Iesaki rakstu:

Ministru kabinetā notiks valdÄ«bu veidojošo politisko partiju tikšanās par Nacionālās koncertzāles izveidošanu. Veca dziesma jaunās skaņās. "VisprecÄ«zāk iecerÄ“to bÅ«vniecÄ«bu novÄ“rtÄ“ja kāds rÄ«dzinieks, nosaukdams to par tiešÄko interpretāciju pasakai "GanuzÄ“ns un velns", kur ganuzÄ“na turÄ“tajā cepurÄ“ – proti, Daugavā - valsts varÄ“s atspÄ“rusies bÄ“rt nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus gadiem,” – tā pirms 13 gadiem teicu 9. Saeimas sÄ“dÄ“, pirms 2007.gada valsts budžeta pieņemšanas. Toreiz minÄ“tais šodien vÄ“l aktuālāks:

„Å…EBESA OBETOVANNIJE [ApsolÄ«tās debesis]! To, kas notiek Latvijas kultÅ«rā, neizrunāt ne piecās, ne piecpadsmit minÅ«tÄ“s un pat ne stundā. Publisku diskusiju, godÄ«gas informācijas par šo tÄ“mu nav. Ir tÅ«kstošiem jautājumu un nekādu atbilžu. MÅ«su valstÄ« šÄ« tÄ“ma ir tabu.

Esam nonākuši tik tālu, ka pat priekšvÄ“lÄ“šanu laikā publiskajās diskusijās Milžu cīņās visskatÄ«tākajā medijā – Latvijas televÄ«zijā neeksistÄ“ja tÄ“ma KultÅ«ra. Kā man paskaidroja tā brīža Latvijas televÄ«zijas ziņu un informatÄ«vo raidÄ«jumu galvenā redaktora vietas izpildÄ«tāja – kultÅ«ra iekļauta tÄ“mās VÄ“sture un TautsaimniecÄ«ba (kurās, protams, ne ar vārdu šobrÄ«d bÅ«tiski kultÅ«ras jautājumi netika aizskarti).

RaidÄ«juma Kas notiek Latvijā vadÄ«tājs, aicināts rÄ«kot diskusiju par kultÅ«ras jautājumiem, teica, ka viņš nav visvarens. Nākamā gada kultÅ«ras budžetā Ventspilij atvÄ“lÄ“ti 2 miljoni latu – vai tā ir cena par klusumu medijos? Un "48.8 tÅ«kst. latu UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darbÄ«bas kvalitatÄ«vai nodrošināšanai" arÄ«?

Un tas viss laikā kad Latvijas valsts atvÄ“zÄ“jusies 100 gadu laikā nebijušai kultÅ«ras bÅ«vju celtniecÄ«bai vismaz miljarda latu vÄ“rtÄ«bā.

Jebkāda veida diskusijas, analÄ«zes, argumentu vÄ“tÄ«šanas vietā priekšvÄ“lÄ“šanu laikā sabiedrÄ«bai kultÅ«ras, mākslas un zinātnes darbinieki slavÄ“ ministrus un pastāvošo režīmu. Kāda liekulÄ«ba ir runāt par demokrātiju un vārda brÄ«vÄ«bu šodienas Latvijā.

Nožēlojami – mums pietika 15 gadu, lai atgrieztos tur, no kurienes nākuši. Kaut kā atceros savā dzÄ«vÄ“ jau tādus laikus piedzÄ«vojusi, kad režīmam kalpojošie un iztapÄ«gie - tā sauktā inteliÄ£ence - savā gļēvumā labprātÄ«gi kļuva par propagandas skrÅ«vÄ«tÄ“m cerÄ«bā nodrošināt zaļo gaismu savai daiļradei, dzÄ«vokļus, mašÄ«nas, ārzemju braucienus un visādus citādus labumus. Piecpadsmit gadu laikā padomju diktatÅ«ru nomainÄ«jusi naudas partiju diktatÅ«ra.

Kaut vai tādēļ vien saistÄ«bā ar čekas maisiem sabiedrÄ«bai bÅ«tu bijusi nepieciešama nopietna saruna par konformismu. Ja vien te – mazajā sasmakušajā Latvijas telpā bÅ«tu palikuši pāri pietiekami daudzi brÄ«vi, lepni un godÄ«gi cilvÄ“ki. Neredzu. PilnÄ«gi piekrÄ«tu tiem politologiem, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijā reāli apdraudÄ“ta. Kā tas notiek?

