papildinÄts - Pirms maksÄtnespÄ“jas procesa sÄkuma „NekÄ PersonÄ«ga†žurnÄlists atbrÄ«vojies no savÄm uzņēmumu daļÄm
PIETIEK · 03.02.2013. · Komentāri (74)Bez ierastajiem skaļajiem atmaskojumiem, klusi un neuzkrÄ«toši sÄkts pazÄ«stamÄ TV raidÄ«juma NekÄ PersonÄ«ga žurnÄlista JÄņa KrÄ“viÄa fiziskÄs personas maksÄtnespÄ“jas process. KÄ rÄda publisko datu bÄzu ziņas, neilgi pirms maksÄtnespÄ“jas procesa sÄkuma žurnÄlists nodevis citai personai viņam lÄ«dz tam piederÄ“jušÄs uzņēmumu kapitÄldaļas.
KÄ rÄda MaksÄtnespÄ“jas aÄ£entÅ«ras reÄ£istrs, šÄ gada sÄkumÄ Tukuma rajona tiesÄ iesniegts 1979. gada 27. decembrÄ« dzimušÄ JÄņa KrÄ“vica fiziskas personas maksÄtnespÄ“jas pieteikums, un 17. janvÄrÄ« ir ierosinÄta maksÄtnespÄ“jas lieta.
Par iemesliem, kuru dēļ pazÄ«stamÄ raidÄ«juma žurnÄlists izlÄ“mis par šÄdu soli, drošu ziņu nav, taÄu 2009. gadÄ raidÄ«juma producente Arta Ä¢iga publiski vÄ“stÄ«ja: „JÄnis KrÄ“vics ir klasisks mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas pÄrstÄvis – cilvÄ“ks, kurš daudz strÄdÄ un cenšas, lai dzÄ«ve bÅ«tu kvalitatÄ«va. Viņš ir ņēmis kredÄ«tu kÄ daudzi un tÄpÄ“c var identificÄ“ties ar daudziem cilvÄ“kiem. Ekonomikas tÄ“mas viņam tuvÄkÄs.”
KomercÄ·Ä«lu reÄ£istrs rÄda, ka uz KrÄ“vica vÄrda reÄ£istrÄ“ta 6960 latu komercÄ·Ä«la, - NekÄ PersonÄ«ga žurnÄlists, ņemot kredÄ«tu Norvik bankÄ, 2009. gadÄ iegÄdÄjies automašÄ«nu BMW 330.
Publisko datu reÄ£istri gan rÄda, ka pirms maksÄtnespÄ“jas pieteikuma iesniegšanas KrÄ“vics parÅ«pÄ“jies, lai kreditoriem netiktu viņa neapgrÅ«tinÄtÄ manta, kuru iespÄ“jams nodot citiem Ä«pašniekiem.
Lursoft dati rÄda, ka žurnÄlists, par kura sadzÄ«viskajÄm peripetijÄm pirms zinÄma laika plaši vÄ“stÄ«ja dzeltenÄ prese, lÄ«dz pat pagÄjušÄ gada beigÄm bija vienÄ«gais Ä«pašnieks SIA 5 kaÄ·i, kuras iepriekšÄ“jais nosaukums bija SIA Egoists.
ŠÄ« SIA ar viena lata pamatkapitÄlu 2011. gadu beidza diezgan pieklÄjÄ«gi savam mikrouzņēmuma statusam – ar 7535 latu gada apgrozÄ«jumu un gandrÄ«z „pa nullÄ“m” – ar 41 lata zaudÄ“jumiem. Uzņēmumam bija tikai viens darbinieks – pÄ“c visa spriežot, pats KrÄ“vics.
TaÄu, kÄ rÄda Lursoft dati, neilgi pirms maksÄtnespÄ“jas pieteikuma iesniegšanas KrÄ“vics no sava uzņēmuma šÄ·Ä«ries par labu 1971. gadÄ dzimušajam JÄnim StrÄ“lim.
TÄpat pagÄjušÄ gada novembrÄ« KrÄ“vics oficiÄli pÄrdevis arÄ« viņam lÄ«dz tam piederÄ“jušos 36% SIA Red Dot Media kapitÄldaļu, - šis uzņēmums zinÄms kÄ raidÄ«juma NekÄ PersonÄ«ga juridiskais „jumts”.
ArÄ« daļa no šÄ«m kapitÄldaļÄm nu oficiÄli nonÄkusi Strēļa Ä«pašumÄ: kÄ rÄda Lursoft dati, pašlaik viņam tajÄ pieder 25% kapitÄldaļu, Ä¢igai – 49%, bet Inetai Kursietei – 26%. KrÄ“vics gan vÄ“l joprojÄm ir uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs.
