Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?
MÄrvels · 07.11.2021. · Komentāri (0)Profesore AncÄne LSM portÄla rakstÄ par Latvijas sabiedrÄ«bu pandÄ“mijas laikÄ runÄ par to, ka, viņasprÄt, tajÄ valda vairÄk dusmas nekÄ bailes.1 TomÄ“r es tam nepiekritÄ«šu.
Protams, daļēji var pievienoties profesores teiktajam par vietÄ“jÄs aristokrÄtijas trÅ«kumu, neprasmi uzturÄ“t saziņas kultÅ«ru, paužot savas jÅ«tas, infantilo rÄdÄ«šanu vienam uz otru ar pirkstiem brÄ«dÄ«, kad jÄuzņemas atbildÄ«ba.
KÄ veselÄ«bas ministrs teica: “Bet ko pÄrÄ“jÄs ministrijas ir darÄ«jušas?” Sak, varÄ“ja taÄu tiesneši vai vismaz to palÄ«gi tiesas sÄ“dÄ“s apzinÄ«gi apvakcinÄ“t dalÄ«bniekus, aktieri, mÅ«ziÄ·i un diplomÄti apzvanÄ«t pensionÄrus, zemkopji darinÄt kaņepju palagus sirgstošajiem, kÄ arÄ« brÅ«vÄ“t vitamÄ«nu dzÄ“rienus un pedagogi nevis apzinÄt iespÄ“jas inficÄ“ties ar slimÄ«bu, bet pasniegt stundas par vakcÄ«nu izstrÄdes vÄ“sturi un to pienesumu sabiedrÄ«bas vidÄ“jÄ dzÄ«ves ilguma palielinÄšanÄ.
Bet, runÄjot par profesores piesauktajiem arisokrÄtiem kÄ uzvedÄ«bas paraugu, jÄatzÄ«st, ka tie palÄ«dzÄ“ja radÄ«t brÄ«nišÄ·Ä«gus mÄkslas darbus, mÅ«ziku un prozu. TomÄ“r bez augstÄkÄm garÄ«gÄm vÄ“rtÄ«bÄm tie tikpat labi varÄ“ja bÅ«t arÄ« pÄ“dÄ“jie nelieši, uzdzÄ«votÄji un sÄ«kumaini tautas ekspluatatori, kuri pat varÄ“ja izraisÄ«t veselus pasaules karus vecu aizvainojumu, radu Ä·ildu un tukšu ambÄ«ciju dēļ.
LatvijÄ realitÄte ir tÄda, ka ir pat veseli reÄ£ioni LatgalÄ“, kur vakcinÄcijas aptvere vecÄ gadagÄjuma cilvÄ“ku vidÅ« ir aptuveni 30%. Un vÄ“l raksturÄ«gi, ka mazÄka vakcinÄcijas aptvere ir tieši krievalodÄ«go populÄcijÄ.
Ko tas liecina? IespÄ“jams, kÄds arÄ« protestÄ“ pret kÄrtÄ“jo slikto valdÄ«bu, paužot pasÄ«vu agresiju un izvÄ“loties nevakcinÄ“ties. TomÄ“r visticamÄk šeit tomÄ“r valda bailes. Bailes no nezinÄmÄ, nejaukÄ. Un tajÄ brÄ«dÄ«, kad iztÄ“lotÄs briesmas apdraud cilvÄ“ku, ir divi rÄ«cÄ«bas modeļi – cÄ«nÄ«ties vai bÄ“gt.
Tos, kuri pieraduši cÄ«nÄ«ties, proaktÄ«vo sabiedrÄ«bas daļu padomju laikÄ centÄ«gi centÄs piesÄ“dinÄt – nelien augstÄk, vÄ“l nopļaus, pieklusini savas ambÄ«cijas un nespekulÄ“ (t.i. nenodarbojies ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu), lai neatzÄ«st par komunistiskÄs iekÄrtas grÄvÄ“ju. Varoņi vairÄk bija pielÄ«dÄ“ji un hameleoni nekÄ tie, kuri nÄk ar savu iniciatÄ«vu. Kad izpaliek cīņa t.i. praktiska rÄ«cÄ«ba, paliek bailÄ“s balstÄ«tais uzvedÄ«bas modelis – bÄ“gt. Šai gadÄ«jumÄ vienkÄrši nedarÄ«t neko.
