Iesaki rakstu:

Tik daudz spekulāciju un sazvÄ“restÄ«bas teoriju kā pÄ“dÄ“jā nedēļā sen nav gadÄ«jies lasÄ«t un dzirdÄ“t. Vispirms jau ap naudas summu, kas it kā atrasta UÄ£a Magoņa mašÄ«nā. “It kā” es rakstu tāpÄ“c, ka oficiālas informācijas nav bijis. Toties es labi atceros, ka 2009. gadā presi pārplÅ«dināja informācija – BÄ“rnu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas valdes locekļiem slimnÄ«cā izņemts vairāk par pusmiljonu latu.

ŠÄ« ziņa lÄ“kāja no viena preses izdevuma uz otru, bet KNAB to ne apstiprināja, ne noliedza. Tikai pÄ“c vairākiem gadiem kaut kur pavÄ«dÄ“ja oficiāla ziņa, ka tas pusmiljons kādam no valdes locekļiem esot bijis nekustamā Ä«pašuma domājamās daļās un vÄ“rtspapÄ«ros.

Kopš laika, kad Jutas StrÄ«Ä·es kolÄ“Ä£i ieskrÄ“ja BÄ“rnu slimnÄ«cā, iešÄva griestos un apcietināja dažus celtniekus, uzraugus un slimnÄ«cas valdes locekļus, t.sk. kādu iespÄ“jamu partijas kasieri, pagājuši vairāk nekā seši gadi. Toreiz apcietinātie celtnieki ceļ, uzraugi uzrauga, bet BÄ“rnu slimnÄ«cai ir iecelta cita valde atbilstoši tā laika valsts vadÄ«bas uzstādÄ«jumiem.

Par to pusmiljonu vÄ“l divas atziņas. Ja mÄ“s zinām, ka UÄ£a Magoņa kā “Latvijas Dzelzceļa” lÄ«dera attiecÄ«bās ar Krieviju figurÄ“ja skaitļi miljardos, tad varam bÅ«t droši – puse miljona viņam ir summa, kāda viņa rokās bijusi daudzkārt. Krievijā pÄ“dÄ“jo gadu ekonomikas krÄ«ze atgriezusi skaidras naudas norÄ“Ä·inus, turklāt bez norÄ“Ä·iniem vienmÄ“r bijuši “otkati”. MÄ“s varam minÄ“t, cik liela bijusi “otkatu” sadarbÄ«ba ar Krievijas tranzÄ«tbiznesu, bet jādomā, ka šÄ«s summas skaidrā naudā ir pārsniegušas simtus miljonus.

BÅ«sim reālisti – mÄ“s dzÄ«vojam kaimiņos valstij ar pilnÄ«gi citu biznesa kultÅ«ru. Un sadarbÄ«ba ar Krieviju, balstoties tikai uz Eiropas caurspÄ«dÄ«go biznesa stratÄ“Ä£iju, vienkārši ir neiespÄ“jama. Neticu, ka UÄ£is Magonis šÄdi paņēma kaut ko sev – es viņu nudien pazÄ«stu kā gudru, nosvÄ“rtu un tālredzÄ«gu uzņēmÄ“ju. Ja arÄ« viņam kaut kas vairāk piederÄ“ja, tad nopietnās bankās precÄ«zi iegrāmatots.

Otrs fakts, kas tiek izplatÄ«ts informācijas kanālos, bet diez vai atbilst patiesÄ«bai, ir fakts par UÄ£a Magoņa bÄ“gšanu. Es neticu, ka var salÄ«dzināt “Latvijas Dzelzceļa” šefa automašÄ«nu ar KNAB braucamajiem busiņiem vismaz uzrāviena ziņā, tāpat neticu, ka UÄ£is Magonis sev bija ieviesis šoferi bez braukšanas prasmÄ“m un ceļa zināšanas. Ja kāds grib aizmukt no busiņa ar 5 vai 6 litru dzinÄ“ju, viņš to vienmÄ“r spÄ“j izdarÄ«t. Tātad nemuka – tātad tiek noplÅ«dināti meli. Es neapgalvoju, ka melus noplÅ«dina KNAB, bet pavisam droši, ka KNAB šÄdus melus neatsauc. [Red.piez. - 18. augustā KNAB beidzot paziņoja, ka versija par bÄ“gšanu neatbilst patiesÄ«bai.]