Uz jautÄjumiem, ar ko tieši saistÄ«ts viņa maksÄtnespÄ“jas pieteikums un kÄpÄ“c pirms šÄ« pieteikuma iesniegšanas viņš citas personas Ä«pašumÄ nodevis viņam piederošÄs kapitÄldaļas, KrÄ“vics paskaidroja, ka "maksÄtnespÄ“jas pieteikums saistÄ«ts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtÄm saistÄ«bÄm, kuras šobrÄ«d diemžēl vairs nespÄ“ju pildÄ«t". KonkrÄ“to saistÄ«bu apjomu KrÄ“vics nevÄ“lÄ“jÄs nosaukt.
SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz šÄ·iršanos no kapitÄldaļÄm KrÄ“vica atbilde bija: "Par uzņēmumu - tÄ kÄ pÄ“dÄ“jo gadu uzņēmumu aktÄ«vi neizmantoju, tÄ nodošana citai personai bija tikai laika jautÄjums." SavukÄrt to, ka reizÄ“ ar savas SIA kapitÄldaļÄm KrÄ“vics citai personai nodevis arÄ« SIA Red Dot Media kapitÄldaļas, viņš skaidroja šÄdi: "NevÄ“lÄ“jos, lai mana privÄta finanšu jautÄjuma risinÄšana kaut kÄdÄ mÄ“rÄ ietekmÄ“tu uzņēmumu, kas nodarbojas ar raidÄ«juma NekÄ PersonÄ«ga producÄ“šanu."
Red Dot Media skaļÄku ievÄ“rÄ«bu un atpazÄ«stamÄ«bu guva 2011. gada rudenÄ«, kas atklÄjÄs fakti, kas norÄdÄ«ja uz raidÄ«juma NekÄ PersonÄ«ga veidotÄju Ä«pašÄm saitÄ“m ar partiju Jaunais laiks.
2008. gada vasarÄ politiÄ·es Solvita Ä€boltiņa un Sandra Kalniete nodibinÄja biedrÄ«bu Par tautas tiesÄ«bÄm, un tÄ fizisku un juridisku personu ziedojumos savÄca 117 000 latu, teju visu naudu iztÄ“rÄ“jot reklÄmas kampaņÄ, aicinot doties uz referendumu par Satversmes grozÄ«jumiem, kas dotu tautai tiesÄ«bas rosinÄt Saeimas atlaišanu, un vienlaikus kritizÄ“jot pie varas esošÄs partijas.
Tikai 2011. gada nogalÄ“ atklÄjÄs, ka reklÄmas klipus šÄ«s biedrÄ«bas, bet faktiski - JaunÄ laika masÄ«vajai kampaņai par samaksu režisÄ“juši un filmÄ“juši NekÄ PersonÄ«ga veidotÄji.
BiedrÄ«ba Ä«sÄ laikÄ savÄca 117 337 latu ziedojumus, un lauvas tiesu – 75 050 latus – biedrÄ«bai saziedoja juridiskas personas. 64 000 latu no tiem biedrÄ«bai pÄrskaitÄ«ja partija Jaunais laiks. Šo naudu pÄris mÄ“nešu laikÄ saziedoja partijas biedri un sponsori, ziedojuma summÄm svÄrstoties no 1000 lÄ«dz 5000 latiem. VÄ“l 9 000 latus noziedoja Einara Repšes biznesa partnera ValÄ“rija Belokoņa Baltic International Bank un pÄris tÅ«kstošus – citas ar tagadÄ“jo VienotÄ«bu saistÄ«tas partijas.
Tas, ka Ä€boltiņas un Kalnietes biedrÄ«ba saņēma ziedojumus no juridiskÄm personÄm, radÄ«ja jautÄjumu par tÄ dÄ“vÄ“to „pozitÄ«visma kampaņu” stila kopÄ“šanu, izmantojot ar partiju saistÄ«tu biedrÄ«bu kampaņas finansÄ“šanai un tÄ apejot partiju finansÄ“šanas ierobežojumus. Ä€boltiņa toreiz paziņoja, ka mÄ“rÄ·is attaisno lÄ«dzekļus, bet Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs uz to pievÄ“ra acis.
BijusÄ« iekšlietu ministre Linda MÅ«rniece (tagad Abu Meri), kura 2008. gadÄ bija partijas Jaunais laiks valdÄ“ un kÄ viena no partijas atpazÄ«stamÄkajÄm „sejÄm” filmÄ“jÄs referenduma kampaņas klipos, vÄ“lÄk pavÄ“stÄ«ja, ka to uzņemšana notikusi raidÄ«juma NekÄ personÄ«ga studijÄ un procesu kÅ«rÄ“juši tÄ veidotÄji.
