Iesaki rakstu:

Augsti godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs! Ekselences, cienÄ«jamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vÄ“los apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ä¢enerālasamblejas 75. sesijas priekšsÄ“dÄ“tāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktÄ«vi lÄ«dzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mÄ“nešu garumā šÄ« tik svarÄ«gā organizācija varÄ“tu JÅ«su vadÄ«bā darboties veiksmÄ«gi.

Valstu daudzpusējā reakcija uz COVID-19 pandēmiju

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Covid-19 pandēmija, kas ir lielākais pasaules mēroga satricinājums, ko mūsu paaudze piedzīvo, spiež mūs tikties virtuālajā vidē.

Lai gan visas valstis ir veikušas pasākumus, kas vÄ“rsti uz slimÄ«bas izplatÄ«bas nepieļaušanu un ierobežošanu savā teritorijā, ir skaidrs, ka vÄ«rusu mÄ“s varam uzveikt tikai kopÄ«giem spÄ“kiem.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās dažādas struktÅ«rvienÄ«bas, it Ä«paši Pasaules VeselÄ«bas organizācija, veic bÅ«tisku darbu pasaules valstu centienu koordinÄ“šanā un organizÄ“šanā. Tas ir uzdevums, kas prasa augstu precizitāti, kā arÄ« spÄ“ju izdarÄ«t secinājumus par to, kā labāk sagatavoties lÄ«dzÄ«giem gadÄ«jumiem nākotnÄ“.

Latvija nekavējoties atsaucās uz ANO ģenerālsekretāra aicinājumu visām pasaules valstīm un iesaistījās Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā Globālā humānās palīdzības plāna cīņai ar COVID-19 realizācijā.

Turklāt Latvijas zinātnieki aktīvi iesaistījās pasaules valstu centienos izstrādāt efektīvu vakcīnu pret COVID-19 vīrusu, lai mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves.

DrošÄ«ba visa pasaulÄ“

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

EfektÄ«vs multilaterālisms nemainÄ«gi ir visiedarbÄ«gākais veids, kā garantÄ“t tiesÄ«bu normās balstÄ«tu starptautisko kārtÄ«bu un drošÄ«bu.

TiesÄ«bu normās balstÄ«tā kārtÄ«ba ir pamats taisnÄ«gumam un mieram visā pasaulÄ“. Starptautisko tiesÄ«bu galvenais uzdevums ir garantÄ“t cilvÄ“ka pamatbrÄ«vÄ«bu un valstu suverenitātes ievÄ“rošanu. Sniedzot cilvÄ“kiem sajÅ«tu, ka pret viņiem attiecas taisnÄ«gi, mÄ“s varam panākt, ka pasaulÄ“ ir mazāk sadursmju un miera apdraudÄ“jumu. EsošÄs kārtÄ«bas ievÄ“rošana ir ikvienas valsts pienākums.

ArÄ« ANO ir jāvelta visi savi pÅ«liņi, lai panāktu, ka esošÄ kārtÄ«ba tiek ievÄ“rota gan no lielo, gan mazo valstu puses – kā mÅ«sdienu analogajā, tā arÄ« jaunāko tehnoloÄ£iju radÄ«tajā virtuālajā pasaulÄ“.

Tādēļ Apvienoto Nāciju Organizācijai ir aktÄ«vi jāizmanto visi tās rÄ«cÄ«bā esošie lÄ«dzekļi, tai skaitā diplomātiskie sakari un miera nodrošināšanas operācijas, lai politiskā ceļā atrisinātu dažādās pasaules vietās ilgstoši virmojošos, sarežģītos konfliktus.

Kas attiecas uz tādu svarÄ«gu aspektu kā taisnÄ«gums, Latvija ir gatava atbalstÄ«t “Sieviešu, miera un drošÄ«bas” plānu, jo drošÄ«ba visā pasaulÄ“ un vienādu iespÄ“ju garantÄ“šana sievietÄ“m iet rokrokā.

