Iesaki rakstu:

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselÄ«bas aprÅ«pi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselÄ«bas aizsardzÄ«ba ir viena no 10 nozarÄ“m, kas valstij ienes visvairāk nodokļu, bet meža nozares šajā sarakstā nav.”

IzlasÄ«ju "Twitter" šo ornitologa Viestura Ķerusa atklāsmi un pirmajā brÄ«dÄ« padomāju sliktu gan par skolotājiem, kas kaut ko nav spÄ“juši iemācÄ«t, gan par nepietiekamo ekonomikas pamatzināšanu apguvi skolā, gan par bÄ“rniem piemÄ«tošo dabisko slinkumu utt. Taču tad sapratu, ka laikam nav pamata vainot skolu, jo šÄds izteikums ir nevis pierādÄ«jums neizglÄ«totÄ«bai, bet gan raksturo jaunā cilvÄ“ka un veselas sabiedrÄ«bas grupas domāšanas veidu.

Šiem cilvÄ“kiem nekad pašiem nav nācies domāt, kā nopelnÄ«t naudu, viņi to vienmÄ“r ir saņēmuši, tāpÄ“c ar nicinājumu skatās uz tiem, kas spiesti mežā zāģēt kokus (iznÄ«cina zaļo dabu!) vai art laukus (izjauc dabas bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu!), vai celt mājas (apbÅ«vÄ“ dabas teritorijas!). Un tad nav brÄ«nums, ka viņi nezina, ka vispirms nodokļus valsts budžetā samaksā šie cilvÄ“ki, tad iekasÄ“tā nauda tiek iedalÄ«ta veselÄ«bas nozarei, kas to izlieto un daļu lÄ«dzekļu atkal ieskaita atpakaļ valsts budžetā. Protams, arÄ« pelna, sniedzot maksas pakalpojumus.

Es pieļauju, ka ekonomikai par tikpat nozÄ«mÄ«gu nodarbi kā, piemÄ“ram, mÄ“beļu ražošanu, viņi uzskata semināru rÄ«košanu, tiem izlietojot piešÄ·irto Eiropas naudu. Jo vairāk semināru rÄ«ko, jo vairāk nodokļu nomaksā. RespektÄ«vi, jo vairāk semināru rÄ«ko, jo lielāks ieguldÄ«jums tautsaimniecÄ«bā.

VienÄ«gā problÄ“ma, ka šÄdai "ekonomikai" vajag sÄ“klas naudu, kuru pÄ“c tam apgÅ«t. TāpÄ“c jāraksta projekti, lai saņemtu naudu no visiem, no kā vien to var dabÅ«t. Pamatā no Eiropas SavienÄ«bas fondiem un tā paša valsts budžeta. Nesen internetā un pilsÄ“tvidÄ“ bija izvietotas reklāmas ar nosaukumu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei?”. Starp atbalstÄ«tājiem bija norādÄ«ts arÄ« SabiedrÄ«bas integrācijas fonds, kas patiesÄ«bā izrādÄ«jās arÄ« Ä«stais naudas devÄ“js – piešÄ·Ä«ris 14 205 eiro lielu ES finansÄ“jumu. Mulsināja tas, kāpÄ“c fonds, kura darbÄ«bas mÄ“rÄ·is ir "finansiāli atbalstÄ«t un veicināt sabiedrÄ«bas integrāciju", patiesÄ«bā finansÄ“ja konfliktu provocÄ“jošu kampaņu, kas tika vÄ“rsta pret vienu no nozÄ«mÄ«gākajām tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“m. Tad izrādÄ«jās, ka projekta iesniedzÄ“js – biedrÄ«ba "Zemes draugi" - naudu fondam izvilinājis, stāstot, ka projektā sabiedrÄ«ba tiek aicināta izteikt savu viedokli, iesaistÄ«ties un nepalikt vienaldzÄ«ga pret biedrÄ«bai aktuālajiem jautājumiem, no kuriem viens ir Latvijas mežu izciršana. Projekta pieteikumā gan piemirsies pieminÄ“t konkrÄ“to iniciatÄ«vu (reklāmu izvietošanu). Ko par šÄdu aizmāršÄ«bu saka naudas devÄ“js – ES - un vai tā netiks kvalificÄ“ta kā izkrāpšana, pagaidām nav zināms. Bet viens gan ir skaidrs – dabas draugus sirdsapziņa nemoka, jo mÄ“rÄ·is taču bija tik cÄ“ls, arÄ« paši sevi viņi pieskaita pie "gaišajiem spÄ“kiem", tāpÄ“c lÄ«dzekļu izvÄ“lÄ“ nav jāceremonÄ“jas.

