Iesaki rakstu:

VeselÄ«bas ministrijas mazspÄ“ja vai neslÄ“pta nevÄ“lÄ“šanās ir novedusi pie dārgākajām zālÄ“m Baltijā un pat Eiropā. Katru mÄ“nesi tiek ziņots par apgrozÄ«juma pieaugumu zāļu vairumtirgotavās un aptiekās, bet netiek ziņots arÄ« par pārdoto vienÄ«bu skaita pieaugumu.

Farmācijas kompānijas un mediÄ·i savstarpÄ“ji ir tik saistÄ«ti, ka pat sāk virzÄ«t savus pārstāvjus vadošos amatos valsts kapitālsabiedrÄ«bu vadÄ«bā, kur arÄ« veiksmÄ«gi tiek apstiprināti.

Esot Stradiņu slimnÄ«cas vadÄ«bā, Dins Šmits atdeva nomas tiesÄ«bas Repharm aptiekai un pašlaik ir šÄ« paša uzņēmuma Ä£enerāldirektors. KolÄ“Ä£is Valts Ä€bols no GlaxoSmithKline (GSK) šobrÄ«d grasās ieņemt BÄ“rnu slimnÄ«cas vadošu amatu, kur var palielināt lietirgotavas daļu iepirkumos, radÄ«t labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus aptiekām un sākt izmantot ārpakalpojumā Centrālās laboratorijas vai citus Repharm piederošos ambulatoros pakalpojumus, tādejādi arÄ« sev garantÄ“jot labi apmaksātu darba vietu koncernā (vÄ“lāk).

Farmācijas maigā vara sāk izplesties visos VeselÄ«bas ministrijas atbildÄ«bas lÄ«meņos, kam veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša jau atklāti ir atteikusies pretoties. GSK medikamenti jau šobrÄ«d ir ietverti visās BÄ“rnu slimnÄ«cas klÄ«niskajās vadlÄ«nijās un valstÄ« izstrādātajās vadlÄ«nijās antibakteriālo lÄ«dzekļu lietošanā. Repharm ir lielākais medicÄ«nas preču, medikamentu un vienreizlietojamo lietu piegādātajs veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“m un šÄdi tikai nostiprina savas pozÄ«cijas.

Nav noslÄ“pums, ka tieši Repharm radÄ«ja fondu, lai pÄ“c iespÄ“jas vairāk privatizÄ“tu un pārņemtu dažādas valsts un pašvaldÄ«bu iestādes, ko arÄ« sekmÄ«gi realizÄ“, tai skaitā ar veselÄ«bas ministres padomnieces AlÄ«das Vānes palÄ«dzÄ«bu http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-noslepumains-fonds-grib-privatizet-latvijas-slimnicas.d?id=27331045.

Farmācijas kompānijas ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus novirza mārketingam, kas parasti nav tikai reklāmas, bet arÄ« ārzemju semināri, restorānu apmeklÄ“jumi un dāvanas. ŠobrÄ«d tiek publiskots tikai dāsnais atbalstu saraksts mediÄ·iem un viņu organizācijām. ParalÄ“li tiek dažādi atbalstÄ«tas arÄ« pacientu organizācijas, lai reklamÄ“tos arÄ« tur - mÄ“rÄ·auditorijā.

Turklāt GSK ir noslÄ“dzis lÄ«gumu ar RSU, lai jau jaunajiem mediÄ·iem tiktu atgādināts par šÄdu kompāniju un medikamentiem: http://www.rsu.lv/medijiem/preses-relizes/6530-rsu-paraksta-sadarbibas-memorandu-ar-glaxosmithkline-latvia, kas arÄ« nodrošināja Šmitam darba vietu RSU konventā. Kaut tas pÄ“c statÅ«tiem ir darbs bez atlÄ«dzÄ«bas, Šmits savus 63 030 eiro gadā nemaz negrasās atmaksāt.