Es lāgā neticu, ka Juta StrÄ«Ä·e un draugi, kas savaņģoja “Latvijas Dzelzceļa” šefu, to darÄ«ja ar kādu tālredzÄ«gu mÄ“rÄ·i, piemÄ“ram, – sagraut tranzÄ«tbiznesu RÄ«gas vai Ventspils ostai, uzlabot Igaunijas dzelzceļa konkurÄ“tspÄ“ju, pierādÄ«t pašreizÄ“jās valdÄ«bas nekompetenci vai kaut kā tā. Ar lielāko varbÅ«tÄ«bu netÄ«šÄm tika noklausÄ«ta saruna, kura kļuva par pamatu rÄ«cÄ«bai, turklāt vadmotÄ«vs lielā mÄ“rā bija pierādÄ«t KNAB šefam Jaroslavam Streļčenokam, ka bez viņa sankcijas var lielas lietas sadarÄ«t. Tā sacÄ«t – “gribÄ“jām kā labāk, sanāca kā vienmÄ“r”.

“Kā vienmÄ“r” nozÄ«mÄ“ sekas, kas nāks lÄ«dzi šai KNAB akcijai. Jebkurā gadÄ«jumā tranzÄ«ta plÅ«sma caur Latviju samazināsies, un mÄ“s varam tikai spekulÄ“t – kādā lÄ«menÄ«. Pirmkārt, mums nav argumentu nepiekrist, ka UÄ£is Magonis tiešÄm ir Austrumu virziena biznesa ģēnijs un liela daļa no “Latvijas Dzelzceļa” biznesa panākumiem ir tieši viņa nopelns. Ja mÄ“s noticam informācijas avotiem no Latvijas tranzÄ«tbiznesa kanāliem, tad daži miljardi Latvijas finanšu plÅ«smas ir personiski UÄ£a Magoņa pienesums.

Tātad katram pensionāram no savas pensijas 100 eiro vismaz vienu eiro personiski ir atnesis UÄ£is Magonis, un arÄ« medicÄ«nā – tieši tāpat – vismaz katrs simtais eiro nāk no UÄ£a Magoņa rosÄ«bas. Neesmu viena cilvÄ“ka faktora fans, manuprāt, lielāko daļu veiksmÄ«gā „Latvijas Dzelzceļa” biznesa noteica sakārtotā infrastruktÅ«ra un menedžments, bet arÄ« šeit UÄ£a Magoņa pienesums ir vÄ“rā ņemams.

Otrkārt, zaudÄ“jumi Latvijas ekonomikai bÅ«s tiešÄ veidā, Krievijai sākot “sliežu ceļu remontus” uz Oktobra dzelzceļa Latvijas virzienā un samazinot vilcienu plÅ«smu. Tiem, kas nesaprot valstiski organizÄ“tu “sliežu ceļu remontu”, atgādināšu, ka 2008. gadā Lietuva sāka “sliežu ceļu remontu” no Vadakstes tilta lÄ«dz Bugeņu stacijai posmā Reņģe–MažeiÄ·i. Sliedes tur šodien pilnÄ«bā demontÄ“tas, uzbÄ“rums aizaudzis lekniem zāles stublājiem un dažviet krÅ«mājiem. Un tas darÄ«ts tikai tāpÄ“c, ka šo sliežu ceļu posmu izmantoja Latvijas tranzÄ«tbizness, virzot caur Lietuvu kravas uz Latvijas ostām.

Savulaik vilciens RÄ«ga–KlaipÄ“da trÄ«s reizes šÄ·Ä“rsoja Latvijas un Lietuvas robežu, un MažeiÄ·u naftas rÅ«pnÄ«cas imports–eksports gāja caur Ventspili un Liepāju, nevis KlaipÄ“du. Ar nelielu sliežu ceļa “remontu” Lietuva kravas novirzÄ«ja uz Lietuvas ostu BÅ«tiņģi. Ja Oktobra dzelzceļu tiešÄm remontÄ“s vairākus mÄ“nešus, liela daļa tranzÄ«tkravu atradÄ«s citus galamÄ“rÄ·us – Ä»eņingradas apgabala ostas vai tranzÄ«tā caur Lietuvu– Kaļiņingradas apgabala ostas.