KlÄt vÄ“l nÄk kaimiņu valsts informatÄ«vÄs telpas spiediens, kur valdošajam aparÄtam, lai saglabÄtu varu, ir izdevÄ«gi atainot pasauli kÄ kaut ko biedÄ“jošu. ApkÄrt valda naidÄ«gie rietumi, sazvÄ“restÄ«bas, diversanti un Ärzemju aÄ£enti, planÄ“ta Niburu, kura tuvojas zemei, visbeidzot asteroÄ«di, kuri tÅ«lÄ«t, tÅ«lÄ«t var ietriekties mÅ«su planÄ“tÄ, dranÄ·Ä«gs uzturs, noziegumi, nacisti un krÄpnieki.
VienÄ«gais patiesi uzticamais, kas vÄ“l tajÄ atlicis, ir valdošais, patiesi stabilais režīms, kurš jÅ«s aizsargÄs ar virsskaņas raÄ·etÄ“m! Diemžēl pÄ“dÄ“jais nepasargÄ no vÄ«rusa, bet neko, nebÄzÄ«šu galvu ÄrÄ, un mani tas neskars. Antivakseru argumenti kalpo vienkÄrši par alibi, lai pastÄvÄ“tu status quo, iekapsulÄ“tos. Vecam cilvÄ“kam turklÄt domÄšana nav tik elastÄ«ga, lai krasi pÄrvÄ“rtÄ“tu iepriekš pieņemto lÄ“mumu pareizÄ«bu.
KÄds ir risinÄjums vakcinÄcijas aptveres palielinÄšanai šajÄ vidÄ“? KÄ redzams, milzÄ«gie PR pasÄkumi ar vakcinÄcijas centriem, atkailinÄtÄm rokÄm varbÅ«t palÄ«dz novakcinÄ“t jaunatni, bet vecÄ gadagÄjuma cilvÄ“ki ir pilnÄ«gi imÅ«ni pret to. Sak, vai mazums propagandas redzÄ“ts savÄ dzÄ«vÄ“, lai katram uzsaukumam skrietu pakaļ.
Vai atslÄ“gas moments ir skaļi apraudÄtais moments, ka kÄdam neaizsÅ«ta pavÄ“sti viņa dzimtajÄ valodÄ? Baidos, ka tÄdas lapeles vairÄk kalpos iekuram krÄsnij nekÄ kÄ reÄls pamudinÄjums valstij, kuras valdÄ«bai jau tÄ trÅ«kst uzticÄ«bas, uzticÄ“t arÄ« savu veselÄ«bu. ArÄ« Krievija nebÅ«t nav pirmrindniece vakcinÄcijas aptveres ziņÄ.
RisinÄjums ir uzrunÄt katru personÄ«gi. PiesaistÄ«t vietÄ“jos cilvÄ“kus, ja lokÄlajam Ä£imenes Ärstam trÅ«kst resursu, kuri, apzvanot lÄ«dzpilsoņus, nevis vienkÄrši saka – vakcinÄ“jieties, bet runÄ par savu piemÄ“ru, pasaka – es to darÄ«ju, arÄ« man apkÄrtÄ“jie, un nav izauguši ne ragi, ne nagi. JÅ«tos lieliski un pasargÄts/a, kÄ arÄ« nu daudz mazÄkÄ mÄ“rÄ varu apdraudÄ“t apkÄrtÄ“jos. Pievienojieties! Un vÄ“l pazvanÄ«t otru, trešo reizi, jo ne visi var uz kÄdu rÄ«cÄ«bu izšÄ·irties vienas sarunas brÄ«dÄ«. VarbÅ«t vÄ“l aizbraukt kopÄ ar pastnieku un parunÄt klÄtienÄ“, kÄ to dara LietuvÄ.
Ko varam darÄ«t kÄ sabiedrÄ«ba, kÄdas zÄles bÅ«tu dodamas pret bailÄ“m ne tikai pandÄ“mijas apstÄkļos?
DievbijÄ«ba ir laba lieta, tÄ palÄ«dz sakÄrtot dzÄ«vi un nejaukt ÄrÄ citu, piemÄ“ram, izjaucot Ä£imenes, bet vienkÄrši bezjÄ“dzÄ«gas bailes iznÄ«cina dvÄ“seli.