Farmācijas firmas sponsorÄ“ dažādus klÄ«niskos pÄ“tÄ«jumus, kur tiek iesaistÄ«ti vadošie ārsti visās valsts klÄ«nikās. Ne vienmÄ“r pacientiem ir pilna izpratne par dalÄ«bu pÄ“tÄ«jumos, par kuriem mediÄ·i saņem ievÄ“rojamus honorārus gan kā izpildÄ«tāji, gan kā šo pÄ“tniecisko firmu lÄ«dzÄ«pašnieki, piemÄ“ram, RSU rektors Jānis Gardovskis,VID deklarācijā norādot:

PSI CRO AG, T0900004106, Šveice, 6300 Zug, Baarerstrasse 113a	U.c. ienākumi	61610.16	EUR

Un vienlaicīgi:

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", 40003457109, Latvija, Rīga, Pilsoņu 13	Alga	21294.40	EUR

MediÄ·i nav amatpersonas un par tādām negrib kļūt, jo tad bÅ«s vismaz daļēji jāatklāj patiesos ienākumu apjomus un iegÅ«tos Ä«pašumus.

Bez klÄ«niskiem pÄ“tÄ«jumiem Stradiņos KardioloÄ£ijas institÅ«tā aktÄ«vi notiek dažādi klÄ«niskie eksperimenti, no cilmes šÅ«nu ekstrahÄ“šanas un eksperimentālas ievadÄ«šanu sirds muskuli lÄ«dz dažādām sirds operācijām, ievietojot jaunus, ekskluzÄ«vus implantus vai ierÄ«ces.

Diemžēl jāsaka, ka šÄ«s tehnoloÄ£ijas nav reÄ£istrÄ“tas Stradiņu veicamo manipulāciju listÄ“: lai tādas veiktu, vajag Ä’tikas komitejas atļauju. VÄ“l vairāk, rupji tiek pārkāpts Ä€rstniecÄ«bas likuma 35.pants "Ä€rstniecÄ«bas iestādes vadÄ«tājs ir saucams pie likumā noteiktās atbildÄ«bas, ja viņa vadÄ«tajā iestādÄ“ tiek lietotas medicÄ«niskās tehnoloÄ£ijas, kuras nav apstiprinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtÄ«bā" un 36.pants "Ä€rstniecÄ«bas persona ir atbildÄ«ga par izraudzÄ«tās medicÄ«niskās tehnoloÄ£ijas lietošanu un tās radÄ«tajām sekām", jo šÄ«s veiktās tehnoloÄ£ijas nav reÄ£istrÄ“tas atbilstoši Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumiem Nr. 468 "Ä€rstniecÄ«bā izmantojamo medicÄ«nisko tehnoloÄ£iju apstiprināšanas un jaunu medicÄ«nisko tehnoloÄ£iju ieviešanas kārtÄ«ba".

Ikviens interesents par to var pārliecināties, apmeklÄ“jot un izpÄ“tot "Ä€rstniecÄ«bā izmantojamo medicÄ«nisko tehnoloÄ£iju datu bāzi" http://www.vmnvd.gov.lv/lv/datu-bazes/rstniecb-izmantojamo-medicnisko-tehnoloiju-datu-bze un salÄ«dzinot ar to "ārstÄ“šanu", kura tiek piekopta Stradiņos...

Sanāk, ka Stradiņos ar pacientiem ārsts var darÄ«t, ko un kā grib... Latvijā šÄda veida eksperimentiem nav noteiktas kārtÄ«bas - kā tiek izvÄ“rtÄ“ta pacientu drošÄ«ba, pareiza informÄ“šana un iespÄ“jamās sekas. Nepastāv nekāda juridiska vai materiāla atbildÄ«ba, pacienti jau piekrÄ«t visam, gan savu tiesÄ«bu nezināšanas dēļ (Pacientu tiesÄ«bu likuma 6.pants „Piekrišana ārstniecÄ«bai vai atteikšanās no tās”), gan uzticoties ārstu godaprātam, gan ticot, ka ārsti sola izveseļošanos, atvieglos turpmākās ciešanas un noteikti zina, ko dara.