MÅ«su ziemeļu kaimiņi igauņi, kuriem šobrÄ«d ANO DrošÄ«bas padomÄ“ ir nepastāvÄ«gās dalÄ«bvalsts statuss, ir labs piemÄ“rs tam, cik lielu pienesumu starptautiskā miera un drošÄ«bas vairošanā var dot tieši nelielas valstis. ArÄ« Latvija ar nepacietÄ«bu gaida iespÄ“ju uzņemties šos pienākumus un godu 2026.–2027. gadā.

PandÄ“mijas seku pārvarÄ“šana

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Latvija atbalsta ANO Ä£enerālsekretāra aicinājumu rÅ«pÄ“ties par to, lai pandÄ“mijas seku pārvarÄ“šana ļautu sasniegt augstāku noturÄ«bas lÄ«meni. Latvija kā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes locekle ir gatava arÄ« turpmāk aktÄ«vi iestāties par augstāka noturÄ«bas lÄ«meņa sasniegšanu pÄ“c dažādiem satricinājumiem.

KrÄ«zes seku pārvarÄ“šanā galvenais uzsvars jāturpina likt uz ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·u un ParÄ«zes vienošanās nosacÄ«jumu izpildi. IespÄ“jami strauja seku pārvarÄ“šana nav iedomājama bez labas pārvaldÄ«bas, kā arÄ« cilvÄ“ktiesÄ«bu un dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas garantÄ“šanas.

Esmu pārliecināts, ka ar augstāka noturÄ«bas lÄ«meņa sasniegšanu krÄ«zes rezultātā mums jāsaprot tieši tāda atkopšanās, kuras rezultātā kļūstam videi draudzÄ«gāki, digitālāki un iekļaujošÄki. Lai nepieļautu tālāku bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas mazināšanos un pasargātu dabu, mums ir nekavÄ“joties jāsāk vÄ“l intensÄ«vāk strādāt ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Mums ir jāpanāk, ka patÄ“riņš un ražošanas modelis kļūst lÄ«dzsvarotāks. Latvija ir pievienojusies t. s. “draugu kolektÄ«vam” jeb valstu grupai, kas cÄ«nās ar plastmasas atkritumiem jÅ«ras Å«deņos. MÄ“s esam gatavi strādāt pie šÄ«s problÄ“mas risināšanas kopā ar citām valstÄ«m un dalÄ«ties ar pieredzi, ko esam guvuši Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā.

Reaģējot uz masveida vÄ«rusa izplatÄ«bu, Latvija ātri pārslÄ“dzās uz digitāliem risinājumiem un programmām, kas ļāva nodrošināt nepārtrauktu izglÄ«tÄ«bas procesu un visas demokrātiskai iekārtai raksturÄ«gās iespÄ“jas attālināti. Latvija bija viena no pirmajām valstÄ«m, kas izstrādāja valsts mÄ“roga mobilo lietotni “StopCovid”, kas ir uzskatāma par veiksmÄ«gu kontaktu izsekošanas un privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas lÄ«dzsvara piemÄ“ru. Latvija bija arÄ« starp tām valstÄ«m, kuras pirmās pārgāja uz e-parlamenta sistÄ“mu izmantošanu. SistÄ“ma ļāva mÅ«su parlamentam veikt visas savas funkcijas attālināti. Tas ietver sevÄ« gan likumprojektu iesniegšanu, apspriešanu un balsošanu, kas tika organizÄ“ta, nodrošinot ikvienam deputātam drošu personas identifikācijas iespÄ“ju.

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Kļūšana stiprākiem pÄ“c krÄ«zes nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka digitalizācijas procesā ir maksimāli jāgarantÄ“, ka savāktā un apstrādātā informācija tiek izmantota paredzÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem, nepārkāpjot personas datu aizsardzÄ«bas normas. Viens no lielākajiem personiskās dzÄ«ves apdraudÄ“jumiem rodas, ja valsts iestādes, starptautiski uzņēmumi un citas organizācijas sāk digitāli apkopot vairāk personiskās informācijas, nekā mÄ“s vÄ“lÄ“tos. Tas jebkuru no mums padara arÄ« vieglāk manipulÄ“jamu.