BÄ«belÄ“, kura gadsimtu gaitÄ cilvÄ“cei ir kalpojusi kÄ iedvesmas un garÄ«gÄ stiprinÄjuma avots veselÄm paaudzÄ“m, ir lielisks citÄts: Jo Dievs nav mums devis bailÄ«bas garu, bet spÄ“ka, mÄ«lestÄ«bas un savaldÄ«bas garu. 2Tim1:7
Instinktu lÄ«menÄ« cilvÄ“ciski ir domÄt par nebÅ«šanÄm, tÄs domÄs bezgalÄ«gi šÄ·etinÄt, jo tÄ šÄ·ietami liekamies pasargÄti – liekas, esam apzinÄjuši visus iespÄ“jamos draudus dažÄdiem situÄciju attÄ«stÄ«bas scenÄrijiem. TomÄ“r tas ne vienmÄ“r kaut kur ved, gluži otrÄdi, mÄ“dz ievest liekÄ stresÄ un bailÄ“s, kas paralizÄ“. Ne visu varam mainÄ«t, bet, ja ir iespÄ“ja, tad to darÄm, pÄrejam uz rÄ«cÄ«bu!
TÄdēļ lieliski ir mainÄ«t fokusu no nebÅ«šanÄm un iespÄ“jÄm.
Beidzot vÄ“l, brÄļi, kas vien ir patiess, kas svÄ“ts, kas taisns, kas šÄ·Ä«sts, kas patÄ«kams, kam laba slava, ja ir kÄds tikums un ja ir kas cildinÄms, par to domÄjiet! Fil 4:8
Angliski šis citÄts ir vÄ“l spÄ“cÄ«gÄks – domÄjiet par ekselenci un to, kas ir balvas vÄ“rts!
Finally, brothers and sisters, whatever is true, whatever is noble, whatever is right, whatever is pure, whatever is lovely, whatever is admirable—if anything is excellent or praiseworthy—think about such things. Phil 4:8
Vai mana rÄ«cÄ«ba, izgÄžot žulti, ir balvas vÄ“rta? Vai es rÄ«kojos ekselenti, ierÄvies/usies savÄ alÄ? Vai pasaulÄ“ ir tikai šausmas vai lietas, kas ir šÄ·Ä«stas un mÄ«lÄ«gas? VarbÅ«t pats/i varu tÄds/a bÅ«t? NezÄģēt apkÄrtÄ“jos, bet strÄdÄt pie sevis, pateicoties par visu, nevis tikai šÄ·endÄ“joties par to, kÄ nav. Atceroties par deportÄ“tajiem, mirušajiem, iznÄ«cinÄtajiem pasaules karos un sÄ“rgÄs, tomÄ“r nepaliekot mūžīgajÄs sÄ“rÄs un melanholijÄ, kÄ arÄ« bailÄ“s, ka kas tÄds var atkÄrtoties, tÄdēļ labÄk neko nepasÄkt.
Un pandÄ“mijas sakarÄ - vai tas ir cÄ“li uzmest apkÄrtÄ“jiem sevi kÄ slogu, kas mÄ“nešiem aizņem intensÄ«vÄs terapijas gultu? Vai tomÄ“r solidarizÄ“ties vakcinÄ“joties ja ne sevis, tad apkÄrtÄ“jo un sev mīļo cilvÄ“ku dēļ.
DzÄ«vot pats par sevi ir riskanti. JautÄjums: “KÄ mÄ“s šos riskus varam menedžēt, lai dzÄ«ve neapstÄtos?” Ne vienmÄ“r risinÄjums ir braukšana uz 30km/h, lai izvairÄ«tos no visa, kas varÄ“tu draudÄ“t, sevišÄ·i, ja jÄveic tÄls ceļš (šai gadÄ«jumÄ, izvairoties no visÄm iespÄ“jamajÄm vakcÄ«nas blaknÄ“m, vienkÄrši nevakcinÄ“joties un apstÄdinot sabiedrisko dzÄ«vi). TÄpat kÄ apgÄdÄjamies ar drošÄ«bas jostÄm un izguļamies pirms ceļa, lai iespÄ“ju robežÄs nodrošinÄtu drošu satiksmi, tÄpat arÄ« vakcÄ«na var palÄ«dzÄ“t dzÄ«vot piepildÄ«tu dzÄ«vi, nebaidoties uzņemt sev tuvos ciemos, apmeklÄ“jot reliÄ£iskos un kultÅ«ras pasÄkums, redzot apkÄrtÄ“jo smaidus, nevis daudzu piesauktos “uzpurņus”. JÄ, kÄ katrÄm zÄlÄ“m, protams, nÄk klÄt risks, bet vai tas nav tÄ vÄ“rts?
Draugi, mazÄk skatÄmies TV, bet izejam ÄrÄ un priecÄjamies par dzÄ«vi, nodrošinoties, lai gan mÄ“s, gan apkÄrtÄ“jie bÅ«tu arÄ« dzÄ«vi!