„ Es tikai atceros, ka toreiz bija klipi, kurus TV3 toreiz taisÄ«ja – [Ilze] Jaunalksne un [Arta] Ä¢iga. Pirms referenduma rÄdÄ«ja tos klipus, kur katram bija jÄierunÄ teksts, es atceros, [Aleksejs] Loskutovs ierunÄja, es ierunÄju, gÄju uz studiju ierakstÄ«t. Es neatceros, kÄ Ä¢igai saucÄs tas „pasÄkums”, bet mÄ“s gÄjÄm uz TV3, kas bija pretÄ« Dolei [producentu apvienÄ«ba Red Dot Media tolaik mitinÄjÄs Maskavas ielÄ 322]. Atceros, [Inga] Spriņģe tolaik tur strÄdÄja, es nezinu, vai viņa pie tiem klipiem tieši strÄdÄja, bet viņa tur sÄ“dÄ“ja.
Bet tas, ka Ä¢iga bija tÄ, kas producÄ“ja tos klipus, rakstÄ«ja tos tekstus, zvanÄ«jÄs, lai saskaņotu laikus, montÄ“ja – tÄ bija viņa. Ä¢iga bija tÄ, kas tos klipus režisÄ“ja, lika mums stÄvÄ“t un iet, soli uz priekšu, ko darÄ«t... Viņa, cik atceros, bija arÄ« tÄ, kas to tekstu sacerÄ“ja.
Bet es neatceros, kÄ ta tur sanÄca, kam tÄ biedrÄ«ba naudu maksÄja. Nu ne jau raidÄ«jumam NekÄ PersonÄ«ga, tai producentu apvienÄ«bai laikam, bet skaidrs, ka tas viss gÄja kÄ nopirkta politiskÄ reklÄma, pilnÄ«gi oficiÄli. TÄ viņa, manuprÄt, arÄ« saucÄs – „apmaksÄta politiskÄ reklÄma”. Tika nopirkti reklÄmas laiki visÄs televÄ«zijÄs. Es nezinu, kÄda nauda tur bija apakšÄ,” sarunÄ ar Pietiek atcerÄ“jÄs Abu Meri. To, ka referenduma kampaņas klipus filmÄ“juši NekÄ PersonÄ«ga veidotÄji, atcerÄ“jÄs un Pietiek apstiprinÄja arÄ« Aleksejs Loskutovs.
NekÄ PersonÄ«ga veidotÄja Ä¢iga Pietiek gan noliedza, ka viņai un žurnÄlistam KrÄ“vicam daļēji piederošÄ producentu apvienÄ«ba Red Dot Media 2008. gadÄ bÅ«tu sniegusi kÄdus pakalpojumus JaunÄ laika politiÄ·u dibinÄtajai un partijas finansÄ“tajai biedrÄ«bai Par tautas tiesÄ«bÄm. TÄpat viņa noliedza, ka NekÄ PersonÄ«ga veidotÄji no šÄ« politiskÄ veidojuma bÅ«tu saņēmuši kÄdu naudu.
TomÄ“r šÄ« atbilde nebija lÄ«dz galam patiesa, jo NekÄ PersonÄ«ga producenti naudu no JaunÄ laika dibinÄtÄs biedrÄ«bas bija saņēmuši pastarpinÄti – caur aÄ£entÅ«ru, kuru šÄ« biedrÄ«ba bija noalgojusi kampaņas veidošanai.
Izpildot JÄņa KrÄ“vica lÅ«gumu, Pietiek publicÄ“ arÄ« pilnu viņa atbildi uz uzdotajiem jautÄjumiem:
"PÄrsteidz steiga, ar kÄdu sabiedrÄ«bai centÄties paziņot šo valstiski nozÄ«mÄ«go un visu Latvijas tautsaimniecÄ«bu ietekmÄ“jošo vÄ“sti.:)
Å…emot vÄ“rÄ, ka šovakar biju mazliet aizņemts, vadot raidÄ«jumu, atbildi sniedzu, lÄ«dz ko atbrÄ«vojos.
MaksÄtnespÄ“jas pieteikums saistÄ«ts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtÄm saistÄ«bÄm, kuras šobrÄ«d, diemžēl, vairs nespÄ“ju pildÄ«t. ŠajÄ sev diezgan grÅ«tajÄ laikÄ vislielÄko paldies saku saviem tuvÄkajiem cilvÄ“kiem par atbalstu, jo tas man ir vissvarÄ«gÄkais.
Par uzņēmumu - tÄ kÄ pÄ“dÄ“jo gadu uzņēmumu aktÄ«vi neizmantoju, tÄ nodošana citai personai bija tikai laika jautÄjums.”