Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

SaistÄ«bā ar Latvijas Krājbankas maksātnespÄ“jas administratora KPMG Baltics 27. augusta aizdomÄ«go lÄ«gumu par airBaltic bijušÄ privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistÄ“mas (BAS) prasÄ«juma tiesÄ«bu pārdošanu trešajai pusei, bÅ«tiski samazinot to vÄ“rtÄ«bu, oktobrÄ« saņemts iesniegums Ekonomikas policijā, lÅ«dzot sākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru un citām darÄ«jumā iesaistÄ«tajām personām, kā arÄ« uzlikt arestu komercÄ·Ä«lai, par kuru slÄ“gts pārdošanas lÄ«gums.

Pietiek jau rakstÄ«ja, ka ar maksātnespÄ“jÄ«go Latvijas Krājbanku saistÄ«tā SIA Atlantijas biroji par 20 miljonu latu vÄ“rtajām airBaltic bijušÄ privātā akcionāra BAS prasÄ«juma tiesÄ«bām pret nacionālo lidsabiedrÄ«bu samaksājusi tikai 1 miljonu latu. Atlikušos 19 miljonus latu Krājbankas maksātnespÄ“jas administrators KPMG Baltics tam ļāvis samaksāt turpmāko 15 gadu laikā, turklāt maksājumus uzsākot vien 2018. gadā, rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušais komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«gums, kas datÄ“ts ar 27.augustu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ saistÄ«bā ar šo aizdomÄ«go lÄ«gumu oktobrÄ« saņemts kāda likvidÄ“jamās AS Latvijas Krājbanka kreditora iesniegums, lÅ«dzot uzsākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru, KPMG Baltics pilnvaroto personu Jāni Ozoliņu, SIA Atlantijas biroji valdes priekšsÄ“dÄ“tāju Sandri KārklÄ«ti, lÄ«gumu tāpat parakstÄ«jušo Snoras bankas maksātnespÄ“jas administratoru NÄ«lu KÅ«peru, kā arÄ« ar KPMG Baltics saistÄ«tajiem Unu Petrausku Ediju Ziediņu un Jāni Bankovu.

NosacÄ«jumi, uz kādiem Krājbankas maksātnespÄ“jas administrators KPMG Baltics 27. augustā pārdevis par 20 miljoniem latu novÄ“rtÄ“tās airBaltic bijušÄ privātā akcionāra BAS saistÄ«bas pret Krājbanku un Snoras banku, izrādÄ«jušies ārkārtÄ«gi izdevÄ«gi Krājbankas meitausuzņēmumam SIA Atlantijas biroji, bet ne bankas kreditoriem, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušais komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«gums.

Ekonomikas policija saistÄ«bā ar šiem faktiem saņēmusi lÅ«gumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret lÄ«guma slÄ“gšanā iesaistÄ«tajām personām, jo kāds no Krājbankas kreditoriem uzskata, ka iepriekš nosauktās personas "personu grupā pÄ“c iepriekšÄ“jas vienošanās ir ļaunprātÄ«gi izmantojušas zādzÄ«bu (piesavināšanos) lielā apmÄ“rā". Iesniegumā apgalvots, ka Krājbankas administrators Ozoliņš "bez zādzÄ«bas ir arÄ« ļaunprātÄ«gi izmantojis pilnvaras".  DarÄ«juma rezultātā starp Krājbankas maksātnespÄ“jas administratoru un SIA Atlantijas biroji "bez nekāda tiesiska pamata ir samazināta Krājbankas Ä«pašuma masa par vairāk kā 42 miljoniem latu, un Krājbankas kreditoriem tā rezultātā tiek nodarÄ«ts kaitÄ“jums tieši šÄdā apmÄ“rā", apgalvots Ekonomikas policijai nosÅ«tÄ«tajā iesniegumā.

Kā zināms, pÄ“c Krājbankas kraha 2011. gada novembrÄ« banka pārņēma no BAS tai piederošÄs airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistÄ«tās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

LÄ«gumam pievienotie pielikumi rāda, ka BAS mantas vÄ“rtÄ«ba tobrÄ«d sastādÄ«jusi kopumā 62,8 miljonus latu. TomÄ“r saskaņā ar komercÄ·Ä«las priekšmeta pirkuma lÄ«gumu novÄ“rtÄ“jums samazināts lÄ«dz 20 miljoniem latu.

Saskaņā ar lÄ«guma pielikumiem BAS ieguldÄ«jumi citu sabiedrÄ«bu kapitālā bijuši 39 862 lati, BAS prasÄ«jumi pret juridiskām un fiziskām personām (tostarp Bertoltu Fliku) kopumā bijuši par 32 442 088 latiem, bet BAS prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešo personu (ietver vairākus ar airBaltic saistÄ«tus darÄ«jumus, tostarp aizdevumus, avansa maksājumu par kapitāldaļām un maksu par zÄ«molu atpakaļpirkuma darÄ«jumu) kopumā bijušas par 30 350 759 latiem.

TomÄ“r lÄ«guma slÄ“dzÄ“jas puses vienojušÄs, ka BAS prasÄ«juma tiesÄ«bas pret trešo personu, t.i. airBaltic novÄ“rtÄ“jamas par 20 029 914 latiem. Turklāt saskaņā ar lÄ«gumu pircÄ“jam - SIA Atlantijas biroji - desmit dienu laikā no darÄ«juma noslÄ“gšanas brīža (27.augusta) bijis jāsamaksā vien 5% no šÄ«s pirkuma maksas, t.i. 1 001 495 lati. Atlikušos 19 028 499 latus pircÄ“jam ļauts atmaksāt nākamo 15 gadu laikā. Turklāt maksājumus ļauts sākt tikai sestajā gadā pÄ“c lÄ«guma noslÄ“gšanas, t.i. 2018. gadā, rāda lÄ«guma nosacÄ«jumi.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars FÄ«rmanis septembrÄ« uzreiz pÄ“c Ä·Ä«las tiesÄ«bu pāriešanas medijos apgalvoja, ka tas esot darÄ«ts, lai BAS iepriekšÄ“jās vadÄ«bas dēļ nepieļautu miljoniem latu vÄ“rtās Ä·Ä«las samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistÄ«bas no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistÄ«bas un tādÄ“jādi neesot pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt Ä·Ä«la esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness septembra sākumā publicÄ“ja analÄ«zi par šÄ« darÄ«juma mÄ“rÄ·iem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistÄ«ta ar centieniem nezaudÄ“t nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesÄ«bas uz BAS prasÄ«jumu tiesÄ«bām, ja kādam tiesā tomÄ“r izdotos panākt BAS maksātnespÄ“jas atzÄ«šanu. Otrā versija saistÄ«ta ar vÄ“lmi iedrošināt lidsabiedrÄ«bas airBaltic potenciālo pircÄ“ju, ka prasÄ«juma tiesÄ«bas pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.

Novērtē šo rakstu:

0
0