PrecÄ«zāk runājot, mÄ“s visi apzināmies, ka digitālā izsekošana un detalizÄ“ta personu klasificÄ“šana, no kurām praktiski nav iespÄ“jams izvairÄ«ties, apdraud indivÄ«da pamatbrÄ«vÄ«bas. Tas rada arÄ« nopietnas sociālas dilemmas. Uzskatu, ka, izveidojot pareizu juridisko bāzi un ieguldot lÄ«dzekļus tehnoloÄ£isko sistÄ“mu privātās informācijas aizsardzÄ«bas funkcijās, var panākt, ka tehnoloÄ£ijas darbojas cilvÄ“kam vÄ“lamajā veidā un tām piemÄ«t daudz augstāks pielietošanas potenciāls. PilnÄ«bā ievÄ“rojot cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kopÄ«gi ir jāmeklÄ“ veidi, kādos to panākt, strādājot kā valsts, tā arÄ« reÄ£iona un visas pasaules mÄ“rogā.

Uzskatu, ka Latvijai ir jāveido cilvēka vajadzībām pakārtota daudzvalodīga un digitāli augstvērtīga tautsaimniecība, kas kalpotu par paraugu visai pārējai pasaulei, kā arī jāpalīdz jaunattīstības valstīm digitalizēt savu ekonomiku un paralēli jāstrādā pie privātās informācijas digitālās apstrādes standartiem, ko tālāk varētu pārņemt arī citas pasaules valstis.

Infodēmija

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Latviju uztrauc tas, ka viena no COVID-19 radÄ«tajām papildu sekām ir daudz labvÄ“lÄ«gāka vide informācijas sagrozÄ«šanai, dezinformÄ“šanai un naidpilnu uzskatu paušanai. Tādēļ valstÄ«m ir svarÄ«gi aktÄ«vi vÄ“rsties pret informācijas sagrozÄ«šanu un nodrošināt to, ka plašsaziņas lÄ«dzekļu izplatÄ«tā informācija ir brÄ«vi pieejama, ticama un balstÄ«ta uz zinātniskiem faktiem. Tā ir viena no vispārpieņemtajām cilvÄ“ktiesÄ«bām, kas mums visiem jāievÄ“ro un kopÄ«giem spÄ“kiem jāgarantÄ“.

Latvijai šajā jautājumā ir noderÄ«gas iestrādes, ar kurām esam gatavi dalÄ«ties. JÅ«nijā Latvija un 130 dažādus pasaules reÄ£ionus pārstāvošas valstis aicināja ANO aktÄ«vāk pretdarboties informācijas sagrozÄ«šanas un dezinformÄ“šanas mÄ“Ä£inājumiem saistÄ«bā ar COVID-19 jeb tā saucamajai “infodÄ“mijai”.

Šis paziņojums pastiprina ANO Ä£enerālsekretāra ierisināto kampaņu “PārbaudÄ«ts!”, kā arÄ« citus UNESCO realizÄ“tos pasākumus, kas vÄ“rsti pret šo negatÄ«vo tendenci.

PandÄ“mijas gadÄ«jumā neatkarÄ«gi, objektÄ«vi un daudzveidÄ«gus viedokļus paudoši plašsaziņas lÄ«dzekļi veic neatsveramu sabiedrÄ«bas informÄ“šanas darbu.

TehnoloÄ£iju uzņēmumiem un sociālo tÄ«klu administratoriem ir daudz aktÄ«vāk jāiesaistās cīņā ar tiešsaistes dezinformāciju. Sociālie tÄ«kli vairs nav tikai vieta, kur cilvÄ“ki var atrast visdažādāko sevi interesÄ“jošo informāciju. Tehniskie risinājumi, algoritmi, komercdarbÄ«bas modeļi, kas paplašina reklāmas tirgu un veicina ekonomikas nozares, kuru bÅ«tiskākais lÄ«dzeklis ir cilvÄ“ka uzmanÄ«ba, bieži tiek izmantoti, lai pastiprināti izplatÄ«tu dezinformāciju. MÅ«su galvenais uzdevums ir vienlaikus aizsargāt digitālajā vidÄ“ pieejamo privāto informāciju un nodrošināt izteiksmes brÄ«vÄ«bu.