Un vispār - “Zemes draugu” pārstāvis Jānis Priednieks pie viena pamanÄ«jies izrunāties, ka dabas daudzveidÄ«bas saglabāšana taču ir svarÄ«gāka par Latvijas tautsaimniecÄ«bu.

ŠÄdas kampaņas ir nepieciešamas tāpÄ“c, ka sabiedrÄ«ba, kas ir informÄ“ta par tādām patiešÄm nozÄ«mÄ«gām problÄ“mām pasaulÄ“ kā lietusmežu izciršana vai smogs lielajās Ä€zijas valstu pilsÄ“tās, kam nav rasts risinājums, ar neuzticÄ«bu uzklausa vietÄ“jo profesionālo dabas draugu apgalvojumus, ka "mežu jomā esam starp sliktākajām valstÄ«m pasaulÄ“". Taču kaut ko tādu var mÄ“Ä£ināt sabiedrÄ«bai iestāstÄ«t. AtcerÄ“simies kaut vai 2014. gadā portālā "TVNET" Ä«stenoto kampaņu, kam, kā izskatās, nauda netika žēlota, vai tuksnešainajā Katarā bāzÄ“tās telesabiedrÄ«bas "Al-Jazeera" pÄ“kšÅ†as intereses rezultātā radÄ«to dokumentālo filmu par to, "cik dramatiski un kā tiek iznÄ«cinātas retas ekosistÄ“mas" Latvijā. Filma gan speciālistu aprindās Latvijā un kaimiņvalstÄ«s izpelnÄ«jās tikai pavÄ«psnāšanu, taču tagad atkal ir uzpeldÄ“jusi Lietuvā - laikā, kad tur tiek veikta mežus apsaimniekojošo dienestu reforma. Protams, ka tas ir spiediens uz Lietuvu, biedÄ“jot ar "drausmÄ«go Latvijas pieredzi", kuru Lietuvas valdÄ«ba sazin kāpÄ“c uzskata par atdarināšanas cienÄ«gu.

ŠÄda propaganda nodrošina darbu un pastāvÄ“šanas iespÄ“jas daudzām mazskaitliskām "zaļajām" organizācijām. Jautāsiet, kāpÄ“c tās neapvienojas, neveido lielākas un ietekmÄ«gākas? PatiesÄ«bā naivs jautājums – ja Latvijā darbotos tikai viens Pasaules dabas fonds, tad algu saņemtu tikai viens priekšsÄ“dÄ“tājs. Bet ir jau arÄ« Latvijas Dabas fonds, un tam ir savs priekšsÄ“dÄ“tājs.

Kopumā gan labuma guvÄ“ju nav nemaz tik daudz, kā šÄ·iet, iepazÄ«stoties ar organizāciju skaitu, jo virkne Ä«stu dabas draugu ieņem amatus vairākos veidojumos. PiemÄ“ram, viens no jau minÄ“to "Zemes draugu" vadoņiem Jānis Ulme raujas pušu arÄ« vadošos amatos "Vides izglÄ«tÄ«bas fondā" un "AliansÄ“ ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai", bet otrs "Zemes draugu" vadonis Ä¢irts Strazdiņš – tajā pašÄ "Vides izglÄ«tÄ«bas fondā" un vÄ“l "Latvijas Dabas fondā".

VarÄ“tu tikai novÄ“lÄ“t, lai visiem profesionālajiem dabas draugiem veicas naudas saņemšanā un apgÅ«šanā, tā sildot Latvijas ekonomiku. Taču šÄ«s savdabÄ«gās "zaļās ekonomikas" problÄ“ma slÄ“pjas apstāklÄ«, ka Eiropas SavienÄ«bas nauda kaut kad tomÄ“r beigsies vai vismaz krietni saruks. Protams, ja tajā brÄ«dÄ« valsts bÅ«s pārtikusi, tad varÄ“s pabaroties arÄ« no lÄ«dzekļiem, ko budžetā iemaksājuši visādi mežsaimnieki, lauksaimnieki, celtnieki un citi. Taču gadÄ«jumā, ja valstij naudas bÅ«s pārāk maz, nāksies sekot kāda bijušÄ premjera skumjajam secinājumam pÄ“c zaudÄ“tām vÄ“lÄ“šanām: "BÅ«s jāiet strādāt!"

* Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs