretrunu saturs, agresivitÄtes pakÄpe un intensitÄte acÄ«mredzot nav tikai dažÄdu vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu sadursme. Runa nav tikai par sociÄlisma un liberÄlisma, reÄlisma un postmodernisma, racionÄlisma un iracionÄlisma, demokrÄtijas un totalitÄrisma, sociÄlistiskÄ valstiskuma un Ä£eokrÄtiskÄ valstiskuma, reliÄ£iozitÄtes un sekularizÄcijas, sociÄlisma ekonomikas un tirgus ekonomikas, vispÄrcilvÄ“ciskÄs morÄles un liberÄli plurÄlistiskÄs morÄles vÄ“rtÄ«bu sadursmi. Latviešu paaudžu konfliktam noteikti ir zinÄma specifika. Noteikti ir lokÄlais rakurss.
Latviešu sabiedrÄ«bÄ paaudžu konflikts nav tikai dažÄdu filosofisko un politisko uzskatu, ideoloÄ£iju un ekonomisko mÄcÄ«bu, estÄ“tisko un morÄles vÄ“rtÄ«bu konflikts. Tas patiesÄ«bÄ ir ievÄ“rojami dziļÄks konflikts. Tas skar cilvÄ“ka cilvÄ“ciskuma pamatus. Skar tos cilvÄ“ciskuma pamatus, kuri cilvÄ“ku atšÄ·ir no citÄm dzÄ«vajÄm radÄ«bÄm un vispÄr cilvÄ“ku padara par cilvÄ“ku – Homo sapiens.
IzrÄdÄs, visdziļÄkajÄ bÅ«tÄ«bÄ tas ir konflikts starp civilizÄ“tÄ«bu un mežonÄ«bu, izglÄ«totÄ«bu un neizglÄ«totÄ«bu, zinÄšanÄm un tumsonÄ«bu, garÄ«gumu un bezgarÄ«gumu, inteliÄ£enci un barbarismu, cilvÄ“kiem un postcilvÄ“kiem, labo un ļauno, gaismu un tumsu, Dievu un SÄtanu.
Stambulas konvenciju aicinÄja ratificÄ“t jaunÄko paaudžu hominÄ«di. Viņu rÄ«cÄ«bÄ atklÄjÄs gan fundamentÄla neizglÄ«totÄ«ba un tumsonÄ«ba, gan bezgarÄ«gums un barbarisms, gan mežonÄ«ba un sÄtanisms. TÄtad atklÄjÄs atavistiskas izpausmes, kuras cilvÄ“kam ir palÄ«dzÄ“jusi pÄrvarÄ“t izglÄ«tÄ«ba, audzinÄšana, zinÄtne, mÄksla, reliÄ£ija, ideoloÄ£ija. Šodienas civilizÄcija un kultÅ«ra uzskatÄmi liecina par mÅ«sdienu cilvÄ“ku kardinÄlo attÄlinÄšanos no senajiem senÄiem raksturÄ«gajÄm Ä«pašÄ«bÄm. TurpretÄ« latviešu jaunÄko paaudžu garÄ«gais satvars liecina par atavismu.
Ä»oti riebÄ«gi atklÄjÄs mežonÄ«ba un sÄtanisms. Tas izpaudÄs totÄli necienÄ«gajÄ attieksmÄ“ pret reliÄ£iju, BaznÄ«cu, Latvijas reliÄ£iskajiem lÄ«deriem. TÄ pret reliÄ£iju, BaznÄ«cu, reliÄ£iskajiem lÄ«deriem izturas tikai mežoņi, barbari, tumsoņas, ļauno garu pÄrņemti nekrietni cilvÄ“ki.