Sliežu ceļa remonts Latvijas pierobežā no Krievijas puses ir simtkārt nopietnāks nekā sliežu ceļu remonts Reņģes–MažeiÄ·u posmā. Es pat nedomāju to, cik daudz cietÄ«s tranzÄ«tfirmas un brÄ«vostas. Es domāju, ka realitātÄ“ Latvijai tas nozÄ«mÄ“s reālus ienākumu zaudÄ“jumus, kā arÄ« reālu bezdarbu tranzÄ«tbiznesā nodarbinātajiem ļaudÄ«m.

Lāga neticu, ka reālais zaudÄ“jums Latvijai bÅ«s lielāks par 2% IKP, bet realitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“s pilnÄ«gi jaunu situāciju, 2016. gada budžetu veidojot. 2% no IKP atstāj 1,5–3,0% ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu (šajā jomā atkal ir diezgan daudz dažādu spekulāciju, jo tranzÄ«ta ietekme uz konsolidÄ“to budžetu ir mazāka nekā uz tiešajiem budžeta ienākumiem).

VÄ“l pirms nedēļas mÄ“s klausÄ«jāmies valdÄ«bas aprÄ“Ä·inos, ka 3% samazinājums bÅ«šot visām ministrijām, izņemot AizsardzÄ«bas, VeselÄ«bas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes un Iekšlietu. Tagad mÄ“s varam ar pilnu atbildÄ«bu teikt – bÅ«s samazinājums arÄ« šÄ«m ministrijām. Kādi tur 2% aizsardzÄ«bai – mÄ“s viņiem vÄ“l samazināsim. Kādi tur 4,5% veselÄ«bai, nebÅ«s pat 2,8% no IKP. RealitātÄ“ mÅ«su KNAB panākums, aizturot UÄ£i Magoni, nozÄ«mÄ“ – visām ministrijām samazinājums (konsolidācija, lai kā šis vārds nepatiktu Straujumas kundzei) par 5%, bet iepriekš minÄ“tajām pasaudzÄ“tajām ministrijām – par 3%.

Ko tas nozÄ«mÄ“s veselÄ«bas aprÅ«pei? Garākas rindas, mazāk naudas kompensÄ“jamajiem medikamentiem, mazākas kvotas laboratoriskajiem un radioloÄ£iskajiem izmeklÄ“jumiem. Atļaujos prognozÄ“t, ka notiks dažādas lÄ«dzekļu pārsadales starp universitātes slimnÄ«cām, reÄ£ionālajām slimnÄ«cām un aprÅ«pes slimnÄ«cām, notiks spekulācijas par nepieciešamÄ«bu saglabāt finansÄ“jumu valsts institÅ«cijām un samazināt privātajām.

Un vispār es lāgā neticu, ka veselÄ«bas ministrs mīļuprāt šÄ·irsies no esošÄ budžeta finansÄ“juma, tāpat kā lāga neticu skolotāju algu reformai, kur kopÄ“jā naudas summa samazināsies. Pensijas, kas mums tāpat ir trÄ«skārt mazākas nekā GrieÄ·ijā (bet grieÄ·u finanšu sistÄ“mu mÄ“s ar savu budžetu labprāt dotÄ“jam), nepalielināsies nemaz. ProtestÄ“s mediÄ·i, skolotāji un pensionāri. Budžeta sastādÄ«šana kļūs pavisam grÅ«ta, valsts baņķieris Ilmārs RimšÄ“vičs piekritÄ«s atsevišÄ·u nodokļu paaugstināšanai, kam lÄ«dz šim ir braši pretojies. Nedod, Dievs, bet rodas iespaids, ka Jutas StrÄ«Ä·es un viņas draugu slÄ“pnis pierobežas krÅ«mos un varonÄ«gā UÄ£a Magoņa aizturÄ“šana bÅ«s pÄ“dÄ“jais piliens valdÄ«bas krišanai.

IespÄ“jamais secinājums: UÄ£is Magonis ar savu darbu vidÄ“ji pienesa 1 eiro pie katriem 100 eiro valsts budžetā. Apcietinot UÄ£i Magoni, KNAB noņēma 2 eiro no katriem 100 eiro nost. Rezultātā cietÄ«s visi, visvairāk – maznodrošinātie.

Red. piez. ŠÄ« ir tā reize, kad mÄ“s uzskatām par nepieciešamu Ä«paši atgādināt, ka nebÅ«t ne vienmÄ“r esam vienisprātis ar viedokļrakstu autoriem.