Iesaki rakstu:

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosÅ«tÄ«t izskatÄ«šanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešÄ·iršanas izbeigšanu bÄ“rniem” (atbildÄ«gā amatpersona - Jānis Pleps, 67092165, [email protected]).

Likumprojekts „Par nepilsoņa statusa piešÄ·iršanas izbeigšanu bÄ“rniem”

1. pants. Izbeigt piešÄ·irt nepilsoņa statusu pÄ“c 2018. gada 1. jÅ«nija dzimušiem bÄ“rniem.

2. pants. AtzÄ«t pÄ“c 2018. gada 1. jÅ«nija dzimušos bÄ“rnus, kuriem saskaņā ar likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” 8. panta otro daļu bÅ«tu tiesÄ«bas uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bÄ“rna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonÄ«bas piešÄ·iršanu bÄ“rnam un bÄ“rns nav citas valsts pilsonis.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets lÄ«dz 2018. gada 1. septembrim izstrādā un iesniedz izskatÄ«šanai Saeimā nepieciešamos likumprojektus, lai saskaņotu citus likumus ar šo likumu.

Likumprojekta „Par nepilsoņa statusa piešÄ·iršanas izbeigšanu bÄ“rniem” anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1995. gada 12. aprÄ«lÄ« pieņemtais likums “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” paredzÄ“ja jaunu personas statusu - nepilsonis. Šis statuss tika piešÄ·irts Latvijas Republikā dzÄ«vojošajiem vai terminÄ“tā prombÅ«tnÄ“ esošiem bijušÄs PSRS pilsoņiem un viņu bÄ“rniem, kuri nebija Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi. Nepilsoņa statuss tika veidots kā jauna, lÄ«dz šim starptautiskajās tiesÄ«bās nezināma kategorija.

“Latvijas nepilsoņi nav pielÄ«dzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesÄ«bu aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesÄ«bu apjoms pilnÄ«bā neatbilst nevienam šÄdam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arÄ« bezvalstniekiem, bet par personām ar “Ä«pašu tiesisko statusu”” (Satversmes tiesas 2005. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. 2004-15-0106 15. punkts).

ŠÄda statusa noteikšana bija sarežģīta politiskā kompromisa rezultāts, kas izrietÄ“ja no Latvijas Republikas valstiskās neatkarÄ«bas atjaunošanas uz valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nas pamata. No vienas puses, Latvijai nebija “pienākums automātiski garantÄ“t pilsonÄ«bu tiem indivÄ«diem un viņu pÄ“ctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši okupācijas laikā” (turpat, 13. punkts). No otras puses, “bija nepieciešams noteikt Ä«pašu tiesisko statusu tām personām, kuras Latvijas teritorijā bija ieceļojušas okupācijas laikā un pÄ“c PSRS sabrukuma zaudÄ“jušas PSRS pilsonÄ«bu, neiegÅ«stot nekādu citu pilsonÄ«bu. [..] Latvijai bija jāievÄ“ro arÄ« starptautiskie cilvÄ“ktiesÄ«bu standarti, kas aizliedz palielināt bezvalstnieku skaitu valstu kontinuitātes gadÄ«jumos” (turpat, 14. punkts).

Līdztekus tam 1994. gada 22. jūlijā pieņemtajā Pilsonības likumā tika paredzētas nepilsoņu tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā (turpat, 13. punkts).

Ar 1998. gada 22. jÅ«nija un 2013. gada 9. maija PilsonÄ«bas likuma grozÄ«jumiem ir pilnveidots pilsonÄ«bas iegÅ«šanas naturalizācijas kārtÄ«bā regulÄ“jums, kā arÄ« paredzÄ“ta iespÄ“ja pÄ“c 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušam bezvalstnieku vai nepilsoņu bÄ“rnam tikt atzÄ«tam par Latvijas pilsoni.