CitÄ“šu Džonu LekarÄ“: "Vispirms politiÄ·is melo. PÄ“c tam viņš savus melus izlasa avÄ«zÄ“ un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli top atkārtoti pietiekoši daudzas reizes, patiesÄ«ba sāk izlikties par jukušÄ murgiem." Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesÄ«ba, šo uzskatu nav atļauts paust.

Bet simtkārtÄ«ga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultÅ«ras un propagandas ministrs GÄ“belss, pat melus sabiedrÄ«bas apziņā spÄ“j padarÄ«t par patiesÄ«bu. KāpÄ“c lai to nebÅ«tu ielāgojusi 2004.gadā ar Sorosa fonda atbalstu izdotās grāmatas "TrešÄ Reiha valoda" ilggadÄ“jā tulkotāja HelÄ“na Demakova.

Par alkatÄ«bu ļaunāks ir cinisms, un kultÅ«ra kļuvusi par ciniskāko valsts naudas slaukšanas mašÄ«nu. 

NÄ“, šeit es nerunāju par kultÅ«ras dzÄ«vo daļu, par Valsts AkadÄ“misko kori "Latvija", kura mākslinieciskais vadÄ«tājs ģēnijs ar pasaules vārdu Māris Sirmais 2005.gadā bija spiests atkāpties no amata, protestÄ“jot pret katastrofāli zemajām algām vienÄ«gajā KultÅ«ras ministrijas finansÄ“tajā korÄ« (vidÄ“jā alga tobrÄ«d bija 180 lati).

Es nerunāju par izmisumā novesto un pazemoto Latvijas Nacionālo simfonisko orÄ·estri, kas pavasarÄ« piketÄ“jot spÄ“lÄ“ja pie Saeimas, un viņu algām salÄ«dzinājumā ar diktatoriski ieceltā un sevi nepierādÄ«jušÄ galvenā diriÄ£enta Ginta Glinkas, kā šobrÄ«d KultÅ«ras ministrijas sistÄ“mā pieņemts sacÄ«t, konkurÄ“tspÄ“jÄ«go atalgojumu 3100 latu par neesošu darba apjomu.

Es nerunāju par rupjo un pārambiciozo mÄ“Ä£inājumu šos kolektÄ«vus ar steku apvienot.

Es nerunāju arÄ« par pašreizÄ“jo situāciju Latvijas Nacionālās operas orÄ·estrÄ«, kur strādā mÅ«ziÄ·i, kuri savu māksliniecisko profesionalitāti kaluši no piecu gadu vecuma un pÄ“c 18 un vairāk gadu uzcÄ«tÄ«ga darba spÄ“lÄ“ vienā no diviem valsts augstākās proves orÄ·estriem un saņem 300 Ls mÄ“nesÄ«, bet, nokļūstot visaugstākajā karjeras punktā – koncertmeistara statusā, – 450 Ls mÄ“nesÄ«. Toties uztur un baro ar konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu atalgojumu uzblÄ«dušo Operas administrāciju, kuras daudzo un dažādo direktoru skaits mÄ“rāms A4 lapas formātā. VilcÄ“jzirgi šampanieti dzerošu kučieru bandai.

Es nerunāju par slaveno Dziesmu svÄ“tku likumu, kurš visai Latvijai visa gada garumā tautas dzÄ«vā radošÄ gara uzturÄ“šanai paredz vien 200 000 latu.

Es nerunāju par mākslinieku vairākumu, par ierindas muzeju vadītājiem, bibliotekāriem, mākslas un mūzikas skolotājiem, arhīvu cilvēkiem un daudziem citiem.

Bet es runāju par naudas pumpi aÄ£entÅ«ru Jaunie 3 brāļi (J3B) un pašiem tā sauktajiem 3 brāļiem.

Kādas tik summas nav sauktas saistÄ«bā ar Akustiskās koncertzāles bÅ«vniecÄ«bu –34 milj., 22 milj.Ls; 90 milj. EUR bez AB dambja rekonstrukcijas un zemÅ«dens autostāvvietas celtniecÄ«bas izmaksām. Nevienam nav nekādas skaidrÄ«bas (un tā arÄ« netiek prasÄ«ta), ar ko tas viss beigsies. VisprecÄ«zāk iecerÄ“to bÅ«vniecÄ«bu novÄ“rtÄ“ja kāds rÄ«dzinieks, nosaukdams to par tiešÄko interpretāciju pasakai GanuzÄ“ns un velns, kur ganuzÄ“na turÄ“tajā cepurÄ“ – proti, Daugavā - valsts varÄ“s atspÄ“rusies bÄ“rt nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus gadiem.