ArÄ« par šiem eksperimentiem inovāciju firmas maksā - un daudz, taču nekur nav atrodama informācija. VM savulaik ieguldÄ«ja miljonus Cilmes šÅ«nu laboratorijas izveidošanai un uzturÄ“šanai kā grandiozam projektam ar lielu nākotnes perspektÄ«vu. Diemžēl vairs neko nedzird ne par laboratorijas darbu, ne par sasniegumiem, ne kopÄ“jiem miljoniem, kas šeit iztÄ“rÄ“ti (izšÄ·Ä“rdÄ“ti).

Protams, atklāts paliek jautājums - kur gan skatās VeselÄ«bas inspekcija, kuras tiešie pienākumi saskaņā ar Ä€rstniecÄ«bas likumu ir:

- 10.pants. VeselÄ«bas aprÅ«pes profesionālo un darbspÄ“jas ekspertÄ«zes kvalitāti ārstniecÄ«bas iestādÄ“s kontrolÄ“ VeselÄ«bas inspekcija; 

- 74.pants. LÄ“mumu par ārstniecÄ«bas iestādes vai tās struktÅ«rvienÄ«bas darbÄ«bas apturÄ“šanu vai to sniegtā veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma apturÄ“šanu, ja pārkāpti ārstniecÄ«bas jomu regulÄ“jošie normatÄ«vie akti, pieņem VeselÄ«bas inspekcijas vadÄ«tājs vai viņa vietnieki vai VeselÄ«bas inspekcijas kontroles nodaļu vadÄ«tāji vai viņu vietnieki; 

- 75.panta pirmā daļa. Ja VeselÄ«bas inspekcijas inspektors ir konstatÄ“jis tādu ārstniecÄ«bas jomu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmÄ«gai ārstniecÄ«bas procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brÄ«dinājumu ārstniecÄ«bas iestādei. BrÄ«dinājumā norāda visus konstatÄ“tos ārstniecÄ«bas jomu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arÄ« nosaka pārkāpumu novÄ“ršanas termiņu.

Neviens ne par ko nav ne brīdināts, ne apturēts...

Jaunā Stradiņu slimnÄ«cas vadÄ«tāja Ilze Kreicberga, kas bez konkursa tika iecelta par vadÄ«tāju, ļoti labi iederas šajā shÄ“mā, jo Kreicbergas vÄ«rs Reviks Vardanjans ir SIA Armgate lÄ«dzÄ«pašnieks (&)%), kur tiek tirgots visplašÄkais laboratorijas un diagnostisko iekārtu klāsts.

Bez tiešÄs iekārtu pārdošanas ienesÄ«gi ir apkalpošanas jeb servisa lÄ«gumi par visa veida iekārtām. Kreicbergai esot DzemdÄ«bu nama valdÄ“, Armgate ir uzvarÄ“jusi iepirkuma konkursos, arÄ« citi Ä£imenes locekļli tiek nodarbināti šajā firmā.

Caur veselÄ«bas budžetu plÅ«st miljoni,taču nav skaidrs, cik no šiem miljoniem nokļūst praktizÄ“jošu mediÄ·u maciņos, bet cik starpnieku kabatās, kas nekaunÄ«gi izmanto jebkādus veidus sava labuma gÅ«šanai. Paši mediÄ·i atzÄ«st, ja vienreiz ir piekrituši sadarboties ar kādu farmācijas firmu, tad no šiem zirnekļu tÄ«kliem izkļūt ir grÅ«ti.

Bet pats galvenais jautājums - kas notiek ar pacientiem, kuri tiek izmantoti kā eksperimenta trusÄ«ši pašlabuma gÅ«šanai, un vai latīņu teiciens mediÄ·iem "salus aegroti suprema est" (slimnieka labums ir augstākais likums) vairs nav spÄ“kā...