TomÄ“r arÄ« pÄ“c 2013. gada 9. maija PilsonÄ«bas likuma grozÄ«jumu spÄ“kā stāšanās Latvijas Republika turpina piešÄ·irt nepilsoņa statusu jaundzimušiem bÄ“rniem (2013. gadā - 156 bÄ“rniem, 2014. gadā - 82 bÄ“rniem, 2015. gadā - 87 bÄ“rniem, 2016. gadā - 52 bÄ“rniem). Tas saistÄ«ts ar likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” 8. panta otrās daļas piemÄ“rošanu. ŠÄ« tiesÄ«bu norma paredz, ka nepilsoņa statusu piešÄ·ir arÄ« jaundzimušiem bÄ“rniem, ja bÄ“rna dzimšanas brÄ«dÄ« abi viņa vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs - bezvalstnieks vai nav zināms, vai saskaņā ar vecāku savstarpÄ“ju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs - citas valsts pilsonis.

Lai gan faktiski nav iespÄ“jams, ka vairāk kā ceturtdaļgadsimtu pÄ“c Latvijas Republikas valstiskās neatkarÄ«bas atjaunošanas turpina dzimt 1995. gada 12. aprÄ«lÄ« pieņemtā likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” subjekti, juridiski likuma regulÄ“jums pieļauj nepilsoņa statusa turpināšanos neierobežotu laiku nākotnÄ“, kā arÄ« jaunu personu dzimšanu, kurām var tikt piešÄ·irts nepilsoņa statuss. Tas lÄ«dz galam neļauj sasniegt likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·i ieviest nepilsoņa statusu kā pārejas perioda statusu pÄ“c valstiskās neatkarÄ«bas atjaunošanas, lai uz laiku noteiktu juridisku regulÄ“jumu bijušÄs PSRS pilsoņiem (sk. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesÄ«bu zinātņu katedras 2017. gada 13. aprīļa viedokļa par nepilsoņu bÄ“rnu pilsonÄ«bu 8. - 9. Ipp.). Saeima Satversmes tiesai bija norādÄ«jusi, ka “Nepilsoņu likuma mÄ“rÄ·is neesot bijis saglabāt nepilsoņa statusu pilnÄ«gi visiem nenoteiktu laiku. Šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegÅ«tu Latvijas pilsonÄ«bu vai izvÄ“lÄ“tos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni” (Satversmes tiesas 2005. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. 2004-15-0106 16. punkts).

Likumprojekta mÄ“rÄ·is ir izbeigt nepilsoņa statusa piešÄ·iršanu pÄ“c 2018. gada 1. jÅ«nija tiem bÄ“rniem, kuriem tiesÄ«bas uz šÄdu statusu paredz likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” 8. panta otrā daļa (likumprojekta 1. pants). Šie bÄ“rni atzÄ«stami par Latvijas pilsoņiem, ja viņu vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonÄ«bas piešÄ·iršanu bÄ“rnam un bÄ“rnam nav citas valsts pilsonÄ«bas (likumprojekta 2. pants).

Likumprojekts attiecas uz nelielu bÄ“rnu skaitu, kuri pÄ“c 2018. gada 1. jÅ«nija uz likuma pamata tiktu atzÄ«ti par Latvijas pilsoņiem. LÄ«dz ar to pÄ“c 2018. gada 1. jÅ«nija dzimušiem bÄ“rniem netiktu piešÄ·irts nepilsoņa statuss.

Likumprojekts neattiecas uz personām, kuras dzimušas un nepilsoņa statusu ieguvušas pirms 2018. gada 1. jÅ«nija. AttiecÄ«bā uz šÄ«m personām piemÄ“rojams spÄ“kā esošais likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” regulÄ“jums, kā arÄ« PilsonÄ«bas likumā paredzÄ“tās naturalizācijas un atzÄ«šanas par pilsoni iespÄ“jas.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekta pieņemšana veicinās saliedÄ“tas un uz Latvijas tautas kopÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām balstÄ«tas Latvijas sabiedrÄ«bas turpmāku attÄ«stÄ«bu. Latvija ir demokrātiska un mÅ«sdienÄ«ga Eiropas valsts, un ir jāpieliek visas pÅ«les, lai turpinātu Latvijas valsti attÄ«stÄ«t un stiprināt.

Latvijas izglītības sistēma spēj sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijas Republikai.