Kur uzzināt, kā tÄ“rÄ“ti 9 miljoni latu, ko atguvu no KuÄ£niecÄ«bas privatizācijas lÄ«dzekļiem un atstāju LNB bÅ«vniecÄ«bas kontā, pametot KultÅ«ras ministriju 2004.gadā, vai kā tÄ“rÄ“ti 7 miljoni no privatizācijas lÄ«dzekļiem, ko Induļa Emša valdÄ«bas ekonomikas ministrs Juris Lujāns ar LPP svÄ“tÄ«bu piešÄ·Ä«ra Akustiskajai koncertzālei un Latvijas laikmetÄ«gās mākslas muzejam Andrejsalā. Vai kādreiz saņemsim detalizÄ“tu pārskatu par to, kā lietoti 15,3 miljoni latu, kas paredzÄ“ti LNB bÅ«vniecÄ«bai 2007.gada budžetā?

Par Andrejsalu. ŠÄ« teritorija muzeja bÅ«vniecÄ«bai tika izvÄ“lÄ“ta aizkulisÄ“s, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenÄ“rs, kā mums turpina iestāstÄ«t. ShÄ“ma sen zināma - brÄ«vostas teritorijā tiek saslÄ“gti lÄ«gumi ar savÄ“jiem - šajā gadÄ«jumā linstoviešiem un bijušiem avelatiešiem - , seko ar deputātu balsojumu svÄ“tÄ«ta šÄ«s teritorijas izņemšana no brÄ«vostas zonas, un tad šÄ« unikālā, dārgākā teritorija Latvijā - pilsÄ“tas centrā, Daugavas krastā - pa lÄ“to (augusta vidÅ« gribÄ“ja paspÄ“t par sertifikātiem, tagad par neadekvāti zemo kadastrālo vÄ“rtÄ«bu) tiek privatizÄ“ta, pilsÄ“tai zaudÄ“jot simtiem miljoniem latu.

Bet ar to vÄ“l ir par maz. Citāts no LETAs: "KultÅ«ras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizÄ“ts tikai ar RÄ«gas domes finansiālu atbalstu, kurai par RÄ«gas pilsÄ“tas budžeta lÄ«dzekļiem Andrejsalā jāizbÅ«vÄ“ Å«densvads, kanalizācija, ceļi un citi infrastruktÅ«ras objekti." Tramvaju ieskaitot. Un tas viss laikā, kad pilsÄ“tai katastrofāli trÅ«kst lÄ«dzekļu mājokļu jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 000 cilvÄ“ku, kuri jau ar 1.janvāri var atrasties uz ielas.

Nu ko, turpinām celt cinisma latiņu. LÄ«dz šim neviens medijs nav pat pieminÄ“jis privātā biznesa interešu saistÄ«bu ar LaikmetÄ«gās mākslas muzeja bÅ«vniecÄ«bu, kurā, starp citu, tikai 4000 kvadrātmetri no 14 000 tiks atvÄ“lÄ“ti izstādÄ“m. Kā raksta prese, "pārÄ“jā platÄ«ba paredzÄ“ta dažādai komercdarbÄ«bai - veikaliem, restorānam utt.".

Es runāju par Jauno TrÄ«s Brāļu izslavÄ“to profesionāļu ilgstošo mÄ“Ä£inājumu zem Dānijas sabiedrÄ«bas COWI A/S izkārtnes pirkt konsultanta (kāda apsviedÄ«ga SalacgrÄ«vas iedzÄ«votāja) pakalpojumus par 330 000 Ls. Bezrobežu nekaunÄ«ba, ka minÄ“tais bāleliņš pats sniedzis TrÄ«sbrāļu aÄ£entÅ«rai eksperta pakalpojumus atzinumam par iepirkuma procedÅ«rā iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem par 1500 latiem.

Es runāju par trÄ«s šÄ·Å«nÄ«šiem, kurus nojauca par 47 000 latu, un trÄ«s Ä“kām LNB bÅ«vvietā, kuras nojauca par gandrÄ«z 350 000 latu.

Es runāju par AB dambja teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem un to, cik sÄ“tnieku var algot par 727 latiem mÄ“nesÄ«.

Es runāju par lÄ«gumu starp LR KultÅ«ras ministriju un sabiedrÄ«bu Hill International, kurā ārvalstu speciālistiem paredzÄ“ta samaksa – vecākajam inženierim 135 lati stundā, inženierim 120, jaunākajam inženierim 95, apkalpojošajam personālam 60lati stundā, bet Latvijas speciālistiem atbilstoši 37,5; 32,5; 27,5; 17,5 Ls stundā.