Esmu pÄrliecinÄts, ka latviešu sabiedrÄ«bÄ pirmo reizi tik riebÄ«gi atklÄjÄs mežonÄ«ba un sÄtanisms. Latvieši nekad nav bijuši pÄrÄk reliÄ£iozi. SavÄ laikÄ par to žēlojÄs vÄcbalti. KurzemÄ“, ZemgalÄ“, VidzemÄ“ padomju laikÄ un agrÄk baznÄ«cÄ“nu skaits nebija liels. ArÄ« pÄ“cpadomju laikÄ tas nav bijis lepni iespaidÄ«gs. TurklÄt aizvadÄ«tajos gados tas ir strauji samazinÄjies. Ateisms ir gÄjis plašumÄ. Tas vienmÄ“r pastÄvÄ“ja. Bet agrÄk nekas neliecinÄja par latviešu ateistu pretÄ«go publisko izturÄ“šanos.
NÄkas atgÄdinÄt par ateistiem. Viņi noliedz Dieva esamÄ«bu. Viņi nav reliÄ£iozi cilvÄ“ki. Viņi neapmeklÄ“ dievkalpojumu, nelÅ«dz Dievu. Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka viņi neciena reliÄ£iju, BaznÄ«cu, reliÄ£iozus cilvÄ“kus, mÄcÄ«tÄjus, bÄ«skapus, arhibÄ«skapus, metropolÄ«tus, kardinÄlus, pÄvestus. Ateisti nav mežoņi, barbari, tumsoņas, ļauno garu pÄrņemti nekrietni cilvÄ“ki.
Diemžēl tÄdi izrÄdÄ«jÄs latviešu „dÄ“li”, aizstÄvot Stambulas konvenciju. Lai apmierinÄtu savas obskurantiskÄs ambÄ«cijas, viņi Latvijas reliÄ£iskajiem lÄ«deriem pÄrmeta atrautÄ«bu no realitÄtes, muļķību izplatÄ«šanu, nekompetenci, zinÄšanu trÅ«kumu, neiedziļinÄšanos lietas bÅ«tÄ«bÄ, nevÄ“lÄ“šanos dzÄ«vot saskaÅ†Ä ar eiropeiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm, cilvÄ“ktiesÄ«bu ignorÄ“šanu, BÄ«beles demagoÄ£isku un tendenciozu interpretÄ“šanu, atsacÄ«šanos aizsargÄt sievietes no ļaunajiem vÄ«riešiem, nevÄ“lÄ“šanos audzinÄt bÄ“rnus saskaÅ†Ä ar „sociÄlÄ dzimuma” prasÄ«bÄm, izvairÄ«šanos realizÄ“t bÄ“rnu seksuÄlÄs audzinÄšanas programmas bÄ“rnudÄrzÄ, pamatskolÄ.
Latviešu „dÄ“li” (sÄtanisma fanes un fani) nav spÄ“jÄ«gi saprast vairÄkus kardinÄlus momentus.
PirmkÄrt, viņu „teorÄ“tiskajÄm zinÄšanÄm” par „genderismu”, „dzimumneintrÄlo audzinÄšanu”, „dzimumu atšÄ·irÄ«bu neesamÄ«bu”, „sieviešu šÄ·iru”, „vÄ«riešu šÄ·iru”, „dzimuma mainÄ«šanu”, „sociÄlo dzimumu” var pievienoties tikai mežoņi, barbari, sÄtanisti.
OtrkÄrt, viņi nav spÄ“jÄ«gi saprast, ka ir garÄ«gi letÄli nobrukuši lÄ«dz pilnÄ«gi citiem cilvÄ“ciskuma pamatiem. Tie principiÄli atšÄ·iras no „tÄ“vu” cilvÄ“ciskuma pamatiem. Viņu krampjaini saviebtais perversais cilvÄ“ciskums ir vienÄ«gi nicinÄms un iznÄ«cinÄms cilvÄ“ciskums. Tas ir „cilvÄ“ciskums”, bet nevis cilvÄ“ciskums. ArÄ« to „dÄ“li” nav spÄ“jÄ«gi saprast.
Protams, par to nav jÄbrÄ«nÄs. Sapratne ir cilvÄ“ku prerogatÄ«va – izņēmumu tiesÄ«bas un priekšrocÄ«ba. PostcilvÄ“ku sapratne nav cilvÄ“ku sapratne.