Nepilsoņu statusa piešÄ·iršanas izbeigšana bÄ“rniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrÄ«bas grupu pretnosatÄ«šanu un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu šÄ·elšanu. Nepilsoņu statusa piešÄ·iršanas izbeigšana ļautu mÅ«su sabiedrÄ«bai daudz lielākā mÄ“rā saliedÄ“ties un veltÄ«t spÄ“kus mÅ«su valsts attÄ«stÄ«bai.

Saskaņā ar 2017. gada maijā veiktās sabiedriskās aptaujas datiem 76% Latvijas iedzÄ«votāju atbalsta to, ka Latvijā dzimuši nepilsoņu bÄ“rni automātiski kļūtu par Latvijas pilsoņiem lÄ«dz ar piedzimšanas brÄ«di, ja vien bÄ“rna vecāki neizvÄ“lÄ“tos citas valsts pilsonÄ«bu.

3. Kāda var bÅ«t likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldÄ«bu budžetiem

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldÄ«bu budžetu.

4. Kāda var bÅ«t likuma ietekme uz spÄ“kā esošo tiesÄ«bu normu sistÄ“mu

Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas tiesību sistēmai un Latvijas Republikas Satversmei.

Satversmes tiesa norādÄ«jusi, ka pilsonÄ«bas jautājumu tiesiskā regulÄ“juma pieņemšanai piemÄ«t politiskais aspekts, kas netieši nosaka arÄ« Satversmes tiesas Ä«stenotās kontroles robežas, un visi bÅ«tiskākie jautājumi, kas attiecas uz pilsonÄ«bas institÅ«tu, visupirms ir likumdevÄ“ja kompetencÄ“ (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2009-94- 01 17. punktu).

LikumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu šajā jomā ierobežo Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«na (sk. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2014. gada 12. februāra spriedumu lietā Nr. SA-1/2014). “Ja valsts izvÄ“las balstÄ«ties uz savu nepārtrauktÄ«bu, tad pilsonÄ«bas regulÄ“jumam jāatbilst šim principam. Tas nozÄ«mÄ“, ka valstij, saglabājot savus bÅ«tiskos elementus, tostarp tautu, ir iespÄ“ju robežās jārÅ«pÄ“jas par to, lai grozÄ«jumi tiesiskajā regulÄ“jumā tiktu izdarÄ«ti, ievÄ“rojot no nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nas izrietošos principus” (Satversmes tiesas 2010. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2009-94-01 11. punkts). Satversmes tiesa ir uzsvÄ“rusi, ka valsts var lemt par pilsoņu loka izmaiņām, taču šÄdiem lÄ“mumiem jātiek pieņemtiem saskaņā ar valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nu, nevis ārpus tās (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102 32.2. punktu un 2010. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2009-94-01 11. punktu).

Likumprojektā ietvertais regulÄ“jums balstās uz Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nu, paredzot jau spÄ“kā esoša regulÄ“juma pilnveidojumu, kas izslÄ“gtu iespÄ“jas pÄ“c likuma pieņemšanas dzimušiem bÄ“rniem piešÄ·irt nepilsoņa statusu.

Kā savā atzinumā secinājis Londonas Universitātes koledžas asociÄ“tais profesors Mārtiņš Paparinskis, “izmaiņa pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir balstÄ«ta šobrÄ«d pastāvošajā normatÄ«vajā regulÄ“jumā attiecÄ«bā uz nepilsoņu bÄ“rnu pilsonÄ«bu, un izdara tikai relatÄ«vi nelielu tehnisku pārveidojumu attiecÄ«bā uz pilsonÄ«bas iegÅ«šanas procedÅ«ru. Valstis ir izvÄ“lÄ“jušÄs dažādus procesuālos risinājumus pilsonÄ«bas jautājumos, un piedāvātais normatÄ«vais regulÄ“jums atrodas valsts rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas un kontinuitātes doktrÄ«nas ietvaros” (Londonas Universitātes koledžas asociÄ“tā profesora Mārtiņa Paparinska 2017. gada 1. marta atzinuma 6. Ipp.). ArÄ« Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesÄ«bu zinātņu katedra secinājusi, ka pilsonÄ«bas automātiska piešÄ·iršana to bijušÄs PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas, jaundzimušajiem bÄ“rniem nav pretrunā ar valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nu. Nelielas, maznozÄ«mÄ«gas pilsoņu loka izmaiņas neskar valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nu. Katedras atzinumā norādÄ«ts uz

Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas praksi pilsonÄ«bas jautājumos, kas nav apdraudÄ“jusi šo valstu nepārtrauktÄ«bu (kontinuitāti) (sk. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesÄ«bu zinātņu katedras 2017. gada 13. aprīļa viedokļa par nepilsoņu bÄ“rnu pilsonÄ«bu 6. Ipp.).

Likumprojekta 1. un 2. pantā ietvertas speciālas tiesÄ«bu normas attiecÄ«bā pret spÄ“kā esošajām PilsonÄ«bas likuma un likuma “Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas” normām. Tas atbilst likumdevÄ“jam piešÄ·irtajai rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bai likumdošanas tehnikas jomā, proti, likumdevÄ“js var brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties, kurā no likumiem tas iekļauj nepieciešamo regulÄ“jumu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 24. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2013-12-01 21.1. punktu). PÄ“c likumprojekta pieņemšanas piemÄ“rojamas bÅ«tu likumprojekta normas.

Likumprojekta pārejas noteikums paredz arÄ« Ministru kabineta pienākumu izvÄ“rtÄ“t, kuros likumos pÄ“c šÄ likumprojekta pieņemšanas nepieciešami grozÄ«jumi, un sagatavot attiecÄ«go grozÄ«jumu projektus.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām, ko Latvijas Republika uzņēmusies, ratificÄ“jot ANO BÄ“rnu tiesÄ«bu konvenciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām (sk. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesÄ«bu zinātņu katedras 2017. gada 13. aprīļa viedokļa par nepilsoņu bÄ“rnu pilsonÄ«bu 6. — 9. Ipp. un Londonas Universitātes koledžas asociÄ“tā profesora Mārtiņa Paparinska 2017. gada 1. marta atzinuma 7. - 10. Ipp.).

ANO BÄ“rnu tiesÄ«bu konvencijas 7. panta pirmā daļa paredz, ka ikvienu bÄ“rnu reÄ£istrÄ“ tÅ«lÄ«t pÄ“c dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesÄ«bas uz vārdu, tiesÄ«bas iegÅ«t pilsonÄ«bu, kā arÄ«, ciktāl iespÄ“jams, tiesÄ«bas zināt savus vecākus un bÅ«t viņu aizgādÄ«bā.

Saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām 24. pantu katram bÄ“rnam bez jebkādas diskriminācijas - neatkarÄ«gi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliÄ£ijas, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai dzimšanas - ir tiesÄ«bas uz tādiem aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļiem, kādus no viņa Ä£imenes, sabiedrÄ«bas un valsts pieprasa viņa kā mazgadÄ«gā statuss. Katrs bÄ“rns nekavÄ“joties pÄ“c viņa dzimšanas jāreÄ£istrÄ“ un viņam jādod vārds. Katram bÄ“rnam ir tiesÄ«bas uz pilsonÄ«bas iegÅ«šanu.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Likumprojekta izstrādes gaitā pÄ“c Valsts prezidenta kancelejas lÅ«guma Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesÄ«bu zinātņu katedra un Londonas Universitātes koledžas asociÄ“tais profesors starptautiskajās publiskajās tiesÄ«bās Mārtiņš Paparinskis snieguši savus atzinumus par likumprojektā ietvertā regulÄ“juma atbilstÄ«bu Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktÄ«bas (kontinuitātes) doktrÄ«nai un Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām.

Likumprojekta iecere apspriesta diskusijā “Nepilsoņa statusa piešÄ·iršanas izbeigšana Latvijas Republikā” RÄ«gas pilÄ« 2017. gada 7. septembrÄ«.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpildi atbilstoši savai kompetencei nodrošinās PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvalde un dzimtsarakstu iestādes.

Foto no Delfi aculiecinieks.