Iesaki rakstu:

MedicÄ«nas tÅ«risms tika piesaukts kā viena no Latvijas iespÄ“jām Ä·epuroties ārā no ekonomiskās krÄ«zes. Protams, ar to tika domāta svešzemju slimnieku plÅ«šana uz Latviju un ārstÄ“šanās par savu naudu. Taču Ä«stenu vietÄ“jo medicÄ«nas tÅ«rismu nodrošina arÄ« mÅ«su valstÄ« noteiktā veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«ba, ļaujot gluži kā detektÄ«vam izspÄ“lÄ“t spÄ“li ar nosaukumu „Pacients seko naudai”.

Ä€rstniecÄ«bas likums gan skaidri nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim, nepilsonim un vÄ“l virknei personu ir tiesÄ«bas uz valsts apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pi, veicot tikai pacienta lÄ«dzmaksājumus. Turklāt likumā ir arÄ« šÄds pants: „Ä€rstniecÄ«bas pakalpojumus šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecÄ«bas personu kvalifikācijai un attiecÄ«gajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“ diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprÅ«pÄ“ izmantojamā aprÄ«kojuma lÄ«menim."

Savukārt Ministru kabineta noteikumi „VeselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«ba” nepārprotami nosaka, ka personai no valsts budžeta lÄ«dzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, lÄ«dzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselÄ«bas aprÅ«pi reglamentÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā nodrošina... – un tālāk uzskaitÄ«ts viss, ko tad nu nodrošina. VÄ“l stingri piekodināts, ka pie valsts apmaksātajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem var tikt ar Ä£imenes ārsta nosÅ«tÄ«jumu.

Lai deviņu ārstu konsÄ«lijs lemtu par hroniskas, neārstÄ“jamas slimÄ«bas uzturošo medikamentu maiņu, tiku nosÅ«tÄ«ta (ar Ä£imenes ārsta nosÅ«tÄ«jumu) uz 26 laboratoriskiem un 6 diagnostikas izmeklÄ“jumiem. Par laimi ar laboratoriskajiem izmeklÄ“jumiem viss ir ārkārtÄ«gi – tos veic vienuviet jebkurā laikā. Taču, lai tiktu pie diagnostiskajiem izmeklÄ“jumiem, tiku jaukā „apceļo Latviju” izbraucienā.

Kā jau katrs ceļojums, arÄ« šis sākās ar nopietnu izpÄ“ti. Kad divās Ä£imenes ārsta ieteiktajās ārstniecÄ«bas iestādÄ“s skaidri un gaiši pateica, ka šogad kvotas šiem izmeklÄ“jumiem izsmeltas un jāzvana nākamā gada sākumā, sapratu, ka jāņem talkā Nacionālais veselÄ«bas dienests un jānoskaidro, kurās vÄ“l ārstniecÄ«bas iestādÄ“s veic man nepieciešamos valsts apmaksātos izmeklÄ“jumus.

Bruņojusies ar milzu pacietÄ«bu un neatlaidÄ«bu, apzvanÄ«ju visas NVD nosauktās iestādes RÄ«gā. Tā kā konsÄ«lijs, kurš pulcÄ“jas reizi trÄ«s mÄ“nešos, nolÄ“mis kopā nākt jau pÄ“c trÄ«s nedēļām, manai vajadzÄ«bai nederÄ“ja pat tās iestādes, kuras solÄ«ja pierakstu novembra beigās.

Taču, ja esmu gatava maksāt pati – par katru izmeklÄ“jumu vidÄ“ji 40  eiro – laipni lÅ«gta, kad vÄ“laties - rÄ«t, nākamnedēļ otrdien vai pÄ“c nedēļas, un kad jums Ä“rtāk – rÄ«ta pusÄ“ vai pÄ“cpusdienā.

Tātad aparāti un speciālisti nav pārslogoti, vienÄ«gā problÄ“ma ir valsts nauda jeb kvota, kas iedalÄ«ta katrai iestādei konkrÄ“tā izmeklÄ“juma veikšanai.

NVD ieteica, ka varbÅ«t kaut kur ārpus RÄ«gas bÅ«šot vieglāk atrast vÄ“l kādu brÄ«vu vietiņu.  Tad nu Ä·Ä“ros pie tuvāko pilsÄ“tu ārstniecÄ«bas iestāžu apzvanÄ«šanas. Jelgava, Ogre, Sigulda, JÅ«rmala arÄ« piedāvāja ne ātrāk kā oktobra beigās.

Nu ko, Latvija nemaz nav tik liela, lai neaizvizinātos arÄ« kādu gabaliņu tālāk. Beigu beigās pÄ“c sešu stundu mÄ“rÄ·tiecÄ«gas zvanÄ«šanās biju tikusi pie saviem izmeklÄ“jumiem sev atvÄ“lÄ“tajās trÄ«s nedēļās VentspilÄ« (3 izmeklÄ“jumi), Valmierā (2 izmeklÄ“jumi) un JÄ“kabpilÄ«.

Par laimi šajās ārstniecÄ«bas iestādÄ“s bija pat gatavi pielāgoties un tad, ja spÄ“ja nodrošināt vairākus izmeklÄ“jumus, atrada brÄ«vas vietiņas vienā un tajā pašÄ dienā. Lai gan, lai saņemtu izmeklÄ“jumu rezultātus, vienalga bÅ«s jādodas uz šo pilsÄ“tu vÄ“lreiz.

Un tagad, cienÄ«jamie valstsvÄ«ri, varbÅ«t paskaidrosiet, kādēļ, ja reiz nauda budžetā man nepieciešamajiem izmeklÄ“jumiem ir, tā nenonāk tā kā likumā paredzÄ“ts - vietā un laikā, kur tas nepieciešams?

Kādēļ man jānodarbojas ar medicÄ«nas tÅ«rismu, lai tiktu pie šiem izmeklÄ“jumiem un jāpavada vesela darba diena, lai atrastu, kurā valsts nostÅ«rÄ« atvÄ“lÄ“tā nauda vÄ“l nav iztÄ“rÄ“ta? Kam Ä«sti ir domāta valsts apmaksātā veselÄ«bas sistÄ“ma – ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, lai tiktu pie atvÄ“lÄ“tās kvotas, vai tomÄ“r pacientiem, kam ārstniecÄ«bas pakalpojumi nepieciešami?

Un kā šÄds medicÄ«nas tÅ«risms ietekmÄ“ valsts budžetu un ekonomiku? Lai gan fiziski esmu spÄ“jÄ«ga strādāt, tomÄ“r tieši dzenāšanās pakaļ veselÄ«bas naudai liek man ņemt slimÄ«bas lapu un kļūt par nastu sociālajam budžetam.

Starp citu, 10 miljonus apÄ“dusÄ« un vÄ“l 18 miljonus eiro prasošÄ e-veselÄ«ba sola nodrošināt elektronisko pierakstu. Un vai tad, ja nebÅ«s jāgaida, kamÄ“r reÄ£istratÅ«rā paceļ telefona klausuli, bet savu pieteikumu varÄ“s ievadÄ«t pats elektroniski, šis tÅ«risms tiks izskausts?