SagrozÄ«tas un klaji nepatiesas informācijas, nepatiesu ziņu un naidpilnu izteikumu skaita straujais pieaugums pÄ“dÄ“jos gados ir bÄ«stama tendence ne tikai pandÄ“mijas laikos. Tas ir bÅ«tisks drauds mieram pasaulÄ“, bÅ«tisks drauds centieniem atrisināt planetāra mÄ“roga problÄ“mas, piemÄ“ram, tādas kā klimata pārmaiņas un vides piesārņojums. Citiem vārdiem sakot, cilvÄ“cei ir jāspÄ“j rast racionālus risinājumus sarežģītiem uzdevumiem, ko tai uzstāda pašreizÄ“jā situācija. Pret šiem draudiem nedrÄ«kst attiekties vieglprātÄ«gi ne atsevišÄ·as valstis, ne starptautiskā sabiedrÄ«ba kopumā.

VÄ“stures sagrozÄ«šana

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Ja mÄ“s paskatāmies uz dezinformācijas izplatÄ«šanas problÄ“mu plašÄkā kontekstā, ir kāds piemÄ“rs, ko nevar neminÄ“t – Krievijas arvien atklātāki mÄ“Ä£inājumi pārrakstÄ«t vÄ“sturi. It Ä«paši II Pasaules kara notikumus. Tas nav pieņemami. Krievija konsekventi cenšas padarÄ«t vÄ“sturi par savas dezinformācijas lÄ«dzekli. Papildus tam Krievija arÄ« konsekventi ierobežo demokrātiskumu un vārda brÄ«vÄ«bu. MÄ“s aicinām uzticÄ“t nesen notikušÄ opozÄ«cijas lÄ«dera Alekseja Navaļnija indÄ“šanas mÄ“Ä£inājuma izmeklÄ“šanu neatkarÄ«gai starptautisku speciālistu grupai. MÄ“s nedrÄ«kstam nozieguma pastrādātājiem ļaut izbÄ“gt no atbildÄ«bas.

Baltkrievija

Lielas bažas Latvijā rada arÄ« Baltkrievijā notiekošais, it Ä«paši nežēlÄ«gās represijas, kas sekoja 9. augusta prezidenta vÄ“lÄ“šanām. MÄ“s aicinām organizÄ“t atkārtotas, demokrātiskas un atklātas vÄ“lÄ“šanas, kā arÄ« pārtraukt miermÄ«lÄ«go protestÄ“tāju vajāšanu. Latvijā ārstÄ“šanu šobrÄ«d iziet vairāki Baltkrievijas pilsoņi, kuri cietuši no vajāšanas. MÄ“s arÄ« aicinām Krieviju atturÄ“ties no tālākas iejaukšanās Baltkrievijā notiekošajā, ļaujot pašiem baltkrieviem lemt par savas valsts nākotni.

VÄ“los Ä«paši uzteikt Baltkrievijas sieviešu nesalaužamo garu un apņēmÄ«bu. Kā norāda 2015. gada Nobela literatÅ«ras balvas ieguvÄ“ja Svjatlana Aleksijeviča, “ir jÅ«tamas alkas pÄ“c pārmaiņām, pÄ“c jaunas dzÄ«ves un godÄ«guma”. MÄ“s, latvieši, ļoti labi atceramies šÄ«s alkas, kas mÅ«su zemi bija pārņēmušas pirms 30 gadiem. MÄ“s vienmÄ“r bÅ«sim gatavi dalÄ«ties savā plašajā pieredzÄ“ attiecÄ«bā uz demokrātijas atjaunošanu un ceļu uz brÄ«vÄ«bu.

Nobeigums

Godātais priekšsÄ“dÄ“tāja kungs!

Es no sirds ceru, ka nākamgad, tiekoties apmÄ“ram šajā pašÄ laikā, mÄ“s jau atkal varÄ“sim spiest viens otra roku. KamÄ“r tas nav iespÄ“jams, centÄ«simies izmantot visu, ko šis neparastais laiks mums sniedz. Smeļoties iedvesmu kopÄ«gajos pārdzÄ«vojumos, ko mums sagādāja COVID-19 pandÄ“mija, aicinu nepagurstoši turpināt iesākto darbu pie miera un ilgtspÄ“jÄ«ga dzÄ«vesveida vairošanas, kas savukārt nesÄ«s labumu visai cilvÄ“cei.

Paldies!