Es runāju par 66 000 latu no valsts budžeta J3B "publiskā tÄ“la veiksmÄ«gai attÄ«stÄ«šanai ", biroja telpu noma 24 J3B darbiniekiem ir 357 965 latu, bet J3B katra darbinieka veselÄ«bas apdrošināšanas pakalpojumi tik smagos darba apstākļos ir 345 lati - salÄ«dzinājumam Saeimas deputāti apdrošināti par 278 latiem. Un J3B šoferis vai lietvede vÄ“l nesen saņēma algu 440 Ls mÄ“nesÄ« – par 10 latiem mazāk nekā Latvijas Nacionālās operas koncertmeistars. Kopš KultÅ«ras ministrija angažējusi "SabiedrÄ«bu par atklātÄ«bu "Delna"" "Jauno trÄ«s brāļu" projektam, "SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu "Delna"" kļuvusi akla un mÄ“ma.

Par Latvijas Nacionālo bibliotÄ“ku. Atmodas laika simboli un ideāli ir izdzÄ«voti. Ja mÄ“s tiem pieminekļus neuzlikām savlaicÄ«gi, tad šodien ir pavisam cits laiks, kam ar pagājušÄ laika ideāliem ir visai nosacÄ«ts sakars. Un par tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu 15 gadu laikā vispār lieki runāt. Toreiz, kad projektÄ“ja bibliotÄ“ku, vÄ“l e-pastu nelietojām. DrosmÄ«gi bÅ«tu Ä“kas atbilstÄ«bu mÅ«sdienu vajadzÄ«bām pārskatÄ«t. Ar pašreizÄ“jām bibliotÄ“kas izmaksām - 1 m2 kopÄ“jās platÄ«bas, ieskaitot katlumāju un autostāvvietas, maksās ap 5000 Ls par m2 – 7 reizes vairāk kā dzÄ«vojamās mājas 1 m2.

Es runāju par simtu miljonu kredÄ«tiem, kas tiks vieglu roku paņemti un daļēji saguls savÄ“jo tÄ«kla kabatās, bet kuri bÅ«s jāatdod tiem, kuriem jau tāpat bÅ«s jāuztur katram 2 pensijas vecuma cilvÄ“ki, jo, kā zināms, dzimstÄ«ba pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikā ir bijusi zemāka nekā kara gados un vÄ“l tagad katru gadu no Latvijas kartes (citÄ“ju Emša kungu) pazÅ«d viena KuldÄ«ga ar 15 000 iedzÄ«votājiem.

Klusi, bez liekas ažiotāžas KultÅ«ras ministrija (KM) 2006.gadā atdeva kultÅ«ras bÅ«ves Valsts nekustamajiem Ä«pašumiem (VNĪ). Nākamgad par šo soli nomas maksās no valsts budžeta jāmaksā miljons latu vairāk, kas tranzÄ«tā caur KM nonāks VNĪ kasÄ“. Var tikai minÄ“t neloÄ£iskos iemeslus apjomÄ«gajai valsts naudas pārsÅ«knÄ“šanai no vienas kabatas otrā.

Es runāju par to, ka visas šÄ«s naudas pumpÄ“tavas – kultÅ«ras bÅ«ves ir šobrÄ«d uzlikta cilpa kaklā neskaitāmām turpmākajām paaudzÄ“m – tās ir finansiāla afÄ“ra.

Es runāju par to, ka saprazdami, ka neko te nevar mainÄ«t – ne vien es, bet arÄ« sabiedrÄ«ba palÄ“nām kļūst apātiska – aizbrauc, nepiedalās vÄ“lÄ“šanās, neieslÄ“dz TV, nelasa avÄ«zes.

Jau gadiem tā sauktais Džini koeficients, kas raksturo bagātības un nabadzības polarizāciju valstī, kļūst lielāks un lielāks. Kā es sen atpakaļ teicu - mēs esam teritoriāli maza valsts, kurā plaisa starp bagātību un nabadzību ir kļuvusi lielāka par tās teritoriju.

Prieks par tā saukto stabilitāti valstÄ« un ciniskākās no politiskajām partijām uzvara vÄ“lÄ“šanās – tā ir tāda Pirra uzvara Latvijai. Uzvara, kas prasÄ«jusi un prasÄ«s tik lielus upurus, ka pielÄ«dzināma sakāvei."

http://www.ingunaribena.lv/domas/runas/2/